Aicinot cilvēkus aizdomāties par mediķu lomu sabiedrībā, otrdien pie Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Rīgā atklāta tēlnieka Aigara Bikšes izgatavota vērienīga skulptūra "Mediķi pasaulei".

Sešus metrus augstajā skulptūrā attēlota mediķe, kura izgājusi no procedūru telpas un aizvērtām acīm mazliet izstaipās, sagatavojoties nākamajam darba cēlienam. Objekts novietots tā, lai interesenti varētu pienākt pie skulptūras un, pastiepjoties uz augšu, pieskarties mediķes rokai. Tādējādi pieaugušie varēs uz mirkli sajusties kā mazi bērni, kad tie skatās uz saviem vecākiem - aprūpētājiem un dzīvības sargātājiem.

"Pandēmijas varoņi ir veselības aprūpes speciālisti, kuri riskēja ar savu dzīvību, rūpējoties par cilvēces veselību. Lai sabiedrība būtu vesela, nepieciešama kopīga, atbildīga rīcība. Tas nozīmē, ka cilvēki ievēro ārstu norādījumus - ietur distanci un mazgā rokas, un mediķi ārstē saslimušos. Man ir prieks, ka Latvijas sabiedrība apzinās šo atbildību un esmu patiesi gandarīta, ka cilvēki novērtējuši mūsu darbu," par skulptūras izveidošanu priecājas Latvijas Māsu asociācijas prezidente Dita Raiska.

Pie Latvijas Nacionālās bibliotēkas atklāta fonda Mākslai vajag telpu un Aigara Bikšes tēlniecības darbs Divi Raiņi, informē LNB.

2014. gadā, izskatot mākslinieka, Latvijas Mākslas akadēmijas profesora Aigara Bikšes pieteikumu par latviešu rakstniekam un dzejniekam Rainim (Jānis Pliekšāns, 1865–1929) veltītas skulptūras izveidi pie Gaismas pils, LNB mākslinieciskā padome apstiprināja projektu kā realizējamu.

2015. gadā ar mērķprogrammas «Raiņa un Aspazijas gads» starpniecību no Valsts Kultūrkapitālā fonda tika piešķirts atbalsts skulptūras veidojuma daļu izveidei, un tapa mākslas darba plastiskā daļa.

2016. gadā skulptūras izveidi nolēma atbalstīt arī Jāņa Zuzāna ģimene un fonds «Mākslai vajag telpu», piešķirot skulptūras īstenošanai nepieciešamos resursus. Tādējādi 2018. gadā, kad Latvijas valsts svinēs simtgadi, tiktu realizēts ar piemiņu saistīts mūsdienu mākslas darbs, kas būtu dāvana, gan LNB, gan Rīgai, gan Latvijai.

Liepājā pie kultūras un izklaides vietas Fontaine Palace 14.maijā tiks uzstādīta tēlnieka Egona Peršēvica skulptūra Uguns.

Skulptūra Uguns ir atsauce uz Fontaine Palace piedzīvojumiem bagāto likteni – pirms diviem gadiem mūzikas klubs pārdzīvoja postošu ugunsgrēku, kuru izraisīja vēl aizvien nenoskaidroti ļaundari.

Skulptūra atspoguļo uguni un gaismu, ko tā rada. Tajā ir atveidota uguns dieviete liela sērkociņa formā. Pats tēlnieks atzīst, ka ir grūti atrast tēlu kas labāk stāstītu par uguni, kā izdedzis sērkociņš. Skulptūra šajā vietā tiek izstādīta tikai uz laiku.

Egons Peršēvics 2010.gadā ir absolvējis Latvijas Mākslas akadēmijas tēlniecības nodaļu un aktīvi piedalās izstādēs un mākslas akcijās kopš 2006.gada. 2008.gadā tēlnieks pārstāvēja Latviju starptautiskajā tēlniecības kvadriennālē Rīgā. Pēdējā gada laikā tēlnieka Egona Pēršēvica darbi tiek izstādīti arī mākslas telpās ārpus Latvijas – Ukrainā, Somijā un Lietuvā. Kopš 2010.gada rudens Egons Peršēvics strādā pie tēlniecības projektiem Liepājā.

