Investīciju fonds A3E Capital dibināts 2012. gadā Maltā, bet tā pamatlicēji ir latvieši, un fonds līdztekus investīcijām jaunattīstības valstīs investē arī Latvijā.

Kādēļ tieši obligācijas, kāds labums no fonda darbības ir investoriem un kāds ir tā ienesīgums, Dienas Bizness jautāja vienam no fonda dibinātājiem Aldim Reimam.

Kā nolēmāt izveidot savu ieguldījumu fondu? Iepriekš esat vadījis banku, tās arī ir investīcijas, ieguldījumi.

Es darbojos finanšu pasaulē jau vairāk nekā 30 gadus. Pirmos 20 gadus aizvadīju Latvijas banku sektorā. Pats savām rokām izveidoju pašreizējās BluOr Bank priekšteci Baltikums banku un vadīju to 10 gadus līdz 2011. gadam. Tad kopā ar bijušajiem bankas kolēģiem nolēmām izveidot savu investīciju fondu. Galvenā argumentācija bija tāda, ka pat bankas prezidents nav tās īpašnieks, bet ir tikai algots darbinieks, savukārt man bija vēlme izveidot savu biznesu jomā, kuru ļoti labi pārzinu. Banku bizness pēc 2008. gada krīzes kļuva aizvien garlaicīgāks, regulācijas un prasības pieauga. Esmu matemātiķis, beidzu LU Fizikas un matemātikas fakultāti, un tādēļ finanšu tirgi man vienmēr ir likusies ļoti interesanta sfēra. Salīdzinot ar galvenajām banku aktivitātēm, tādām kā, piemēram, klientu piesaiste un kreditēšanas bizness, kas ir zema riska, tomēr garlaicīgs process, investīcijas finanšu tirgos ir daudz aizraujošāka nodarbe. Ideja par fondu mums ar kolēģiem brieda jau ilgstoši, bet pie idejas realizācijas mēs ķērāmies 2011. gadā. Uzskatu, ka finansista karjerā kļūt par investīciju fonda, kaut neliela, īpašnieku noteikti ir solis augšup. Es pats šobrīd esmu profesionāli ļoti apmierināts, jo daru to, kas man patīk, kopā ar kolēģiem, kuri man patīk, un esmu vidē, kas man patīk. Būtiski, ka neesmu ne no viena atkarīgs, un savs fonds ir daudzu finansistu un baņķieru sapnis, ko nereti dzirdu no ārvalstu kolēģiem.

Aug obligāciju ienesīgums; tirgus kļūst aizvien interesantāks investoriem, bet līdztekus obligāciju emitentiem naudas dārdzība rada papildu riskus, un palielinās saistību neizpildes risks, kuru agri vai vēlu nāksies pieredzēt arī Latvijā.

Kāda ir pieredze, drošības iespējas un izaicinājumi? Šie bija 12. oktobrī notikušās Baltijas kapitāla tirgus konferences Signet Bank Investment Banking pārvaldes vadītāja Edmunda Antufjeva skartie jautājumi. Konferences panelī Baltijas parādu tirgus – stabils finansējuma avots vietējiem uzņēmumiem, kuru vadīja E. Antufjevs, piedalījās platformas BeMyBond vadītāja Indra Dargite (Indre Dargyte), Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas Kapitāla un finanšu tirgu attīstības pārvaldes vadītājs Marks Feimi (Marc Fayemi), Eleving Group finanšu direktors Māris Kreics un COBALT Latvia partneris Edgars Lodziņš.

Investoru interese – vai runa ir tikai par peļņu?

Signet Bank jau četrus gadus intensīvi nodarbojas ar alternatīva finansējuma piesaistīšanas risinājumu attīstīšanu, izmantojot obligāciju un akciju emisijas, ko piedāvā kapitāla tirgus.

Visa 2023. gada garumā Dienas Bizness sadarbībā ar Signet Bank stāstīs Latvijas uzņēmēju veiksmes stāstus, attīstot ilgtspējīgu uzņēmējdarbību un veicinot Latvijas ekonomikas attīstību.

“Mēs gribam veicināt Latvijas uzņēmumu straujāku izaugsmi un pieeju plašākām finansējuma iespējām. Kapitāla tirgus nodrošina iespējas gan uzņēmējiem straujāk audzēt savu biznesa vērtību, gan investoriem gūt lielāku atdevi no sava kapitāla,” uzsākot sarunu ar Dienas Biznesu, saka Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Signet Bank nav ļoti pazīstama tirgū. Vai varat pastāstīt, ar ko banka atšķiras no citām Latvijā strādājošām bankām?

Droši vien galvenā atšķirība ir mūsu fokuss nevis uz tradicionālajiem bankas produktiem, bet uz individuālu risinājumu meklēšanu katram klientam. Mūsu fokuss ir uzņēmējs. Daudziem no tiem ir nepieciešams finansējums savu plānu attīstībai – un mēs spējam piedāvāt ne tikai klasiskus bankas kredītus, bet arī alternatīvus finansējuma veidus – akciju un obligāciju emisijas, privāto akcionāru piesaistīšanu, mezanīna finansējumu vai riska kapitāla piesaistīšanu. Citiem uzņēmējiem ir brīvs kapitāls, ko tie vēlas investēt, lai gūtu ienākumus, – šeit mēs piedāvājam gan investīcijas starptautiskajos kapitāla tirgos, gan arī dalību vietējo uzņēmumu finansēšanas produktos – pamatā obligāciju un akciju emisijās. Mēs savedam kopā uzņēmējus, kam ir nepieciešams finansējums, ar uzņēmējiem, kuriem ir brīvs investējamais kapitāls. Un darām to efektīvi, rūpīgi strukturējot darījumus un pārvaldot riskus.

