Nevar lielu daļu Latvijas pasludināt par kakta galu un pateikt, ka tur nav perspektīvas – to intervijā DB uzsver Latvijas Reģionu apvienības (LRA) premjera amata kandidāts Edvards Smiltēns.

Fragments no intervijas

Latvijas Reģionu apvienībai (LRA) pēdējie reitingi ir neiepriecinoši – 1,1%. Kā vērtējat savas izredzes iekļūt Saeimā, cik tas ir reāli?

Ko vēlētāji ir dzirdējuši pēdējā laikā par mūsu partiju? Kad LRA vēl bija 4,4%, dažādi eksperti teica: nu, tur ir pāris līderu, bet nekā cita jau tur nav. Tādējādi ignorējot faktu, ka mēs esam otrs lielākais reģionālais spēks Latvijā tūlīt aiz ZZS ar 250 pašvaldību deputātiem un pārstāvniecību vairāk nekā 54 novados. Ja vērtējam mūs pēc izdarītajiem darbiem, tad jāmin mūsu iniciētie grozījumi Patērētāju aizsardzības likumā, vēršoties pret alkatīgajām ātro kredītu likmēm, iestāšanos par atklātu Valsts prezidenta ievēlēšanu, tāpat mūsu darbs ir tā dēvētās atraitņu pensijas. Kaut gan mūsu juristu trīs mēnešus gatavotos grozījumus koalīcija «noraka» un pēc diviem mēnešiem pieņēma to pašu, tikai izkropļotā versijā. Mūsu paveikto mums kā opozīcijas partijai ir grūti izstāstīt sabiedrībai, jo mums nav ministru, kas var sevi pieteikt medijos. Vēlētājiem ir svarīgi izvērtēt, kas ir programma un kandidāti, kādus piedāvā uz vēlēšanām, kā arī tas, vai līdz šim konkrētā partija ir kalpojusi sabiedrības interesēm. Šodienas reitingi neko neliecina par partijas programmu un kandidātiem uz vēlēšanām, jo aptauju veikšanas laikā tas gluži vienkārši vēl nebija zināms. Reitingi jāskatās tendencēs, turklāt ir būtiska atšķirība starp dažādu socioloģisko firmu veiktajiem reitingiem. Jāpiemin, ka LRA nav iesaistīta nevienā no pašreizējiem skandāliem – nedz OIK, nedz maksātnespējas epopejās, mēs neesam iesaistīti valsts nozagšanā. Īstais reitings būs 7. oktobris. Arī pirms iepriekšējām vēlēšanām mūsu reitingi bija slikti, bet vēlēšanu rezultāts – diametrāli pretējs.

«Fakts, ka Lielbritānijā varētu notikt referendums par iespējamu izstāšanos no Eiropas Savienības, var radīt negaidītas pozitīvas sekas - tas var rosināt arī cilvēkus citās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs uzsākt dziļākas diskusijas par to, kāda ir ES tagadne un nākotne - vai mēs Eiropas Savienībā sadarbojamies jomās, kas tiešām ir nepieciešamas, vai integrācija un likumdošanas saskaņošana nav automātiski notikusi arī jomās, kurās risinājumi būtu labāk atrodami nacionālā līmenī,» uzskata Providus Eiropas politikas pētniece Dace Akule.

«Tas būtu loģisks iznākums, ja Lielbritānijas sabiedrība censtos, pateicoties referenduma iespējai, definēt, kas viņus neapmierina ar pašreizējiem ES dalības noteikumiem vai ES attīstību, un, ja mēs - citu ES valstu iedzīvotāji - patiesi censtos ieklausīties Lielbritānijas iedzīvotāju teiktajā, kritiski pavērtētu ES tagadni un attīstību, kopīgi meklējot risinājumus. Papildus Lielbritānijas faktoram, šādas diskusijas var veicināt arī Eiropas Parlamenta vēlēšanas (partiju dažādie redzējumi par to, kurp ES dodas un kādi jautājumi būtu jārisina ES līmenī), gan arī jau uzsāktās debates par ES integrācijas dažādajām alternatīvām,» piebilst D. Akule.

Starptautiskā reitingu aģentūra Moody´s Investor Service piešķīrusi Luminor reitingus, informē bankas pārstāvji.

Reitinga saņemšanu iniciēja Luminor un tas tika pieprasīts Luminor Igaunijā. Lai arī Luminor šobrīd darbojas kā trīs atsevišķi uzņēmumi, Luminor piešķirtais reitings Igaunijā atspoguļo Moody´s nākotnes vērtējumu Luminor grupas darbībai kopumā, ņemot vērā Luminor pārrobežu apvienošanos, lai no 2019. gada janvāra kļūtu par centralizētu finanšu pakalpojumu sniedzēju ar galveno biroju Igaunijā un filiālēm Latvijā un Lietuvā.

