Īsā laikā Baltkrievija no mūsu sadarbības partnera kļuvusi par krīzes un draudu avotu Latvijai. Laikraksts Diena iepriekš jau aprakstīja Baltkrievijas uzņēmējdarbības ciešo saikni ar prezidentu Aleksandru Lukašenko. Tagad uzmanības centrā nelegālās imigrācijas ierocis, kuru arī ne bez Lukašenko ziņas izmantoja gan pret Latviju, gan Lietuvu un Poliju, pērn novembrī izraisot ļoti saspīlētu situāciju uz Baltkrievijas–Polijas robežas.

Baltkrievijas acīmredzami mākslīgi veidotā migrantu krīze 2021. gada nogalē kļuva par neatņemamu mediju dienaskārtības sastāvdaļu. Notikumi, kas norisinājušies uz Baltkrievijas robežas un kur klātesoši bija tūkstošiem spēka struktūru pārstāvju, nav klasificējami kā klasisks militārs konflikts, lai arī brīžiem šķita, ka tas teju sāksies. Pietiks ar apzīmējumu "hibrīdagresija".

Lasi arī:

Kā Baltkrievija kļuva par cigarešu kontrabandas centru 

Īsā laikā Baltkrievija no mūsu sadarbības partnera kļuvusi par krīzes un draudu...

Kā iepatikties Lukašenko. Neaizskaramais oligarhs Topuzidis 

Laikraksts Diena turpina rakstu sēriju Cita Baltkrievija, kurā atklāj, kā Baltkrievijas biznesa,...

Pāvela Topuzida biznesa īpatnības: turpinājums 

Laikraksts Diena turpina pētīt Baltkrievijas uzņēmējdarbības specifiku, uzmanības centrā izvirzot...

Šī krīze, kura migrantus pārvērtusi par instrumentu dažnedažādu mērķu sasniegšanai, vienlaikus eksportējot koronavīrusu uz Eiropas Savienību, spilgti izgaismo arī vienu no šo hibrīdagresiju provocējušajām dimensijām, proti, ekonomiskos un biznesa ieguvumus, kā arī zaudējumus. Finanšu pasaules mūžīgais jautājums "kam tasizdevīgi?" īsti vietā, aplūkojot Tuvo Austrumu migrantu tranzītu caur Baltkrieviju.

Mucai spunde vaļā

2021. gada pavasarī uz pasliktinošos attiecību ar Baltkrieviju fona Lietuva vērš uzmanību uz pieaugošo nelegālo migrantu straumi, kas valstī ieplūst pāri Baltkrievijas robežai. Visa 2020. gada laikā Lietuvā aiztur tikai 81 nelegāli, bet līdz 2021. gada aprīlim – jau pavisam 90.Par atskaites punktu, kas mucai atrāvis spundi vaļā, tradicionāli tiek minēta 2021. gada 24. maijā notikusī Ryanair lidmašīnas, uz kuras borta atradās opozīcijas žurnālists Romāns Protasevičs, piespiedu nosēdināšana Minskas lidostā. A. Lukašenko apvainojas par šim notikumam sekojušo Rietumu sektorālo sankciju paketi un paziņo, ka pārtrauks kontrolēt nelegālo migrantu plūsmu. 26. maijā viņš apsola Eiropu pārpludināt ar migrantiem.22. jūnijā sakot runu Brestas cietoksnī saistībā ar 80. gadadienu, kopš trešā reiha karaspēks šķērsoja PSRS robežu, A. Lukašenko skaidri akcentē, ka migrantu plūsmas ir atriebība Rietumiem par sankcijām, kas vērstas pret Baltkrieviju: "Uz Lietuvu, Latviju un Poliju metās nelegālo migrantu tūkstoši un tūkstoši. Viņi [kolektīvie Rietumi] mums prasa sevi aizsargāt pret kontrabandu, pret narkotikām (..) Mēs tērēsim simtiem miljonu dolāru gadā, tāpat kā agrāk, lai aizstāvētu jūsu ģeopolitiskās intereses?"

Šā izteikuma detaļu patiesumu apšauba baltkrievu Nacionālās antikrīzes pārvaldes līderis Pāvels Latuško: "Valsts robeža tika uzlabota, lielā mērā pateicoties ES, kā arī Krievijas palīdzībai. Es to saku kā bijušais Baltkrievijas sūtnis Polijā, kurš ņēmis dalību lielākās daļas uz Polijas robežas esošo caurlaides punktu organizēšanā. Es zinu, no kādiem avotiem tie tika finansēti, par kādu naudu tika pirktas iekārtas, tehnika. Resursi tika gūti, pateicoties Frontex.

"Plašas nelegālo migrantu plūsmas caur Baltkrieviju uz ES nav novērotas pat lielās tautu staigāšanas laikā 2015.– 2016. gadā un tādas it kā nevar būt principā. ES austrumu spārnā gandrīz neviens ko tādu nav arī prognozējis. Saskaņā ar Frontex statistiku pēdējos 10 gados maksimālais ES austrumu robežu šķērsojušo nelegālo imigrantu skaits nav pārsniedzis 280 cilvēku mēnesī. Visaugstākie rādītāji attiecināmi uz 2015. gadu, kad Eiropa uzņēma vairāk nekā miljonu migrantu, galvenokārt no Sīrijas un Irākas.

Slepenā operācija Slūžas

Tomēr A. Lukašenko samelojas ne vien attiecībā uz detaļām, bet arī būtību – nelegāļu straume ES virzienā paplašinājās vēl pirms Ryanair lidmašīnas nosēdināšanas. Zināma, kaut arī neliela un slepenībā turēta pieredze Tuvo Austrumu migrantu nosūtīšanai uz ES Baltkrievijai jau eksistēja, un A. Lukašenko nevarēja nezināt, ka šis maršruts jau aprobēts.

Baltkrievija vienmēr bijusi tranzīta valsts. Migranti no Afganistānas, Pakistānas un citām Āzijas valstīm nereti nokļuva tās teritorijā. Cīņas ar organizēto noziedzību un korupciju Galvenās pārvaldes (CONKGP) Trešā nodaļa, ko vadījis Aleksandrs Azarovs, ķēra nevis migrantus, bet gan starptautisko noziedzīgo grupējumu dalībniekus, kuri veidoja plūsmu.

Baltkrievijas robeža patiesībā izsenis nav bijusi aiz atslēgas. Valsts drošības komiteja (VDK) regulāri īstenoja operāciju Slūžas, tīmekļa vietnes Ukr.net žurnālistam pastāsta A. Azarovs: "Tādas operācijas notika, lai vara nopelnītu naudu. Kad Valsts robežas komitejas struktūrvienību OSAM vadīja Terteļs, VDK pašreizējā priekšsēdētāja brālis, šī operācija tika plaši īstenota. OSAM darbinieki ieveda nelegāļus un sūtīja pāri robežai. Viņi taču zina situāciju uz robežas, vienību pārvietošanās shēmas. Un ņēma par to naudu, kas nonāca pie varas esošo kabatās. "OSAM ir atsevišķs pusslepens aktīvo pasākumu dienests ar neierobežotām pilnvarām, kas darbojas visā Baltkrievijas teritorijā un pakļaujas vienīgi A. Lukašenko.

Šajā specnodaļā dienējuši arī A. Lukašenko dēli Viktors un Dmitrijs. V. Lukašenko savulaik bija arī Baltkrievijas Drošības padomes loceklis, tagad viņš ir rezerves ģenerālmajors. Nauda, ko elites specnodaļas OSAM virsnieki saņēma par nelegālo migrantu plūsmas organizēšanu, tika nopelnīta absolūti nelegālā veidā, akcentē A. Azarovs.

"Nelegāļi pēc iebraukšanas Baltkrievijā maksāja naudu. Tas bija fiksēts, CONKGP bija operatīvās uzskaites lietas, ko pēc tam savāca VDK – un vēlāk šīs lietas pazuda. Šī bija nelegāļu pārsūtīšanas oficiālā valsts politika. Un tagad, kā es saprotu, šī operācija Slūžas atsākusies. Taču daudz pastāvīgākā mērogā," komentē A. Azarovs.