Pusei valsts fondēto pensiju shēmas ieguldījumu plānu ienesīgums septembra beigās gada laikā bija negatīvs, liecina manapensija.lv publiskotā informācija.

Tostarp aktīvo ieguldījumu plānu, kuru ieguldījumu īpatsvars akcijās var būt līdz 50%, ienesīgums 2020.gada septembra beigās bija no -17,33% līdz 3,17%, bet aktīvo ieguldījumu plānu, kuru ieguldījumu īpatsvars akcijās var būt līdz 75%, ienesīgums bija no -1,56% līdz 5,63%. Vienlaikus sabalansēto ieguldījumu plānu ienesīgums gada laikā bija no -10,15% līdz 0,46%, bet konservatīvo ieguldījumu plānu ienesīgums bija no -4,88% līdz 1,54%.

No deviņiem aktīvajiem ieguldījumu plāniem, kuru ieguldījumu īpatsvars akcijās var būt līdz 50%, negatīvs ienesīgums bija sešiem plāniem, tostarp lielāko negatīvo ienesīgumu gada laikā uzrāda ieguldījumu pārvaldes sabiedrības "PNB Asset Management" pārvaldītais ieguldījumu plāns "Gauja", kura ienesīgums bija -17,33%. Seko "SEB Investment Management" pārvaldītie pensiju plāni "SEB Eiropas plāns" un "SEB aktīvais plāns", kuru ienesīgums bija attiecīgi -1,87% un -0,78%.

Spānija pašlaik ir ceturtā lielākā eiro zonas ekonomika. Vēl nesenā vēsturē, pirms apmēram 4-5 gadiem, šī valsts kopā ar Portugāli, Itāliju, Īriju un Grieķiju tika uzskatīta par vienu no eiro zonas nestabilākajiem posmiem jeb iekļauta tā saucamajā PIIGS valstu grupā.

Spānijas vārds tika piesaukts pat kā iespējamais vienotās valūtas eiro sabrukšanas iemesls. Tomēr laiks iet, reformas no papīriem pārvēršas realitātē un 2015. gadā Spānijai veicās labi un tās izaugsme ievērojami pārsniedza pat eiro zonas iekšzemes kopprodukta (IKP) attīstības tempus (un sagaidāms, ka arī 2016. gadā).

Spānijas tautsaimniecības atkopšanās gan 2015. gadā, gan 2016. gada pirmajos trijos ceturkšņos balstījās uz privāto patēriņu, eksportu un investīciju pieaugumu. Pozitīvi tautsaimniecību ietekmēja šādi faktori:

auguši iedzīvotāju ienākumi pēc nodokļu un citu maksājumu veikšanas;

Procentlikmes Eiropā sasniedz arvien jaunus rekordzemus līmeņus, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Tirgus dalībniekiem turpinot likt likmes uz to, ka Eiropas Centrālā banka (ECB) kādā brīdī sāks masveidā uzpirkt Eiropas valdību emitētās obligācijas, šo parāda vērtspapīru ienesīgumu turpina strauji dzīt arvien zemāk. Šonedēļ, piemēram, Spānijas 10 gadu termiņa obligāciju ienesīgums pirmo reizi vēsturē sarucis zem 2% atzīmes.

Tāpat līdz jaunam rekordista līmenim samazinājies Itālijas, Francijas, Īrijas, Austrijas un Beļģijas garāka termiņa parāda vērtspapīru ienesīgums. Tikmēr Vācijas 10 gadu termiņa obligāciju ienesīgums šo otrdien atradās pie 0,77% atzīmes, kas arī ir vien sprīža attālumā no jauna visu laiku zemākā punkta. Šāds obligāciju ienesīguma kritums liek domāt – ir iesakņojies pieņēmums, ka vēl agresīvāki eiro drukāšanas pasākumi no ECB puses ir neizbēgami.

Iepriekšējie trīs gadi bija lielisks periods obligāciju investoriem. Pagājušais gads bija īpaši izcils, kad gandrīz visas lielākās obligāciju segmenta apakšklases nodrošināja divciparu ienesīgumu. Fantastiskākie rezultāti 2012. gadā bija spekulatīvā kredītreitinga uzņēmumu obligāciju segmentā, kur vidējais ienesīgums pakāpās virs 15%, investīciju kredītreitinga uzņēmumu obligācijām daudz no šī līmeņa neatpaliekot.

