SIA „Izdevniecība „Dienas Bizness”” prioritāte ir profesionāli un kvalitatīvi nodrošināt ekonomiski aktīvus cilvēkus ar noderīgu lietišķo informāciju – rokasgrāmatām.

Rokasgrāmatas ir stāsts, kurā ir iespēja satiekas ar profesionāliem nozaru ekspertiem, kas aktuālos jautājumus skaidro, komentē un ilustrē ar piemēriem, tieši tā īstenojot rokasgrāmatu misiju – būt par padomdevēju īstajā brīdī.

Rokasgrāmatas – abonentizdevumi. Tās ir Latvijā pirmās un vienīgās rokasgrāmatas drukātā vai elektroniskā formātā, kas ir abonentizdevumi – tiek atjaunotas no 2 līdz 4 reizēm gadā, ņemot vērā nozares aktualitātes, izmaiņas normatīvajos aktos, jaunāko tiesu praksi, profesionālo pieredzi utt.

Rokasgrāmatu priekšrocība – vienmēr aktuālas. Tās nav tipiskās grāmatas, kas tiek izdodas konkrētā gadā un iesietas vākos, tādējādi izdevumam pieliekot punktu. Rokasgrāmatu stāstus atjauno regulārie papildinājumu izdevumi.

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

Nasdaq (NASDAQ: NDAQ) šodien paziņoja balvas «Nasdaq Baltic Awards 2019» uzvarētājus, godinot labākos Nasdaq Baltijas biržu uzņēmumus atklātības, labas pārvaldības un investoru attiecību izcilības jomā, izceļot aktīvāko un nozīmīgāko biržas biedru sniegumu.

Pirmo reizi tika atzīmēti arī spilgtākie notikumi kapitāla tirgū Baltijā un citu tirgus dalībnieku devums Baltijas kapitāla tirgus ilgtspējīgā attīstībā.

Balvas sešās nominācijās un viena speciālbalva tika piešķirtas Baltijas biržu un Nasdaq CSD organizētajā tiešraides ceremonijā vienlaikus Tallinā, Rīgā un Viļņā. Atzīmējot īpašo notikumu, Nasdaq prezidente Adena Friedmana uzaicināja Nasdaq Baltijas biržās kotētos uzņēmumus LHV Group, MADARA Cosmetics un Lietuvos Energija vienlaikus svinīgi iezvanīt tirdzniecības sesijas zvanu Nasdaq MarketSite, Ņujorkas Taimskvērā, ASV.

«Patiess prieks sveikt divgades Nasdaq Baltic Awards pirmos laureātus. Uzvarētāji ar savu spožo sniegumu labas pārvaldības, atklātības un investoru attiecību jomās kombinācijā ar akciju cenas pieaugumu biržā, ir uzstādījuši augstu latiņu visiem regulētā un alternatīvā First North tirgus emitentiem, kas savukārt iedvesmo un vairo investoru uzticību ilgtspējīgiem ieguldījumiem un ekonomiskajai izaugsmei kopumā,» gandarījumu pauda Indars Aščuks, Nasdaq Baltijas tirgu vadītājs. «Mēs vēlamies pateikties visiem kapitāla tirgus ekosistēmas dalībniekiem, sabiedrotajiem un partneriem par lielo ieguldījumu investīciju kultūras veicināšanā Baltijā, padarot reģionu pievilcīgāku investīciju piesaistei.»

Noslēdzies AS Latvenergo izsludinātais konkurss par jaunas norēķinu sistēmas ieviešanu, liecina informācija Iepirkumu Uzraudzības biroja mājaslapā.

Konkursā uzvarējis SIA Tieto Latvia, un kopējā līgumcena noteikta 3,6 miljoni eiro.

Kā skaidroja Latvenergo pārstāve Ivita Bidere, AS Latvenergo, gatavojoties jaunu klientu ienākšanai brīvajā elektroenerģijas tirgū, veic ieguldījumus klientu apkalpošanas un norēķinu sistēmās.

Arī Lietuvā un Igaunijā atkārtoti ir izsludināts klientu apkalpošanas un norēķinu elektroniskās sistēmas iepirkums.

Ieviešot jauno apkalpošanas sistēmu, tirgū ienākošajiem klientiem būs pieejama pilnveidota pakalpojumu sniegšanas iespēja, kas nodrošinās elastīgāku sadarbības modeļu izveidi, gūstot informāciju par uzņēmuma piedāvājumu. Ja līdz šim norēķinu principi bija vienoti, tad brīvā elektroenerģijas tirgū ir jāparedz vairākas jaunas iespējas – pilna norēķinu funkcionalitāte, līgumu slēgšana, klientu datu bāzes uzkrāšana, skaidro uzņēmuma pārstāve.