Pie Milānas Fondu biržas izstādīta marmora rokas skulptūra ar paceltu vidējo pirkstu izraisījusi asas diskusijas Itālijas finanšu galvaspilsētā, ziņo Reuters.

11 metrus augstā instalācija ar nosaukumu L.O.V.E., kas Milānā izstādīta pirmo reizi, ir Itālijas mūsdienu mākslinieka Mauricio Katelana (Maurizio Cattelan) darbs. Viņa provokatīvie darbi ietver arī skulptūru, kurā attēlota pāvesta Jāņa Pāvila sadursme ar meteorītu.

M. Katelans jau izsauca protestus Milānā 2004.gadā, kad viņš veca koka zarā pakāra trīs lelles. Kāds protestētājs nozāģēja zaru, un darbs tika aizvākts.

Pirksta skulptūra esot M. Katelana darbu ar nosaukumu Pret ideoloģijām retrospektīvas daļa.

Instalācija izraisījusi aktīvas diskusijas par provokatīva darba izstādīšanas publiskā telpā plusiem un mīnusiem.

Saražotais elektroenerģijas daudzums koģenerācijas1 stacijās turpina pieaugt un 2016. gadā bija 3 767,4 gigavatstundas (GWh), kas veido 59 % no kopējā saražotā elektroenerģijas daudzuma Latvijā, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Salīdzinājumā ar 2015. gadu, saražotās elektroenerģijas daudzums koģenerācijas stacijās 2016. gadā palielinājies par 7 %, bet saražotais siltumenerģijas daudzums palielinājies par 14 % un bija 6 023,1 GWh.

Pērn Latvijā darbojās 198 koģenerācijas stacijas ar kopējo uzstādīto elektrisko jaudu 1 292,1 megavati (MW). Kopš 2007. gada koģenerācijas staciju uzstādītā elektriskā jauda ir divkāršojusies un salīdzinājumā ar 2015. gadu pieaugusi par 1 % jeb 17,0 MW.

Latvijā darbojas četras koģenerācijas stacijas ar uzstādīto elektrisko jaudu lielāku par 20 MW, kas veido 81 % no kopējās koģenerācijas staciju uzstādītās elektriskās jaudas. Tās saražoja 63 % no kopējā koģenerācijas stacijās saražotā elektroenerģijas daudzuma. Trīs no tām darbojās Rīgā, viena – Zemgales reģionā.

2014. gadā Latvijā darbojās 175 koģenerācijas stacijas ar kopējo uzstādīto elektrisko jaudu 1265,3 megavati (MW), liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Tās saražoja 3005,8 gigavatstundas (GWh) elektroenerģijas, kas ir 58% no kopējā saražotā elektroenerģijas daudzuma, un 5189,6 GWh siltumenerģijas – 73% no kopējā saražotā siltumenerģijas daudzuma.

No 2007. līdz 2014. gadam koģenerācijas staciju uzstādītā elektriskā jauda ir divkāršojusies. 2014. gadā darbojās par 9 koģenerācijas stacijām vairāk nekā 2013. gadā, un to uzstādītā elektriskā jauda palielinājās par 13,8 MW.

Latvijā darbojas četras koģenerācijas stacijas ar uzstādīto elektrisko jaudu lielāku par 20 MW, kas veido 83% no kopējās koģenerācijas staciju uzstādītās elektriskās jaudas. Tās saražoja 60% no kopējā koģenerācijas stacijās saražotā elektroenerģijas daudzuma. Trīs no tām strādāja Rīgā, viena – Zemgales reģionā.

2015. gadā koģenerācijas stacijās saražotas 3526,8 gigavatstundas (GWh) elektroenerģijas, kas ir par 17% vairāk nekā 2014. gadā un kas veido 63% no kopējā Latvijā saražotā elektroenerģijas daudzuma, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Pērn koģenerācijas stacijās saražotas 5540,4 GWh siltumenerģijas – 72% no kopējā saražotā siltumenerģijas daudzuma.