Lai saprastu, kādēļ vēsturiski zemu procentu likmju periodā ir iespējams sasniegt šādu ienesīgumu, ir vērts atcerēties to, kā veidojas obligāciju ienesīgums viena perioda laikā. Kopējo ienesīgumu obligācijā, piemēram, viena gada laikā, veido šī gada laikā saņemtie obligācijas kupona maksājumi, kā arī obligācijas cenas pieaugums vai samazinājums gada laikā. Ja procentu likmju līmenis finanšu tirgos ir iepriekšējā gadā samazinājies, tad ilgtermiņa obligāciju cena šajā periodā būs pieaugusi. Turklāt, ja procentu likmju līmenis pakāpeniski samazinās katru gadu, tad arī katru gadu investors papildus var saņemt obligācijās ieguldītās pamatsummas pieaugumu. Tādēļ arī pēdējo trīs gadu laikā atsevišķi obligāciju segmenti ir spējuši nodrošināt akciju tirgum līdzvērtīgu ienesīgumu ar mazākām ienesīguma svārstībām (skatīt 1.attēlu). Triju gadu laikā, visu Eiropas obligāciju (gan valdību, gan uzņēmumu) tirgus sasniedza 5.5% gada ienesīgumu (iBoxx EUR Overall TR), kamēr Eiropas plašs akciju tirgus nodrošināja 7.1% gada ienesīgumu (STOXX 600 EUR Gross Returns).

Dažādu faktoru kopums raisījis plākšņu pārbīdi obligāciju tirgū, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Eiropas obligāciju tirgū pēdējo nedēļu laikā cenu un ienesīguma svārstības uzņēmušas sen neredzētus apmērus. Vācijas 10 gadu termiņa obligāciju ienesīgums šonedēļ pirmo reizi vairāku mēnešu laikā atzīmējies virs 0,7% līmeņa, lai gan vēl aprīļa vidū tas noslīdēja līdz 0,05% atzīmei. Pieaug arī daudzu citu eirozonas valdību parāda vērtspapīru ienesīgums un pašlaik izskatās, ka, piemēram, Itālijas 10 gadu termiņa obligāciju ienesīgums ir ceļā uz 2% atzīmes sasniegšanu. Līdz sen neredzēti augstiem līmeņiem pie 2,3% atzīmes pieaudzis arī ASV garāka termiņa obligāciju ienesīgums.

Ja obligāciju ienesīgums tik strauji aug, tad attiecīgi ļoti strauji sarūk šo vērtspapīru cena. Līdz ar šādu situāciju tiek spriests par to, vai šobrīd šis tirgus nav burbuļa plīšanas stadijā. Lielākā daļa ekspertu gan pauž pārliecību, ka šī ir bijusi vien īslaicīga un vajadzīga cenu korekcija Eiropas obligāciju tirgū un drīzumā atkal vajadzētu atsākties vecajai spēlei uz šo vērtspapīru cenu palielināšanos. Galu galā reģiona obligāciju ienesīgums gandrīz bez pārtraukuma pazeminājies kopš pagājušā gada sākuma.

Pieaugot bažām par Spānijas spēju norēķināties par savām parādsaistībām, šīs valsts 10 gadu termiņa obligāciju ienesīgums pirmo reizi šogad pārsniedzis 6% atzīmi.

Šobrīd daudzi eksperti uzskata, ja situāciju vēl aktīvāk nemēģinās labot Eiropas Centrālā banka, Spānijas obligāciju ienesīgums, palielināsies vēl vairāk. Šobrīd investoriem nav pārliecības, ka jaunie Spānijas premjerministra izsludinātie taupības pasākumi ļaus Spānijai stabilizēt valsts parādu un samazināt valsts budžeta deficītu līdz ilgtspējīgam līmenim.

«Spānijas valsts obligāciju ienesīgums ir virs 6%, kas ilgtermiņā var apgrūtināt Spānijas parāda pieauguma ierobežošanu. Līdz ar Spānijas obligāciju ienesīgumiem pieauga arī citu eiro zonas perifērijas valstu obligāciju ienesīgumi. Tas varētu nozīmēt, ka pozitīvā ietekme no ECB īstenotās likviditātes injekcijas (21. decembrī un 29. februārī eiro zonas bankām tika aizdots gandrīz 1 triljons eiro uz 3 gadiem) sāk beigties; tā vairs nerada papildu pieprasījumu pēc eiro zonas perifērijas obligācijām. Pagaidām ECB neplāno nekādus citus pasākumus, kas varētu uzlabot situāciju. Eiro zonas valdībām vajadzēs veikt valsts izdevumu samazināšanu, tomēr recesijas apstākļos būtiski samazināt valstu budžetu deficītus būs ārkārtīgi grūti – ko jau nodemonstrēja Spānija, atsakoties no sākotnējā ambiciozā budžeta deficīta mērķa,» esošo situāciju komentē Hipo fondu vecākais finanšu analītiķis Aleksejs Marčenko.

Lai paplašinātu Itālijas produkcijas noieta tirgu, kā arī pavērtu durvis mazajiem un vidējiem uzņēmumiem eksporta tirgos, Itālijas Kultūras mantojuma un tūrisma ministrija sākusi vērienīgu projektu Signa Maris, kas arī Latvijā paredz izvērst nopietnas aktivitātes ar galveno mērķi attīstīt tūrismu Itālijas dienvidu reģionos – Kalabrijā, Kampānijā, Apūlijā un Sicīlijā, īpaši izceļot jūras ceļus.

