Ķīnas nacionālās valūtas juaņas kurss pret dolāru šodien sasniedzis rekordaugstu līmeni – 6,3556 juaņas par dolāru, raksta Reuters.

Šogad kopumā dolāra cena Ķīnas juaņās ir sarukusi par 3,68%. Savukārt kopš pagājuša gada jūnija, kad Ķīna pēc ilgstošākas pauzes pieļāva pakāpenisku savas valūtas stiprināšanos, dolāra cena juaņās ir sarukusi par 7,4%.

Jāteic, ka Ķīnas juaņas kurss ilgstoši bija piesaistīts ASV dolāram (pie kursa 6.83 juaņas par ASV dolāru), lai aizsargātu valsts ražotājus (Ķīnas eksporti ir lētāki). Šāda mākslīgi vājā Ķīnas valūta dod priekšrocību minētajai Āzijas ekonomikai attiecībā pret citām pasaules ekonomikām un ļauj izveidot milzīgus ārvalstu rezervju krājumus, kurus pēc tam parasti Ķīna investē ASV obligācijās. Ķīna juaņai stiprināties pēc ilgāka pārtraukuma atļāva pagājušā gada vasarā.

Ņemot vērā Ķīnas ekonomikas pieaugošo svaru, SVF lēmums par šīs valsts valūtas rezervju statusu šķiet visai loģisks

Nav šaubu, ka Ķīnas ekonomikas nozīme pasaules tautsaimniecībā pēdējo dažu desmitu gadu laikā strauji pieaugusi, un ir nomanāmas prognozes, ka šāds process turpināsies, kā rezultātā pasaules ekonomikas epicentrs galu galā no rietumvalstīm pārvietosies uz šo reģionu. Par to, ka Ķīnas vēlmes vairs nevar neņemt vērā, liecina arī Starptautiskā Valūtas fonda lēmums iekļaut šīs valsts valūtu SDR valūtu grozā. Lēmumam ir liela simboliska nozīme – Ķīna kļuvusi par vienu no pasaules ekonomikas pīlāriem, bet kādi reāli efekti vismaz īstermiņā izjusti tiks maz.

Zīmīgi, ka Ķīnas valūtas iekļaušana SDR grozā pamatā notiks uz eiro rēķina. Eiro īpatsvars šajā grozā saruks no 37,4% līdz 30,93%, kas, iespējams, tuvāko gadu laikā var pastiprināt kopējās valūtas pārdošanas spiedienu no atsevišķu rezervju pārvaldnieku puses, kuri nākotnē savukārt savos krājumos atvēlēs vietu juaņās nominētiem aktīviem. Katrā ziņā var sagaidīt, ka starptautiskajā arēnā līdz ar šādu lēmumu turpinās palielināties Ķīnas juaņas loma, un pastāv pat viedoklis, ka tā nākotnē var ieņemt eiro lomu un būt otra nozīmīgākā rezervju valūta aiz ASV dolāra (daži šādu ainu bur jau 2030. gadā).

Aktuālās kriptovalūtu tirgus tendences: ieguldījumu apmērs Bitcoin ETF turpina piedzīvot jaunus rekordus, NFT tirgus uzrāda dzīvības pazīmes un mēmu monētu bums izceļ jaunās platformas BASE potenciālu.

Kopš Bitcoin spot ETF apstiprināšanas šā gada sākumā investīciju ieplūšana tajos ir palielinājusies ar katru nākamo mēnesi. Janvārī vidējā dienas neto plūsma bija 98 miljoni ASV dolāru, februārī 287 miljoni ASV dolāru un martā jau 231 miljons ASV dolāru. Pie tam martā reģistrētas divas dienas ar rekordaugstiem ieguldījumu rezultātiem – 12. martā tika ieguldīts vairāk nekā 1 miljards ASV dolāru, bet 13. martā vairāk nekā 680 miljoni ASV dolāru. Līdz ar to kopējās investīcijas spot Bitcoin ETF pārsniedza 12 miljardus ASV dolāru.