Pērn Latvijā darbojās 183 koģenerācijas stacijas – par 8 koģenerācijas stacijām vairāk nekā 2014. gadā. Koģenerācijas staciju kopējā uzstādītā elektriskā jauda 2015. gadā bija 1 275,1 megavati (MW), kas kopš 2007. gada ir divkāršojusies un salīdzinājumā ar 2014. gadu ir pieaugusi par 9,8 MW.

Latvijā darbojas četras koģenerācijas stacijas ar uzstādīto elektrisko jaudu lielāku par 20 MW, kas veido 82% no kopējās koģenerācijas staciju uzstādītās elektriskās jaudas. Tās saražoja 62% no kopējā koģenerācijas stacijās saražotā elektroenerģijas daudzuma. Trīs no tām darbojās Rīgā, viena – Zemgales reģionā.

Šveices mākslinieka Alberto Džakometi (Alberto Giacometti) reāla izmēra bronzas skulptūra L’Homme qui marche I (Ejošais cilvēks) izolē pārdota par vairāk nekā 65 miljoniem sterliņu mārciņu (5.122 milj. latu), tādējādi kļūstot par izsolē visdārgāk pārdoto mākslas priekšmetu, ziņo Telegraph.

Bronzas skulptūra tika pārdota par teju četras reizes augstāku cenu nekā sākotnēji prasīts, turklāt vairāksolīšana ilgusi tikai 8 minūtes.

Jaunais skulptūras īpašnieks vēlējies palikt anonīms.

Eksperti uzskata, ka skulptūra, kuru paredzēja pārdot par vidēji 12 līdz 18 miljoniem mārciņu (9.5 līdz 14.2 milj. latu ), sasniedza rekordlielu cenu, jo tā ir «rets un nozīmīgs mākslas darbs».

Mākslinieka Džefa Kūnsa radītā truša skulptūra izsolē pārdota par 91 miljonu dolāru, kas ir rekordaugsta cena mūsdienu māksliniekam, raksta CNN.

ASV mākslinieka “Trusis” - tērauda skulptūra, kuras augstums ir nepilns metrs, trešdienas vakarā pārdots Christie’s izsoļu namā, cenai pārspējot visas prognozes.

Iepriekšējais mūsdienu mākslinieka rekords piederēja Deividam Hoknijam, kura “Portrait of an Artist (Pool with Two Figures)” pērnā gada novembrī tika pārdots par 90,3 miljoniem dolāru – arī Christie’s izsoļu namā.

Christie’s iepriekš prognozēja, ka truša skulptūra tiks pārdota par 50-70 miljoniem dolāru.

#1/4

Foto: Reuters/Scanpix/LETA

#2/4

Foto: Reuters/Scanpix/LETA

#3/4

Foto: Reuters/Scanpix/LETA

#4/4

Foto: Reuters/Scanpix/LETA

Skatīties pārējos attēlus

Trešdien Jelgavā, J.Čakstes bulvārī pie Mītavas tilta uzstādīta bronzas skulptūra – strūklaka «Jelgavas students», ziņo zz.lv.

2,25 metrus augsto studenta skulptūru uzstādīja tās veidotājs – tēlnieks Kārlis Īle.

Augustu «students» pavadīs, iedzīvojoties Jelgavas pilsētvidē tehniskā pārbaudes laikā. Kad Jelgavā būs atgriezušies studenti un mācību gada sākumu svinēs skolēni, viņu pulkam pievienosies arī «Jelgavas students» - atklāšana notiks 2.septembrī, vēsta pašvaldība.

Kā raksta zz.lv, 6. februārī metu konkursā K.Īles darbu konkursa komisija atzina par piemērotāko skulptūru izvietošanai J.Čakstes bulvārī pie Mītavas tilta. Konkursa nolikums noteica: tēlniecības objekta vizuālajam tēlam jābūt idejiski pamatotam un harmoniski jāiekļaujas J.Čakstes bulvāra telpiskajā vidē, nesot skatītājiem emocionālu vēstījumu. Atbilstoši konkursa nolikumam K.Īle prēmēts ar naudas balvu 1300 latu apmērā.

#Iedzīvotāju skaitam samazinoties, valsts parāda kurpe spiedīs vairāk.

