Ir pašiem jāsaprot, kāda veida investori mūsu valstī ir vajadzīgi, un tādu ienākšana vai noturēšana arī ir jāveicina

DB 13. februāra numurā aprakstītais darījums, kad deviņus Latvijā labi pazīstamus tirdzniecības centrus iegādājās kāds Maltas investors, vedināja uz pārdomām par to, kādas izmaiņas investoru īpatsvarā pie mums pēdējā laikā vispār ir notikušas. Pirms dažiem gadiem sākās un ar a/s Latvijas gāze lielākā akcionāra E.ON aiziešanu faktiski būs noslēgusies vācu investoru aizplūde no Latvijas. Pērnā gada Lursoft dati liecina arī par Zviedrijas uzņēmēju darbības sašaurināšanu Latvijā. Kombinācijā ar DB jau aprakstīto ārzemju vēstniecību aizvēršanu Rīgā gandrīz vai gribas zvanīt trauksmes zvanus un jautāt – kas te īsti notiek?! Mēs kļūstam par kaut kādu izolēto zonu? Tomēr vienmēr ir tā, kur kāds aiziet, cits atkal atnāk. Lursoft dati liecina, ka pērn Latvijā visvairāk investējuši Krievijas pārstāvji, bet vislielākās summas ieguldījuši nīderlandieši, kurus daudzu valstu uzņēmēji (arī Krievijas) izmanto kā savu kapitāla reģistrācijas valsti. Tas pats attiecas arī uz Kipras investoriem, ko sakarā ar izdevīgiem nodokļu nosacījumiem kā tranzītvalsti izmanto vairāku valstu uzņēmēji. Tāpēc nav jābrīnās, ka Ukrainas izcelsmes investors, kas iegādājās maksātnespējīgo a/s Liepājas metalurgs, faktiski parādās kā Kiprā reģistrēts uzņēmums.

Hārvarda universitātes profesors Nīls Fergusons pieprasījis, lai ekonomists Pols Krugmans atzīst savas kļūdas, vairāku gadu garumā sludinot nenovēršamu eirozonas sabrukumu.

Apjomīgā komentārā žurnālā Business Insider Hārvarda universitātes ekonomikas vēstures profesors N. Fergusons analizējis P. Krugmana daudzu gadu gaitā publicētos rakstus, norādot uz neskaitāmajām ekonomista prognozēm, kas izrādījušās nepareizas.

«Savā populārajā New York Times slejā un blogā P. Krugmans regulāri lepojas, ka viņam bijusi taisnība par krīzi un tās sekām. Tos, kas uzdrīkstējās viņam nepiekrist, viņš pasludināja par klubu, kas «vienmēr kļūdās»,» norāda N. Fergusons.

Pats Nobela prēmijas laureāts ekonomikā atzinis tikai divas kļūdas, ko pieļāvis vēl pirmskrīzes laikā, - ka viņš pārāk zemu novērtējis informācijas tehnoloģiju iespaidu uz produktivitāti un pārvērtējis Buša administrācijas federālā deficīta nozīmīgumu. Visās pārējās lietās, pēc P. Krugmana domām, viņam bijusi taisnība.

«Olainfarm» investoru attiecību jautājumos konsultēs uzņēmuma ilggadējais valdes loceklis un pieredzējušais investoru attiecību eksperts Salvis Lapiņš, informē Olainfarm padomes priekšsēdētājs Pāvels Rebenoks.

S. Lapiņš ir Baltijas korporatīvās pārvaldības institūta biedrs un «Olainfarm» investoru attiecību vadītājs kopš 2006. gada. Šajā periodā AS «Olainfarm» akcijas cena piedzīvoja lēcienu no apmēram 0,3 eiro līdz vairāk nekā 11 eiro par akciju. Tāpat «Olainfarm» saņēma neskaitāmas balvas un atzinību par augstas kvalitātes komunikāciju un investoru attiecībām, kā arī kļuva par pieckārtēju Koproratīvās izcilības balvas saņēmēju. Tostarp AS «Olainfarm» kļuva arī par pirmo Latvijas uzņēmumu, kas piedalījās «Nasdaq» biržas zvanu ceremonijā Ņujorkā.

Pāvels Rebenoks, AS «Olainfarm» padomes priekšsēdētājs: «Labojot iepriekšējās uzņēmuma padomes pieļautās kļūdas, esam nopietni pievērsušies attiecību uzlabošanai un pilnveidošanai ar uzņēmuma akcionāriem un investoriem. Ļoti iespējams, ka S. Lapiņš ir viens no pieredzējušākajiem investoru attiecību speciālistiem Latvijā ar vairāk nekā desmit gadus ilgu pieredzi dažādās Latvijas un starptautiskajās finanšu insitūcijās, kā arī AS »Olainfarm«. Jāuzsver, ka no ilggadējiem uzņēmuma akcionāriem saņēmām ļoti labas atsauksmes un novērtējumu tam, kā iepriekš attiecības ar investoriem veidoja S. Lapiņš, un tas bija viens no būtiskiem argumentiem, lai S. Lapiņam atkal uzticētu darbu ar uzņēmuma akcionāriem un investoriem. Ļoti ceram, ka attiecību aktivizēšana ar investoriem un akcionāriem atkal palielinās uzticību uzņēmumam un mazinās tas negatīvās sekas, ko AS Olainfarm tēlam un reputācijai nodara divu mazākuma akcionāru uzbrūkošie izteikumi publiskajā telpā saistībā ar mantojuma dalīšanu.»