Visveiksmīgākie fondi Bitcoin piesaistē ir BlackRock IBIT un Fidelity FBTC, kas uzkrājuši BTC attiecīgi 13 miljardu un 7 miljardu ASV dolāru apmērā. Abiem līderiem ar visai lielu atrāvienu seko Ark Invest ARKB un Bitwise BITB, kas piesaistīja BTC attiecīgi 2,3 miljardu ASV dolāru un 1,6 miljardu ASV dolāru apmērā. Savukārt citos jaunajos ETF fondos ieplūda noguldījumi no 60 miljoniem līdz vairāk nekā 450 miljoniem ASV dolāru apmērā.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Februāra mēnesis ir kļuvis par intensīvu sarunu mēnesi starp divām vadošajām pasaules ekonomikām par nu jau vairāk nekā divus gadus ilgstošo tirdzniecības karu.

Atgādināsim, ka prezidents Donalds Tramps, kurš stājās amatā pirms diviem gadiem, apsūdzēja Ķīnu «negodīgā» tirdzniecībā ar Amerikas Savienotajām Valstīm un apsolīja pārtraukt šo praksi savas prezidentūras laikā. Laikā, kad Donalds Tramps ieradās Baltajā namā, Amerikas Savienotajās Valstīs bija novērojams ilgstošs, hronisks tirdzniecības deficīts ar Ķīnas Tautas Republiku, 2017.gadā šim rādītājam sasniedzot gandrīz 335 miljardus ASV dolāru (skat. 1. attēlu).

Tajā pašā laikā daļai Ķīnas preču bija izteikta «amerikāņu izcelsme», ko, pateicoties pieejamam lētākam Ķīnas darbaspēkam, sev par labu izmantoja Amerikas kompānijas, novirzot daļēju preču ražošanu ārpus Amerikas Savienotajām Valstīm. Līdztekus tam arī ķīnieši aktīvi sāka pārņemt un aizgūt (dažkārt pat ne pavisam juridiski leģitīmi) progresīvās amerikāņu tehnoloģijas, kas tikai veicināja Donalda Trampa neapmierinātību ar tendenci abu lielvaru ekonomiskajās attiecībās.

Ķīna īsteno straujāko juaņas cenas samazināšanos 20 gadu laikā, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Ķīnas ekonomikas izaugsmes bremzēšanās acīmredzot sabiedējusi šīs valsts vadošas amatpersonas, kuras šīs nedēļas sākumā realizējušas strauju vietējās valūtas - juaņas – vērtības samazināšanos. Rezultātā ASV dolāra vērtība šo otrdien juaņās palielinājās par 1,9%, līdz 6,325 juaņu atzīmei, kas ir straujākais pieaugums divdesmit gadu laikā.

Juaņas stiprināšanās ar lielākiem un mazākiem pārtraukumiem ļoti pakāpeniski notiek jau kopš 2005. gada vasaras. Tiesa gan, šī stiprināšanās apstājās līdz ar pagājušā gada sākumu, un kopš tā brīža ASV dolāra cena juaņās ir pieaugusi par 4,5%. Jāatgādina, ka Ķīnas centrālā banka tradicionāli ļoti stingri regulē juaņas vērtību un ASV dolāra cenai šajā valūtā atļauj svārstīties vien ļoti ierobežotā koridorā, kura viduspunktu tā nosaka katru dienu.

ASV pirmdien atcēla Ķīnai kopš augusta piemēroto "valūtas manipulatores" birku, mazinoties saspīlējumam starp abām ekonomikas lielvarām pēc gandrīz divus gadus ilga konflikta.

Šāds lēmums tika pieņemts divas dienas pirms tam, kad ASV prezidents Donalds Tramps paredzējis parakstīt "pirmā posma" tirdzniecības vienošanos ar Ķīnu.

ASV Finanšu ministrija savā pusgada ziņojumā Kongresam atzina, ka juaņas vērtība ir pieaugusi un Pekina vairs nav uzskatāma par valūtas manipulatori.

Lai gan Finanšu ministrija savā maija ziņojumā bija atturējusies no šīs birkas piemērošanas Ķīnai, Tramps augustā apsūdzēja Pekinu juaņas vērtības samazināšanā, "lai nozagtu mūsu biznesu un fabrikas".

