Tas, ko šobrīd redzam pasaules finanšu tirgos, lielā mērā liek domāt, ka par galveno cenu dzinējspēku ir kļuvusi ekonomikas kvantitatīvā stimulēšana Frankfurtes gaumē. Proti, Eiropas Centrālās bankas finanšu sektoram uz trim gadiem dāsni aizdotie gandrīz 500 miljardi eiro ar bāzes procentu likmes vērtu uzcenojumu (šobrīd tas ir 1%, bet tas var mainīties atkarībā no bāzes procentu likmes izmaiņām) savu darbiņu biržās veic krietni vien savādāk nekā brīdī, kad par likviditātes pumpēšanu tirgū izziņoja ASV Federālā rezervju sistēma.
ASV gadījumā tā noveda pie riskanto aktīvu - izejvielu un akciju cenu kāpuma. Lai arī akciju cenas šobrīd it kā aug, taču šobrīd ļoti liela investoru uzmanība koncentrēta arī uz obligāciju pirkšanu.
Šoreiz situācija ir atšķirīga. Lai arī bankām izdevies tikt pie lētas naudas, kurai vismaz teorētiski vajadzētu palīdzēt uzlabot augošo parādu problēmu sašķobītās bilances, finanšu sektors īstu uzticību tomēr nebauda. Tā rezultātā investori nevis iegulda naudu nevis banku depozītos, bet turpina dzīt uz leju obligāciju ienesīgumu, veidojoties situācijai, kad atsevišķām valstīm, aizdodot naudu uz īsiem termiņiem, tiek piemaksāts, lai nauda, teiksim, uz pusgadu būtu drošībā.
Pēc Swedbank Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības līdzekļu pārvaldnieka Pēteria Stepiņa sacītā, Eiropas bankām šogad jāatrod nauda savu parādu dzēšanai vai pārfinansēšanai (vairāk kā 600 miljardi eiro), tajā pašā laikā izpildot savā ziņā pašlaik nepiemērotas finanšu uzraugu prasības pēc kapitāla palielināšanas, kas nozīmē vajadzību piesaistīt vēl vismaz 115 miljardus eiro investīciju jaunam kapitālam. «Šādu līdzekļu savākšana laikā, kad nav skaidrs, kā atrisināsies vispirms jau Grieķijas parāda apcirpšana, rada savstarpējo banku neuzticēšanos, jo nav zināms, cik kura banka veiksmīgi ar šiem izaicinājumiem tiks galā,» saka P. Stepiņš.
Ja paraugāmies, kas prasījuma vērtspapīru tirgos noticis pēdējās nedēļas laikā, tad uz kopējā fona salīdzinoši strauju ienesīguma kritumu demonstrē ASV obligācijas. To ienesīgums nedēļas laikā sarucis no 2,07% līdz 1,84%. Arī Vācijā ienesīgums turpināja dilt, nedēļas laikā analoga dzēšanas termiņa vērtspapīru ienesīgumam krītoties no 1,98% līdz 1,94%.
Tikmēr ECB nauda pozitīvi ietekmējusi arī eirozonas perifērijas vēl no starptautisko aizdevēju ķetnām brīvās valstis. Itālijas desmit gadu obligāciju ienesīgums nedēļas laikā krities apmēram par 0,2 procentpunktiem, vakar pēcpusdienā atrodoties nedaudz virs 6% atzīmes, savukārt Spānijai šis kritums bijis iespaidīgāks - apmēram 0,4 procentpunkti, desmit gadu obligāciju ienesīgumam sasniedzot 5,04%.
«Ja ECB turpinās pārplūdināt eirozonas finanšu sektoru ar lētiem naudas aizdevumiem (un pašlaik nekas neliecina, ka tas netiks darīts), bet Grieķijas jautājums tiks vairāk vai mazāk, bet tomēr veiksmīgi izmuļļāts cauri, tad lētā nauda varētu veicināt investoru vēlmi pelnīt vairāk nekā zemās etalona obligāciju likmes. Līdz ar to arī eirozonas perifērijas valstu obligāciju likmēm būtu jākrītas,» vērtē P. Stepiņš. Taču viņš vērš uzmanību, ka perifērijas valstis nav viendabīga masa. Katrai no tām ir savas problēmas. Piemēram, Īrijas pamatsāpe ir tās nekustamo īpašumu burbuļa radītās banku sektora nedienas. Savukārt Portugāles ekonomika jau gadiem ilgi nav konkurētspējīga.
Visu rakstu lasiet laikrakstā Dienas bizness.
Laikraksta abonentiem elektroniskā versija DB arhīvā.
Sekojiet ziņām