Pēdējo pusotru nedēļu cenas finanšu tirgos atrodas brīvajā kritienā. Šādi strauji zaudējumi var traumēt ne tikai ieguldītāju naktsmieru, bet arī to psihi.

Pastāv pieņēmums, ka bieži vien cilvēkiem pēc lielākiem finanšu zaudējumiem ilgstoši var būt problēmas ar nepieciešamo risku uzņemšanos. Tas ir raksturīgi arī vērtspapīru tirgus dalībniekiem, kuri, piemēram, apdedzinās akciju tirgū un tajā atgriežas vien tad, kad cenas atkal uzskatāmas par augstām.

Šādā gadījumā ieguldījumi netiek veikti pareizi, jo ilgstoši ieņemtās pozīcijas var būt pārlieku konservatīvas. Tas nozīmē, ka netiek gūts pietiekams labums no akciju tirgu paša izslavētākā labuma – tā, ka šie vērtspapīri ilgākā termiņā, neskatoties uz īstermiņā visai krasajām cenu svārstībām, tendēti uz dāsnu pieaugumu. Citiem vāriem sakot - investora psihe pēc lielākiem zaudējumiem var izrādīties tik traumēta, ka tie arī jebkādus nākotnes finanšu lēmumus izdara ar neadekvāti paaugstinātu aizdomības piedevu. Tas savukārt noved pie tā, ka to atdeve no investīcijām ir mazāka, nekā gaidīts, un, iespējams, krietni mazāka, nekā tas tiem pašiem ir nepieciešams.

Valdībai pēc iespējas ātrāk ir jāatslepeno bankas Citadele pārdošanas dokumenti, ceturtdien intervijā LNT raidījumā 900 sekundes teica bijušais ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis.

Viņš norādīja, ka pārdošanas procesā slepenība ir bijusi pamatota, taču pēc darījuma noslēgšanās, ņemot vērā sabiedrības neviennozīmīgo attieksmi, pārdošanas dokumenti ir jāatslepeno. «Runājot par slepenību, domāju, kā tā tam arī vajadzēja notikt. Ievēlot Saeimas deputātus, kas pēc tam ieceļ valdību, vēlētāji jau dod diezgan lielu uzticamības kredītu gan valdībai, gan Saeimai, bet, protams, pēc tam, kad darījums ir noslēgts, valdības un atbildīgo ministru pienākums ir pilnībā atskaitīties par to, kas noticis, kāpēc un kādas ir pieļautās kļūdas,» teica Dombrovskis.

Kopumā vērtējot bankas akciju pārdošanas līguma sagatavošanu un investoru izraudzīšanās procesu, bijušais ekonomikas ministrs atzina, ka process kopumā organizēts profesionāli un ieguldīts liels darbs, ko atzinīgi novērtēja arī Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka.

Galvenās kļūdas valstij piederošo akciju bankā Citadele pārdošanā bija procesa atlikšana uz tik vēlu laiku un ekskluzīvu tiesību piešķiršana vienam pircējam, sacīja ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola.

«Es nekad neesmu slēpusi, ka par bankas Citadele pārdošanas procesu es neesmu sajūsmā. Galvenās kļūdas ir pārdošanas atlikšana uz tik vēlu laiku un ekskluzīvu tiesību piešķiršana vienam ekskluzīvam pircējam. Ja tev nav laika un nav konkurences, tad loģiski, ka grūti ir cīnīties par labu cenu. Tie ir diezgan vienkārši principi, un sekas mēs jūtam,» teica Reizniece-Ozola.

«Mans uzdevums pašlaik ir novest līdz galam iepriekš uzņemtas saistības, nepieņemot nekādus jaunus lēmumus, kas var būt neizdevīgi valstij vai sabiedrībai,» piebilda ministre.

Bankas Citadele valstij piederošās akcijas 12 starptautisku investoru grupa un Ripplewood Advisors LLC iegādājas par 74 miljoniem eiro.

Augot Latvijā izveidoto jaunuzņēmumu skaitam, arvien vairāk uzņēmumu pārstāvju pēc finansējuma piesaistes lūko riska kapitāla fondu virzienā. Ar kādiem kritērijiem investori visbiežāk uzsāk uzņēmumu izvērtēšanu un kādas ir biežāk pieļautās kļūdas, skaidro “Riga Comm” konferences dalībnieks Deivids Ventzels no Ziemeļeiropas riska kapitāla fonda “Accelerace VC”.

“Latvijā darbojamies kopš 2018. gada, kad nolēmām izplest investīcijas ārpus Dānijas. Kopš tā brīža no Latvijā bāzētā fonda esam veikuši 45 ieguldījumus dažādos tehnoloģiju, tostarp arī blokķēdes uzņēmumos, kā arī sarunu ceļā piesaistījuši uzņēmumus pārcelties uz Latviju no Rumānijas un Ukrainas,” par darbošanos Latvijā un ieguldīšanu vietējā ekonomikā stāsta “Accelerace VC” partneris Deivids Ventzels.

“Latvijā mīt tehniski ļoti spēcīgi sagatavoti profesionāļi. Lai arī regulācijā ir vieta lieliem uzlabojumiem, kopš 2018. gada līdz ar ALTUM programmu atbalstu jaunuzņēmumu segmentā redzam lielu rosību un cenšamies to izmantot, lai palīdzētu vietējiem uzņēmumiem attīstīties starptautiski. Šobrīd izveidot sekmīgu tehnoloģiju biznesu ir grūtāk nekā 15 gadus atpakaļ, neveiksmju īpatsvars ir ļoti liels, līdz ar to arī uzņēmumu izvērtēšanas process ir ļoti detalizēts.”

