Uzņēmēju sašutums, saņemot nekustamā īpašuma nodokļa rēķinus, aug - negaidītā apmērā nodoklis pieaudzis dažādiem uzņēmumiem.
Latvijas Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības uzņēmumu asociācija un Latvijas Degvielas tirgotāju asociācija (LDTA) jau vērsušās pie ministrijām, brīdinot, ka NĪN maksājumu pieaugums var veicināt ražošanas uzņēmumu pārcelšanu uz citām valstīm, kā arī kārtējo cenu kāpumu dažādās nozarēs.
Draud dārgāka degviela
LDTA vērsusies pie tieslietu ministra Gaida Bērziņa ar lūgumu paskaidrot, kādēļ degvielas tirgotājiem būs jāmaksā nesamērīgi liels NĪN, Db informēja LDTA valdes priekšsēdētājs Uldis Sakne.
"Piemēram, degvielas uzpildes staciju ēkām bāzes vērtība ir pat trīs reizes lielāka nekā bāzes vērtības banku, veikalu un citām ēkām, bet degvielas uzpildes staciju nojumju vērtības ir 15 reizes lielākas par veikalu nojumju bāzes vērtībām," tā LDTA valdes priekšsēdētājs, norādot, ka asociācija jau vērsusies pie tieslietu ministra ar lūgumu pamatot, kādēļ degvielas uzpildes staciju ēku un nojumju bāzes vērtības ir vislielākās no visiem nedzīvojamo ēku tipiem.
"Pēc mūsu vērtējuma nekustamā īpašuma nodokļa summas, kas aprēķinātas par īpašumiem, atbilstoši valsts kadastra normatīvajiem aktiem, šogad ir pieaugušas trīs un vēl vairāk reizes. Lai segtu NĪN maksājumus, degvielas tirgotāji būs spiesti palielināt degvielas cenas patērētājiem," uzsver U. Sakne.
Lielākus NĪN rēķinus saņēmuši degvielas tirgotāji visā Latvijā. Tieslietu ministrs LDTA vēstuli pārsūtījis par īpašumu kadastrālās vērtības noteikšanu atbildīgajam Valsts zemes dienestam (VZD), kas sola jau tuvākajā laikā izskaidrot degvielas tirgotājiem vērtību pieauguma iemeslus.
Nāksies celt nomu
SIA Laukceltnieks R valdes loceklis Kārlis Gailītis, kura pārstāvētais uzņēmums apsaimnieko ēku Vecrīgā, Grēcinieku ielā: "Es uzskatu, ka šāds NĪN ir kaitniecība. Kā var desmitiem un dažos gadījumos pat simtiem reižu palielināt nodokli, un nodokļa maksātājs par to uzzina tikai gada otrajā mēnesī?"
Viņš norāda, ka nodokļu maksātājiem nav bijusi pieejama informācija nedz par to, kur noskaidrot precīzu savu ēku kadastrālo vērtību, nedz par to, kur pārsūdzēt VZD noteikto kadastrālo vērtību, ja tai nepiekrīt.
"Mēs jau palielinājām nomas maksas, bet, lai pēc jaunā nodokļa rēķina nomaksas "izietu vismaz pa nullēm", tās būtu vēl jāpalielina par vēl vismaz 25 %, bet, lai veidotu kādu uzkrājumu investīcijām, nomas maksām būtu jāaug par 40 % līdz 50 %. Vai tiešām valsts budžetā ir tik katastrofāls stāvoklis, ka ir šādi jāceļ nodoklis, pilnībā ignorējot to, ka šis pieaugums ietekmēs visu nekustamā īpašuma biznesu, kas nodarbojas ar telpu nomu?" - tā K. Gailītis.
Grāmatvedības pakalpojumu sniedzēja SIA Auditors Liepāja pārstāve Elga Lanke Db pastāstīja, ka ar ievērojamu NĪN pieaugumu saskārušies vairāki viņas klienti. Viņasprāt, straujais NĪN pieaugums ir nepareizas ēku kadastrālās novērtēšanas sekas.