«Mūsu mērķis ir izveidot vadošo finanšu pakalpojumu sniedzēju Baltijā vietējiem uzņēmējiem un uzņēmīgiem cilvēkiem, pielāgot darbību tirgus apstākļiem, uzlabojot ienesīgumu un saglabājot spēcīgu kapitalizāciju ar CET1 rādītāju virs 17%. Mēs pakāpeniski aizvietosim mūsu mātes banku finansējumu ar depozītiem un stabilu ilgtermiņa finansējumu. Esmu pārliecināts, ka Luminor kļūs par vienu no saistošākajiem investīciju objektiem Baltijas reģionā,» saka Luminor Grupas valdes priekšsēdētājs Erki Rāzuke.

Pagātnes kļūdu labošanai ir laiks vairāku gadu garumā, bet biedriem ir jāizdara izvēle par to, kas vadīs partiju pārmaiņu laikos un kāda būs partijas nākotnes ekonomiskā platforma

To intervijā Dienas Biznesam stāsta ilggadējais Latvijas Zemnieku savienības (LZS) priekšsēdētājs Augusts Brigmanis. Viņš partijas nākotni redz nevis tikai pašreizējā Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) veidolā, bet daudz plašākā politisko spēku apvienībā, jo viena pati Latvijas Zemnieku savienība nevar «ieņemt» ne Rīgu, ne Daugavpili un pat ne daudz mazākas pilsētas.

Fragments no intervijas, kas publicēta 11. aprīļa laikrakstā Dienas Bizness:

Vai šobrīd ir skaidri iemesli, kāpēc 13. Saeimas vēlēšanās tika iegūts daudz mazāk vēlētāju balsu nekā iepriekšējā parlamentā, vēl jo vairāk, ja Valsts prezidents, Ministru prezidents, finanšu, zemkopības, aizsardzības un veselības ministri bija no ZZS, kurā darbojas arī LZS?

Šogad Latvijā tiks slēgtas 13 skolas un reorganizētas vēl 11 skolas, kas radīs ietekmi arī uz vidējās izglītības apguvi. Pretēji apgalvojumiem, ka vidusskola nav domāta visiem, tieši šajā dzīves posmā jaunieši saņem galveno izrāvienu.

Līdz pamatskolas absolvēšanai lielākā daļa skolēnu vēl nezina, ko dzīvē vēlas darīt, turklāt neviens arī nav gatavs uzreiz integrēties darba tirgū. Tieši trīs vidusskolā pavadītajos gados liela daļa jauniešu kļūst patstāvīgi. Vidējā izglītība ir nepieciešama tieši zināšanu, nevis diploma dēļ.

Vidējā izglītība nepieciešama ikvienam

Runājot par vidējās izglītības apguvi, protams, jāizskata dažādi veidi un formas. Tiem jauniešiem, kuriem jau pēc 9. klases ir skaidra vīzija par to, ka viņi savu nākotni vēlas saistīt ar akadēmisko vidi, sociālajām zinātnēm vai inženierzinātnēm, piemērotāka būs vispārējā vidējā izglītība. Tiem, kuriem tuvākas praktiskās lietas - profesionālā izglītība. Vēl daļai – tālmācība. Taču kopumā ir skaidrs, ka vidējā izglītība nepieciešama ikvienam. Pievēršoties dažādām izglītības ieguves formām, saskaramies ar virkni stereotipu. Šobrīd vidējā profesionālā izglītība Latvijā ir ļoti labi attīstīta, īpaši infrastruktūras un materiāli tehniskā nodrošinājuma jomā, taču no padomju laikiem joprojām saglabājušies dažādi stereotipi. Profesionālās izglītības iestādes organizē virkni augsta līmeņa pasākumu, piemēram, nacionālo jauno profesionāļu meistarības konkursu SkillsLatvia u.c. Mācību procesa pilnveidē aktīvi iesaistās arī darba devēji, tiek piesaistīti jauni pedagogi no nozarēm un kopējā kvalitāte ir augsta, taču liels mājasdarbs vēl veicams pie profesionālās vidējās izglītības tēla uzlabošanas.

ASV kredītreitingu aģentūra Moody's pazeminājusi vairāku Vācijas banku reitingus, ieskaitot valstī otru lielāko banku Commerzbank, vēsta thelocal.de.

Aģentūra savu lēmumu pamato ar «pieaugošu risku, ka sekos tālāki satricinājumi, kas izriet no eirozonas parādu krīzes» un banku nespēju kompensēt zaudējumus.

«Moody's Investors Service šodien veikusi vairākas darbības, kas attiecas uz septiņu Vācijas banku un to meitas uzņēmumu, kā arī vienas ārzemju grupas Vācijas meitas uzņēmuma reitingiem,» teikts Moody's paziņojumā.

Frankfurtē bāzētās Commerzbank reitings samazināts no A2 līdz A3, taču Vācijas lielākā aizdevēja Deutsche Bank reitinga pārskatīšanas rezultāti tiks publiskoti vēlāk.

Šobrīd ir vispārēja pašvaldību krīze Saeimā, jo parlamentā nav deputātu ar iepriekšēju darba pieredzi pašvaldībās, apgalvo Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) izpilddirektora vietnieks Māris Kučinskis.