«Es vēlos strādāt nozarēs, kur nav tādas regulācijas, nav tādas valsts iejaukšanās privātos uzņēmumos, kāda notiek finanšu jomā, īpaši Latvijā,» intervijā Dienas Biznesam saka likvidējamās ABLV Bank īpašnieks Ernests Bernis

Eiropas Savienības tiesiskuma līmenis mums vienmēr ir bijis tas, uz ko Latvijai vajag tiekties. Tagad Eiropas Savienība, lasot medijus, kļuvusi par «pasaules naudas atmazgātāju paradīzi». Kas notiek?

Jāatzīst, ka patreiz cīņa ar naudas atmazgāšanu banku un finanšu nozarē ir galvenā tēma, ar to ir saistīti galvenie riski un tās ir lielākās galvassāpes visiem banku vadītājiem. Tāpēc, ka pasaule tomēr mainās. Ja kaut kas bija pieņemts pirms desmit vai divdesmit gadiem, tad, pasaulei attīstoties, tas vairs nav pieņemams. Ko es ar to gribu pateikt? Visur banku sektorā ir vērojama milzīga spriedze, kas ir saistīta ar to, ka ir ļoti liels spiediens no valsts puses, lai apkarotu nodokļu nemaksāšanu, korupciju un noziedzību. Valdības uzskata, ka reālais cīņas lauks ar šiem noziegumiem ir finanses. Nosacīti pirms piecpadsmit, divdesmit gadiem bija tā robeža, kad pienākumu cīnīties ar šiem noziegumiem no valsts iestādēm sāka pārlikt uz bankām. Sprieda tā – ja noziedzniekiem nebūs iespējas operēt ar savu naudu, tas samazinās noziedzību. Domāju, ka kopumā jā, tā ir pareiza pieeja. Tikai diemžēl patreiz mēs vērojam to, ka lielākā daļa skandālu ir nevis valsts vai banku rīcības dēļ, bet tāpēc, ka tos izraisījušas dažādas publikācijas. Mēs tikko redzējām Swedbank skandālu. Bija Danske Bank skandāls. Ievērojiet – skandālos runa ir par miljardu darījumiem, milzīgiem naudas apgrozījumiem, bet vienlaikus tur gandrīz nav aktīvu krimināllietu, faktiski neviena persona nav apsūdzēta. Kā tas var būt? Man liekas, tas pārvēršas par farsu. Tāpēc, no vienas puses, milzīga atbildība tik tiešām gulstas uz bankām. Tām ir jādara viss, lai nepieļautu savu darbinieku iesaistīšanu nelikumīgos darījumos. No otras puses, ir mediju kampaņa, kas vairāk skar reputāciju, nevis runa ir par reāliem noziegumiem.

«Citi lepojas, ka nemaksā nodokļus, es esmu gandarīts, ka tos maksāju.» To intervijā DB saka advokāts Romualds Vonsovičs. Viņa biroja konferenču zālē pie sienas piestiprināts apliecinājums, ka advokāts atzīts par 2014. gada lielāko nodokļu maksātāju – saimnieciskās darbības veicēju. R. Vonsoviča kontā ir vairākas veiksmīgi pārstāvētu banku lietas, tāpēc apzīmējumu – finanšu elites advokāts – viņš ir godam nopelnījis.

Ja nav noslēpums, cik lielu naudas summu jūs pērn esat samaksājis nodokļos?

Simtiem tūkstošus.

Kādas ir bijušas skaļākās un ienesīgākās tiesvedības pagājušajā gadā?

Lietas, kas palikušas atmiņā, nenoliedzami ir bijušas saistītas ar maksātnespējas procesiem, kuros mēs pārstāvējām vairākas kredītiestādes. Ir bijusi viena lieta, ko skatīja LR Augstākās tiesas Civillietu tiesu departaments pagājušā gada 31. oktobrī deviņu departamenta tiesnešu sastāvā un pieņēma fundamentālus lēmumus, kas ietekmē maksātnespējas un tiesiskās aizsardzības procesus kopumā. Nozīmīga bija arī Borisa un Ināras Teterevu kā atbildētāju lietas, jo, viņiem nezinot, uz pilnvaras pamata tika nopirkti četri īpašumi – ne mazāk, ne vairāk kā 60 miljonu eiro vērtībā. Protams, tika mēģināts viņus piespiest samaksāt šos 60 miljonus par īpašumiem Bolderājā, vienu pārpurvojušos ezeru Ādažu pusē un «kāpas» projektu Jūrmalā, no kā Teterevu ģimene atteicās. Šobrīd tiek izskatīta krimināllieta, kurā par krāpšanu tiek apsūdzēts Gints Lazdiņš.

Šādiem vārdiem uzņēmējs un Latvijas Futbola federācijas (LFF) prezidents Guntis Indriksons raksturo vienu no lielākajām sporta būvēm Latvijā – Daugavas stadionu.

Viņš ir par iecerēm samērā īsā laika periodā Rīgā attīstīt trīs vērienīgus futbola infrastruktūras projektus, vienlaikus gan atzīstot, ka tas viss būs iespējams vien tad, ja izdosies piesaistīt finansējumu no ES, valsts, Rīgas pašvaldības.

Esat izteicies, ka jums esot ieceres futbola saimniecības attīstībai Latvijā. Par ko īsti ir runa?