Atstrādāta shēma

Pēc A. Lukašenko skaļajiem izteikumiem Viļņa sāk fiksēt strauju nelegāļu skaita pieaugumu: jūlija sākumā viņu skaits sasniedz ap 800, augustā – jau vairāk nekā 4000 (1. augustā aizturēts rekordskaits – 289).

Vēl gada sākumā 768 kilometru garās Baltkrievijas– Lietuvas robežas infrastruktūra kā tāda praktiski neeksistē, tā ir izteikti caurumaina. Lietuvas iekšlietu ministre Agne Bilotaite maija beigās precizē, ka videonovērošanas sistēma aptver mazāk nekā 40% no šīs robežas, un, lai situāciju uzlabotu, nepieciešami divi gadi un 38 miljoni eiro. Jūnija beigās A. Bilotaite portālam Delfi.lt paziņo: "Nelegālā migrācija no Baltkrievijas uz Lietuvu – organizēts un pelnošs bizness, kurā iesaistīti baltkrievu ierēdņi un virsnieki."

Vasarā Irākas iedzīvotājs uz anonimitātes principa pastāsta medijprojektam Reform.by, ka A. Lukašenko teikto, ka Baltkrievija pārtrauc aizšķērsot migrantu plūsmas, vairākas dienas pēc kārtas translējusi Irākas televīzija. Par Baltkrieviju plašāk sākuši vēstīt arī citi Irākas plašsaziņas līdzekļi, kas seko līdzi migrācijas tēmai. Līdztekus tam informācija par iespējām caur Baltkrieviju nonākt Lietuvā sāk iekarot savu vietu dārknetā. Simtiem analoģisku piedāvājumu parādās WhatsApp, reģionā vispopulārākajā saziņas vietnē. Ceļojumu biroju reklāmas ar izcenojumiem un prasībām klientiem izraibina Instagram.

Viens pēc otra savairojas sociālo tīklu kanāli ar tūkstošos mērāmu auditoriju, kur var saņemt padomus, kā šķērsot Baltkrievijas robežu. Tajos publicē pavadoņu kontaktus un ērtas vietas robežas pāriešanai, iesaka, kā ģērbties un ko ņemt līdzi. Dažās sarakstes grupās piedāvā izgatavot viltotus dokumentus, tostarp ES valstu pases, piemēram, par 2400 ASV dolāriem.

Pēkšņi ceļu uz ES caur Baltkrieviju Irākā un Tuvajos Austrumos sāk uzskatīt par visātrāko un drošāko, secina lietuviešu portāls 15min.lt, pieminot, ka par nokļūšanu ES pār Baltkrievijas–Lietuvas robežu tiek prasīti 5–15 tūkstoši eiro. Salīdzinājumam 2021. gada vasarā nelegāla iekļūšana Eiropā pāri Egejas jūrai izmaksā 8–9 tūkstošus dolāru, caur Balkāniem – astoņus tūkstošus eiro, savukārt pāri Vidusjūrai – 3–5 tūkstošus eiro. Par parastu tūrisma ceļojumu no Irākas uz Baltkrieviju saskaņā ar Reform.by sniegto informāciju ceļojumu biroji prasa 500–1500 dolāru. Vasarā, pateicoties ievērojamam pieprasījuma pieaugumam, šādas tūres cena jau ievērojami kritusies.

Ieceļotāji no Tuvajiem Austrumiem Minskā drīz kļūst par jauniem acu tīksmināšanas objektiem, kas raisa lielāku interesi nekā pilsētas arhitektūra, secina ziņu aģentūra Lenta.ru. Lai arī 2021. gada vasarā Baltkrievijas galvaspilsētā gandrīz neparādās ierastie tūristi, Minskas un Grodņas hoteļus līdztekus migrantiem palīdz pārpildīt arī žurnālisti, kuri filmē un fotografē nelegāļus. Migrantu plūsmu var uzskatīt par lielu, lai arī pārsvarā neformālu ekonomikas sektoru, kura izaugsmi nodrošina pat plašsaziņas līdzekļi.

Pateicoties Baltkrievijai, 2021. gadā otro elpu guvis pārrobežu bizness ar migrantiem, kas krāšņi uzplauka 2015.–2016. gadā. Attiecībā uz šo laikposmu Eiropols secinājis, ka vairāk nekā 90% Eiropā ieceļojušo migrantu izmantojuši kriminālās pasaules atbalstu. Lielākā daļa no viņiem par šiem pakalpojumiem maksājusi 3,2–6,5 tūkstošus dolāru. Piemēram, ceļojuma paketes, kurā iekļauti pārlidojumi no Turcijas uz Lībiju un pēc tam no Lībijas uz Itāliju, cena ir 3700 dolāru. Pārvešanas pāri Vidusjūrai neoficiālās izmaksas: pieaugušajiem – 1000 dolāru, bērniem – 500. Rezultātā šī starptautiskā biznesa apgrozījums sastādīja 5–6 miljardus dolāru, tajā iesaistījās vairāk nekā 100 valstu pilsoņi.

Zina, ko ved

2021. gada vasarā Irākas un Sīrijas tūrisma tirgū jau nostabilizējies jauns, vilinošs produkts nodrošinātai publikai: iekļūšana ES kā bēglim. Šādā paketē parasti iekļauta Baltkrievijas grupas vīza (individuālā – par atsevišķu piemaksu), lidojums ekonomiskajā klasē uz Minsku (biznesa klasē – par atsevišķu piemaksu), dzīvošana Minskas viesnīcā, piemēram, uz trim diennaktīm, aizvešana līdz robežai, kuras šķērsošana esot 20 minūšu jautājums. Skaistos vārdos tiek aprakstīta pat dzīvošana un darbā iekārtošanās ES.

Tāpat par atsevišķu samaksu var saņemt instrukciju, kā šķērsot Baltkrievijas robežu ar GPS navigāciju vai pat tiek piedāvāta robežas pāriešana pavadoņa pavadībā. Depozītā atstājamās summas zemākais slieksnis ir 3000 dolāru, augstākais var pietuvoties 20 000 dolāru.

"Cenu variāciju nosaka tas, līdz kādam punktam pavadonis aizvedīs," uz anonimitātes nosacījuma izdevumam Novaja Gazeta savā pieredzē dalās kādas baltkrievu tūrfirmas darbiniece. "Visbiežāk tā ir Vācija – 95% gadījumu. [Ceļotājs] atlido uz Minsku, iekārtojas viesnīcā un norunātajā dienā ierodas noteiktā vietā. Tur pulcējās grupa, visbiežāk no 10 līdz 45 cilvēkiem. Viņus ved līdz robežai, parāda virzienu, bet tālāk migranti dodas paši.

"Izcelsmes zemēs daudzi migranti pārdod visu savu īpašumu, lai samaksātu par nokļūšanu ES. Baltkrievijas pusē ceļazīmes migrantiem pārdod Prezidenta lietu pārvaldes paspārnē esošā iestāde Centrkurort, kā arī citas tūrfirmas, kuru starpā aktīvi darbojas arī Oscartur un Jood Land.Svarīgs aspekts – opozīcijas informācijas resursi ziņo, ka migranti koronavīrusa pandēmijas situācijā pēc ierašanās Minskā nebūt neievēro izolācijas režīmu. Savdabīgi, ka Baltkrievijas likumdošana paredz iespēju neievērot karantīnu, ja ārzemnieks ieradies komandējumā ar atbilstošu vīzu.

