Šodien zelta cena Ņujorkas biržā saruka jau ceturto dienu pēc kārtas līdz 1626 ASV dolāriem par Trojas unci.
Zelta cena, neskatoties uz savu formālo drošā patvēruma statusu, krita līdz ar akciju tirgu, jo investoru noskaņojumu un riska apetīti negatīvi ietekmējušas investoru bažas par eirozonas parādu krīzes virzību. No Eiropas valstu līderiem 23. oktobrī Eiropas Savienības samita laikā tiek gaidīts visaptverošs monetārā reģiona parādu krīzes risinājums. Iespējams, par jaunā glābšanas plāna būtiskām detaļām vienošanās starp eirozonas valstīm vēl nav panākta (Vācijai ir iebildumi). Tas rada varbūtību, ka samita rezultāti nepasniegs konkrētu un ticamu risinājumu esošajai situācijai.
Ja tā notiks, tad pasaules finanšu aktīvu cenas var piedzīvot kārtējās krasās svārstības (visticamāk, krasa akciju tirgu lejupslīde).
Zelta cena tradicionāli pieaug tad, kad riska apetīte samazinās, jo vēsturiski zelts tiek uzskatīts par aktīvu, kas mūžīgi saglabās savu vērtību (un reāla alternatīva papīra naudai). Eksperti gan norāda, ka mūsdienu sistēmā arī zelts ir tikai preču aktīvs.
«Var droši apgalvot, ka mūsdienu finanšu sistēmā, kura bāzējas uz Jamaikas valūtas sistēmu, nav neviena droša finanšu aktīva. Līdz pagājušā gadsimta 70. gadiem par tādu varēja saukt zeltu, kurš ieņēma pasaules naudas lomu. Tomēr mūsdienu sistēmā tas ir tikai preču aktīvs, lai gan tā pagājušās slavas oreols rada tam papildus pieprasījumu. Problēma ir tajā, ka šodien globālajos brīvajos tirgos pieprasījums veidojas nevis no reālajiem patērētājiem, bet no tirgus spēlētājiem vai spekulantiem. Tas ir novedis pie strauja cenu nestabilitātes pieauguma pasaules pamata finanšu tirgos. Tas izpaužas kā cenu pieauguma burbulis vienā vai otrā tirgū, kurš agrāk vai vēlāk plīst, bet tas nozīmē strauju cenu kritumu. Glabāt savas investīcijas vērtību ziņā pieaugošos aktīvos, piemēram, pēdējos gados zeltā un naftā, var tikai noteiktu laiku. Ja nepagūsiet pārlēkt uz citiem aktīviem, iegūtais vērtības pieaugums var tikt zaudēts un pat pārvērsties zaudējumos,» situāciju apraksta ABLV Bank galvenais analītiķis Leonīds Aļšanskis.