Divu gadu laikā 11.Saeimas deputāti ir daudz ko iemācījušies, bet, pēc Kučinska domām, «jauno seju» pieprasījums reizēm jau kaitina. Citās jomās tiek pieprasīti profesionāļi, bet politikā - neprofesionāļi bez iepriekšējas pieredzes. Agrāk Saeimā gan pozīcijas, gan opozīcijas deputāti, kuri pirms tam bija vadījuši pašvaldības, neformāli sadarbojās, lemjot par pašvaldību darba reglamentēšanu. Tagad Saeimā ir diezgan liels tukšums. Tas ir tik liels, ka ir visas iespējas to aizpildīt ar reģionālo partiju apvienību.

Kučinskis atzīst, ka viņu pašvaldību vēlēšanu rezultāti nepārsteidza. Taisnība ir tiem, kuri apgalvo, ka priekšvēlēšanu periods ir četri gadi. To var teikt arī par lielo pilsētu mēriem. Vadība ir nomainījusies tikai Daugavpilī, kur mēra amatā atgriezās Jānis Lāčplēsis, kurš reiz jau bija veiksmīgi vadījis šo pašvaldību. Īslaicīgo mēru maiņu mēnesi pirms vēlēšanām Jūrmalā neskaitu. Tas liecina, ka cilvēki vērtē mēru reālos darbus, iestājas par stabilitāti un aizvien mazāk padodas kādiem jauniem riskiem. Visiem lielo pilsētu domju priekšsēdētājiem vairāk vai mazāk ir iepriekšējie darbi, ko parādīt vēlētājiem. Latvijas lielajās pilsētās ir stabilitātes pazīmes. Cits jautājums - kas būs uz Saeimas vēlēšanām, jo tās ir atšķirīgas vēlēšanas.

Jauniešu radiostacijai Pieci.lv, kas oficiāli tika atklāta 31.martā, piešķirtā valsts finansējuma 1 898 110 eiro apmērā lietderību atspēkos reitingi, tā norāda Pieci.lv direktors Kārlis Dagilis.

Kanālam Pieci.lv, kas raida 93,1 megaherca (MHz) frekvencē, valsts kā sabiedriskajam medijam piešķīra 1 898 110 eiro (1 334 000 latu) periodam no 2014. līdz 2017.gadam.

Dagilis saistībā ar sabiedrībā un medijos izskanējušajiem pārmetumiem par valsts finansējuma piešķiršanu šim projektam uzsver, ka šaubas atspēkos reitingi, projektam ir jāļauj ieskrieties. Viņš uzskata, ka, ņemot vērā satura apjomu, šī naudas summa ir adekvāta.

«Es nedomāju, ka šī naudas summa ir liela, salīdzinot ar to, kādu apjomu mēs pārraidīsim. Turklāt liela daļa šīs naudas aiziet apraidei un valstij arī atpakaļ nodokļos. Ja būtu vairāk jātaupa, nevarētu atļauties tik plašu saturu, jo tas nebūs tikai mūzikas kanāls, tajā ir ļoti daudz dažāda cita satura informācijas,» norāda Dagilis.

Ieguvēji no iespējamām ārkārtas Saeimas vēlēšanām būs Saskaņas centrs (SC), jo viņi visu šo periodu saglabājuši savu popularitāti un pat to palielinājuši. Viņi sēž opozīcijā, bet tie, kas ir valdībā, uzņemas atbildību par reālo situāciju, kas tiek īstenota dzīvē, LNT raidījumā 900 sekundes atzīmēja bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe – Freiberga.

Viņa arī norāda, ka to partiju reitingi, kas ir pārstāvētas valdībā, reitingi ir kritušies. «Par Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) izredzēm nemāku teikt, jo viņi ir izbīdījuši un paguvuši ievēlēt savu prezidentu. Koalīcijā ZZS ar SC ir daudz ko paveikuši, par ko Zatlera kungs «sūdzējās» savā runā. Atklāti sakot, ja SC dabūs vairāk balsis un ZZS patur tās pašas vai vairāk, tad, iespējms, ka valdībā ir SC premjers ar ZZS kā koalīcijas partneriem. Tomēr varbūt arī otrādi,» skaidro V.Vīķe – Freiberga.

Tad sekojot jautājums, kas notiks centrēji labējā spārnā. Tur zaudētāja, pēc viņas domām, varētu būt Vienotība, jo tai ir premjers un daudzi nozīmīgi ministri. Situācija valstī uzlabojas, bet pietiekami lēni, lai cilvēki ikdienā to tā neizjustu.

Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums 2024.gadā sasniegs 1,8%, liecina globālās risku pārvaldības kompānijas "Coface" ekonomistu prognoze.