Tā kā Itālijas reģionos lielākoties darbojas mazie un vidējie uzņēmumi, bet lielveikalu ķēdes pārsvarā sadarbojas ar lielajām korporācijām, šīs dienvidu valsts produkcijai un tūrisma piedāvājumam nav viegli nodibināt kontaktus eksporta tirgos, ko plānots risināt ar ciešāku Itālijas Tirdzniecības kameras (ITKL) sadarbību ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru.

Prezentējot Signa Maris projektu Latvijā, ITKL prezidents Džuzepe Lepore norādīja, ka Latvijas veikalos atrodami daudzi produkti, kuriem kā ražotājvalsts norādīta Itālija, taču bieži vien to sastāvā pat mazāk nekā 40% izejvielu ir no Itālijas, bet lielākoties produkti tiek importēti un Itālijas rūpnīcās tikai saražots galaprodukts. Tādēļ ar īpašu valsts atbalstu un speciālu projektu plānots virzīt jaunos eksporta tirgos produktus, kuri tiešām gan auguši, gan ražoti Itālijā.

Pēc Eurostat datiem 2015. gadā Itālijas vispārējās valdības parāds sasniedza 133% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Tas ir otrs sliktākais rādītājs Eiropas Savienībā (ES). Sliktāka valdības parāda un IKP attiecība ir tikai Grieķijā. Par Grieķijas parādu krīzi Latvijas medijos esam redzējuši daudz virsrakstu, bet par Itālijas parādu lasām reti. Vai tas nozīmē, ka Itālijas parāda līmenis nerada bažas? Nebūt ne.

Itālijas parādu rādītājs ievērojami pārsniedz Māstrihtas līgumā noteiktos 60%, kā arī eiro zonas vidējo parāda līmeni (91%). Kad tas ir tik augsts, tad bieži vien investori par valdības vērtspapīru turēšanu vēlas saņemt augstākus procenta maksājumus. Tas ir tāpēc, ka līdz ar parāda lielumu pieaug arī parāda neatdošanas risks. Savukārt pie liela parāda un augstām procentu likmēm ir augsts saistību neizpildes risks. Jo augstāks saistību neizpildes risks, jo grūtāk valdībai aizņemties finanšu tirgū, t.i., likmes kļūst aizvien augstākas līdz brīdim, kad valdības vērtspapīrus ar augstajām likmēm neviens vairs negrib pirkt. Tātad augstāks parāds apgrūtina valdības spēju aizņemties, pārfinansēt esošo parādu un finansēt budžeta deficītu, ar kura palīdzību ekonomikas lejupslīdes laikā varētu īstenot stimulējošu fiskālo politiku. Tāpēc arī ir svarīgi, lai parāda līmenis nebūtu pārmērīgi augsts.

«Bankia pārņemšana ir vēl viens solis problemātisko Spānijas banku konsolidācijas un glābšanas procesā. Šis process sākas pirms vairākiem gadiem, un pagaidām neizskatās, ka tas ātri beigtos,» šī nedēļas Spānijas valdības lēmumu pārņemt valsts vienu no lielākajām bankām Bankia skaidro Hipo fondu valdes loceklis Aleksejs Marčenko.

Pati Bankia tika izveidota pavisam nesen (tās akcijas sāka kotēties Madrides biržā pērn jūlijā), apvienojot tajā septiņas mazākas reģionālās bankas (tā sauktas cajas), kurām bija pamatīgas problēmas ar kapitāla pietiekamību un aktīvu kvalitāti. Banku sektora konsolidācijas procesa rezultāta Spānijas valdībai acīmredzot būs jāglābj liela daļa no valstī esošām bankām, tērējot tam vairākus desmitus miljardus eiro (un sliktākajā gadījumā – pat simtus miljardus), norāda A. Marčenko.

«2008. gada krīzes rezultāta izveidojas situācija, kad liela daļa mazo un vidējo reģionālo Spānijas banku kļuva faktiski maksātnespējīga, bet visas ieinteresētas puses to mēģināja ignorēt. Nekustamo īpašumu burbuļa plīšana atstāja bankas ar milzīgu hipotekāro kredītu apjomu, kur nodrošinājuma vērtība bija zemāka par kredīta summu. Spānijas nekustamo īpašumu tirgus kļuva nelikvīds – pašlaik Spānijā ir vairāk, nekā 1 miljons māju, kuras gaida savus pircējus, bet diez vai sagaidīs viņus drīz. Pie tam nekustāmo īpašumu vidējo cenu kritums kopš krīzes sākuma bija aizdomīgi zems (mazāk par 15%), bet mazo un vidējo reģionālo banku (kas bija galvenie spēlētāji hipotekāro Spānijas kredītu) slikto kredītu īpatsvars – aizdomīgi zems. Valstī, kur bezdarbs sasniedza rekordaugstu atzīmi 24%, slikto kredītu īpatsvars, par kuru ziņo reģionālās bankas, nepārsniedz 12%. Tas liecina, ka Spānijas cajas stāvoklis patiesībā varētu būt sliktāks, nekā par to ir oficiāli paziņots. Starpbanku tirgus dalībnieki no citām eiro zonas valstīm jau sen tur aizdomas par to, un tāpēc jau sen Spānijas mazākām bankām ir liegta iespēja aizņemties starpbanku tirgū – vienīgais likviditātes avots tām ir ECB kredīti. Iespējas refinansēt savas obligācijas arī nav, jo potenciālie aizdevēji ir ļoti piesardzīgi attiecībā uz Spāniju. Tas mudina Spānijas banku vadību, Spānijas finanšu tirgus uzraugus un Spānijas valdību pakāpeniski atzīt realitāti, veicinot problemātisko banku apvienošanos un atbalstot tās ar valsts līdzekļiem. Problēma ir tas, ka šajā procesā atklājās arvien lielākas problēmas, kas prasa no bankām arvien vairāk palielināt kapitālu,» skaidro eksperts.