Lietuvas ārlietu ministra vietnieks Arnolds Abramavičus augusta sākumā oficiāli pauž, ka valsts noskaidrojusi galvenos ceļus līdz savai robežai. Savdabīgā popularitātes saraksta pašā virsotnē – tiešais reiss Bagdāde–Minska, lidojumi četrreiz nedēļā: otrdien, trešdien, piektdien, svētdien. Pēc A. Abramavičus vārdiem, migranti, kas izlido no Irākas un Turcijas, līdztekus pašam ceļojumam pērk arī kontrabandistu, kuri ieceļojušos pavada jau Baltkrievijas teritorijā, pakalpojumus.

Lielisks migrantu aktivitāšu indikators ir aviokompāniju reisu skaits. Iraqi Airways lidojumi no Irākas uz Baltkrieviju, sākot no 2017. gada, notiek divreiz nedēļā. Augusta sākumā aviokompānija uzsāk vēl trīs reisus no dažādām Irākas pilsētām. 2021. gada maijā arī Fly Baghdad sāk lidot uz Baltkrieviju – divreiz nedēļā. Katra aviokompānija vienā reisā var uzņemt 200– 300 pasažieru.

Līdztekus sevi nopietni piesaka arī maršruts caur Stambulu, ko apkalpo Belavia un Turkish Airlines. Izdevuma The Moscow Times publicētā reportāža no kāda Belavia reisa skaidri liecina – lielākā daļa pasažieru izrādās migranti, bet ekipāžas locekļi korespondentam pastāstījuši, ka skaidri zina, ko ved, lai arī izlidošanas vietās identificēt pasažierus kā migrantus praktiski nav iespējams. Viņiem ir nauda, ar dokumentiem viss kārtībā, viņu apģērbs ne ar ko neatšķiras – aviokompānijām nav nekāda pamata šos pasažierus nelaist uz borta, pat ja tām pašām rastos iebildumi.

Dzeramnauda diplomantiem

"Protams, viņi saņēma vīzas," izdevumam Novaja Gazeta pastāsta Baltkrievijas tūrfirmas darbiniece. "Tika noformēti kā tūristu grupas, un pirmajām šādām grupām dežurējošais konsuls no Ārlietu ministrijas lidostā štancēja vīzas pēc atlidošanas. Pēc tam viņi sāka saņemt vīzas jau konsulātos arābu valstu, Sīrijas, Turcijas teritorijā. Iespējams, lai arī Ārlietu ministrijas darbinieki varētu nopelnīt. Baltkrievu vīza maksā 120 dolāru."

"Vienlaikus konsuli dažās austrumu zemēs – man par to stāstīja tie, kas Baltkrievijas vīzu saņēma dzimtenē un atbrauca uz Minsku, – papildus pilnai dokumentu paketei – ielūgums, hoteļa rezervācija, biļetes abos virzienos – ņēma 300 dolāru no katra "par pozitīvu vīzas jautājuma risinājumu". Bakšišs (dzeramnauda, kukulis – red.) – austrumos ar to nevienu nepārsteigsi, visi pie tā pieraduši un arvien gatavi izvilkt maku. Un tagad iedomājies, cik daudz tādu "tūristu" ik dienu izgāja caur baltkrievu konsulu. Domāju, daudzi no šiem konsuliem atpakaļ Baltkrievijā vairs neatgriezīsies. Pārcelsies, piemēram, uz Emirātiem, būdami nodrošināti vairākus gadus uz priekšu,|" stāsta darbiniece.

Kļūst arvien grūtāk

Pēc ierašanās Minskā "tūristu" atkarībā no iegādātās paketes vai nu aizved uz viesnīcu, vai arī viņš uzreiz dodas uz noteiktu gaidīšanas vietu. Kad savācas komplekts, grupu iesēdina autobusā un aizved uz rietumu robežu. To pašu dara taksometru vadītāji, taču viņi uzņem ne vairāk kā četrus pasažierus.

"Taksisti arābiem aktīvi piedāvā "aizsviest" līdz robežai," raksta Lenta.ru. "Jautājuma cena bieži ir 250 dolāru. Tāpat taksometru šoferi mīl piebilst, ka par migrantu vešanu līdz Polijas robežai iespējams tikt pie līdz pat pieciem gadiem cietumā. (..) Pilsētā klaiņo baumas par vadītājiem, kuri veselas ģimenes aizved uz Polijas robežas vājajām vietām: nevis uz zināmajiem robežkontroles punktiem, bet gan uz slepenām pārejām. Taču tas maksā ievērojami dārgāk.

Daži veiksmīgi robežu pārgājušie ceļotāji no Tuvajiem Austrumiem Vācijas policistiem izstāstījuši, ka baltkrievu robežsargi viņiem palīdzējuši pāriet otrā pusē – izgriezuši ejas dzeloņdrāšu žogā vai arī ar dronu palīdzību uzmeklējuši drošu robežas šķērsošanas vietu.

Viegluma pakāpe, ar kādu "tūristi" no Tuvajiem Austrumiem šķērso robežlīniju (līdz ar tās pusēs atrodošos valstu attieksmi), 2021. gadā mainās strauji. Migrācijas krīzes sākumā Lietuvas, Polijas un Latvijas robežsargi pieņem "tūristus" no Tuvajiem Austrumiem un tālāk nosūta uz speciālām iestādēm. Kad robežu sāk šķērsot jau simtiem un vēlāk – tūkstošiem dienā, ES valstis pārstāj viņus ielaist, vienlaikus veidojot garus dzeloņdrāšu žogus.

Cilvēki, kuriem nav izdevies pāriet robežu, var doties atpakaļ uz Grodņu, Minsku un citiem apdzīvotiem punktiem, lai atpūstos un pēc kāda laika atkal izmēģinātu laimi. Novembrī baltkrievu robežsargi migrantus piespiedu kārtā jau ved uz robežas tuvumā izveidotām nometnēm, "lai cilvēki neatgrieztos pilsētā un tur ilgi neuzturētos, bet gan censtos no jauna šķērsot robežu", interneta izdevums The Bell citē cilvēktiesību organizācijas Human Constanta darbinieci Aļonu Čehoviču.

Ceļotāja portrets

Kas ir šie migranti? "Pirmām kārtām tie ir irākiešu kurdi," satriecošā reportāžā no Baltkrievijas robežas novembrī pauž izdevums Kommersant. "Irākas Kurdistāna – tie ir Irākas ziemeļi, daļēji autonoma valsts daļa. Ir cilvēki no pašas Irākas, no dienvidiem, kur šobrīd ne īpaši labvēlīga situācija. Satiku arī dažus sīriešus. Kolēģi sastapa vēl libāniešus un afgāņus, taču man viņi nepatrāpījās. 90–95% ir Irākas kurdi. Demogrāfiskais sastāvs – vīrieši 20–30 gadu vecumā. Taču daudz arī ģimenes cilvēku, ar maziem bērniem. Topošās māmiņas un bērni, burtiski no zīdaiņiem pāris mēnešu vecumā. Ir arī ļoti lielas ģimenes, cilvēki ar pieciem bērniem. Lielākā daļa no viņiem – vidusšķiras pārstāvji. Daudzi saka, ka viņiem ir augstākā izglītība. Tomēr daži puiši ir jaunāki: uzreiz pēc skolas vai vienkārši kaut kur strādājuši. (..) Kurp doties, viņi uzzina čatos. Kurš vada čatus, kurš pauž vajadzīgo [robežpārejas] vietu, saprast nav iespējams.""Pirmajā dienā tur bija kaut kādas ēdamā rezerves, taču nelielas," turpina Kommersant.

"Otrajā dienā Baltkrievijas varas iestādes, Baltkrievijas Sarkanais Krusts, citas sabiedriskās organizācijas atveda humāno palīdzību. Tas ir piens, gaļas konservi, es redzēju cīsiņus, ūdens, segas, minimāls medikamentu daudzums."