Lai gan Latvijas un Lietuvas IKP pieauguma prognoze šim gadam pazeminājusies, prognozētais IKP pieaugums Latvijā ir lielāks nekā kaimiņvalstīs: Lietuvā IKP pieauguma prognoze sasniedz 1,6%, savukārt Igaunijai jau otro gadu pēc kārtas tiek prognozēta recesija -0,4% apmērā. Vienlaikus, Baltijas valstu ekonomikas atveseļošanās prognozes neiepriecina: Lietuvai tā tiek prognozēta šī gada otrajā pusē, savukārt Latvijā un Igaunijā - vēl vēlāk. Visas Baltijas mērogā augstam riskam tuvākā gada laikā varētu būt pakļauti eksportējošie uzņēmumi un ar tiem saistītās nozares, tostarp transports, brīdina "Coface".

"Coface" ekonomisti publiskotajā pasaules ekonomikas ceturkšņa barometrā savās prognozēs par globālo ekonomiku ir piesardzīgi: ņemot vērā globālās ekonomikas palēnināšanos, kā papildu nestabilitātes faktors pasaules mērogā tiek minētas arī politiskās pārbīdes - 2024.gadā pasaulē notiks 60 nacionāla līmeņa, prezidenta vai parlamenta, vēlēšanas. "Coface" galvenais ekonomists Centrālajā un Austrumeiropas (CAE) reģionā Gžegožs Sīlevičs (Grzegorz Sielewicz) stāsta, ka, ņemot vērā vispārējo ekonomisko situāciju CAE un ģeopolitiskos riskus, Latvijas IKP pieauguma prognoze šogad samazināta līdz 1,8 procentiem. To galvenokārt noteica aizkavētā ekonomikas atveseļošanās, kam, kā jau tika gaidīts, Baltijas valstīs vajadzēja notikt agrāk. Arī pārējām Baltijas valstīm prognozes pasliktinājušās - pēc "Coface" datiem, 2024.g IKP pieaugums Lietuvā sasniegs 1,6 procentus, savukārt Igaunija piedzīvos -0,4 procentu recesija.

Ņemot vērā Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas veikumu, patlaban nav redzami iemesli, kāpēc partijai Vienotība vajadzētu meklēt citu premjera amata kandidātu gaidāmajām 12.Saeimas vēlēšanām, šorīt intervijā LNT raidījumā 900 sekundes sacīja Vienotības priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa.

Pēc Āboltiņas teiktā, Straujumai esot augstākie reitingi kādi jebkad Latvijas Ministru prezidentam ir bijuši. Līdz ar to, ja ir labi strādājošs premjers, nav iemeslu, kāpēc partijai vajadzētu meklēt premjeru no malas.

Par premjera amata kandidātu partija gan vēl lemšot, piebilda Vienotības līdere.

Āboltiņa arī neizslēdza, ka «kādā laika posmā» par premjera kandidātu varētu kļūt pašreizējais eirokomisārs Andris Piebalgs, kurš otrdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā 1:1 paziņoja, ka pēc Saeimas vēlēšanām pievienosies Vienotībai.

Doing Business reitingi reflektē par to, kāda Latvijā ir biznesa vide, – tā attīstās pozitīvā virzienā, tikai ekonomika neaug

Tā intervijā DB saka ministru prezidenta biedrs un ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Fragments no intervijas:

Latvijas Radio izteicāties, ka vajadzētu sekot Igaunijas piemēram, kur VID ir pakļauts nevis finanšu, bet ekonomikas ministram. Vai arī mēs ejam uz to? Turklāt tiek solīts, ka VID pārmaiņu procesu rezultātā kļūs par klientiem ievērojami draudzīgāku iestādi.

Tas ir viens no virzieniem, ko atbalsta jaunā VID vadītāja, un man tas šķiet ļoti simpātiski. Ir būtiski, kā uzraudzības iestāde sadarbojas ar uzņēmēju kopienu. Uz klientu un pakalpojumu orientēta valsts [pārvalde] ir ārkārtīgi svarīga, lai mēs veidotu savstarpējas uzticēšanās kapitālu. Ja runājam tieši par VID, jāatgriežas pie igauņu risinājumiem, attīstot e-pārvaldi. Tie nav tikai tehnoloģiskie risinājumi, kas ļauj nodokļu administrācijai būt ārkārtīgi efektīvai. Tas ir automātiski samazinājis ēnu ekonomikas problēmu un vienlaikus ļāvis VID no represīvas iestādes kļūt par servisa organizāciju. Igauņi piedāvā dažādas programmas mazajiem un vidēja lieluma uzņēmumiem, tādējādi no uzrauga kļūstot par partneri. Mums jādomā tajā pašā virzienā, un mājasdarbi jāveic ne tikai VID, bet visiem e-pārvaldes attīstītājiem.

Laimīgas beigas - tā it kā varētu teikt par ASV politiķu vienošanos palielināt parāda griestus. Tas ir lēmums, ko visa pasaule, tēlaini sakot, aizturējusi elpu, gaidīja vairākas pēdējās nedēļas, un tam ir ļoti būtisks iemesls.