Pasaules lielākajos parādu tirgos pēdējo nedēļu laikā vērojama visai nozīmīga apstākļu maiņa. Jau gadiem ierasts, ka šajos tirgos likmes spiežas arvien tuvāk zemei, un daudzos gadījumos tās nonākušās pat dziļi negatīvā teritorijā. Tiesa gan, procentu likmes nupat atsākušas kāpt – turklāt tās to dara visai strauji.

Piemēram, pasaules etalons - ASV 10 gadu parādu likme – nupat sasniegusi 1,5%. Vēsturiskā kontekstā šī likme ir ļoti zema, lai gan kopš pagājušās vasaras zemākajiem punktiem tā ir palēkusies gandrīz trīs reizes.

Valdību parāda ienesīgums salīdzinoši spēji aug arī Eiropā. Te Vācijas 10 gadu termiņa obligāciju ienesīgums pieaudzis līdz -0,25% atzīmei. Vēl pagājušā gada decembra sākumā tas bija krietni dziļāk zem ūdens virsmas un atradās pie -0,64%. Savukārt, piemēram, Itālijas garāka termiņa parāda ienesīgums no 0,46% palēcies līdz 0,78%. Valdību parādu likmes tiek izmantotas kā pamats, lai iecenotu aizdevumus biznesiem un patērētājiem. Līdz ar var prognozēt, ka, aktuālajām tendencēm nostiprinoties (ja tas tā būs), pieaugs arī šīs likmes.

2012. gadā dibinātā autolīzinga kompānijas Mogo, kas īsā laikā pārtapa multinacionālā un globālā uzņēmumā Eleving Group, veiksmes stāsts ir gan biznesa idejā, gan finanšu piesaistē, kur dominējošā loma ir obligāciju finansējumam.

Par uzņēmuma attīstību un izmantotajiem finanšu instrumentiem desmitgades garumā līdz 150 miljonus vērtai obligāciju emisijai un tās refinansēšanai Dienas Biznesam stāsta uzņēmuma finanšu direktors Māris Kreics. Materiāls tapis sadarbībā ar vietējā kapitāla banku - Signet Bank, aktīvāko kapitāla tirgus konsultantu Latvijā.

Eleving Group pirmsākumos bija Mogo Finance. Pastāstiet, lūdzu, īsi par uzņēmuma vēsturi un attīstību kopš tā dibināšanas! Kā izveidojās grupa, un kas tam pamatā?

Eleving Group aizsākumi ir meklējami 2012. gadā, kad tolaik ar Mogo Finance zīmolu uzsākām lietotu automašīnu finansēšanu Latvijā. Jaunā biznesa pamata ideja bija pavisam vienkārša – sniegt iespēju cilvēkiem iegādāties 9-10 gadus vecas automašīnas, proti, tādas, kuras vidējais patērētājs reāli var atļauties. Pirms vairāk nekā desmit gadiem tradicionālās bankas īsti nerāvās šādas kategorijas automašīnas finansēt, tādēļ mēs redzējām brīvu nišu, kuru ar savu produktu varētu nosegt. Pats biznesa modelis nav nekāda inovācija, jo līzings un atgriezeniskais līzings ir labi pazīstami kreditēšanas produkti jau izsenis. Inovācijas drīzāk bija šī produkta piedāvājumā, kas nozīmēja, ka spējām izteikt piedāvājumu jebkuram klientam, kurš pie mums ierodas atbilstoši viņa maksātspējai un vajadzībām. Tāpat inovatīva pieeja bija riska novērtēšanas metodē, kur jau tobrīd izmantojām mašīnmācīšanos un ar to saistītos algoritmus datu apstrādei.

Vienmēr ir vērtīgi papētīt to, cik lielā mērā iepriekš izteiktās prognozes ir piepildījušās un kas ir bijis par iemeslu atšķirībām. Papildus iespējai uzlabot prasmes identificēt un analizēt dažādu faktoru iespējamo ietekmi uz investīciju rezultātu, šāds vingrinājums arī ļauj izprast un redzēt to, cik kritiski ir jāattiecas pret jebkādām prognozēm un cik raksturīga ir finanšu tirgiem nenoteiktība.

Prognozes un atšķirības

Ne velti nopietni starptautiski finanšu analītiķi, veicot tirgus pētījumus un publicējot izstrādātās prognozes, mēdz pirmajās lapās trekniem burtiem atgādināt klientiem, ka publikācija ir jāuztver tikai kā viens no viedokļiem, uz kuru paļauties, veicot ieguldījumu.