Daudz lietu ir jāizdara. Problēmas saistībā ar krīzi man nozīmē to, ka tā futbola infrastruktūra, ko savulaik radīju, visticamāk, tiks zaudēta. Tāpēc ir jāpārnes futbola halle. No valsts esam dabūjuši piekrišanu saistībā ar Daugavas stadiona izmantošanu. Proti, mums ir plāns nākamajā gadā sagatavot Daugavas stadiona demontāžas projektu, jaunu tehnisko projektu, vēlā rudenī ielikt pamatus, un 2015. gada pavasarī demontēt Skonto būves un pārvest tās uz jauno vietu. Otra iecere ir saistīta ar nepieciešamību pēc stadiona, kur Latvijas futbola izlasei aizvadīt savas spēles. Skaidrs, ka tur, kur pašreiz ir Skonto stadions, tas drīz vairs nebūs. Tādējādi esam jau vienojušies ar pilsētu, ka šim mērķim tiks izmantots Barona ielas stadions. Šobrīd jau izstrādājam skiču projektu un ceram, ka tuvākā pusgada laikā tas būs gatavs. Principā mēs esam atraduši biznesa nišu, kas ļautu saistībā ar šo būvi nepieļaut tās pašas kļūdas, kas bija Skonto stadiona gadījumā. Uzbūvējot «pliku» stadionu, tā ikgadējās uzturēšanas izmaksas ir ap 250 tūkstošiem latu. Tas nav prātīgākais, un domāju, ka neviens to arī nevēlas darīt – it īpaši jau LFF, kas no tā visa baidās kā no uguns. Ir jādara viss, lai uzbūvētu jauno stadionu ar biznesa funkciju, lai tas nebūtu jādotē. Ja viss ar šo projektu notiks tā, kā ir plānots, es gribētu, lai 2016., 2017. gadā tas būtu gatavs.

Latvijas start-up uzņēmums Infogr.am plāno atvērt biroju ASV, nākotnē neizslēdz iespēju iegādāties citus uzņēmumus un no kontrolpaketes tuvākajā laikā atteikties neplāno.

Kad Dienas Bizness (DB) pirmais no masu medijiem Latvijā rakstīja par datu vizualizācijas rīku Infogr.am, komanda nesen bija sākusi darbu, bet jau toreiz viens no uzņēmuma dibinātājiem Uldis Leiterts DB uzsvēra, ka globāls skatījums un ambīcijas ir izdzīvošanas jautājums. Tik tikko šajā virzienā ir sperts vēl viens solis, piesaistot 1,34 miljonu eiro investīcijas, tādējādi šobrīd uzņēmumam ir trīs investori: Point Nine Capital, Connect Ventures un HackFwd. Plašāk par uzņēmuma plāniem DB intervijā stāsta U. Leiterts.

Finansējums ir piesaistīts. Kur tiks ieguldīti līdzekļi?

Zviedrijas un Baltijas korporācijas pašlaik ekonomikā nesaskata nekādu pieprasījumu, tāpēc viņi arī neinvestē

«Ja viņi zinātu, ka gaida pieprasījums, viņi investētu, tomēr viņi nogaida, jo nav šādas paredzamības,» par korporatīvo investoru noskaņojumu DB saka Swedbank prezidents un izpilddirektors Mikaels Volfs. Intervijā viņš arī neslēpj, ka Swedbank kā banka gribētu no Latvijas valsts vienreiz dzirdēt skaidru nostāju, vai tā finanšu pakalpojumu biznesu nerezidentiem šeit grib vai negrib.

Nule kā Rīgā bija Eiropas Centrālās bankas Uzraudzības valdes priekšsēdētāja Daniela Nuī, kas pēc pāris mēnešiem Latvijā sāks pārraudzīt arī Swedbank. Ko domājat par šiem regulatora jaunumiem?

Satiksmes ministrs Anrijs Matīss uzskata, ka Latvijas nacionālā aviokompānija AirBaltic varētu saņemt kārtējo naudu no valsts kā «investīcijas nākotnē»

Ja kādu laiku rūpīgi pavēro Latvijas politiski ekonomiskās norises, tad pamazām izdodas noķert to mirkli, kad sajūti – atbildīgie politiķi paši vairs īsti nezina, ko tālāk darīt. Tāds mirklis nu jau kārtējo reizi ir iestājies Latvijas nacionālās aviokompānijas AirBaltic sakarā. It kā ir atrasts privātais investors, bet satiksmes ministrs Anrijs Matīss tomēr neiesaka to izvēlēties. Valdībai kaut kādu iemeslu dēļ «nav iekšā» skaidri pateikt – mēs šo investoru ņemsim vai neņemsim, tāpēc notiek kaut kāda dīvaina muldēšana un kaķa vilkšana aiz astes.

Nesens AirBaltic audits uzrāda biedējošus rezultātus – nepieciešams steidzams risinājums aviokompānijas finansiālās stabilitātes nodrošināšanai, raksta LETA. Taču satiksmes ministrs Matīss žurnālistiem pēc slēgtās valdības sēdes kaut ko klāsta par AirBaltic vajadzībām neesošu valsts naudu, tomēr iespējamu aizdevumu no Valsts kases it kā jaunām lidmašīnām, it kā kaut kādai miglainai nākotnei…

Šā gada septembris pasaules lielākajos finanšu tirgos izvērtās ne pārāk veiksmīgs.

Vēl rudens pirmā mēneša pašā sākumā ASV akcijas aizsniedzās līdz jaunam vēsturiskajam maksimumam. Tomēr pēc tam ceļš kļuva nelīdzenāks, un ASV akciju tirgus raksturojošā Standard & Poor's 500 indeksa vērtība samazinājās aptuveni par 10%. Septembra ietvaros zemāk planēja arī daudzu Eiropas kompāniju akciju vērtības.