Ap migrantu nometni burtiski ik pēc pusmetra stāv cilvēki formastērpos, ķiverēs, pilnā bruņojumā. Daļa telšu atrodas jau poļu teritorijā – aiz poļu robežstabiem, bet vēl pirms dzeloņdrātīm. Bet visi poļi stāv uzreiz aiz dzeloņdrātīm. "Daži bēgļi stāstīja, ka viņiem sūta SMS. Izskaitļo pēc irākiešu numuriem un atsūta ziņojumus: baltkrievi jūs māna, brauciet prom, atgriezieties mājās. Bēgļi izbrīnīti un šokēti, ka robeža ir slēgta. Viņi nav paredzējuši atrasties slēgtas robežas priekšā. Viņiem var pārmest naivumu, taču viņiem ir pilnīgi cita psiholoģija, citi priekšstati par pasauli," raksta Kommersant.

"Baltkrievijas varas iestāžu atbildība – vieglums, ar kādu šie cilvēki saņem vīzas. Viņi saņem caur firmu, paši nedodas tieši uz vēstniecību vai konsulātu. Šeit viņus lidostā sagaida cilvēki, sakot: "Mēs jums palīdzam." Tādi kā brīvprātīgie. Taču acīmredzami, ka tie ir diasporas pārstāvji, kuri sen jau dzīvo šeit, Baltkrievijā".

Likumu devalvācija

Laikrakstā Novaja Gazeta publicētajā intervijā tūrfirmas pārstāve uz jautājumu, cik atsevišķi maksā tieši robežas šķērsošana, atbild: "No 700 dolāru, taču ar garantiju – 800–900 dolāru. Un maksāts tiek vienīgi pēc fakta. Ņemot vērā, ka parasti pāriet ne pa vienam, bet tomēr grupās, katrā reizē pavadonis ļoti labi nopelna."

Uz jautājumu, vai «vienīgi pēc fakta nozīmē, ka tajā pusē un tur mani satiek vietējā pavadoņa poļu kolēģis, viņa atbild: "Nē, tu ar pavadoni ej tieši uz Poliju. Un tikai, kad tu jau saproti, ka atrodies Polijas teritorijā, pieņemsim, pēc ģeolokācijas, viņam samaksā, un viņš cauri mežiem dodas atpakaļ uz Baltkrieviju."

Lietuvas aizsardzības ministrs Arvīds Anušausks paziņo, ka noskaidroti gan robežas nelegālas šķērsošanas organizētāji, gan izpildītāji, kuri izmanto baltkrievu oficiālo iestāžu labvēlību. Migranti paši atzīstot, ka cilvēki kamuflāžā viņiem sniedzot ļoti detalizētas instrukcijas: kā iznīcināt dokumentus, kā notiek iztaujāšana, kādas atbildes sniegt. "Tas, ko mēs patlaban vērojam, ir īsts bandītisms un robežsargu darbības jēgas un pienākumu apgriešana kājām gaisā," situāciju izdevumam Naša Ņiva komentē patlaban dienošs robežapsardzes virsnieks.

"Vismaz vēl pirms pusgada darbiniekiem izmaksāja prēmijas 200 rubļu apmērā par nelegālas migrācijas kanāla aizšķērsošanu, daudzi paātrinātā kārtā saņēma jaunas dienesta pakāpes par afrikāņu un irākiešu grupu aizturēšanu. Desmit cilvēku grupa uz robežas tika uzskatīta par ārkārtēju notikumu, par kuru informēja Valsts robežas komiteju. Nedod dievs, ja kāds no viņiem izlauztos – momentāni sekoja zvans poļiem, lai viņi savā pusē pārtvertu un atgrieztu, citādi lieta varēja nonākt līdz rājienam, pazeminājumam, pārcelšanai. Patlaban notiekošais – pilnīga likumu un zvēresta devalvācija."

Medijprojektam Reform.by divi citi robežsargi uz anonimitātes nosacījuma pastāsta, kā migranti neoficiāli kļuvuši "neredzami" un viņiem uz robežas tiek veidoti "logi" – pēkšņi parādās nepieskatītas zonas. Viens no intervētajiem pauž, ka pret nelegāļiem agrāk izturējās stingrāk, sastādīja administratīvo protokolu un ievietoja speciālos izvietošanas punktos sekojošai deportācijai. Tagad viņus vienkārši atlaiž.

"No priekšniecības nāca mutiska pavēle – pievērt acis uz nelegālajiem migrantiem, aizturēt vienīgi tajos gadījumos, kad kļūst pavisam nekaunīgi un cenšas iziet bezmaz caur robežkontroles punktu," pauž viens no avotiem. "Starp citu, tagad robežsargu vietā robežas kontrolei un patrulēšanai izmanto Robežapsardzības spēku speciālo nodaļu, un pilnīgi iespējams, ka cilvēki no specnodaļas parāda migrantiem, kur jādodas."

No 2021. gada Rīgā plānots ieviest tūrisma nodevu, lai gūtu finansējumu Rīgas kā tūrisma galamērķa attīstībai un pilsētas popularizēšana, paredz trešdien, 18.septembrī, Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komitejā akceptētais saistošo noteikumu projekts.

Noteikumu projektā paredzēts, ka nodevas likme visām tūristu mītnēm būs viens eiro no katra atpūtnieka un tūrista diennaktī, bet ne vairāk kā desmit eiro par kopējo nepārtraukto uzturēšanās laiku.

Ar nodevu netiks aplikta bērnu līdz 12 gadu vecumam uzņemšana. Nodevas maksātājam katru mēnesi pašvaldības portālā būs jāiesniedz atskaiti par iepriekšējā mēnesī uzņemto atpūtnieku un tūristu skaitu un aprēķināto nodevu. Atbilstoši veiktajam aprēķinam, nodevas maksātājs katru ceturksni saistošo noteikumu norādītajos termiņos iemaksās nodevu pašvaldības budžetā. Tāpat nodevas maksātājam būs pienākums pašvaldības portālā iesniegt paziņojumu par atpūtnieku un tūristu uzņemšanas sākšanu un pārtraukšanu. Visām tūristu mītnēm būs jāreģistrējas portālā kā nodevas maksātājām.

No 2021. gada Rīgā ieviesīs tūrisma nodevu, lai gūtu finansējumu Rīgas kā tūrisma galamērķa attīstībai un pilsētas popularizēšanai. To paredz trešdien, 25. septembrī, Rīgas domes sēdē pieņemtie saistošie noteikumi.

Noteikumos paredzēts, ka nodevas likme visām tūristu mītnēm būs viens eiro no katra atpūtnieka un tūrista diennaktī, bet ne vairāk kā desmit eiro par kopējo nepārtraukto uzturēšanās laiku. Ar nodevu netiks aplikta bērnu līdz 12 gadu vecumam uzņemšana.

Nodevas maksātājam katru mēnesi pašvaldības portālā eriga.lv būs jāiesniedz atskaiti par iepriekšējā mēnesī uzņemto atpūtnieku un tūristu skaitu un aprēķināto nodevu. Atbilstoši veiktajam aprēķinam, nodevas maksātājs katru ceturksni saistošo noteikumu norādītajos termiņos iemaksās nodevu pašvaldības budžetā.

Tāpat nodevas maksātājam būs pienākums pašvaldības portālā iesniegt paziņojumu par atpūtnieku un tūristu uzņemšanas sākšanu un pārtraukšanu. Visām tūristu mītnēm būs jāreģistrējas portālā kā nodevas maksātājām.

Irāka sāks maksāt par Irānas gāzes importu ar naftu, lai apietu sarežģītu mehānismu, par kuru tā vienojusies ar ASV, un nepārkāptu ASV sankcijas pret Irānu, otrdien paziņoja Irākas premjerministrs Mohameds Šia al Sudani.

Irānas gāze ir svarīga Irākas elektroenerģijas ražošanai, bet ASV sankcijas pret Irānas naftu un gāzi nosaka ierobežojumus Bagdādes iespējām samaksāt par Irānas gāzes importu.

Saskaņā ar sankcijām Irākas maksājumi par gāzi nevar tikt tieši nodoti Irānai, bet tie jāieskaita bankas kontā, kuru Teherāna var izmantot, lai finansētu pārtikas un medikamentu importu.