Ķīnas iestādes augustā bija ļāvušas juaņas vērtībai kristies līdz vairāk nekā septiņām juaņām par dolāru četras dienas pēc Trampa paziņojuma tviterī, ka viņš no 1.septembra nosaka 10% muitas tarifus Ķīnas ražojumiem 300 miljardu ASV dolāru vērtībā..

Ķīnas Centrālās bankas lēmums devalvēt nacionālo valūtu izsaucis plašu rezonansi globālajos valūtu un aktīvu tirgos. Šis solis var gan nostrādāt par labu Ķīnai un palīdzēt juaņai nokļūt pasaules galveno rezervju valūtu pulciņā, gan izraisīt vispārēju haosu.

Ķīnas Centrālā banka šonedēļ devalvēja Ķīnas nacionālo valūtu juaņu par teju 2%, kam sekoja atkārtota vērtības pazemināšana par 1,62%, kā arī paziņoja par ievērojamu valūtas kursa režīma liberalizāciju. Ikdienas valūtas kursa noteikšanas metodoloģijā tika viestas būtiskas izmaiņas, paredzot tirgus noteiktas svārstības. Lai gan teorētiski šis ir brīvi peldošs valūtas kurss ar svārstību koridoru, tā darbība realitātē mēdz būt pilnīgi atšķirīga. Skatīsimies, cik brīvi Centrālā banka ļaus valūtas kursam svārstīties katru stundu un katru dienu.

Vienlaikus Ķīnas Centrālās bankas spertais devalvācijas solis rada vairākus jautājumus: kāpēc, kāpēc tieši tagad un ko tas turpmāk nozīmēs tirgiem un globālajai ekonomikai? Jāizceļ divus iemeslus, no kuriem pirmais - Ķīna jau sen strādā pie valūtas kursa politikas liberalizācijas ar mērķi paplašināt juaņas izmantošanu globālajos finanšu darījumos ar tirdzniecības partneriem. Ķīna juaņas iekļaušanu Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) starptautiskajā atsauču valūtu grozā uzskata par stūrakmeni turpmākam progresam attiecībā uz plašāku juaņas izmantošanu un papildu finanšu un politisko varu, ko tā varētu nest.

Pasaules biržu indeksu dinamikā otrdien bija dažādas tendences, turpinoties ASV-Ķīnas tirdzniecības karam. Volstrītas indeksi pieauga par vairāk nekā 1%, Ķīnai stabilizējot savu valūtu pēc tās vērtības krituma, bet Eiropas un Āzijas biržu indeksi samazinājās.

Ķīnas rīcība «nomierināja valūtu tirgu, un mēs redzējām, kā akciju tirgus [..] sāka vērsties pozitīvā virzienā,» sacīja «Prudential Financial» galvenā tirgus stratēģe Kvinsija Krosbija.

Akciju cenas pirmdien bija ievērojami sarukušas pēc tam, kad Ķīna ļāva juaņas kursam pret ASV dolāru krasi kristies, šādi atbildot uz ASV prezidenta Donalda Trampa paziņojumu par jaunu muitas tarifu noteikšanu Ķīnas precēm.

Investori otrdien nedaudz atslāba, kad Ķīnas Tautas banka fiksēja juaņas kursu pret dolāru augstākā līmenī, nekā analītiķi bija gaidījuši. Tas bija signāls par zināmu savaldību pēc tam, kad ASV pirmdien pasludināja Ķīnu par «valūtas manipulatori».

Volstrītā akciju cenas otrdien kritās, mazinoties investoru cerībām uz atslābumu ASV-Ķīnas tirdzniecības karā.

Eiropā Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi solīdi pieauga, bet Londonas biržas indekss saruka, kad par breksitu nobažījušies investori steidza atgūt nokavēto pēc trīs dienas ilgām brīvdienām Lielbritānijā.

ASV akciju cenas tirdzniecības sesiju uzsāka ar kāpumu, bet tā sauktā obligāciju ienesīguma līknes inversija un satraucoši Vācijas ekonomikas dati noveda līdz šo cenu kritumam.

Ķīnas juaņas kurss pret ASV dolāru samazinājās līdz 7,1722 juaņām par dolāru, kas ir zemākais līmenis kopš 2008.gada.