Kopumā - tieši septembris atnesa spēcīgas bažas par Covid-19 otro vilni, kas daudziem licis apšaubīt agrākos visai optimistiskos pieņēmumus par “V” veida pasaules ekonomikas atkopšanos. “Finanšu tirgiem pieaugusi izpratne par to, ka bijis vien “V” veida ekonomikas “atsitiens”. Tas gan nenozīmē, ka būs arī vesela “V” veida tautsaimniecības atveseļošanās,” notiekošo The Wall Street Journal raksturo ING Bank ekonomisti.

Kā vienu no 2016.gada pozitīvajiem notikumiem Certus ekonomisti min 2017.gada valsts budžetu, kas apstiprināts šī gada nogalē. «Daudzi būs pārsteigti par šo vērtējumu, tomēr apstiprinātais nākamā gada budžets varēja būt daudz sliktāks,» norāda domnīcas Certus vadītājs, ekonomists Vjačeslavs Dombrovskis.

Nākamā gada budžetu pieņemts salīdzināt ar iepriekšējā gada budžetu, taču jāvērtē būtu tas, kāds budžets varētu būt, ņemot vēra izaicinājumus, kuri bija jārisina valdībai - proti, fundamentālu apņemšanos palielināt tēriņus aizsardzībai līdz 2% no IKP. Certus uzskata, ka finanšu ministre paveica šo uzdevumu ejot to grūtāko ceļu - nepaaugstinot galvenos nodokļus. Nākamā gada budžetā ielikta ļoti ambicioza ieņēmumu prognoze - daudz augstāka nekā gaidāma IKP izaugsme, tas signalizē par nopietnu apņemšanos strādāt pie nodokļu iekasēšanas, par ko finanšu ministre ir praktiski uzņēmusies personīgu atbildību.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) lēmums neapstiprināt jauno Rīgas teritorijas plānojumu atstās negatīvas sekas uz investoru uzticību secīgam teritorijas plānošanas un attīstības procesam Rīgā, norāda Nekustamā īpašuma attīstītāju aliansē (NĪAA).

Nekustamā īpašuma attīstītāji, plānojot nākotnes projektus, ir rēķinājušies, ka spēkā stāsies jaunais plānojums un tajā ietvertās attīstības iespējas. Tā vietā šobrīd spēkā turpina būt esošais plānojums – tas samazinās Rīgas pievilcību investoru acīs, kavēs turpmāko projektu attīstību un vēl vairāk palielinās atpalicību no abām pārējām Baltijas galvaspilsētām. Nozare pauž bažas par jauna plānojuma redakcijas operatīvu apstiprināšanu.

VARAM aptur Rīgas teritorijas plānojumu 

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir apturējusi Rīgas teritorijas...

“Nekustamā īpašuma attīstītāji Rīgā ir kļuvuši par ķīlniekiem valsts un pašvaldību institūciju nespējai vienoties par azartspēļu ierobežošanas pasākumiem, kas ietekmē pilsētvides plānojuma likteni. Tas nav labs signāls investoriem. Tagad uzņēmējiem ir divas iespējas – gaidīt, kad stāsies spēkā jaunais Rīgas plānojums, vai uzsākt lokālplānojuma procesu saviem īpašumiem, lai mēģinātu panākt tādus pašus nosacījumus, kādus paredz Rīgas jaunais plānojums. Tādā veidā tiks palielināta nevajadzīga birokrātija un pasliktināta investīciju vide Rīgā,” norāda NĪAA valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags.

Jaunais Rīgas teritorijas plānojums tika gatavots deviņus gadus. Nekustamā īpašuma attīstītāji kopumā iesniedza aptuveni 90 priekšlikumus Rīgas attīstības plāna izstrādei, un diskusijas par tiem pēc būtības notika jau 2018. un 2019. gadā.

“Ņemot vērā ilgo plānojuma izstrādes un apstiprināšanas procesu, šķiet mazticami, ka Rīgas dome spēs izstrādāt jaunu plānojuma redakciju, ietverot arī Rīgas vēsturiskā centra teritoriju, 8 mēnešu laikā – kā to iezīmē VARAM. Ceram, ka Satversmes tiesa tomēr lēmumu pārskatīs un apstiprinās plānojuma šobrīd izstrādāto redakciju,” papildina M. Vanags.

Savukārt Rīgas mērs Mārtiņš Staķis preses konferencē norādīja, ka VARAM) uz vairākiem gadiem apturējusi Rīgas attīstību.

Šāds ministrijas un ministra Artūra Toma Pleša (AP) solis esot bijis pārsteigums, jo Rīgas teritorijas plānojumu bijusi iespēja apturēt atsevišķās sadaļās, kurās bijušas domstarpības, kaut vai sadaļā attiecībā uz azartspēlēm. Savukārt pārējo plānu varēja apstiprināt.

Taču ministrs esot apturējis visu attīstības plānu, kas nozīmējot, ka tiks liegta pilsētas attīstība, pašvaldībā neieplūdīs investīcijas daudzu miljonu eiro apmērā.

Esot neizprotams, kāpēc laikā, kad VARAM esot norādījusi uz kļūdām Rīgas teritorijas plānojuma izstrādē, šīs kļūdas savulaik neesot labojis arī VARAM valsts sekretārs Edvīns Balševics, kurš desmit mēnešus vadīja Rīgas pašvaldības pagaidu administrāciju, piebilda Staķis.

Viņš uzsvēra, ka VARAM nosaukto labojumu izstrādei būs nepieciešami gadi, nevis mēneši, kā apgalvojot ministrija.