Šīs maksājumu sistēmas dēļ izveidojušies lieli Irākas parādi, kas pamudinājuši Irānu periodiski atslēgt gāzes piegādes Irākai.

Ar naftu bagātā Irāka ir atkarīga no Irānas gāzes importa, lai nodrošinātu trešdaļu no savām enerģijas vajadzībām.

Irāna pirms 10 dienām samazināja uz pusi gāzes piegādi Irākai tās nesamaksāto rēķinu dēļ, kas pārsniedz 12 miljardus ASV dolāru. Šī nauda ir noguldīta Irākas bankas kontā, kuru Teherāna nevar izmantot, otrdien televīzijas uzrunā paziņoja Irākas premjers.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem tūristu skaits Jūrmalā 2006. gadā bija 124 638, kas ir par 23 procentiem vairāk nekā 2005.gadā.

Analizējot tūristu skaita pieaugumu 2006.gadā pa ceturkšņiem, svarīgi atzīmēt, ka pirmajā ceturksnī pieaugums bija 65%, bet otrajā ceturksnī - 25%, kas liecina par to, ka salīdzinājumā ar 2005. gadu tūristi arvien vairāk izvēlas Jūrmalu apmeklēt arī ziemas un pavasara sezonā.

"Mums ir prieks par katru tūristu, kas apmeklē Jūrmalu, lai arī kādas valsts pilsonis viņš būtu. Tieši tāpēc ir patiesi svarīgi, ka mēs spējam nodrošināt Jūrmalā dažādas aktivitātes, lai izklaidētu tūristus ne tikai vasaras sezonā, bet arī ziemas un pavasara laikā," skaidro atbildīgais par tūrisma nozari Jūrmalas pilsētā, domes priekšsēdētāja pirmais vietnieks Aigars Tampe.

No 21. oktobra līdz 26. oktobrim Rīgā viesosies sešas Irākas sievietes – uzņēmējas, lai piedalītos sieviešu uzņēmēju pieredzes apmaiņas programmā Stiprinot sievietes lomu sabiedrībā biznesā un attīstībā (Enhancing Women’s Role in Society Business and Development), informē Ārlietu ministrija.

22. oktobrī Ārlietu ministrijā apaļā galda diskusijā plānota pieredzes apmaiņa par sievietes pozīcijām uzņēmējdarbībā un sabiedrībā, kā arī tiks pārrunāta Latvijas loma Irākas pilsoniskās sabiedrības atbalstam. Diskusiju vadīs Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Edgars Skuja.

Vizītes ietvaros Irākas sievietēm paredzētas tikšanās ar Valsts prezidentu Valdi Zatleru un eksprezidenti Vairu Vīķi-Freibergu.

Vizīti veido Ārlietu ministrija sadarbībā ar nevalstisko organizāciju Līdere un uzņēmumu MRS grupa. Sadarbības projekts paredz uzņemt Irākas sieviešu uzņēmēju delegāciju un sniegt tām mentoringa kursus par uzņēmējdarbības sākšanu, attīstību un sievietes pozīcijām uzņēmējdarbībā, kā arī sabiedrībā. Tāpat projekta ietvaros plānota konference.

Šāda bija Dienas Biznesa tēma diskusijā par tūrisma industrijas darbību Rīgas centrā un iespējām turpmākajos gados, kuras galvenie secinājumi koncentrējas ap tūrisma uztveri valsti vispār. Proti, tūrisms ir jāvērtē kā eksportējoša nozare, un ir nepieciešama valsts tēla apzināta veidošana.

Dienas Biznesa diskusijā klātienē piedalījās Latvijas Investīciju aģentūras Tūrisma departamenta direktore Inese Šīrava, Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas vadītājs Andris Kalniņš un nacionālās lidsabiedrības airBaltic viceprezidents pārdošanas jautājumos Toms Andersons. Viedokļus par jautājumu iesūtīja Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas prezidents Ēriks Lingebērziņš, Rīgas Investīciju un tūrisma aģentūras vadītājs Fredis Bikovs, kā arī uzņēmuma Primex vadītājs Jānis Ošlejs, kurš arī bija šīs diskusijas iedvesmas avots ar savu sociālā tīkla publikāciju, kura noslēdzās ar izsauksmi: “Darām!” Ko īsti varam darīt, lai būtu rezultāts, lai Rīgas centrs šovasar būtu tūristu pilns, arī mēģinājām noskaidrot. Diskusija videoformātā skatāma portālā db.lv.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem tūristu skaits Jūrmalā 2006. gadā bija 124 638, kas ir par 23 procentiem vairāk nekā 2005.gadā.

Analizējot tūristu skaita pieaugumu 2006.gadā pa ceturkšņiem - pirmajā ceturksnī pieaugums bija 65%, bet otrajā ceturksnī - 25%, kas liecinot par to, ka salīdzinājumā ar 2005. gadu tūristi arvien vairāk izvēlas Jūrmalu apmeklēt arī ziemas un pavasara sezonā.

Joprojām pirmo vietu ar 9% pieaugumu salīdzinājumā ar 2005. gadu tūristu skaita ziņā ieņem tūristi no Latvijas, kas veido 32% no kopējā tūristu skaita Jūrmalā. Tūristi no Lietuvas ar 15% pieaugumu salīdzinājumā ar 2005. gadu ieņem otro vietu ar 13% no kopējā tūristu skaita. Tūristi no Igaunijas veido13% no kopējā pilsētas viesu daudzuma, uzrādot 50% pieaugumu salīdzinājumā ar 2005. gadu.

Turpinot eksporta tīkla paplašināšanu Tuvajos Austrumos, Latvijas piena pārstrādes uzņēmums un Baltijas valstīs vadošais saldējuma ražotājs Food Union uzsāk eksportu uz Irāku, kur Latvijā ražoti piena produkti un saldējums būs pieejami vairāk nekā 200 lielveikalos lielākajās Irākas pilsētās – Bagdādē, Erbīlā, Suleimanijā, Dahukā, Kirkūkā, Basrā u.c., informē uzņēmumā.

Food Union produkti būs nopērkami arī otra lielākā mazumtirgotāja pasaulē Carrefour grupas veikalos visā Irākas teritorijā.

«Pirmā 7 tonnu krava ar Ekselence, Pols un Nu Fruit saldējumiem ar īpašām etiķetēm Irākas tirgum jau ir nosūtīta un veikalos šajā tirgū parādīsies no 20. jūnija. Vienlaikus notiek pārrunas par plaša sortimenta piena produktu eksportu, kas tiks uzsākts jau tuvākajā laikā. Pašreizējās vienošanās ar partneriem Irākā paredz, ka katru mēnesi uz Irāku nosūtīsim vismaz 20 tonnas piena produktu un saldējuma, tādējādi Irākas tirgum kļūstot par vienu no mūsu stratēģiski svarīgajiem tirgiem. Taču nākotnē šo apjomu plānots būtiski palielināt,» stāsta Normunds Staņēvičs, AS Rīgas Piena kombināts (Food Union grupa) valdes priekšsēdētājs.

Kremļa kontrolētais Krievijas naftas uzņēmums «Rosņeftj» otrdien paziņoja, ka Irākas Kurdistānas varasiestādēm par piecu naftas lauku izpēti un izstrādi avansā samaksājis 1,3 miljardus ASV dolāru (1,1 miljardu eiro).

«Rosņeftj» vienošanos ar Irākas Kurdistānu noslēdza oktobrī.

Kopīgā naftas izpētes programma un ieguves pilotprojekts tiks sākts nākamgad. Ja tas būs veiksmīgs, «Rosņeftj» pilnu naftas lauku attīstīšanu sāks 2021.gadā.

Kompānija pavēstīja, ka piecos naftas laukos, pēc piesardzīgām aplēsēm, var iegūt apmēram 670 miljonus barelu naftas.

Irākas Naftas ministrija paudusi neapmierinātību ar šo vienošanos, paziņojot, ka šādas vienošanās drīkst slēgt tikai Irākas federālās institūcijas.