Juaņas vērtība bija kritusies jau pirmdien pēc pagājušās nedēļas ziņām, ka ASV pacels plānotos muitas tarifus Ķīnas preču importam, atbildot uz Ķīnas noteiktiem tarifiem ASV precēm.

Ķīnas valūta juaņa ir kļuvusi par vienu no piecām visplašāk lietotajām valūtām globālos maksājumos, trešdien paziņoja starptautiskā finanšu transakciju aģentūra Society for Worldwide Interbank Financial Telecommunication (SWIFT).

Juaņa decembrī popularitātes ziņā pārspēja Kanādas un Austrālijas dolārus. Populārākas valūtas par juaņu tagad ir tikai ASV dolārs, eiro, Lielbritānijas mārciņa un Japānas jena.

Pekina pakāpeniski mīkstina juaņas kontroli un veicina šīs valūtas izmantošanu ārvalstīs, lai palielinātu Ķīnas firmu lomu pasaules ekonomikā.

Juaņas maiņas kursu nosaka Ķīnas centrālā banka un šī valūta netiek brīvi tirgota globālajos valūtu tirgos, bet Pekina ir parakstījusi vienošanās ar vairākiem ārvalstu finanšu centriem, tostarp Londonu, par juaņas izmantošanu transakcijām.

Decembrī 2,17% globālo maksājumu tika veikti juaņās, bet 2,69% - Japānas jenās. ASV dolāra īpasvars bija apmēram 44,64%, eiro - 28,3%, bet britu mārciņas īpatsvars - 7,92%.

Ķīna karo valūtu kaujā – neizpaliks ietekme uz globālo tautsaimniecību, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šonedēļ par galveno ziņu pasaules ekonomikai parūpējusies Ķīna, kas daudziem par pārsteigumu nav kautrējusies devalvēt savu valūtu. Rezultātā ASV dolāra vērtība Ķīnas juaņās pieaugusi par 3%. Nosacīti tas it kā neizskatās daudz, lai gan tik strauji ASV dolāra vērtība juaņās nav pieaugusi jau vairāk nekā 20 gadus. Jāpiebilst, ka šīs valūtas cenas kritums īpaši labi neizskatās arī uz jau ilgstoši aktuālo runu fona, ka juaņas vērtība tiek mākslīgi uzturēta pārāk zema, lai nodrošinātu priekšrocības Ķīnas ražotājiem un eksportētājiem.

Valūtu kari

Ķīnas Centrālā banka norādījusi, ka tas ir solis valūtas kursa režīma liberalizācijas virzienā, kur tiek pieļautas straujākas vietējās valūtas cenas izmaiņas. Zināmi jautājumi gan ir par to, kāpēc šis solis sperts tieši tagad, kad bremzējas valsts tautsaimniecības izaugsme. Būtībā šādā veidā Ķīna vēl vairāk saasina tā saucamos valūtu karus. Jau vairākkārt rakstīts, ka daudzviet pasaulē vērojams vispārējs ekonomikas izaugsmes un inflācijas deficīts, kur palīdzību var sniegt vājāka valūta. Nav izslēgts, ka tālākus pasākumus, lai ierobežotu savu valūtu vērtību pieaugumu, pēc šāda Ķīnas soļa veiks arī citi pasaules monetārās politikas noteicēji (sevišķi Āzijā). Liels jautājums ir arī tas, kā Ķīnas un daudzu citu valūtu vērtību kritums iespaidos ASV Federālo rezervju politiku. Vispārēji arvien dārgāks dolārs ASV ekonomikai ir gluži kā zobusāpes.

Pasaules biržu indeksi pirmdien kritās, Ķīnai ļaujot juaņas kursam pret ASV dolāru samazināties līdz zemākajam līmenim kopš 2010.gada augusta un apturot ASV lauksaimniecības produkcijas iepirkumus.

Pekina šādi atbildēja uz ASV prezidenta Donalda Trampa paziņojumu par jaunu muitas tarifu noteikšanu Ķīnas precēm.