Piemēram, SEB investīciju stratēģi savā 2013. gada 3. decembra investīciju apskatā prognozēja, ka sagaidāmais ienesīgums valdību obligācijām eiro valūtā vidēji būs 0.4% nākamā gada laikā. Šobrīd, kad ir pagājuši vairāk par 9 mēnešiem, plaša eiro zonas valdību obligāciju tirgus indeksa (iBoxx Euro Sovereign All Maturities) kopējais ienesīgums kopš 2014. gada sākuma ir sasniedzis 9.2% saskaņā ar ThomsonReuters Datastream informāciju 2014. gada 12. septembrī. Kas ir bijis par iemeslu šādai nozīmīgai atšķirībai?

Eirozonas valdību aizņemšanās izmaksas sarukušas līdz līmenim, kāds bija vērojams pirms pandēmijas krīzes.

Šādu situāciju lielā mērā noteikusi Eiropas Centrālās bankas (ECB) aktivitāte. Šī iestāde savas jaunās kvantitatīvās mīkstināšanas ietvaros iegādājusies (un vēl vien plāno iegādāties) gigantiskus eirozonas valdību un uzņēmumu parāda kalnus. Tas attiecīgi liek domāt par to, ka pieprasījums pēc valdību parāda saglabāsies ļoti liels un nozīmē obligāciju cenu pieaugumu un to ienesīguma kritumu.

Pandēmijas izaicinājumiem vēršoties plašumā, sākotnēji bija vērojamas bažas, ka dažām Eiropas valstīm būs lielas grūtības tos pārvarēt. Piemēram, pavasara sākumā strauji palēcās Itālijas obligāciju ienesīgums. Pie strauja tautsaimniecības sabrukuma un ļoti spēji augošiem parādiem, kas tika likti pretī pandēmijas krīzei, bija vērojamas bažas par to atdošanu. Kopumā gan centrālo baņķieru un valdību stimulēšana šoreiz bijusi ļoti pārliecinoša, kas šāda veida satraukumu atvirzījis kaut kad tālākā nākotnē.

Arī obligāciju tirgū investori satraucas par burbuļa pazīmēm, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šobrīd pasaules finanšu tirgos valda bažas ne tikai par attīstīto valstu akciju dārdzību, kur saistībā ar atsevišķu nozaru uzņēmumu vērtspapīru cenām jau, iespējams, varētu runāt par burbuli. Cenas jau ilgstoši un faktiski nemitīgi ir palielinājušās gan pašām drošākajām, gan arī nedrošajām obligācijām, kas daudziem licis spriest par burbuli arī šajā tirgū. Turklāt līdz ar Eiropas Centrālās bankas (ECB) likviditātes drukāšanas pasākumiem daudzu parāda vērtspapīru cenas, visticamāk, turpinās palielināties. Tomēr aktuāls ir jautājums – kāda būs augšējā robeža (vai drīzāk – kad tā tiks sasniegta). Jau rakstīts, ka pieprasījums, piemēram, pēc eirozonas valdības parādzīmēm ir milzīgs, kas nozīmē, ka investori jau uz samērā ilgiem termiņiem ir gatavi piemaksāt par privilēģiju vairākām šī reģiona valstīm aizdot naudu. Šobrīd negatīvā teritorijā ieslīdējis jau Vācijas sešu gadu termiņa obligāciju ienesīgums. Savukārt Vācijas 10 gadu obligāciju gada ienesīgums šonedēļ atrodas pie 0,22% atzīmes, kas ir zemākais līmenis vēsturē, bet Vācijas 30 gadu termiņa obligāciju ienesīgums atrodas vien pie 0,615% atzīmes. Jāpiebilst, ka vēl pirms gada Vācijas 30 gadu obligāciju ienesīgums atradās pie 2,49% atzīmes. Šobrīd nomanāms arvien vairāk viedokļu par to, ka eirozonas valdību obligāciju ienesīguma kritums varētu būt pārspīlēts, un ieguldījumi šajos parāda vērtspapīros vairs neesot īsti pievilcīgi.

Šonedēļ zemākos līmeņos dodas potenciālo parādu krīzes jauno upuru – Itālijas un Spānijas – obligāciju ienesīgums.

Piemēram, Itālijas 10 gadu termiņa obligāciju ienesīgums šodien saruka līdz 6,7% atzīmei. Savukārt Spānijas 10 gadu termiņa prasījuma vērtspapīru ienesīgums saruka līdz par 5,12% atzīmei.

Katrā ziņā ienesīguma samazināšanās šo valstu obligācijām ir laba zīme, jo ļaus valstīm lētāk piesaistīt nepieciešamos līdzekļus (šie obligāciju ienesīgumi gan joprojām uzskatāmi par ļoti augstiem). Tiesa gan, nav īstas pārliecības, ka šāda tendence turpināsies, un būs pietiekami daudz investoru, kas vēlēsies nākamā gada laikā pirkt Spānijas vai Itālijas parādzīmes.