Iedzīvotāju skaitam samazinoties, valsts parāda kurpe spiedīs vairāk. Tā secināms pēc 18.01. DB publikācijām. Valsts parāds pērn absolūtos skaitļos saglabājies 2016. gada līmenī, tomēr tā spiediens uz vienu iedzīvotāju faktiski palielinās un turpinās palielināties, proporcionāli sekojot demogrāfiskajām tendencēm. Lai gan Latvijas Bankas ekonomists Kristaps Svīķis DB skaidroja, ka vispārējais valdības parāds relatīvi pret tautsaimniecības apjomu ir starp zemākajiem Eiropas Savienībā, atmiņā palikuši Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča gandrīz ikgadējie izteikumi par to, ka lepoties ar savu parādu tomēr nevaram un arī nevajag to darīt. Tieši pretēji, neskatoties uz to, ka lielākajai daļai valstu ir lielāka parāda nasta, nav taču jāskrien līdzi pūlim, bet jādomā par sevi. Un domāt par sevi – tas šajā situācijā nozīmētu domāt par ietaupījumiem.

Kāds protestētājs, būdams nemierā ar starptautiskā valūtas fonda politiku, konferencē Stambulā meta ar savu balto sporta kurpi SVF direktoram Dominikam Štrausam Kānam.

Protestētājs, kliegdams «SVF, vācies ārā», mērķēja pa SVF direktoru un skrēja uz tribīni, no kuras D. Štrauss Kāns teica runu, taču netrāpīja.

SVF vadītāja skatiens pauda neizpratni, kurpei piezemējoties uz tribīnes, un viņš norādīja, ka neatbalsta šādu attieksmes izrādīšanas veidu.

Kāds cits protestētājs mēģināja izritināt plakātu ar SVF politiku nosodošiem saukļiem, taču tika apturēts. Tikmēr citi protestētāji ieņēma valdošās partijas biroju, protestēdami pret faktu, ka SVF notur savu ikgadējo konferenci Stambulā.

Jāatgādina, ka pērn kāds Irākas žurnālists meta ar kurpi bijušajam ASV prezidentam Džordžam Bušam. Vēlāk viņam par godu pat tika uzstādīta kurpes skulptūra, kas drīz jau tika demontēta.

Sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS veicot Latvijā reģistrēto lielo un vidējo uzņēmumu vadītāju aptauju par energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu nozīmīgumu Latvijas uzņēmumu vērtējumā, noskaidrojām, ka 90% aptaujāto uzņēmumu energoefektivitātes paaugstināšana ir svarīga un tikai 15% lielo un vidējo uzņēmumu pēdējo trīs gadu laikā nav veikuši nekādus ar energoefektivitāti saistītus pasākumus. Un tas nav arī nekāds brīnums. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes un Ekonomikas ministrijas datiem elektroenerģijas cenas pieaugums mazumtirdzniecībā pēdējos piecos gados sasniedz jau 83%, bet siltumenerģijas cenas Rīgā kopš 2007. gada pieaugušas par 105%!* Ja jau situācija šobrīd ir tik dramatiska, tad neviļus rodas jautājums – kas mūs sagaida vēl pēc pieciem gadiem?

Kas ir energoefektivitāte? Energoefektivitāte ir dažādu darbību un faktoru sinerģijas rezultāts, kas veicinājis enerģijas patēriņa samazinājumu un radījis papildu komfortu vai ērtības. Darbību mērķis ir samazināt ēku un dažādu iekārtu resursu patēriņu, taču tikpat svarīgs faktors ir uzņēmuma darbības procesu un vides analīze ar mērķi samazināt energoresursu patēriņa apjomus.

Lai kaut ko padarītu efektīvāku, vispirms ir maksimāli precīzi jāaprēķina patēriņš esošajā situācijā – cik un kur tērējam enerģiju. Tad pēc iespējas detalizētāk jāsaprot, kādiem procesiem šī enerģija tiek tērēta un kādās ēkās vai telpu grupās tas notiek. Jo precīzāk aprēķināsim patēriņu esošajā situācijā, jo labāk sapratīsim, kur enerģiju pārtērējam, kur enerģija ir visdārgākā un kur to izmantojam neefektīvi.