Pekinas atbilde izraidīja šogad straujāko kritumu Volstrītā un noveda līdz ievērojamai akciju cenu sarukšanai vadošajās Eiropas un Āzijas biržās, investoriem bažījoties, ka ASV-Ķīnas tirdzniecības konflikta eskalācija tālāk vājinās globālās ekonomikas izaugsmes perspektīvu.

Pēc tirdzniecības sesijas beigām Ņujorkā Trampa administrācija atbildēja, pasludinot Ķīnu par valūtas manipulatori.

«Ir sajūta, ka Ķīna var nodarīt daudz lielākas sāpes ASV tirdzniecības strīda ziņā, un daudzi tirgu dalībnieki uztraucas, ka šis ekonomiskais konflikts turpināsies kādu laiku,» sacīja IG analītiķis Deivids Madens.

ASV kritizējušas Vācijas ekonomisko politiku, norādot, ka Berlīnes izvēlētais, uz eksportu balstītais modelis, rada negatīvu ietekmi uz eirozonu un globālo ekonomiku kopumā.

Savā divgadu atskaitē ASV Valsts kase norādījusi, ka iekšzemes pieprasījuma pieaugums Vācijā bijis anēmisks. «Vācijas anēmiskie tempi iekšzemes pieprasījuma paaugstināšanā un atkarība no eksporta apgrūtina [starptautiskās ekonomikas] līdzsvarošanu, laikā, kad pret daudzām eirozonas valstīm vērsts ievērojams spiediens, liekot tām ierobežot pieprasījumu un ierobežot importu, lai veicinātu ekonomikas korekcijas,» norādījusi ASV Valsts kase.

Analītiķi pauduši izbrīnu par ASV Valsts kases skarbajiem vārdiem attiecībā uz Vācijas ekonomisko politiku. Ekonomikas eksperti gan atzīst, ka Vācija daudz iegūtu, ja palielinātu savu iekšzemes pieprasījumu. «Eirozonas ekonomikas izaugsmei no kaut kā ir jāsākas un Vācija ir ticamākā vieta, kur tas notiks. Eiropas monetārajai savienībai ir izdevīgāk, ja eksistē spēcīgs eksportētājs, tā vietā, kad nav izteikta izaugsmes dzinējspēka,» BBC sacījis IHS viceprezidents Tonijs Nešs.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Rezervju valūtas statuss juaņai ir tikai laika jautājums, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Līdz ar strauju Ķīnas ekonomiskās varenības uznācienu, daudz diskusiju pēdējo gadu laikā veltīts tam, kāda loma nākotnē būs šīs valsts valūtai. Pati Ķīna arvien aktīvāk pauž vēlmi valūtu padarīt par vienu no pasaules galvenajām rezervju valūtām. Tas nozīmētu juaņas nozīmīguma palielināšanos un to, ka pasaules lielie investori un centrālās bankas zināmu īpatsvaru rezervju glabā šajā valūtā. Tāpat tas liecina par augošām Ķīnas starptautiskajām politiskajām ambīcijām.

Ir aizspriedumi

Neskatoties uz Ķīnas lielo ekonomisko svaru (tā ir pasaules lielākā eksportētāja), šīs valsts valūtas nozīmi starptautiskajā telpā par ļoti lielu uzskatīt nevar. Ķīna ir atbildīga jau vairāk nekā par 10% no kopējās pasaules tirdzniecības. Savukārt juaņu īpatsvars globālajos norēķinos ir vien 2,2% (tirdzniecība juaņās gan pēdējo gadu laikā ļoti strauji augusi). Galvenokārt juaņa tiek izmantota Ķīnas iekšējā tirgū, kur starptautiskajā arēnā norēķinos pārliecinoši dominē ASV dolārs un eiro. Saprotams ir arī tas, kāpēc daudziem ir aizspriedumi pret juaņu. Ķīnas varas iestādes šīs valūtas pirkšanu, pārdošanu un cenu ļoti cieši regulē, un ir nepieciešamas ļoti spēcīgas šādu ieguldījumu (juaņās) saglabāšanas garantijas. Pastāv viedoklis, ka juaņas loma varētu straujāk augt, ja tiks liberalizēta Ķīnas politiskā sistēma. Tiesa gan, ko tādu pašlaik prognozēt vēl nevar. Ķīnai izšķirīgais lēciens uz brīvo tirdzniecību vēl ir jāveic. Zināmi eksperimenti jau notiek. Pērn Ķīna ar Honkongas biržas palīdzību pieļāva ārvalstu kapitāla ieplūdi akciju tirgū. Ķīnas akciju cenas strauji kāpa, kur nu noticis šī tirgus sabrukums. No totāla kraha Ķīnas akciju tirgu atturējuši vien bezprecedenta jomas regulatoru avārijas pasākumi, kas atkal ietver ļoti stingrus vērtspapīru tirgošanās noteikumus. Analītiķi lēš – gadījumā, ja juaņai tiktu noteikts starptautiskās valūtas rezervju statuss, tad tas nozīmētu, ka Ķīnas aktīvos ātri vien tiktu pārvērsti līdzekļi aptuveni viena triljona ASV dolāru vērtībā.