«Rosņeftj» un Irākas Kurdistāna jau ir sadarbojušās naftas tirdzniecībā.

Kurdistānā septembrī notika neatkarības referendums, kurā pārliecinošs vairākums balsotāju atbalstīja atdalīšanos no Irākas. Tas izraisījis kurdu kaujinieku un Irākas spēku militāru konfrontāciju un raisījis bažas par naftas piegādēm no reģiona.

Svētās Helēnas sala ir vulkāniskas izcelsmes sala Atlantijas okeāna dienvidos, viena no visizolētākajām vietām pasaulē.

Sala ir bēdīgi slavena ar to, ka uz to 1815. gadā tika izraidīts Napoleons, kurš tur trimdā mira. Taču tagad līdz ar pirmās lidostas atvēršanu, kas notiks nākamajā gadā, tiek gaidīts tūristu pieplūdums. Vienlaikus gan pastāv bažas, ka sala nemaz nespētu uzņemt potenciālo tūristu skaitu.

Salā, kas bijusi pieejama pa ūdeni, ir tikai viena banka, tajā nav bankomātu, kā arī mobilo sakaru.

Ik pēc trim nedēļām no Keiptaunas uz Svētās Helēnas salu izbrauc kuģis, bet brauciens aizņem piecas garas dienas. Patlaban saskaņā ar aplēsēm salu apmeklē tikai 1500 tūristi gadā.

Šo situāciju jau 2016. gada februārī varētu krasi mainīt lidojumu uzsākšana. Lidojumus no Johannesburgas plānots veikt ik nedēļu, un to ilgums būs 4,5 stundas. Pastāv cerības, ka tas atdzīvinās arī salas ekonomiku.

Saskaņā ar CSP datiem tūristu skaits Jūrmalā 2004.gadā ir pieaudzis par gandrīz 50 procentiem salīdzinājumā ar 2003.gadu un ir 88 312 cilvēku. Vidēji tūristi paliek Jūrmalā piecas dienas, kas ir labs rādītājs valstī. Palielinājies tūristu skaits no kaimiņvalstīm, kas atbrauc uz Jūrmalu brīvdienās ar mērķi apmeklēt Līvu Akvaparku, uzturoties vidēji vienu vai divas naktis. Visilgāk Jūrmalā paliek tūristi no Baltkrievijas un Izraēlas - vidēji 15 dienas. Šo abu valstu tūristi jau sen iecienījuši Jūrmalas klimatu un parasti izmanto kūrortārstniecības procedūras. Būtiski ir tas, ka Latvijas iedzīvotāji atpūšas Jūrmalā vidēji sešas dienas, savukārt tūristi no Krievijas un Vācijas paliek šeit 3,3 dienas un tērē vairāk naudas. Nedaudz izmainījies tūristu ģeogrāfiskais sadalījums, kā arī katras valsts īpatsvars kopējā tūristu skaitā. Līderpozīcijās tāpat kā iepriekšējos gados ir vietējie tūristi no Latvijas, kuri veido 36 procentus no kopējā skaita. Viņiem seko tūristi no Krievijas (17%). Krasi palielinājies tūristu skaits no kaimiņvalstīm - Lietuvas (11%) un Igaunijas (7%). Tad seko tūristi no Baltkrievijas, Vācijas, Somijas, Polijas, Izraēlas un Zviedrijas. Tūristu skaita pieauguma analīze pa valstīm rāda, ka salīdzinājumā ar 2003.gadu pērn visus apsteidza tūristi no Lietuvas - viņu skaits palielinājies par 338%. Viņiem seko Somijas tūristi (par 126%), Nīderlandes (par 193%), Igaunijas (par 92%), Krievijas (par 63%) un Vācijas (par 42%). Šāds tūristu sadalījums un pieaugums Jūrmalā izskaidrojams ar Latvijas iestāšanos ES un kopējo tūristu pieplūdumu valstī, ar Līvu Akvaparka atvēršanu, kas piesaista lielu apmeklētāju skaitu no daudzām valstīm, ar populāru pasākumu norisi Jūrmalā - festivāli „KVN”, „Jaunais Vilnis”, „Jurmaļina”, kuri tiek plaši reklamēti vietējos un Krievijas plašsaziņas līdzekļos, kā arī ar aktīvu pilsētas mārketingu ārvalstīs - dalība starptautiskajos gadatirgos un prezentācijās Latvijā, Krievijā, Baltkrievijā, Lietuvā, Igaunijā, Somijā un Vācijā, žurnālistu un tūrisma kompāniju pārstāvju uzņemšana Jūrmalā un citas mārketinga aktivitātes. 2004.gadā ir atvērtas vairākas jaunas un rekonstruētas vecās tūristu naktsmītnes: 1. pilnībā rekonstruēta kūrortviesnīca "Baltic Beach Hotel" (bijusī „Rīgas Jūrmala”); 2. jaunas viesu mājas - VIP apartamenti „Lagūna”, „Brigantīna”; 3. viesnīca "Eiropa"; 4. viesnīca „Konkordija”; 5. elitārais klubs „TB Palace” ar viesu māju un spa centru. 2004.gadā atvērti divi jauni spa centri (kūrorta centri): 1. „Aquae triumphus"; 2. „Amber Spa". 2005.gadā plānots atvērts šādas tūristu naktsmītnes: 1. kūrortviesnīca „Hotel Jūrmala Spa” (atvērs 27.maijā); 2. kūrortviesnīca „Amber Spa hotel Jūrmala” (atvērs rudenī); 3. viesnīca „Pegasa pils” maijā atvērs jaunu viesnīcas korpusu, kurā būs arī spa centrs (kūrorta centrs). Jūrmalas pilsētas domes tūrisma mārketinga aktivitātes Šovasar uzsāks savu darbu Jūrmalas pilsētas domes Tūrisma informācijas centrs, kas atradīsies Lienes ielā 5. Jūrmalas pilsētas domes sarūpētās tūrisma brošūras: 1. Šogad ir iznākušas jaunas tūrisma informatīvās brošūras „Jūrmala 2005” astoņās valodās; 2. Maijā tiks izdota brošūra „Jūrmala Guide” trīs valodās; 3. Vasarā katru mēnesi iznāks tūrisma informatīvās brošūras „Pasākumi Jūrmalā” trīs valodās. Tajās būs plaša informācijas par Jūrmalas kultūras un sporta aktivitātēm, ko var apmeklēt gan pilsētas iedzīvotāji, gan tās viesi; 4. Maijā iznāks brošūra „Jūrmala gardēžiem”, kuru Jūrmalas pilsētas dome izdod sadarbībā ar izdevniecību „Jumava”. Katru gadu Jūrmalas pilsētas dome izgatavo un uzstāda jaunas tūrisma informatīvās zīmes Jūrmalas pilsētā. Arī šogad maijā tiks uzstādītas jaunas tūrisma informatīvās zīmes. Pirmo reizi tās parādīsies Slokā, kam šogad atzīmējam 750 gadskārtu. Jūrmalas pilsētas domes dalība tūrisma gadatirgos 2005.gadā: 1. Somijā „Matka 2005”; 2. Latvijā „Balttour 2005”; 3. Lietuvā „Vivatour 2005”; 4. Vācijā „ITB 2005”; 5. Krievijā „MITT 2005”, „MITF 2005”, „CI

Par spīti pasaulē notiekošajam saistībā ar Covid-19, Pāvilosta vasaras sezonu aizvadīja vēl aktīvāk. Šo faktu apstiprina Centrālās statistikas pārvaldes datubāze, kur 2020. gada 2. un 3. ceturkšņa dati par viesu māju, viesnīcu un citu tūristu mītņu apmeklētību pārsniedza 2018. un 2019. gada statistikas datus.