Jau vēstīts, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir apturējusi Rīgas teritorijas plānojumu nākamajiem gadiem, jo konstatēta tā neatbilstība likumiem un samērīguma trūkums starp iesaistīto pušu interesēm, preses konferencē informēja ministrs Artūrs Toms Plešs (AP).

Ministrs vērtēja, ka teritorijas plānojuma izstrāde noslēgusies ar brāķi. "Būtiskākais trūkums ir tas, ka, stājoties spēkā jaunajam Rīgas teritorijas plānojumam, Rīgā izveidotos situācija, ka vēsturiskais centrs faktiski paliktu bez likumīga teritorijas plāna," teica ministrs.

Tuvākos mēnešos izšķirsies Līgatnes novada pašvaldībai piederošās SIA Rehabilitācijas centrs Līgatne (LRC) liktenis - vai tas turpinās pastāvēt kā medicīniskās rehabilitācijas iestāde vai pārtaps par pašvaldības sociālās aprūpes sniegšanas vietu. Tas būs atkarīgs no iespējām piesaistīt investoru, jo pašvaldība no sava budžeta vien LRC nav spējīga uzturēt, raksta laikraksts Diena.

Pašlaik LRC atrodas tiesiskās aizsardzības procesā (TAP), un tā kopējais parāds kreditoriem pērn bija 448 000 eiro. Lielākās parādsaistības iestādei ir pret Valsts ieņēmumu dienestu, un tās veido nesamaksātie nodokļi no darbinieku algām.

Līgatnes novada domes priekšsēdētājs Ainārs Šteins (Vienotība) Dienai stāstījis, ka pie LRC parādsaistībām neesot vainojamas kļūdas iestādes darbībā, bet gan būtiski samazinātais valsts finansējums. Medicīniskās rehabilitācijas iestādes saņem tā dēvēto valsts pasūtījumu, kura ietvaros tās var sniegt pakalpojumus noteiktam skaitam pacientu. Ārpus valsts pasūtījuma tiek sniegti arī maksas pakalpojumi, taču tie nav lēti. Piemēram, LRC pēcinsulta desmit dienu programma, kas paredz arī pacienta diennakts aprūpi, izmaksā 600 eiro.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības (VARAM) ministra Māra Sprindžuka lēmums, kas atceļ viņa priekšgājēja rīkojumu par Rīgas teritorijas plāna apturēšanu, ir ilgi gaidīts un pozitīvs signāls investoriem, norāda Nekustamā īpašuma attīstītāju alianse (NĪAA).

NĪAA aprēķini liecina, ka, kavējoties ar Rīgas attīstības plāna pieņemšanu, Rīga jau ir zaudējusi investīcijas mājokļiem vairāk nekā 150 milj. eiro apmērā, kā arī vismaz 1040 jaunu dzīvokļu izbūvi, kas būtu iegādājami jaunajām ģimenēm par pieejamu cenu.

Sprindžuks atceļ Pleša lēmumu par Rīgas teritorijas plānojuma apturēšanu 

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks (AS) nolēmis atcelt iepriekšējā...

Skaidrības trūkums licis investoriem atlikt investīcijas vai realizēt tās citos tirgos. Taču Rīgas teritorijas plānojuma apstiprināšana dod iespēju Rīgai tuvākajā laikā atgūt iesaldētās investīcijas.

“VARAM lēmums ir “kļūdas labojums”, un investīcijas Rīgā beidzot tiks iespējotas. Rīgas teritorijas attīstības plāna apstiprināšana jau bija ieilgusi brīdī, kad tas tika apturēts. Šis neziņas gads ir negatīvi ietekmējis un grāvis investoru uzticību secīgam un prognozējamam plānošanas procesam. Vairākiem investoriem uz nezināmu laiku nācās pārcelt attīstītāja plānus būvēt papildu dzīvokļus, kas pēc būtības nozīmē investīciju atlikšanu, kā arī mājokļu pieejamības samazinājumu nākotnē. Tikmēr uzņēmumi investīcijas jau novirzījuši citās savas darbības valstīs. Skaidrība Rīgas teritorijas plānojumā jau tuvākajā laikā pavērs ceļu papildus vismaz 1000 jaunu mājokļu būvniecībai Rīgā un investīcijām vairāk nekā 150 milj. eiro apmērā, kā arī kopējam investīciju pieaugumam,” saka Mārtiņš Vanags, NĪAA valdes priekšsēdētājs.

Aprēķini veikti apzinot tikai vadošo attīstītāju, tostarp, Bonava, YIT un Merks plānus, tāpēc kopējais investīciju zaudējums mājokļos, kas netika realizēti Rīgas teritorijas plāna pieņemšanas kavēšanās dēļ, un potenciālais papildu investīciju apjoms visā Rīgā ir vēl lielāks, sasniedzot pat 300 miljonus eiro.

Problēma neskaidrajā situācijā nav tikai ar konkrētiem projektiem, bet arī ar zemes gabaliem, kurus nebija pamatoti iegādāties attīstīšanai, jo nebija skaidrības par teritorijas plāna pieņemšanu, kas mulsināja un atturēja investorus.

“Būs vajadzīgi mēneši un gadi, lai atjaunotu investoru uzticību secīgam un prognozējamam plānošanas procesam Latvijas galvaspilsētā. VARAM lēmums ir pozitīvs signāls, ka skaidrība būs un Rīgas attīstība varēs notikt,” papildina M. Vanags.

Ārvalstu tiešās investīcijas (ĀTI) ir starptautiskās kapitāla plūsmas. Ja investors no ārvalstīm investējis 10% vai vairāk no Latvijā reģistrēta uzņēmuma pamatkapitāla, šis investors iegūst attiecīgu kontroli uzņēmumā un līdzdarbojas tā pārvaldē.