Jāatgādina, ka lielāko daļu valstu, tostarp Latviju, skāra smaga krīze pēc tam, kad bankrotēja ASV otra lielākā banka Lehman Brothers. Mūsu valsts budžets tiek konsolidēts jau pēdējos trīs gadus un joprojām ir grūti pateikt, ko šis process maksāt Latvijas uzņēmējiem vēl nākamgad. Grūti prognozēt, ar cik smagu krīzi būtu jārēķinās pasaulei gadījumā, ja teju vēsturiskā vienošanās netiktu panākta un Ameriku piemeklētu defolta problēmas. Tomēr nevajag uzskatīt, ka līdz ar parāda griestu palielināšanu visas problēmas ir atrisinātas.

Pirmkārt, ASV prezidentam Barakam Obamam tieši šādu lēmumu vajadzēja panākt teju par katru cenu, jo pretējā gadījumā viņš vienkārši zaudētu cerības ieņemt šo augsto amatu vēl arī otro termiņu. Tādējādi tam faktiski ir politiska nokrāsa. Var pat teikt, ka amerikāņi lielā mērā ir izdarījuši to, ko bija veikuši jau vairākus gadus, un vienīgā atšķirība ir tā, ka šoreiz to visu pavadīja pamatīgs šovs.

Pastāv «vērā ņemama» iespēja, ka Itālijas kredītreitings šomēnes tiks samazināts, pavēstījis reitingu aģentūras Fitch vadītājs.

Fitch vadītājs Deivids Railijs (David Riley) kā iesmeslu minējis to, ka Itālijai trūkst plāna, kā pārvarēt parādu krīzi un valsts lielos parādus.

Jau pagājušajā mēnesī Fitch brīdināja, ka varētu tikt samazināts gan Itālijas A+, gan citu eirozonas valstu kredītreitings. Iespējams, ka reitings varētu tikt samazināts arī Spānijai, Beļģijai, Īrijai, Slovēnijai un Kiprai.

Cits reitingu aģentūras Fitch pārstāvis norādīja, ka viņš neparedz Francijas reitinga samazinājumu 2012. gadā. Jau vēstīts, ka pērnā gada nogalē Fitch Francijas AAA kredītreitinga nākotnes izredzes ir samazinājis no stabilām uz negatīvām. Tas nozīmē – pastāv iespēja, ka valsts kredītreitngs varētu tikt samazināts tuvāko 12- 18 mēnešu laikā.

ASV prezidents Džo Baidens pirmdien parakstīja Kongresa pieņemto likumprojektu paketi, kas paredz atvēlēt investīcijām infrastruktūrā 1,2 triljonus dolāru.

Pakete paredz investīcijas tiltu un ceļu labošanai, svina ūdensvadu nomaiņai, elektromobiļu uzlādes tīkla izveidošanai, platjoslas interneta pieejamības paplašināšanai un citām infrastruktūras vajadzībām.

Tās būs svarīgākās valdības investīcijas šajā jomā kopš nacionālā automaģistrāļu tīkla izveidošanas 20.gadsimta piecdesmitajos gados.

ASV Senāts šo paketi pieņēma jau augustā, bet tikai šomēnes to apstiprināja Pārstāvju palāta, kur apstiprināšanu bremzēja domstarpības pašu demokrātu vidū.

Paketes apstiprināšanu Pārstāvju palātā var uzskatīt par būtisku Baidena panākumu laikā, kad viņa reitingi kritušies un demokrāti piedzīvojuši nepatīkamu sakāvi Virdžīnijas štata gubernatora vēlēšanās.

Spānija daļēji nacionalizējusi finanšu problēmu nomocīto valsts ceturto lielāko banku Bankia, apstiprinājusi valsts Centrālā banka. Pirmdien no sava amata atkāpās arī bankas vadītājs.

Bankia saņems Spānijas valdības aizdevumu 4,47 miljardu eiro apmērā apmaiņā pret kredītiestādes vērtspapīriem. Spānijas valdība paredzējusi izveidot speciālu fondu, kuram piederēs 45% no bankas akcijām.

«Jaunajai Bankia vadībai cik vien ātri iespējams vajadzēs iesniegt plānu, kas nostiprinās tās nākotnes panākumus,» norādīja Spānijas Centrālā banka. Bankia tika izveidota tikai pirms diviem gadiem – 2010. gadā, kad tika apvienotas septiņas finanšu problēmu nomocītas bankas, vēsta BBC.

Bankas daļēja nacionalizācija var nozīmēt apjomīgus zaudējumus daudziem tūkstošiem Spānijas investoru, kas iegādājušies Bankia akcijas, norāda britu medijs.

Mazāk ne vienmēr nozīmē mazāk un zināma griešana daudzās jomās ir palīdzējusi mūsu izaugsmei, Latvijas Bankas rīkotajā konferencē sacīja finanšu ministrs Andris Vilks, uzsverot, ka dažas valstis konsolidācijas ceļā var palielināt izaugsmi.

Viņš uzsvēra, ka ir svarīgi fiskālo korekciju veikt strauji un ātri, bet daudzas valstis cenšas vilkt garumā, faktiski atliekot savas problēmas.