Pasaulē notiekošais saistībā ar Covid-19 pandēmiju, kuras dēļ tika ieviesti dažādi ierobežojumi, smagi skāra arī tūrisma nozari. Tomēr ieviestie pārvietošanās ierobežojumi ļāvuši attīstīties vietējam tūrismam. Pozitīvas sekas izjuta arī tā dēvētā vasaras paradīze – Pāvilosta, kur vasaras sezonā netika reģistrēts neviens Covid-19 slimnieks.

Aizvadītā vasara liek izdarīt dažādus secinājumus par tūrisma nozari Pāvilostā. Atpūtnieku aizvadītajā vasarā bija krietni vairāk, nekā ierasts. Tomēr, pēc Slimību profilakses un kontroles centra datiem, kopš 2020. gada 3. marta līdz pat 2020. gada 23. oktobrim netika reģistrēts neviens Covid-19 gadījums.

Arī lielam testēšanas pieprasījumam nebija pamata. Tūrisma nozarei Pāvilostā attīstoties un pilnveidojoties, nākas saskarties ar dažāda veida pārmaiņām. Svarīgi, augot pieprasījumam, ir paplašināt piedāvājumu un rūpēties par dažādu problēmu savlaicīgu risinājumu. Arvien vairāk ceļotāju izvēlas apskatīt dažādas lauku teritorijas un izmantot tur piedāvātās iespējas. Aptaujājot kafejnīcu vadītājus un darbiniekus, ir skaidrs, ka peļņa palielinājusies.

Decembrī tiek uzsākta ziedošanas akcija Ģertrūde skumst, kuras laikā Rīgas iedzīvotāji tiek aicināti ziedot Rīgas Vecās Svētās Ģertrūdes baznīcas tornīšu remontam un fasādes izgaismošanai, liecina akcijas organizatoru sniegtā informācija medijiem.

Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija ir apliecinājusi, ka Vecās Ģertrūdes baznīcas tornīši ir avārijas stāvoklī. Šobrīd tie apdraud garāmgājējus un automašīnas, kas novietotas blakus baznīcai, norāda organizatori.

Stāsta arhitekte un akcijas patronese Zaiga Gaile: „Uzkāpjot baznīcas tornī, pārliecinājos, ka tornīši tiešām ir avārijas stāvoklī un jebkurā brīdī var kādam uzkrist uz galvas. Četri tornīši jau ir nokrituši, no tiem divi ir ieķērušies drošības tīklā, bet divi nokrituši lejā nakts laikā.“

Par akcijas laikā saziedotajiem līdzekļiem tiks izstrādāti Ģertrūdes baznīcas tornīšu remonta un fasādes apgaismošanas projekti, kā arī veikti tornīšu atjaunošanas un izgaismošanas darbi.

Brūkošās Liepājas Sv. Trīsvienības katedrāles glābšanai apstiprināts gandrīz pusmiljonu vērts projekts. Aptuveni pusi izmaksu segs ERAF, bet otra puse jāsavāc no privātiem ziedojumiem.

Šā gada sākumā Kultūras ministrija pieņēmusi lēmumu ar nosacījumiem apstiprināt projektu «Liepājas Svētās Trīsvienības katedrāles ēkas konstruktīvās noturības saglabāšana un sociālekonomiskā potenciāla paaugstināšana», kas paredz baznīcas pamatu stiprināšanu, jumta renovāciju un vides pieejamības risinājumu ieviešanu. Februāra sākumā baznīcas atjaunošanas fonds iesniedzis projekta pieteikuma precizējumus. Mēneša laikā tiks pieņemts lēmums par projekta tālāku virzību. Ja KM projektu apstiprinās, Liepājas Svētās Trīsvienības baznīcas atjaunošanas fonda prioritāte 2012.gadā būs līdzekļu piesaiste līdzfinansējuma nodrošināšanai un projekta uzsākšanai, informē fonda vadītāja Ilze Vitāle.

Pagājušā gada nogalē noņemti 10 Rīgas Vecās Svētās Ģertrūdes baznīcas tornīši, kas bija vissliktākajā tehniskajā stāvoklī un jebkurā brīdi varēja nokrist, tādējādi apdraudot garāmgājēju dzīvības. Ir atlietas 30 tornīšu galviņas, tomēr to uzstādīšana tiks veikta tikai tad, kad būs atjaunotas bojātās tornīšu pamatnes, liecina sniegtā informācija medijiem.

Akcijai Ģertrūde skumst, kuras ietvaros cilvēki tiek aicināti ziedot Vecās Ģertrūdes baznīcas tornīšu remontam un baznīcas izgaismošanai, saziedoti 5.000 lati.

Rīgas Vecās Svētās Ģertrūdes evaņģēliski luteriskās draudzes priekšnieks Ronalds Grikke: „Tornīši bija steidzami jānoņem, jo tie jebkurā brīdī varēja nokrist lejā, apdraudot garāmgājēju dzīvību. 2007.gadā Pieminekļu aizsardzības inspekcija bija piešķīrusi naudas līdzekļus bojāto tornīšu galviņu atliešanai un uzstādīšanai, bet redzot traģisko tornīšu stāvokli tika nolemts nevis uzstādīt atlietās tornīšu galviņas, bet gan noņemt nost visbīstamākajā stāvoklī esošos tornīšus.” Šobrīd 30 atlietās tornīšu galviņas glabājas baznīcas pagrabā. Tornīšu noņemšanas laikā atklājies, ka tornīšu pamatnes ir ļoti bojātas un nestabilas; steidzami nepieciešams remonts.

Vecrīgā, iepretim Rīgas Svētās Marijas Magdalēnas baznīcai Klostera atvērts Rīgas pašvaldības finansēts daudzfunkcionāls dienas centrs, kurā sociālo pakalpojumu nodrošinās biedrība Svētās Ģimenes māja, informē Rīgas dome.

Daudzfunkcionālais sociālo pakalpojumu dienas centrs Svētās Ģimenes Māja sniegs rīdziniekiem pakalpojumus, ar kuriem tiks nodrošināts atbalsts un izglītošana ģimenēm ar mērķi - stiprināt ģimeniskās vērtības, veicināt ģimeņu stabilitāti, mazināt ģimeņu šķiršanās risku un bērnu nokļūšanas ārpusģimenes aprūpē.

Dienas centrā notiks konsultācijas, lekcijas un citi pasākumi gan senioriem, gan ģimenēm ar bērniem, saderinātiem, laulātiem pāriem, cilvēkiem ar invaliditāti. Tiks nodrošināta iespēja saņemt profesionālu sociālo darbinieku, pastorālo konsultantu, laulību konsultantu, psihologu un citu speciālistu konsultācijas. Būs iespēja izglītoties un saturīgi pavadīt brīvo laiku, veidojot sociālos kontaktus, gūstot atbalstu, iesaistoties dažādās individuālās, grupas un kopienas aktivitātēs.

Eiropas Savienība (ES) pirmdien uzsākusi tirdzniecības un sadarbības sarunas ar Irāku, ziņo eubusiness.com. ES vairākkārt uzsvērusi, ka tā ir pret jebkurām nāvessoda formām, tai skaitā ES iebilst arī pret nāvessodu Sadamam Huseinam.

ES Ārējo attiecību komisāre Benita Ferrero-Valdnere (Benita Ferrero-Waldner) un Tidzniecības komisārs Pīters Mendelsons (Peter Mandelson) pārrunājuši iespējamo sadarbību ar Irākas premjerministra vietnieku Barhamu Salihu (Barham Salih) ar mērķi uzsākt sarunas par plaša spektra vienošanos. "Šāda ietvara radīšana ES-Irākas tirdzniecības attiecībām ir tikai neliela daļa no Irākas grūtā ceļa uz stabilitāti", sacījis P. Mendelsons.

Plānotās vienošanās mērķis ir uzlabot tirdzniecību starp ES un Irāku, kas patlaban nav attīstīta. Sadarbība varētu ietvert virkni ekonomisku jautājumu, kā arī sabiedrības attīstību un nabadzības mazināšanu, vidi, kultūru un izglītību. Būtisks jautājums būšot arī cilvēktiesības. ES vairākkārt uzsvērusi, ka tā ir pret jebkurām nāvessoda formām, tai skaitā ES iebilst arī pret nāvessodu Sadamam Huseinam, kurš tika noteisāts ar nāvessodu šomēnes par 148 šiītu noslepkavošanu 1982.gadā.