Kopumā – neskaidrība par nākotni ir augta, un slikto ziņu klāsts ir ļoti liels. Jāņem vērā, ka obligāciju ienesīgums pēdējo dienu laikā sarucis, pat neskatoties uz to, ka starptautiskās reitingu aģentūras devušas mājienus, ka drīzumā varētu tikt samazināti daudzu Eiropas valstu kredītreitingi. Ja tas patiešām tiks izdarīts, obligāciju ienesīgums, visticamāk, pieaugs.

Vienpusēji pasludināto Katalonijas neatkarību Latvija neatzīs, tas teikts Latvijas Ārlietu ministrijas izplatītajā Latvijas valsts oficiālajā nostājā saistībā ar notikumiem Spānijā, Katalonijas autonomajā apgabalā.

Kā uzsvērts paziņojumā, arī pēdējie notikumi nemaina Latvijas valdības nostāju Katalonijas jautājumā, proti, Latvija uzskata, ka tas ir Spānijas iekšējs jautājums, kas jārisina saskaņā ar Spānijas likumiem un konstitūciju. Paziņojumā pausta cerība, ka Katalonijas jautājums tiks atrisināts dialoga ceļā Spānijas konstitūcijas ietvaros.

«Latvijai ar Spāniju ir ciešas divpusējās attiecības, un Spānija ir Latvijas sabiedrotā ES un NATO, kā arī citās starptautiskās organizācijās. Spānija ir demokrātiska, likuma varu respektējoša valsts, tās ieguldījums ES vērtību aizstāvēšanā pasaulē ir nenovērtējams. Tāpēc situācija ir jārisina, ievērojot dalībvalsts un ES atbilstošo normatīvo regulējumu,» teikts Latvijas oficiālajā pozīcijā.

Pazīstamais ASV sociologs, notikumu vērotājs un komentētājs Neits Silvers savā grāmatā "Signāls un trokšņi: kāpēc tik daudz prognožu nepiepildās, bet dažas piepildās" raksta, ka signāls ir patiesība, bet trokšņi mūs novirza no tās.

Pamatjautājums ir līdzīgs tam, ar ko ikdienā sastopas ārsti, – prast orientēties daudzo rādītāju kopumā un izcelt tos, kuriem konkrētajā situācijā ir lielākā ietekme. Tas palīdz labāk noteikt diagnozi un īstenot sekmīgāku ārstēšanu.

Šīs pārdomas ir būtiskas arī tiem Latvijas iedzīvotājiem, uzņēmējiem un politikas veidotājiem, kuriem ir vēlme veidot savu darbību un prognozēt finanses ilgtermiņā, piemēram, pieņemot lēmumus par nekustamā īpašuma pirkumu, izmaiņām ģimenē, darba maiņu. Vieni vēlētos pēc iespējas sekmīgāk pārdzīvot krīzi (piemēram, uz to laiku samazinot parādus), savukārt citiem tā var būt lielā iespēja (piemēram, cerot uz nekustamā īpašuma cenu krišanos u.tml.).

Baltijas uzņēmumi jau vēsturiski finansējuma nepieciešamības gadījumā ierasti vērsušies pie bankām, taču ne vienmēr šī ir vienīgā iespēja.

Vērtspapīru emitēšana ir apsvēršanas vērta un efektīva alternatīva papildu finansējuma piesaistei. Uzņēmumiem var emitēt gan kapitāla, gan parāda vērtspapīrus. Un obligāciju emisiju var veikt gan dažādas iestādes un institūcijas, gan privāti uzņēmumi. Pretēji akciju emisijai, obligāciju emisija neietekmē uzņēmuma īpašnieku sastāvu.

Obligācijas ir parāda vērtspapīru veids, kas tiek izmantots, lai piesaistītu līdzekļus finanšu tirgū. Vienkāršoti darījuma būtību var raksturot kā obligāciju emitenta aizņemšanos tirgū no daudziem aizdevējiem (obligāciju pircējiem) atbilstoši vienādiem emitenta sagatavotajos obligāciju emisijas noteikumos vai prospektā ietvertajiem nosacījumiem.

Šonedēļ pieaugušas eirozonas valdību obligāciju cenas, nodzenot Īrijas, Itālijas un Spānijas 10 gadu obligāciju ienesīgumus līdz rekordzemiem līmeņiem, jo, reaģējot uz prognozēm, ka Eiropas Centrālā banka nākamnedēļ samazinās procentu likmes, audzis pieprasījums pēc parādzīmēm, raksta Bloomberg Businessweek.

Vairākas bankas, piemēram, Goldman Sachs un UBS Ag pārskatījušas savas prognozes par gaidāmo likmes samazinājumu, paredzot, ka ECB tās mainīs jūnijā.

Tāpat Spānijas un Itālijas obligāciju cenas pieauga pēc privātā sektora ražošanas apjomu datiem, kas liecināja par izaugsmi aprīlī. Savukārt Portugāles obligāciju cenas auga pēc tam, kad Standard&Poor’s mainīja valsts kredītreitinga perspektīvu no negatīvas uz stabilu.

Rezultātā Spānijas desmit gadu parādzīmju ienesīgums saruka par sešiem bāzes punktiem līdz 2,92%. Pirms tam ienesīgums samazinājās līdz 2,85%, kas ir zemākais līmenis kopš 1993.gada, kad Bloomberg sāka apkopot šos datus.