Naftas cenas pieaugums pasaulē var palielināt benzīna cenas Latvijā par dažiem centiem.

Jau ierasts benzīna cenu izmaiņas vietējā tirgū nosaka krietni vairāk faktoru nekā naftas cenu izmaiņas pasaules tirgū, stāsta SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.

Pēdējā laikā ģeopolitiskie faktori ir veicinājuši naftas cenu kāpumu. Šķiet, ka to ietekme tuvākajā laikā saglabāsies, vai pat pieaugs, kas nozīmē, ka pastāv iemesli arī naftas produktu cenu kāpumam. Tāpat pēdējā laikā ir vājinājusies arī eiro vērtība, līdz ar to potenciāls pieaugumam ir.

Tomēr patlaban ir vērojama pietiekami plaša cenu amplitūda gan viena tīkla, gan arī nozares uzņēmumu piedāvājumos, kas varētu norādīt, ka arī reakcija uz izmaiņām varētu būt atšķirīga. Potenciālais kāpums varētu būt dažu centu robežās, jo, neskatoties uz iespējamām izmaiņām, cenu šoku iespējamība pagaidām vērtējama kā zema, uzsver eksperts.

ASV valdība izšķērdējusi vairāk nekā 30 miljardus ASV dolārus, slēdzot dažādus kontraktus Irākā un Afganistānā, kas tā arī nav ienesuši cerētos rezultātus. Tas nozīmē, ka izšķērdēts ir katrs sestais dolārs.

Šī naudas summa veidojusi 15% no kopējā Irākā un Afganistānā iztērētā, secinājusi ASV kara laikā noslēgto līgumu izpētes komisija.

Apjomīgie naudas līdzekļi izšķērdēti pateicoties sliktai projektu plānošanai, neskaidrām un mainīgām prasībām, nepietiekamai konkurencei, neprasmīgai līgumu pārvaldībai un uzraudzībai, koordinācijas trūkumam u.c., atsaucoties uz komisijas ziņojumu raksta The Washington Post.

Piemēram, 40 miljoni ASV dolāru iztērēti cietuma celtniecībai Irākā, kas tā arī netika pabeigs, savukārt 300 miljoni iztērēti elektrostacijas būvēšanai Afganistānā, taču valstij nav nepieciešamo speciālistu un naudas līdzekļu, lai spētu nodrošināt tās darbību.

Pirmdien izsoļu nama Christie’s rīkotajā izsolē jaunu rekordu sasniedza Pablo Pikasso mākslas darbs.

Pablo Pikasso glezna Les femmes d Alger (Version O ) izsolē tika pārdota par gandrīz 179,4 miljoniem ASV dolāru, kas ir vēsturiski augstākā cena, par kādu jebkad pārdots kāds mākslas darbs.

Līdz šim dārgākā izsolē pārdotā glezna bija Frensisa Bēkona Lusjēna Freida trīs studijas, kura Christie’s tika pārdota 2013. gadā par 142,5 miljoniem dolāru.

Tas gan nebija vienīgais vakardienas izsolē sasniegtais rekords – Alberto Džakometi veidotā skulptūra Rādošais cilvēks tika pārdota par 141,3 miljoniem dolāru. Tā pārspēja citas šī mākslinieka veidotās skulptūras rekordcenu, jo 2010. gadā A. Džakometi skulptūra Soļojošais cilvēks sasniedza rekordaugstu atzīmi un tika pārdota par 104,3 miljoniem dolāru.

Jūrmalā atklāts atjaunotais un pārbūvētais Ķemeru vēsturiskais parks - valsts nozīmes kultūras un arhitektūras piemineklis.

Atjaunošanas darbi veikti vairāk nekā 20 hektāru platībā, saglabājot parka kultūrvēsturiskās un ainaviskās vērtības, kā arī parka pamatfunkcijas.

Ķemeru parkam ir vairāk nekā 180 gadu vēsture - tā veidošana sākta līdz ar pirmās valsts peldu iestādes atklāšanu.

Parks atjaunots, saglabājot vēsturiskā plānojuma kompozīciju, izveidojot funkcionālu, harmonisku un arhitektoniski izteiksmīgu vidi, kā arī radot ērtus apstākļus apmeklētājiem.