Uzņēmums Rosme šoruden ir atvēris pirmo specializēto apakšveļas veikalu Irākā, kas tika realizēts kopā ar Irākas franšīzes partneriem, informēja ražotāja pārstāve Sigita Grauduša.

Šādu soli Rosme ir spērusi, «izanalizējot Irākas tirgu un redzot, cik ierobežotas iespējas ir Irākas sievietēm iegādāties kvalitatīvu un skaistu apakšveļu ar veļai tik ļoti nepieciešamo izmēru noteikšanas un piemērotākās konstrukcijas piemeklēšanas servisu».

Līdz šim apakšveļas tirdzniecība lielākoties notikusi vietējā tirgū ar ļoti vienveidīgu, lielākoties klasisku sortimentu un bez apakšveļas veikalam raksturīgā servisa. Irākas sievietes pie tā ir pieradušas, jo iespējas izbaudīt ko citu šajā jomā nav bijušas.

Tagad tirdzniecības centrā pilsētā Najaf, kas atrodas 160 km no Bagdādes, ir atvērts Rosme veikals.

Šodien, 3.maijā, Šarmelšeihā, Ēģiptē, notika ANO un Ēģiptes valdības organizēta starptautiska konference, kas apstiprināja Starptautisko vienošanos ar Irāku (International Compact with Iraq), Db.lv informēja Ārlietu ministrija.

Starptautiskā vienošanās ar Irāku nosaka starptautiskās sabiedrības atbalstu Irākas atjaunošanai un valsts nostiprināšanai. Tā ietver Irākas valdības plānus valsts ekonomiskajai attīstībai un atjaunošanai, finanšu sistēmas nostiprināšanai, korupcijas ierobežošanai un nacionālās samierināšanās veicināšanai. Vienošanās ietver arī Irākas apņēmību vērsties pret bruņotajiem grupējumiem valstī, terorisma un vardarbības apkarošanu. Svarīgs vienošanās elements ir arī Irākas apņemšanās organizēt naftas un gāzes resursu taisnīgu pārvaldi visu Irākas sabiedrības grupu interesēs, skaidroja Ārlietu ministrija.

Latvija līdz ar pārējo starptautisko sabiedrību atbalsta apstiprināto Starptautisko vienošanos ar Irāku. Vienošanās ir solis ceļā uz arvien pilnīgāku Irākas valdības atbildības pārņemšanu par procesiem savā valstī.

Irākas parlaments ir uzsācis plašu 17 miljardu ASV dolāru meklēšanas kampaņu, kuri esot pazuduši pēc ASV vadītās invāzijas 2003. gadā, vēsta Reuters. Naudas meklēšanā Irāka ir lūgusi ANO palīdzību.

Nozaudēta ir daļa tās naudas ko Irākai pēc Sadama Huseina gāšanas piešķīra ASV, lai valsts varētu veikt atjaunošanas un rekonstrukcijas darbus. Ievērojamā summa pazuda haotiskajā periodā, kas sekoja drīz pēc ASV iebrukuma.

«Visas pazīmes liecina, ka korumpētās ASV finanšu institūcijas ir šo naudu Irākas tautai nozagušas,» teikts Irākas vēstulē Apvienotajām Nācijām.

ASV naudu piešķīra 2003. gadā izveidotajam Irākas Attīstības fondam, kuram bija jāizmaksā algas un pensijas Irākas valdības strādniekiem, kas nodarbojās ar valsts atjaunošanu.

Tomēr, kā norāda Irāka, fonda darbību tā nekontrolējusi un piešķirto finansējumu pilnībā neesot saņēmusi. «Mēs uzskatām, ka ASV administrācijai jāpaskaidro, kur un kā šī nauda ir izlietota,» norāda Irākas valdība.

2.aprīlī Ministru kabinets akceptēja Ekonomikas ministrijas izstrādātos MK noteikumus "Noteikumi par ārzemnieka deklarācijas veidlapas aizpildīšanas, glabāšanas un nodošanas kārtību", kas noteiks deklarācijas aizpildīšanas, parakstīšanas un uzglabāšanas kārtību un termiņu, kā arī kārtību, kādā deklarāciju nodod tiesībaizsardzības iestādēm (t.i. Valsts policijai un Valsts robežsardzei, jo atbilstoši Šengenas konvencijai minētās iestādes veic policijas un migrācijas kontroles funkcijas).

Jaunie noteikumi, atšķirībā no līdzšinējās darbības, paredz, ka komersants vai saimnieciskās darbības veicējs nodrošina, ka tūristu mītnēs izmitinātie ārzemnieki personīgi aizpilda un paraksta deklarācijas veidlapu un uzrāda derīgu ceļošanas dokumentu.

Attiecīgo noteikumu prasība personīgi aizpildīt un parakstīt deklarāciju neattiecas uz ārzemnieku laulātajiem, nepilngadīgajiem bērniem un tūristu grupas dalībniekiem. Ja tūristu mītnē ierodas laulātie, deklarāciju par abām personām aizpilda viens no tiem. Nepilngadīgo vietā deklarāciju aizpilda viens no tā vecākiem, likumiskais pārstāvis vai persona, kura pavada viņu. Deklarāciju par ārzemnieku, kas ceļo tūristu grupā, aizpilda tūristu grupas vadītājs.

Ieviešot tūrisma nodevu, Rīgas pašvaldība budžeta maciņā plāno papildus ieripināt trīs miljonus eiro gadā.

Tos tālāk ir paredzēts novirzīt Rīgas kā tūrisma galamērķa popularizēšanai. Tomēr pastāv bažas, ka šo nodevu varētu būt salīdzinoši grūti administrēt.

Sagatavots projekts

Šā gada otrajā ceturksnī Rīgas tūristu mītnēs apkalpoti 410,9 tūkst. ārvalstu viesu, kas ir par 2,1% mazāk nekā pagājušā gada otrajā ceturksnī. Savukārt ārvalstu viesu pavadīto nakšu skaits Rīgā gan ir pieaudzis par 1,1% un sasniedzis 794,8 tūkst. nakšu. Visvairāk Rīgā apkalpoti ārvalstu viesi no Vācijas (56,2 tūkst.), Krievijas (42,5 tūkst.), Somijas (27,6 tūkst.), Apvienotās Karalistes (27,4 tūkst.), Igaunijas (26,2 tūkst.) un Lietuvas (25,8 tūkst.). Pirmajā pusgadā Rīgas tūristu mītnēs uzņemti kopumā 765,9 tūkst. viesu, no tiem 661,4 tūkst. no ārvalstīm.

No 2023.gada 1.janvāra Rīgā, līdzīgi kā daudzviet Eiropā un pasaulē, tiks ieviesta tā dēvētā tūrisma nodeva, informē Rīgas domes Komunikācijas pārvalde.

Līdz ar to visām tūristu mītnēm par viesu izmitināšanu būs jāmaksā nodeva viena eiro apmērā par katra ciemiņa nakšņošanas dienu, bet ne vairāk kā desmit eiro, ja viesis galvaspilsētā uzturas ilgāk.

Kā informē pašvaldība, nodeva par tūristu uzņemšanu esot plaši piemērota Eiropā. Tā ieviesta daudzās tūristu vidē populārās pilsētās, piemēram, Berlīnē, Amsterdamā, Romā, Venēcijā, Vīnē, Briselē, Lisabonā u.c.

Nodevas apmērs dažādās valstīs un pilsētās esot ļoti atšķirīgs un esot vairāki aprēķināšanas modeļi, piemēram, noteiktā likme pie pakalpojuma cenas, diferencētā maksa atkarībā no tūristu mītnes kategorijas vai sezonas, vai arī par katru nakšņojumu.