"Lieta tāda, ka VZD, nosakot vērtības, ir ņēmis vērā nevis esošo situāciju, bet gan to, kas pastāv uz papīra, piemēram, ja dzīvojamajā mājā ir ierīkots kazino telpās, kas privatizētas kā dzīvojamās telpas, NN par tām ir zemāks, bet nelielam mēbeļu ražošanas uzņēmumam nodoklis pieaug no 100 Ls līdz 700 Ls gadā. Kā lai šis ražošanas uzņēmums to samaksā?" - sašutumu neslēpj E. Lanke.
Ir ieguvēji, ir zaudētāji
VZD ģenerāldirektors Mārtiņš Lazdovskis un Nekustamo īpašumu vērtēšanas departamenta direktors Gatis Kalniņš uzsver, ka VZD nevar uzņemties atbildību par nodokļa pieaugumu - šīs institūcijas kompetencē ir tikai saimnieciskajā darbībā izmantojamo ēku kadastrālās vērtības noteikšana, savukārt NĪN rēķinus sagatavo pašvaldības, balstoties uz VZD sniegto informāciju par ēku kadastrālajām vērtībām. "Problēma ir tā, ka līdz šim, kad NĪN ēkām tika noteikts, balstoties uz pašu uzņēmēju deklarētajām ēku inventarizācijas vai bilances vērtībām, kas tika iesniegtas attiecīgajā pašvaldībā, šīs bilances vērtības amortizācijas rezultātā nereti bija ļoti zemas," norāda M. Lazdovskis. Viņš skaidro, ka straujš NĪN maksājumu pieaugums, visticamāk, skar tos uzņēmējus, kuru īpašumā ir vecas, iespējams, savulaik privatizētas ēkas, kuru bilances vērtība jau "noamortizēta" teju līdz nullei. "Piemēram, VZD salīdzināja trīs viesnīcu - Rīgas centrā, Aspazijas bulvārī un Remersa ielā - bilances un kadastrālās vērtības. Visas šīs ēkas var uzskatīt par līdzīgām pēc tirgus vērtības, taču vienas ēkas bilances vērtība bija 65 Ls/m2, kamēr turpat līdzās esošas citas viesnīcas ēkas vērtība - 573 Ls/m2. Tagad šo ēku kadastrālā vērtība ir no 391 Ls līdz 414 Ls /m2 un tās jau ir salīdzināmas vērtības. Attiecīgi, ja ēkas, kuras bilances vērtība bija 65 Ls/m2, NĪN maksājums pieaug, tad tās, kuras bilances vērtība bija 573 Ls/m2, NĪN maksājums samazinās," teica M. Lazdovskis. Savukārt G. Kalniņš atgādina, ka NĪN aprēķināšanas sistēmas maiņa no bilances vērtības uz kadastrālo vērtību jau vairākas reizes tika atlikta, turklāt jau kopš 2003. gada vidus bijis zināms, ka no 2007. gada 1. janvāra NĪN bāze saimnieciskajā darbībā izmantojamām ēkām tiks mainīta. "Protams, nodokļa pieaugums ir, taču diez vai ir normāla situācija, kad pašā Rīgas centrā, pie Gaisa tilta gadiem ilgi stāv tukši un brūkoši bijušo rūpnīcu korpusi, kuru īpašnieki par šīm ēkām nodoklī nav maksājuši gandrīz neko. Vai tad šim īpašumam nav nekādas vērtības?" retoriski vaicā VZD Kadastrālās vērtēšanas departamenta vadītājs.
M. Lazdovskis arī norāda, ka par NĪN aprēķināšanas sistēmas maiņu savulaik aktīvi iestājušās uzņēmēju organizācijas, piemēram, Ārvalstu investoru padome.