Vai ĀTI ir labas vai sliktas ekonomikai? Kā jau dzīvē ierasts, visam ir savi plusi un mīnusi. Finanšu asinsrites sistēmā ĀTI mēdz salīdzināt ar holesterīnu. Kā zināms, ir gan labais, gan sliktais holesterīns.

Holesterīns ir taukvielas, un tās nepieciešamas organismā, lai sintezētu, piemēram, dažus hormonus un D vitamīnu. Labais holesterīns asinis attīra, tātad dara labu kopējai organisma funkcionēšanai, tāpat arī notiek labo ĀTI gadījumā. Savukārt sliktais holesterīns var izraisīt dažādas slimības organismā. Tāpat arī ĀTI var radīt negatīvas sekas ekonomikai.

Šajā rakstā aplūkošu ĀTI priekšrocības un trūkumus, tuvāk analizējot ĀTI ietekmi uz Latvijas eksportu. Sākšu ar slikto holesterīnu jeb ar sliktajām ziņām par ĀTI.

GIVEN ir juvelierizstrādājumu tirdzniecības tīkls, kuru dibināja uzņēmuma Grenardi īpašnieki Ainārs un Alīna Spriņģi, pēdējos gados uzsācis pamatīgu paplašināšanos visās Baltijas valstīs. Lai sasniegtu paplašināšanās mērķus, veikta obligāciju emisija ar Signet Bank atbalstu.

Par to arī Dienas Biznesa jautājumi Grenardi un GIVEN uzņēmumu līdzīpašniecei un arī produktu veidotājai Alīnai Spriņģei.

Pastāstiet, lūdzu, uzņēmuma izveidošanās stāstu: sākumā Grenardi, pēc tam GIVEN?

Grenardi sākās jau 2000. gadā, kad tika izveidots viens neliels veikaliņš Mežciemā. Pirmsākumā šo veikalu mans vīrs Ainārs Spriņģis izveidoja savai mammai Lilijai, un tas vairāk raksturojams kā hobija pasākums Lilijai, nevis kā nopietna tirdzniecības tīkla izveides iecere. Viņa ar šo veikalu darbojās gadus četrus, līdz brīdim, kad Ainārs, būdams pieredzējis uzņēmējs, saprata, ka šajā nozarē slēpjas labs biznesa potenciāls. Līdztekus viņam radās iespēja ieguldīt privātus līdzekļus uzņēmuma attīstībā. Laika gaitā Grenardi attīstījās par veikalu tīklu ar vairāk nekā 20 veikaliem Baltijā, un uzņēmuma portfolio bija vairāki pasaulē atzīti itāļu zīmoli un teicama reputācija savā nozarē. Taču 2017. gadā menedžmentam šķietami pietrūka nākotnes skatījuma un no finanšu puses bija redzams, ka uzņēmuma attīstība sāk stagnēt.

AS Olainfarm turpmāk būs jau trīs akciju tirgus nodrošinātāji, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Par jaunāko AS «Olainfarm» akciju tirgus nodrošinātāju ir kļuvusi starptautiskā investīciju kompānija UAB «Orion Securities», kas turpmāk līdzās AS «LHV Pank» un AB «Šiauliu Bankas» veiks tirgus nodrošināšanu ar uzņēmuma akcijām.

«Labojot iepriekšējās uzņēmuma padomes pieļautās kļūdas, AS «Olainfarm» jaunā vadība ir nolēmusi paplašināt un pilnveidot attiecības ar uzņēmuma akcionāriem un investoriem. Tostarp, paplašinot uzņēmuma akciju tirgus nodrošinātāju skaitu, akcionāriem un potenciālajiem investoriem pavērsies lielākas iespējas gan iegādāties, gan realizēt AS «Olainfarm» akcijas,» skaidro uzņēmums.

«Diemžēl iepriekšējās AS Olainfarm padomes darbības laikā finanšu tirgi, uzņēmuma darbības caurskatāmība un visu, tajā skaitā mazo, akcionāru intereses acīmredzami nebija prioritāte. Savukārt mēs uzskatām, ka uzņēmuma attieksmes maiņa šajos jautājumos ir viens no svarīgākajiem jaunās komandas uzdevumiem. Panākot vienošanos par akciju tirgus trešo nodrošinātāju, AS Olainfarm atkal centīsies kļūt par vienu no vadošajiem Baltijas uzņēmumiem investoru attiecību jomā. Jāuzsver, ka veseli trīs tirgus nodrošinātāji šobrīd ir tikai dažiem uzņēmumiem Baltijā. Jau tuvākajā laikā plānojam uzsākt vai atjaunot arī citas investoru attiecību aktivitātes,» saka Pāvels Rebenoks, AS «Olainfarm» padomes priekšsēdētājs.

Pērn Baltijas valstu uzņēmumu apvienošanās un iegādes (M&A) tirgū darījumu skaita ziņā bija vērojams neliels kritums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, taču neskatoties uz to, darījumu skaits joprojām ievērojami pārsniedza 2018.-2020.gadu līmeni.

Tā liecina M&A datubāzes Mergermarket apkopotā statistika.

Lietuva un Latvija pēdējo trīs gadu laikā ir saglabājušas stabilu darījumu aktivitātes līmeni, savukārt Igaunijas darījumu skaits samazinājies no 72 darījumiem 2021. gadā līdz 49 darījumiem 2023. gadā. Publiskotās darījumu vērtības saruka vēl dramatiskāk. Tas lielā mērā ir saistīts ar finansējuma samazināšanos jaunuzņēmumiem un vispārējo ekonomikas lejupslīdi Igaunijā.