Ķīnas juaņas nozīme starptautiskajā tirdzniecībā aug, un nākotnē tā var izaicināt ASV dolāru, uzskata Eiropas Centrālās bankas valdes loceklis Īvs Meršs.

Kā raksta Reuters, runājot konferencē par juaņas nākotni, Ī. Meršs uzsvēris, ka Ķīnas valdībai jāturpina reformēt ekonomiku un finanšu sektoru, jo juaņa patlaban sper pirmos soļus kā valūta, kas tiek izmantota starptautiskām investīcijām.

Ja tai veiksies, kādu dienu tā var kļut par galveno rezerves valūtu, sacījis ECB pārstāvis. Viņš skaidro, ka Ķīnas ekonomikas izmēra un tās nozīmes pasaules tirdzniecībā dēļ, un potenciāli arī finanšu tirgos, juaņa var mest izaicinājumu ASV dolāram.

ECB valdes loceklis gan uzsvēris, ka, skatoties no eirozonas perspektīvas, juaņas starptautiskās nozīmes augšana liek cītīgāk vērot riskus, kas saistīti ar juaņas ieguldījumu palielināšanu eirozonas bankās.

Jūs, visticamāk, pazīstat Tomu un Džeriju – divus ikoniskus animācijas seriāla tēlus. Viņi nepārtraukti cīnās viens ar otru, bet arī nespēj iztikt viens bez otra. Tā ir simbioze, kas nekad nespēs uzplaukt, taču to nevar arī pārtraukt, jo tā sniedz taustāmu labumu. Gluži tāpat kā kaķa un peles spēles starp ASV un Ķīnu.

Divas pasaules lielākās ekonomikas savā starpā konkurē un konfliktē, taču tās arī sadarbojas un veic tirdzniecības darījumus. Galvenie domstarpību un spriedzes avoti starp šiem milžiem ir cilvēktiesību un ģeopolitikas jomā. Tas savukārt ietekmē tirdzniecību un tehnoloģijas.

Liekas, ka vēl nesen ASV un Ķīnas tandēms šķita viens no veiksmīgākajiem starpvalstu sadarbības un valstu attīstības paātrināšanas piemēriem. Tagad, kad katra valsts cenšas iegūt priekšrocības pār otru, izmantojot tarifus, sankcijas, aizliegumus un citus līdzekļus, šī aina šķiet tāla un gandrīz neticama.

Ko dara Toms vai Džerijs, ja viņiem cīņā neveicas? Jā, viņi dodas meklēt sabiedrotos. Tāpat kā ASV un Ķīna - tās cenšas ietekmēt un pārliecināt citas valstis pievienoties tām, piedāvājot dažādus stimulus, palīdzību un dažādu veidu savienības. Dažas, acīmredzot, zem paklāja.

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) sestdien oficiāli iekļauj Ķīnas juaņu speciālo aizņēmuma tiesību (SDR) valūtu grozā.

SDR ir SVF norēķinu vienība un tā nav pieejama kā skaidra nauda. Līdz šim šajā valūtu grozā ietilpa ASV dolārs, eiro, Japānas jena un Lielbritānijas mārciņa.

Ķīna, kuras ekonomika pēdējās desmitgadēs ir strauji augusi un kļuvusi par otru lielāko ekonomiku pasaulē, ilgi ir centusies panākt juaņas iekļaušanu SDR valūtu grozā.