Parka teritorijā atjaunots pastaigu celiņu tīkls, izbūvēti jauni pastaigu celiņi, labiekārtojumam izvietots vairāk nekā 180 atpūtas soliņu. Atbilstoši kūrorta stilistikai izmantots daudzveidīgs rožu un ziedošo krūmu sortiments. Apstādījumus parka plašajā teritorijā veido vairāk nekā 5000 rožu un hortenziju stādījumi un gandrīz 20 tūkstoši krāšņumaugu, kas parka apmeklētājus priecēs visu gadu. Iestādīts vairāk nekā 500 koku, tostarp ierīkota liepu stādījumu aleja.

No 4. līdz 8. februārim Japānas pilsētā Saporo notiekošajā sniega un ledus skulptūru festivālā, kas norisinās jau 67. reizi un ir viens no senākajiem un prestižākajiem šāda veida festivāliem pasaulē, Latvijas komanda ieguvusi galveno balvu, informēja Latvijas vēstniecība Japānā.

Latviešu mākslinieki no Jelgavas – Kārlis Īle, Maija Puncule un Mintauts Buškevics – šo balvu izcīnīja 12 mākslinieku komandu konkurencē no visas pasaules. Mākslinieku dalību festivālā atbalstīja Latvijas vēstniecība Japānā, Latvijas goda konsuls Asahikavā Jošikazu Inošita un Higašikavas pilsētas dome.

Mākslinieku veidotā skulptūra Tilts savieno divas pasaules – vīrišķo un sievišķo, kas katra pati par sevi šķiet neatkarīga un pašpietiekama, taču patiesībā tās ir tikai puses no kaut kā lielāka un pilnīgāka. Eksistēt tās var tikai kopā. Skulptūra veidota lakoniskā stilā, uzsverot formu tīrību un domas skaidrību.

Par godu Latvijas simtgadei tirdzniecības centrs Domina Shopping izveidojis pilsētvides objektu – divas 4 m augstas rokas, kas ir lielākā dabā apskatāmā un aptaustāmā roku skulptūra Latvijā. Roku pirksti simboliski rāda Latvijas abreviatūru LV, un par to modeli kļuva Latvijas bokseris Mairis Briedis.

Latvijas simtgadei veltītās skulptūras izveidei izmantota trīsdimensiju (3D) skanēšanas tehnoloģija, kas ļāvusi iegūt sportista roku virtuālu modeli. Tas palielināts 20 reizes, pa slāņiem izfrēzēts un salīmēts, un tad tēlnieks piešķīris vides objektam dzīvīgumu, to rūpīgi slīpējot. Lai nodrošinātu objekta ilgmūžību, tas pārklāts ar plastikāta slāni. Veidojot objektu, liela uzmanība pievērsta ne tikai roku proporcijām, formai un fiksētai pozai, bet arī anatomiskām detaļām. Tādējādi izdevies maksimāli precīzi atainot rokas, kas, no vienas puses, latviešu sportistam atnesušas panākumus un pasaules slavu, bet no otras puses – simbolizē spēku un to, ka Latvijas iedzīvotāji ir darītāju tauta.

Uzņēmums “Kärcher” sadarbībā ar Rīgas pieminekļu aģentūru īstenojis ikgadējo pieminekļa tīrīšanas projektu un tā ietvaros attīrīja un jaunu elpu piešķīra vides skulptūrai “Rīgai 800”, kas atrodas K. Ulmaņa gatves un Lielirbes ielas krustojumā.

Skulptūra tika atbrīvota no sāls un smilšu nosēdumiem, kā arī no izmešu piesārņojuma.

Uzņēmums pieminekļu tīrīšanas projektu realizē brīvprātīgi no saviem līdzekļiem. Vides skulptūras “Rīgai 800” tīrīšanas darbos ieguldīti vairāk nekā 2000 eiro. Savukārt kopā līdz šim uzņēmums pieminekļu tīrīšanas projektā investējis jau vairāk nekā 10 000 eiro.