Lai arī regulāri izskan pieņēmumi, ka ārvalstu investori, iespējams, pamet Baltijas M&A tirgus, statistika liecina par pretējo. Saskaņā ar Mergermarket datiem 2020. gadā ārvalstu (ne Baltijas valstu) pircēju īpatsvars Baltijas uzņēmumu iegādēs bija 42%. To skaits 2021. gadā nedaudz pieauga – līdz 44% un 2022. gadā līdz 45%. 2023. gadā šis rādītājs samazinājās tikai nedaudz, noslīdot līdz 40%.Vienlaikus ir acīmredzama tendence vietējo (Baltijas) pircēju vidū pieaugošai Lietuvas investoru aktivitātei. No visiem darījumiem, kuros uzņēmumus iegādājās investors no Baltijas, lietuviešu investoru īpatsvars 2020.gadā bija 27%, 2021.gadā - 43%, 2022.gadā - 39%, bet pērn sasniedza gandrīz pusi (49%) no visiem darījumiem.

Ilgstoša cenu izaugsme investoriem liek justies gudrākiem, nekā viņi ir, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Laikā, kad vadošo pasaules akciju tirgus indikatoru vērtības turpina sasniegt arvien jaunus rekordus vai vismaz ir tuvu tiem, investori var kļūt izklaidīgi. Tirgus cenas kāpj un investēšana sāk šķist kā kaut kas ļoti vienkāršs – ieguldītāju var pārņemt pašpārliecinātība, kas savukārt mēdz novest pie kļūdainiem lēmumiem.

Kopumā var izcelt vairākas populāras investoru kļūdas, kas tiek pieļautas tirgus augšupejas laikmetā.

Pārāk daudz pārliecības

Kā pirmo varētu nosaukt apgarotības sajūtu jeb to, ka ir neadekvāta pārliecība par to, uz kuru pusi kustēsies kādas akcijas cena vai viss tirgus. Jāatceras, ka finanšu pasaulē investoram briesmas mēdz uzglūnēt no visiem stūriem. The Wall Street Journal raksta, ka tirgū pilnīgi drošs nav pilnīgi nekas un pastāv tikai varbūtības. Tādējādi labāk esot ticēt kādam, kas saka, ka pastāv 60% iespējamība, ka šogad tirgi celsies, nevis kādam, kurš kāpumu garantē jebkurā gadījumā. Tiek ziņots, ka sliktu investīciju lēumumu kapsēta ir pilna ar to cilvēku idejām, kuri savās prognozēs neatstāja vietu kļūdām, piemēram, neveica savu ieguldījumu diversifikāciju.

Šefpavārs Maksims Cekots, atverot restorānu Max Cekot Kitchen Rīgā, Torņkalnā, kurā piedāvā tikai degustāciju ēdienkarti, vēlas mainīt pašmāju kulinārijas nozari.

Aizvadītajā gadā bijušās kokapstrādes rūpnīcas telpās tika atvērts restorāns, kas novērtēts gan kā labākais jaunais restorāns, gan kā dārgākais Rīgā. Tā īpašnieks, šefpavārs Maksims Cekots, ir ambiciozs – investori projektam nav noticējuši, taču viņš vēlas Latvijas vārdu pasniegt pasaulei un ir gatavs konkurēt pat ar Michelin restorāniem.

Vai jūs bērnībā sapņojāt kļūt par pavāru?

Noteikti pavāra profesija netika uzskatīta par kaut ko nopietnu manā ģimenē. Tēvs saredzēja, ka kļūšu par jūrnieku, jo pats darbojās tajā profesijā. Bērnībā man ļoti patika palīdzēt vectēvam dārzā, jo viņam viss kaut kas bija. Ziemā viņš audzēja zemenes, tomātus, un tas man šķita kaut kas nereāls. Ļoti garšoja, kā gatavoja mana vecmāmiņa, iespējams, no turienes arī ir tā mīlestība uz kulināriju. Bērnībā vairāk sapņoju par to, ka izdarīšu savā dzīvē kaut ko izcilu un pamanāmu. Līdz kulinārijai mani atveda pati dzīve, pats par to nesapņoju.

Eiropas Komisija (EK) maija beigās publicēja priekšlikumus par Covid-19 krīzē cietušās Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānu, kura ietvaros paredzēts atbalsts visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm.

Saskaņā ar piedāvājumu – tuvākajos 7 gados Latvijai no ES budžeta varētu būt pieejams gandrīz 12 miljardu eiro jeb tik, cik pēdējos 15 gados kopā. Kā Latvijai veiksmīgi un pilnvērtīgi iekļauties jaunajā ES ekonomikā? Kur investēt gudri, lai modernizētu ekonomiku laikā, kad to darīs visa Eiropa? Kurp virzīt skatu nākotnē, nevis (tikai) labot pagātnes kļūdas? Par to pārdomas turpmākajā rakstā.

Tātad, 27. maijā EK iepazīstināja ar savu izstrādāto Eiropas atveseļošanas plānu (turpmāk – EK plāns), pirmo reizi piedāvājot dubultā finansējuma pieeju. Jaunais EK plāns paredz papildu ierastajam 7 gadu budžetam (1.1 triljonu eiro apmērā) ieviest ārkārtas 4 gadu instrumentu 750 miljardu eiro apmērā. Tādējādi kopā Eiropas atveseļošanas plāna īstenošanai EK piedāvā rezervēt 1,85 triljonus eiro.