«Labāk ir griezt izdevumus, nekā celt nodokļus. Protams, nevar pilnībā izvairīties no nodokļu celšanas, ja ekonomika samazinās par vairāk nekā 15%, bet patlaban mums ir plāns, kā atgriezties pie pirmskrīzes nodokļu likmēm, īpaši runājot par darbaspēku,» norāda ministrs.

Runājot par ceļu uz Eiropu, Latvija ir apņēmusies pievienoties eirozonai, veikt nepieciešamās reformas. «Mēs saprotam, ka Latvijas ilgtermiņa izaugsme un ilgtspēja ir svarīga ne tikai eiro dēļ, bet arī biznesa vides dēļ. Vēl ir daudz kas jādara, bet mēs jūtāmies samērā komfortabli, runājot par fiskālo politiku un attīstību,» stāsta A. Vilks.

Ar Aināru Šleseru (Vienoti Latvijai) parasti ir kā ar bitēm - nekad neko nevar zināt. Respektīvi, pirms vēlēšanām viņa reitingi vienmēr ir zemi, bet tad ar masīvas reklāmas kampaņas palīdzību savu tomēr izdodas sasniegt. Tomēr viss reiz beidzas, un pēdējās Saeimas vēlēšanās Šlesers cieta sakāvi un aizgāja no politikas. Tagad viņš ir atpakaļ, jūtas pārliecināts par savu ievēlēšanu nākamajā parlamentā un liek saprast, ka varētu būt tā zelta kārts, kura valdībā beidzot ļaus iekļūt Saskaņas centram, vēsta žurnāls Sestdiena.

Fragments no intervijas:

Nesen atklātībā parādījās jūsu sarakste ar aviokompāniju Ryanair, no kuras izriet, ka tieši jūs viņiem piedāvājāt līgumā iekļaut valstij it kā neizdevīgos punktus. Tā ir?

2004.gadā lidostas Rīga apgrozījums bija 700 000 pasažieru. Kopš 1992.gada 12 gadu laikā pieaugums bija tikai apmēram pieci procenti - no 300 000 pasažieru līdz 700 000, un tā ir stagnācija, jo padomju laikos šī lidosta apkalpoja divus miljonus. Ja lidosta ar pasažieriem ir piepildīta tikai par trešdaļu, tad arī izmaksas ir trīs reizes lielākas. Vienkārši tiek apkalpots pārāk maz cilvēku. Tāpēc bija jāpieņem lēmums - turpināt stagnāciju un nodrošināt aviosabiedrības SAS monopoltiesības pārvadāt pasažierus caur Kopenhāgenu un Stokholmu vai situāciju mainīt. Es izvēlējos otro variantu un devos pie dažādām Eiropas aviokompānijām , piemēram, Easy Jet un Ryanair, un aicināju viņus sākt lidojumus no Rīgas. Taču saņemtās atbildes bija nepatīkamas. Kompānijas teica, ka tām iet ļoti labi, daudzi desmiti lidostu stāv rindā un Rīga labākajā gadījumā var tajā ieņemt pēdējo vietu. Taču es viņus pārliecināju atbraukt uz šejieni, un tā rezultātā ilgā laika posmā nonācām līdz situācijai, ka Ryanair pateica: mēs esam gatavi lidot. Tomēr viņu piedāvājums bija tāds pats, kāds tas ir visām citām lidostām. Un mums bija izvēle - akceptēt vai neakceptēt, sēdēt zem SAS monopola un liegt mūsu cilvēkiem ceļot vai piesaistīt Ryanair. Es, protams, sapratu, ka, akceptējot apjoma atlaides un dodot īpašus nosacījumus, var rasties problēmas, jo ieņēmumi lidostai samazināsies. Taču ideja bija palielināt neaviācijas ieņēmumus, panākt, lai lidostā būtu vairāk naudas. Un 2005.gadā pasažieru pieaugums bija 80 procenti. Ja mēs skatāmies statistiku - piecu gadu laikā lidosta pietuvojās pieciem miljoniem pasažieru. Pateicoties Ryanair ienākšanai, Latvijas ekonomika caur tūrismu un biznesu ir ieguvusi miljardus. Kā arī Latvijas iedzīvotāji ieguva iespēju ceļot, kas, iespējams, cenu dēļ nebija iespējams. Tās samazinājās no 1000 eiro līdz pārdesmit eiro.

Jaunākie TNS Latvia mērījumi liecina par radio auditorijas pieaugumu AS Radio SWH grupas radio stacijās.

Sasniegtās nedēļas auditorijas pieaugums (Reach) vērojams gan Radio SWH (+37,5 tūkst.), gan Radio SWH Rock (+2,2 tūkst.), bet vislielāko nedēļas auditorijas pieaugumu sasniegusi Radio SWH+ (+64.3 tūkst.).

Likumsakarīgi pieaudzis arī grupas unikālo klausītāju skaits – pavasara mērījumos tie bija 344 tūkstoši, bet rudens reitingi liecina, ka AS Radio SWH grupas stacijas sasniedz 419 tūkstošus nedēļas unikālo klausītāju.