SVF izpilddirektore Kristīne Lagarda piektdien juaņas iekļaušanu SDR grozā nosauca par «vēsturisku pagriezienu», kas «atspoguļo globālās ekonomikas evolūciju».

Lagarda aicināja Ķīnu turpināt reformas, lai atvērtu un modernizētu tās ekonomiku un padarītu juaņu par pievilcīgāku rezerves valūtu.

Lai arī pagājušajā gadā jaunu automašīnu reģistrāciju skaita ziņā līderpozīcijas saglabājuši tādi zīmoli kā Volkswagen, Toyota un Peugeot, Latvijā reģistrēts arī ievērojams skaits premium klases automašīnu, un vislielākos panākumus premium klasē 2012. gadā guva Bentley zīmols.

Pagājušajā gadā Latvijā kopumā reģistrētas 20 jaunas Bentley zīmola automašīnas, tostarp 18 jaunas Bentley Continental GT/GTC automašīnas. Tādējādi Bentley kupeju, kabrioletu un rodsteru premium klasē Latvijā aizņem 32,7% tirgus daļas. Otru lielāko tirgus daļu (16,4%) šajā klasē aizņem BMW Coupe/Convertible, trešo un ceturto vietu ar tirgus daļu 9,1% apmēā aizņem Mercedes-Benz E Coupe/Cabriolet un Porsche 911, savukārt piektajā vietā pēc tirgus daļas apjoma (5,5%) ierindojas BMW 1 Coupe/Convertible modeļi.

Ņemot vērā Latvijas Pilnvaroto autotirgotāju asociācijas (LPAA) datus par 2012. gadā Latvijā reģistrētiem jauniem automobiļiem, Db.lv piedāvā aplūkot pagājušajā gadā Latvijā reģistrēto dārgāko automašīnu topu. Saraksts veidots, izmantojot ražotāja ieteikto mazumtirdzniecības cenu 2012. gada auto modelim.

Spānijas valsts parāds jūnijā sasniedzis rekordaugstu līmeni, atsaucoties uz valsts centrālās bankas sniegto informāciju, ziņo BBC.

Tas pieaudzis līdz 942,8 miljardiem eiro, kas līdzinās 92,2% no valsts iekšzemes kopprodukta.

Tas ir par gandrīz 15% lielāks rādītājs nekā tajā pašā periodā p

Spānijas valsts parāds sasniedz rekordaugstu līmeni

agājušajā gadā un pārsniedz Spānijas valdības noteikto augstāko limitu - 91,4%. Rādītājs kāpis, neskatoties uz valsts izdevumu ievērojamo samazināšanu.

Jāatgādina, ka taupības pasākumi valstī rezultējušies ar ielu protestiem.

Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (IEA) piektdien palielināja naftas pieprasījuma prognozi šim gadam, norādot, ka pieprasījums sasniedz rekordlielu apmēru.

Pieprasījums pēc naftas jūnijā un augustā jau sasniedza rekordaugstu līmeni - 103 miljonus barelu dienā -, un varētu būt gaidāms jauns augstākais punkts, ikmēneša ziņojumā piektdien informēja Parīzē bāzētā organizācija.

"2023.gadā kopumā naftas pieprasījums pasaulē varētu pieaugt par 2,2 miljoniem barelu dienā līdz 102,2 miljoniem barelu dienā," aplēsusi IEA.

70% pieauguma veido pieprasījuma kāpums Ķīnā, norādīja organizācija, piebilstot, ka pasaules otrās lielākās ekonomikas pieprasījums ir lielāks, nekā prognozēts, un sasniedz jaunus rekordus, neskatoties uz pastāvīgām bažām par Ķīnas ekonomikas stāvokli.

Kā lasāms IEA ziņojumā, pieprasījumu pēc naftas pasaulē veicina spēcīgie vasaras gaisa satiksmes pārvadājumu rādītāji, plašāks naftas izmantojums enerģijas ražošanā un Ķīnas naftas ķīmijas sektora izaugsme.

Nākamo divu gadu laikā Ķīnas juaņas vērtība pret dolāru varētu samazināties vēl par aptuveni 8%, prognozē Barclays eksperti.

