Pagaidām valūtu karā uzvarētāja ir ECB; cerams, ka viss nepāraugs tirdzniecības karos, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.
Viens no veidiem, kā palīdzēt saviem ražotājiem kļūt konkurētspējīgiem un stimulēt eksportu tradicionāli, ir bijis vietējās valūtas vājināšana. Tāpat, vājinoties vietējai valūtai, valstī parasti pieaug inflācija, jo, piemēram, palielinās importētās produkcijas cena. Šobrīd daudzu pasaules reģionu galveno problēmu vidū joprojām ir gan zema izaugsme un nepietiekama konkurētspēja, gan ļoti maza inflācija. Viens no veidiem, kā šīs problēmas atrisināt, ir jau pieminētā nosacīti lēzenā valūtas devalvācija, ko jau kādu laiku mēģina panāk dažādas pasaules centrālās bankas. Turklāt situācija jau ir aizvirzījusies tik tālu, ka centrālās bankas, šķiet, gandrīz vai sacenšas savā starpā, veicot pasākumus, kuru tiešs vai blakusefekts ir vājāka vietējā valūta. Rezultātā varam runāt par valūtu kariem, kuru mērķis ir uz savu tirdzniecības partneru rēķina audzēt konkurētspēju un eksportēt deflāciju (vai importēt inflāciju).
FRS iepauzē
Pašlaik no valūtu kariņa izstājusies ASV Federālo rezervju sistēma (FRS), lai gan vēl nesen faktiski katra otrā pasaules finanšu tirgus ziņa griezās ap iestādes kvantitatīvās mīkstināšanās trīs kārtām (FRS dolārus drukāja sešus gadus). Tomēr, domājams, arī ASV ļoti nepatīkams ir pašlaik aktuālais straujais dolāra cenas pieaugums attiecībās ar lielāko daļu citu pasaules valūtu. Tāpat agrāk aktīvi savu sterliņu mārciņas cenai sarukt palīdzēja Anglijas Centrālās bankas politika.
Šobrīd no lielajām centrālajām bankām aktīvi karo Japānas Banka un vesels lērums «otrā ešalona» centrālo banku.
Visu rakstu Valūtu kariņš uzņem apgriezienus lasiet 30. janvāra laikrakstā Dienas Bizness.