Lielu artavu devusi apraides zonu paplašināšana šajā gadā gan Radio SWH, gan Radio SWH+, gan Radio SWH Rock.

AS Radio SWH valdes priekšsēdētājs Jānis Šipkēvics komentē: «Tas ir vērā ņemams sasniegums – laikā, kad valsts zaudē cilvēkus, kuri brauc prom, AS Radio SWH spēj palielināt klausītāju skaitu, turklāt ievērojami.»

Tuvāko mēnešu laikā tiks samazināts Lielbritānijas un vairāku eirozonas valstu kredītreitings, jo pastiprināsies to parādu problēmas un valstu līderiem nāksies veikt plašākus kvantitatīvās mīkstināšanas pasākumus, lai uzlabotu situāciju ekonomikā, paziņojis amerikāņu investors Džims Rodžers.

«Tas, ka ASV reitings ir samazināts, bet Lielbritānijai nav, ir vājprātīgi. Ir daudzas valstis – Beļģija, Spānija, daudz Eiropas valstu, kurām būtu jāsamazina reitingi tieši tā pat, kā tas notika ar ASV,» Dž. Rodžers klāstīja sarunā ar Reuters Insider.

Investors arī pareģoja, ka Rietumvalstu valdībām nāksies veikt jaunas kvantitatīvās mīkstināšanas pasākumu kārtas, lai atbalstītu savas «mirstošās» ekonomikas, jo politiķi neesot gatavi doties cauri «sāpīgam bankrotam».

«Viņi centīsies to slēpt un saukt dažādos vārdos. Tomēr tas izraisīs pieprasījumu pēc izejvielām un precēm, jo aizvien vairāk cilvēku sapratīs, ka, drukājot naudu, viņi pazemina valūtas vērtību,» stāstīja investors, aicinot Eiropas politiķus un ierēdņus skatīties patiesībai acīs un ļaut vājajām eirozonas valstīm bankrotēt.

Eiropas Parlamenta vēlēšanās startējošo partiju solījumos dominē sociālās, tiesiskuma un migrācijas tēmas.

Kārtējās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas Latvijā notiks sestdien, 25. maijā. Latvija šajās vēlēšanās ir viens vēlēšanu apgabals, un EP no Latvijas būs jāievēl astoņi deputāti. Vēlēšanās piedalās 246 deputāti no 16 partijām. Vidējais kandidātu vecums ir 48,3 gadi, jaunākajam kandidātam - 21 gads, bet vecākajam – 79.

DB, iepazīstinot ar partiju programmām, apskata Saeimā ievēlētās partijas un partijas Progresīvie un Latvijas Reģionu apvienība, kam pēc socioloģisko aptauju datiem ir augstākie reitingi no Saeimā neievēlētajām partijām.

Visas partijas EP vēlēšanās pieteikušas pa 16 deputātiem no katra saraksta. Partiju programmas ir gana dažādas. Ir partijas, kas lielu akcentu liek uz sociāliem jautājumiem, solot panākt, ka Eiropas Savienības (ES) līmenī tiek noteikti sociālā nodrošinājuma minimālie standarti, ir partijas, kas uzsver tieši tiesiskuma stiprināšanu, runā par sadarbību naudas atmazgāšanas novēršanā un ES ārējo robežu stiprināšanu. Vairākas partijas min, ka iestāsies par ES budžeta palielināšanu un taisnīgākiem maksājumiem lauksaimniekiem, kā arī aizstāvēs kohēzijas līdzekļu nesamazināšanu. Partiju piedāvājumos ir arī gana lielas atšķirības, piemēram, no ģimenes kā tradicionālas vērtības aizstāvības līdz LGTB tiesību stiprināšanai, no saukļa «par daudz Eiropas» līdz uzsvaram uz nacionālām valstīm.

Eiro kurss un akcijas cenas piektdien sāka samazināties, reaģējot uz ziņām, ka reitingu aģentūra Standard & Poor's (S&P) grasās nekavējoties samazināt reitingus vairākām eiro zonas valstīm.

Vienā tirdzniecības brīdī Ņujorkā eiro vērtība noslīdēja līdz 1,2687 ASV dolāriem. Vēlāk eiro tirgoja 1,2687 ASV dolāru līmenī, kas bija par 0,9% mazāk nekā ceturtdien tirgus slēgšanas brīdī.

Eiropas nozīmīgāko akciju indekss FTSEurofirst 300 index zaudēja 0,5% vērtības.

«Baumo, ka S&P pazeminās vairāku valstu reitingus, un tas izraisa akciju vājumu,» sacīja kāds tirdzniecības dalībnieks Londonā.

Arī ASV tirdzniecība baumu ietekmē piektdien sākās ar krasu kritumu.

Eksperti pieļauj, ka S&P varētu samazināt Francijas, Spānijas, Itālijas, Beļģijas un Portugāles reitingus.

Reitingu pazemināšana var vēl vairāk iedragāt parādu krīzes plosītās eiro zonas valstis, jo zemāki reitingi parasti nozīmē augstākas aizņemšanās izmaksas.