Tas var nozīmēt vēl papildus triecienu akciju tirgiem un jaunattīstības valstu valūtām, kuras ir piedzīvojušas kritumu kopš Ķīnas Centrālās bankas lēmuma devalvēt juaņu, sākot no 11. augusta.

Saskaņā ar ekspertu prognozēm, lejupvērsts spiediens būs lielāks vēl citām Āzijas valstu valūtām, un analītiķi kā ievainojamākās ir minējuši Taivanas, Korejas un Malaizijas valūtas, jo ekonomikas stāvokļa pasliktināšanās biedē investorus, kuri vairāk nevēlas uzņemties papildus risku, ko rada lielu tekošā konta deficītu finansēšana.

Japānas jena ir viens izņēmums – tās vērtība varētu sarukt tikai mazliet, jo Japānas Bankai vēl ir daudz iespēju atvieglot monetāro politiku, un strauji augošās algas palīdzēs palielināt inflāciju.

Pagaidām vēl nav 100% zināms, vai 2014.gadā pāreja uz eiro notiks pēc pašreizējā pierastā kursa 0,702804 lati par eiro, tomēr jārēķinās, ka kurss var pazemināt iedzīvotāju pirktspēju.

Speciālistiem gan atšķiras viedokļi par to, vai iedzīvotāju pirktspēja var tikt ietekmēta ļoti minimali, vai tomēr būtiski. Piemēram, Vācijā dzīvojošais Latvijas izcelsmes ekonomikas doktors profesors Jānis Ofmanis brīdina, ka spēcīgi paaugstinātā lata valūtas kursa apmaiņa pret eiro novedīs pie nacionalās valūtas devalvācijas, no kā stipri cietīs iedzīvotāji. Proti, viņaprāt, lata kurss pret eiro jau sākotneji noteikts augstā līmenī.

Jautāts, kāds būtu lata pārsaistes kurss no SDR groza uz eiro, ja tas notiktu tagad, SEB bankas eksperts Andris Lāriņš minēja, ka tas noteikti būtu savādāks, tomēr akcentēja, ka valūtu tirgū nav tāda jēdziena, kā vislabākais brīdis valūtas cenas fiksēšanai, jo vienmēr vai nu pagātnē bijis, vai arī nākotnē iespējams labāks brīdis. «Lata un eiro attiecības jau vairākus gadus ir samērā stabilas, kas ļauj prognozēt mūsu finansiālās attiecības ar eiro zonu. Mūsu maksātspēja latos eiro zonā 2004. gada pēdējā darba dienā tika nofiksēta koridorā, kura robežas ir 1% attālumā no 0,702804 latu atzīmes par vienu eiro un veicot jebkuras izmaiņas, radīsies vinnētāji un zaudētāji pret šodienas atskaites punktu. Rezumējot - nekas ārkārtējs valūtu tirgū sakarā ar eiro ieviešanu Latvijā netiek gaidīts,» tā viņš.

Pasaules biržu indeksi ceturtdien kritās, investoriem gūstot peļņu no līdzšinējā akciju cenu kāpuma Volstrītā, un kritumu paātrināja ziņas par jauniem ASV muitas tarifiem Ķīnas precēm.

Argentīnas peso vērtība kritās līdz jaunam rekordzemam līmenim, pamudinot valsts centrālo banku pacelt procentlikmi no 45% līdz 60%, lai palēninātu valūtas vērtības kritumu. Peso kurss pret ASV dolāru ceturtdien saruka par 13%, kopš nedēļas sākuma – par 20%, bet kopš gada sākuma – par apmēram 45%.

«Globālā dolāra stipruma turpināšanās kontekstā šķiet, ka tirgiem nav žēlastības pret Argentīnas peso,» savā analīzē konstatēja «JPMorgan».

Turcijas liras vērtība piedzīvoja jaunu kritumu, samazinoties par 3% pret ASV dolāru, kad centrālās bankas prezidenta vietnieks atkāpās no amata. Kopš gada sākuma liras kurss pret dolāru ir sarucis par gandrīz 45%, un ekonomisti ir brīdinājuši par plašu recesiju.