Latvija var piesaistīt ārvalstu investorus, taču, tāpat kā tas notiek visā pasaulē, viss sākas ar vietējiem investoriem, intervijā DB paziņoja Oksfordas universitātes Said Business School profesors Tims Dženkinsons. 

Kādēļ uzreiz nevar piesaistīt ārvalstu investoru naudu?

Ja vietējie investori neiegulda naudu investīciju fondos, ārvalstu investors var jautāt sev: «Ja vietējie tur neiegulda naudu, tad kādēļ man būtu jāiegulda?» Ir jāpiesaista ārvalstu investoru nauda, taču tas ir nākamais solis.  Pastāv Eiropas Investīciju fonds, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka, un investīcijām var piesaistīt arī vietējos pensiju fondus. Un tad jau var pievērsties citiem investoriem. 

Cik daudz laika aizņem process no ieguldījumu fonda izveides līdz ārvalstu investoru naudas ieguldīšanai?Dažkārt tas aizņem 4-5 gadus. Viņi skatās uz to rezultātu, kuru uzrādījuši pirmie fondi. Ja viss ir kārtībā, var gaidīt, ka viņi nāks. 
Latvijai ir maz pieredzes investīciju fondu pārvaldīšanā. Vai mēs lielākoties aicinām pārvaldītājus no ārvalstīm, lai neciestu neveiksmi?Investori, ieguldot naudu, piemēram, Latvijā, vēlas, lai fondam būtu zināšanas par vietējo tirgus situāciju un lai vietējie eksperti sniegtu profesionālus secinājumus. Jā, protams, pastāv neveiksmes risks, taču tas notiek visās valstīs. Taču jebkurā gadījumā ir jāattīsta vietējie ieguldījumu fondi, kuri sāk investēt vietējā biznesā, un veiksmes gadījumā viņi paplašinās darbību. Piemēram, Londonā, kur ir visattīstītākais riska kapitāla tirgus, fondi sāka ieguldīt naudu britu uzņēmumos, taču tagad tie investē naudu visā Eiropā. Sāciet ar mazumiņu un veiksmīgākie fondi izies ārpus valsts, taču tas aizņems laiku, ņemot vērā, ka jūsu tirgus ir mazs. 

Kādām vietējām kompānijām ieguldījumu fondiem ir vērts pievērst uzmanību?

Es domāju, ka tādām kompānijām, kurām ir potenciāls paplašināties ārvalstīs. Ziniet, kompānija var būt veiksmīga vietējā tirgū, taču patiesi panākumi ir tad, kad tā spēj piemērot savu biznesa modeli visam Eiropas tirgum vai pat visā pasaulē. Piemēram, populārās kompānijas Taxify vai Skype. Tās radītas Igaunijā, taču spēja pieteikt sevi globāli. Protams, šādu projektu attīstībai nepieciešama nauda, taču investori ir gatavi ieguldīt vairāk naudas projektos ar tādu potenciālu. 

Ar kādām problēmām var saskarties investīciju fondi, sākot darbību Baltijas valstīs?

Pirmā problēma ir tā, vai vietējie ieguldītāji ir gatavi investēt naudu tiešo investīciju fondos? Tās ir pietiekami riskantas investīcijas. Jums jāiegulda nauda uz 5-10 gadiem, un investoram ir jāspēj pietiekami pārliecināt, ka tas ir tā vērts. Risinājums ir palielināt ieguldītāju uzticību. Ir jāiegulda privātās investīcijas, jāgūst panākumi un tad jau var vērsties pie ārvalstu investoriem. Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka šeit nevēlas būt mūžīgi. Tā palīdz attīstīt tirgu, bet pēc tam samazina savu klātbūtni un aiziet pavisam.

Arī valsts var pieņemt lēmumus, kuri kavē investīcijas.

Jā, valsts var pieņemt daudz vietējo regulējošo likumi, kas attiecas uz investīcijām un tas ir ļoti būtiski. Tā, piemēram, daudzās valstīs pensiju fondiem aizliegts investēt jaunuzņēmumos. Tas skaitās pārāk riskanti. Es uzskatu, ka, protams, nevajag ieguldīt šajā jomā visu naudu, taču kādus 5% pilnīgi mierīgi var investēt. Tā ir spēle, jūs uzņematies risku, taču tajā pašā laikā varat arī ievērojami nopelnīt. Tomēr daudzu valstu valdības baidās tajā piedalīties, taču viņi nav riska kapitāla fondu vadītāji. Ja fondu pārvaldniekiem ir šāda pieredze, varbūt viņiem ir jāuzticas? Ja ir laba iespēja un labs vadītājs, tad šo iespēju būtu jāizmanto. 

Kuras nozares Baltijas valstīs varētu būt pievilcīgas ārvalstu investoriem?

Pirmkārt, IT un tehnoloģiju kompānijas, kuru attīstīšanai Baltijā jau ir pieredze un zināšanas. Otrkārt, investori varētu būt ieinteresēti jau strādājošu kompāniju iegādē. Viņi tās var konsolidēt, izveidojot starptautisku biznesu. Šajā ziņā jūs neatšķiraties no jebkuras citas Eiropas valsts, ieguldītāju pieeja būs tāda pati. Un jums ir tādas pašas iespējas. 

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra