Pieaugot bažām par Spānijas spēju norēķināties par savām parādsaistībām, šīs valsts 10 gadu termiņa obligāciju ienesīgums pirmo reizi šogad pārsniedzis 6% atzīmi.
Šobrīd daudzi eksperti uzskata, ja situāciju vēl aktīvāk nemēģinās labot Eiropas Centrālā banka, Spānijas obligāciju ienesīgums, palielināsies vēl vairāk. Šobrīd investoriem nav pārliecības, ka jaunie Spānijas premjerministra izsludinātie taupības pasākumi ļaus Spānijai stabilizēt valsts parādu un samazināt valsts budžeta deficītu līdz ilgtspējīgam līmenim.
«Spānijas valsts obligāciju ienesīgums ir virs 6%, kas ilgtermiņā var apgrūtināt Spānijas parāda pieauguma ierobežošanu. Līdz ar Spānijas obligāciju ienesīgumiem pieauga arī citu eiro zonas perifērijas valstu obligāciju ienesīgumi. Tas varētu nozīmēt, ka pozitīvā ietekme no ECB īstenotās likviditātes injekcijas (21. decembrī un 29. februārī eiro zonas bankām tika aizdots gandrīz 1 triljons eiro uz 3 gadiem) sāk beigties; tā vairs nerada papildu pieprasījumu pēc eiro zonas perifērijas obligācijām. Pagaidām ECB neplāno nekādus citus pasākumus, kas varētu uzlabot situāciju. Eiro zonas valdībām vajadzēs veikt valsts izdevumu samazināšanu, tomēr recesijas apstākļos būtiski samazināt valstu budžetu deficītus būs ārkārtīgi grūti – ko jau nodemonstrēja Spānija, atsakoties no sākotnējā ambiciozā budžeta deficīta mērķa,» esošo situāciju komentē Hipo fondu vecākais finanšu analītiķis Aleksejs Marčenko.
Riska apetītei samazinoties, šodien saruka Vācijas obligāciju ienesīgums. Uz brīdi Vācijas 10 gadu termiņa obligāciju ienesīgums noslīdēja līdz 1,628%, kas ir zemākais līmenis vēsturē. Zem 2% atzīmes šodien atgriezās arī ASV 10 gadu termiņa obligāciju ienesīgums.