Pieņēmumi, ka pie kādiem sarežģījumiem ekonomikai un finanšu tirgiem palīgā atkal steigsies centrālās bankas, izrādījušies pareizi.

Šīs nedēļas pirmajā daļā ASV Federālo rezervju sistēma (FRS) veica ārkārtas dolāru refinansēšanas likmes samazināšanu. Likme tika apcirpta uzreiz par pusprocentpunktu līdz 1%-1,25% koridoram. Šis ir pirmais FRS ārkārtas likmju samazinājums kopš 2008. gada finanšu krīzes.

Šādā veidā pasaules ietekmīgākā centrālā banka mēģina apdrošināt ekonomiku pret augošo recesijas risku, ko atnesušas bailes par koronavīrusa izplatīšanos. "Vīrusam un mēriem, kas pieņemti, lai to ierobežotu, kādu laiku būs ietekme uz ekonomiku gan šeit, gan ārvalstīs. Procentlikmju samazinājums nemazinās infekcijas izplatīšanos un nerisinās arī "bojāto" piegāžu ķēžu jautājumu – mēs to saprotam. Tomēr ticam, ka šāda rīcība ekonomikai nodrošinās jēgpilnu atbalstu," otrdien teica FRS šefs Džeroms Pouels.

Ne vienmēr, lai gūtu pieklājīgu ienesīgumu, ir noteikti jāizvēlas riskanti finanšu instrumenti kā uzņēmumu akcijas, spekulatīva līmeņa uzņēmumu obligācijas vai izejvielu ieguldījumu fondi. Arī tāds vienkāršs un relatīvi drošs ieguldījums kā Latvijas valsts obligācija var noteiktā brīdī sniegt ļoti labas peļņas iespējas. Turklāt, līdzīgi kā ar jebkuru citu ieguldījumu, ja pirkums tiek veikts laikā, kad lielais vairums tirgus dalībnieku ir pesimistiski noskaņoti, bet instrumenta emitenta ilgtermiņa ekonomiskās izredzes ir pozitīvas, iespējas gūt papildus peļņu tikai palielinās.

Investoru pieprasītais ienesīgums par Latvijas valsts parādzīmēm pēdējā gada laikā, izņemot pāris mēnešus 2011. gada rudenī, kad bija uztraukumi par Krājbankas depozītu garantijas izmaksu Latvijā un vispārējās bažas par Eirozonas nākotni, ir pastāvīgi samazinājies (skatīt attēlu). Kredītu reitingu aģentūras Standard & Poor’s 2. maija lēmums paaugstināt Latvijas valsts kredītreitingu līdz investīciju klases līmenim un piešķirt stabilu nākotnes redzējumu kalpo tikai kā apliecinājums tam, par ko lielākais vairums tirgus dalībnieki bija jau pārliecināti visa gada garumā. Galvenais iemesls Latvijas valsts parādzīmju pieprasītā ienesīguma sarukumam ir, protams, Latvijas ekonomikas atlabšana un valsts finanšu situācijas uzlabošanās, tomēr arī riska apetītes pieaugums investoru vidū pasaulē un sarūkošie ienesīgumu līmeņi citu investīciju līmeņa valstu obligācijām (stimulējoša monetārā politika joprojām turpinās) ir veicinājuši ienesīgumu lejupslīdi. Piemēram, pēdējo 12 mēnešu laikā Latvijas valsts 2018. gada EUR obligācijas gada ienesīgums (yield to maturity) ir samazinājies no 4.8% līdz aptuveni 3.6% šobrīd. Investors, kas bija iegādājies šo Latvijas obligāciju pagājušā gada maijā, šobrīd viena gada laikā ir nopelnījis ap 10.7%, kurus veido saņemtie procenti un obligācijas tirgus cenas pieaugums (ja obligācijas ienesīgums krītas, tās tirgus cena pieaug).

Šī nedēļa eirozonā lielā mērā paies Itālijas zīmē. Proti, Itālijas populistu valdībai ir jāiesniedz Eiropas Komisijai pārskatīts 2019. gada budžeta plāns, jo iepriekšējo EK noraidīja pārlieku lielā budžeta deficīta dēļ.

Tas ir eirozonas vēsturē nebijis gadījums, kad EK noraida kādas valsts budžeta projektu. Itālijas jaunā valdība atšķirībā no iepriekšējās valdības iecerētā budžeta deficīta 0,8% apmērā no IKP to ir paaugstinājusi līdz 2,4% no IKP. Lai gan tas ir zem Māstrihtas kritērijos noteiktajiem 3%, tomēr tas jāskata kontekstā ar Itālijas ārējo parādu, kas ir 131% no IKP, lai gan Māstrihtas kritēriju limits ir 60% no IKP. Turklāt, saskaņā ar EK aplēsēm, Itālijas valdības plānotie izdevumi, ņemot vērā EK prognozes par valsts izaugsmi un parāda apkalpošanas izmaksām, bīstami tuvosies 3% 2019. gadā, bet 2020. gadā tos pārsniegs. Itālijas vicepremjers Mateo Salvini jau ir paziņojis, ka vadīsies pēc saviem, nevis EK aprēķiniem un jautājumā par Itālijas budžeta deficītu negrasās piekāpties ne par milimetru.