Starptautiskā kredītrisku apdrošinātāja “Coface” veidotajā Centrālās un Austrumeiropas 500 lielāko uzņēmumu reitingā, kas publiskots novembrī, iekļauti 38 uzņēmumi no Baltijas – 6 no Latvijas, 6 no Igaunijas un 26 no Lietuvas. Kopumā dati par Top 500 uzņēmumu peļņas rādītājiem liecina, ka pandēmijai bijusi liela ietekme un, salīdzinot ar 2019. gadu, 2020. gadā kopējā to peļņa samazinājusies par 3.3%, sasniedzot 667 miljardus eiro. Līdzīgi kā iepriekšējos gados vadošās nozares ir minerālu, ķīmisko vielu, naftas, plastmasas ražošana, farmācija, automobiļu rūpniecība, transports un nespecializētā tirdzniecība. Topā iekļauto Baltijas kompāniju vidū dominē tirdzniecības un vairumtirdzniecības uzņēmumi.

Katru gadu “Coface” veido Centrālās un Austrumeiropas (CEE) reģiona lielāko uzņēmumu Top 500, kurā vērtē to sniegumu iepriekšējā kalendārajā gadā. Top 500 sniedz ieskatu reģiona ekonomisko aktivitāšu tendencēs un prognozē attīstību nākotnē. Salīdzināti tiek arī Top 500 lielāko uzņēmumu peļņas rādītāji, kas pērn uzrāda ievērojamu Covid-19 pandēmijas radīto ietekmi, bet vienlaikus arī liecina par uzņēmumu pielāgošanos jaunajiem apstākļiem.

Mindaugas Sventickas, “Coface Baltics” vadītājs: “CEE reģiona valstu ekonomikas ir adaptējušās pandēmijas radītajiem izaicinājumiem, kas tomēr jūtami bremzēja pozitīvu uzņēmumu attīstību. 500 lielākie reģiona uzņēmumi 2020. gadā piedzīvojuši krietnu samazinājumu gan apgrozījuma, gan peļņas rādītāju ziņā. Tomēr vienlaikus reitingi liecina arī par reģiona izaugsmes potenciālu un spēju pretoties grūtībām.”

Starptautiskā reitingu aģentūra Moody’s samazinājusi reitingus 16 nozīmīgām Spānijas bankām, savu lēmumu pamatojot ar valsts ekonomikas kritumu, kā arī ar ierobežotām Madrides spējām atbalstīt bankas.

«Gada pirmajā ceturksnī Spānijas ekonomika piedzīvojusi recesiju un Moody’s neuzskata, ka situācija gada laikā uzlabosies,» norādīja aģentūra. Tāpat Moody’s norāda uz krīzi Spānijas nekustamo īpašumu jomā, kā arī uz augsto bezdarba līmeni.

Reitingu samazināšana skārusi arī Spānijas lielākās bankas – Banco Santander un Banco Bilbao Vizacya Argentaria. Banku reitingi samazināti par trīs pakāpēm. Aģentūras lēmums saasinājis bažas par Spānijas banku nozari.

Aizvadītajā nedēļā Spānija bija spiesta daļēji nacionalizēt valsts ceturto lielāko banku Bankia. Tas izraisījis Spānijas noguldītāju satraukumu, kas sākuši no Bankia izņemt savus noguldījumus, vēsta Bloomberg Businessweek. Līdzīgi rīkojušies grieķi, kas no valsts bankām nedēļas sākumā izņēma gandrīz miljardu eiro.

Reformu partija (RP) no viena cilvēka partijas plāno kļūt par komandas partiju, sacīja RP Saeimas frakcijas vadītāja vietnieks un Rīgas nodaļas valdes loceklis Vjačeslavs Dombrovskis.

Sarunā ar Latvijas Radio viņš norādīja, ka, neskatoties uz RP paveiktajiem un plānotajiem darbiem, partijas reitingi ir zemi, tāpēc politiskais spēks sapratis, ka jākļūst par spēcīgu komandu. «Mēs esam sapratuši, ka mums jāiet no viena cilvēka, no Valda Zatlera partijas, uz to, par ko mēs reāli esam kļuvuši – par komandas pārvaldītu partiju,» sacīja V. Dombrovskis.

RP Saeimas frakcijas vadītāja vietnieks arī norādīja, ka, aicinot pievienoties partijai Mārtiņu Bondaru, partija cer vadības komandā iegūt spēcīgu spēlētāju un apliecinājumu tam, ka partija, veidojot šādu organizāciju, iet pareizu ceļu.

Partija arī neizslēdz, ka M. Bondars nākotnē arī varētu būt tās premjera amata kandidāts. «Domājam, ka jau uz nākamajām vēlēšanām, no šīs komandas izvirzīsies kāds viens cilvēks, kurš arī varētu būt par premjera kandidātu, līdz ar to par parijas faktisko līderi, bet, kas būs šis cilvēks, jau parādīs nākamie darbi,» sarunā ar radio sacīja V. Dombrovskis.