“Priecājāmies par iespēju veikt tīrīšanas darbus, lai sakoptu vides skulptūru “Rīgai 800”, kas veidota kā bezgalības simbols, norādot uz Rīgas nebeidzamo attīstību. Esam gandarīti sniegt savu ieguldījumu kultūras mantojuma saglabāšanā, veltot šim procesam savu pieredzi, tehnoloģijas un resursus. Šoreiz, lai notīrītu sāls un smilšu nosēdumus, tīrīšanā tika izmantots jaudīgs benzīna augstspiediena tīrītājs ar karsto ūdeni, kā arī piemeklēti specializēti tīrīšanas līdzekļi izmešu piesārņojuma noņemšanai,” stāsta Andrejs Masulis, “Kärcher Latvija” valdes priekšsēdētājs.

Pasaulē dārgākā jebkad izsolē pārdotā glezna no pirmdienas skatāma Londonas Teita galerijā, vēsta BBC.

Gleznotāja Pablo Pikaso darbā, kas saucas «Nu au Plateau de Sculpteur» («Kailā, zaļās lapas un skulptūra») ir redzama Pikaso mīļākā Marija Terēze Valtere.

Galerija gleznu ir aizņēmusies no vārdā nenosaukta privāta kolekcionāra, kas to par rekordaugstu summu – 106 miljoniem ASV dolāru, nopirka pagājušajā gadā.

Galerijas direktore norādīja, ka «Tā ir izcila Pikaso glezna. Man ir liels prieks par īpašnieka devību, kas ļauj britu publikai to aplūkot».

«Kailā, zaļās lapas un skulptūra» ir viena no vairākām gleznām, kurās Pikaso ir attēlojis savu mīļāko Mariju Terēzi Valteru un tiek uzskatīta par lielāko mākslinieka sasniegumu starpkaru periodā.

Taivānas mākslinieks Čens Frongs-šens (Chen Forng-shean) prezentējis savu jaunāko veikumu, kas pēc viņa apgalvojuma, ir pasaulē vismazākā pūķa skulptūra.

Skulptūra ir veltīta Pūķa gadam, kurš saskaņā ar ķīniešu zodiaku pienāks nākamgad. Pūķa skulptūriņas radīšana māksliniekam aizņēmusi trīs mēnešus, tās garums ir puse no collas (apmēram 1,3 centimetri), bet augstums tikai 0,9 centimetri, vēsta Reuters.

Mākslinieks skulptūru radījis no zelta folijas un melnajiem sveķiem. Miniatūrajam pūķim ir pilnībā izstrādāta galva, ķepas un citas ķermeņa daļas. Taivānas mākslinieks atzīst, ka visgrūtākais bijis pūķa ūsu izveidošana.

«Pēc tam, kad pūķis tika pabeigts es uzlaboju viņa ķermeni, lai izskatītos, ka viņš lido virs mākoņiem,» stāsta mākslinieks. Čens sāka veidot miniatūras skulptūras pirms trīsdesmit gadiem un izveidojis vairākus citus ķīniešu zodiaka pārstāvjus.

Neskaidra nākotne gaida pazīstamās skulptūras Frankfurtē, kas simbolizē Eiropas vienoto valūtu. Vienu no tām nācies noņemt, jo tā traucējusi vietējās lidostas paplašināšanai, bet otra varētu tikt pārdota izsolē.

Abas skulptūras 2001. gadā radīja Vācijas mākslinieks Otomārs Hērls (Ottmar Hörl). Mākslinieks bija iecerējis, ka skulptūras simbolizēs Eiropas vienoto valūtu. Kā vēsta Euobsever, pie Frankfurtes lidostas esošā skulptūra noņemta ar drošību saistītu iemeslu dēļ un, lai atbrīvotu vietu lidostas trešā termināļa paplašināšanai.

Skulptūrai esot salūzis elektriskais apgaismojums un lidosta izskata tās labošanas iespējas, taču pašlaik, lai neapdraudētu cilvēkus, tā noņemta.

Savukārt otra skulptūra atrodas pie četrdesmit stāvu augstā Eiropas Centrālās bankas (ECB) debesskrāpja un pieder Frankfurtes Kultūras komitejai.