Paralēli laikrakstam, interneta portālam, konferencēm un rokasgrāmatām ieviešam jaunu produktu – Dienas Biznesa akadēmija

DB akadēmija ir DB konferenču un rokasgrāmatu nodaļu kopprojekts. Tā mērķis ir savus apmeklētājus informēt par visdažādākajām gan ar biznesu, gan ar likumdošanas izmaiņām saistītām aktualitātēm. Uzstādījums – runāt ar saviem dalībniekiem par visu jaunāko šeit un tagad, esot pirmajiem, kas uzņēmējus informē par sagaidāmām izmaiņām un tendencēm. DB akadēmijas rīkotie pasākumi būs īsi – trīs līdz četras stundas. Tajos sapulcēsies gan uzņēmumu vadītāji, gan dažādu jomu speciālisti, piemēram, personāla vadītāji, grāmatveži, mārketinga cilvēki – atkarībā no konkrētā pasākuma tematiem, kas būs daudzveidīgi un plaši.

Viens no lielākajiem Rīgas Fondu biržas emitentiem - Latvijas kuģniecība - apsver akciju kotāciju Varšavas biržā, jo, iespējams, nevēlas pildīt informācijas atklāšanas prasības.

Varšavas biržas pārstāvis Marcins Prezlovskis (Marcin Przeszłowski) Db informēja, ka Varšavas biržai ar LK notiek sarunas un tā ir saņēmusi vēstuli, kurā biržas pārstāvji aicināti satikties ar uzņēmuma pārstāvjiem, taču patlaban tikšanās datums vēl nav zināms. Oficiāls pieteikums par vēlmi kotēt biržā akcijas nav saņemts, tā M. Prezlovskis. LK paziņojusi Rīgas biržai, ka regulāri interesējas par vērtspapīru tirgus norisēm reģionā. Lai detalizētāk izzinātu vērtspapīru tirgus situāciju, precīzāk izprastu tajā notiekošos procesus un sasaisti ar globālā tirgus aktualitātēm, LK atbildīgie eksperti un speciālisti vēlas mērķtiecīgi iepazīties ar šā tirgus ietekmīgākajām organizācijām un to piedāvātajām iespējām. Patlaban šādi jautājumi minētajā kontekstā LK vadības struktūrās nav skatīti vai pieņemti, teikts LK paziņojumā. LK lielākā akcionāra Ventspils naftas (VN) pārstāve Gundega Vārpa aģentūrai LETA teikusi, ka VN šobrīd neizskata iespēju savas akcijas kotēt citā biržā.

Dienas biznesa un biržas NASDAQ OMX Riga organizētajā vikorīnā pareizi uz visiem sarežģītajiem jautājumiem atbildēja 170 cilvēki, taču izlozes kārtā pie balvas iPad2 tika Anita Putniņa. Apsveicam!

Publicējam arī pareizās atbildes uz jautājumiem:

1) Kas ir NASDAQ OMX?

a) Pirmā elektroniskā birža pasaulē

b) Lielākā biržu grupa pasaulē

c) Biržu grupa, kurā tiek tirgotas NOKIA akcijas

d) Visas atbildes ir pareizas

2) Kurā gadā Latvijā biržā notika pirmā tirdzniecības sesija?

a) 1991

b) 1995

c) 1996

3) Kurā gadā Rīgas Fondu birža oficiāli nomainīja savu nosaukumu uz NASDAQ OMX Riga?

a) 1995

b) 2001

c) 2009

4) Kuru valstu biržas ietilpst vienotajā Baltijas vērtspapīru tirgū?

Ceturtdien Baltic Market Awards ceremonijā tika paziņoti NASDAQ OMX Baltijas biržās kotētie uzņēmumi kategorijās par labākajām investoru attiecībām un apbalvots Baltijas biržu Gada biedrs.

Tallinna Vesi pirmo reizi Baltijas uzņēmumu konkurencē saņēma galveno balvu nominācijā Labākās investoru attiecības Baltijas valstīs.

Lietuvas telekomunikāciju kompānija Teo LT ierindojās 2.vietā nominācijā par labākajām investoru attiecībām Baltijas valstīs, savukārt uzņēmums Baltika ieguva 3.vietu. Šajā nominācijā labāko uzņēmumu pieciniekā ierindojās arī Grindeks un Nordecon.

«Baltijas biržās kotētos uzņēmumus ar labākajām investoru attiecībām mēs vērtējam atbilstoši starptautiskajiem standartiem. Labas korporatīvās pārvaldības principu ievērošana un stiprināšana, nodrošinot caurskatāmību un atklātību, ir svarīgākie instrumenti investoru attiecībās gan emitentu vidū gan kapitāla tirgum kopumā,» saka Arminta Saladžiene, NASDAQ OMX Baltijas tirgus vadītāja. «Gūstot uzticību investoru un tirgus dalībnieku vidū, uzņēmumam ir vieglāk papildus piesaistīt kapitālu attīstībai, apliecinot savu atpazīstamību un konkurētspēju. Visbeidzot, caurskatāma un godīga biznesa vide pozitīvi rezonēs arī Baltijas valstu ekonomikas attīstības un iedzīvotāju labklājības kontekstā.»

Balva par labākajām investoru attiecībām Baltijā šogad atkal tiek TEO LT

Šonedēļ noticis ikgadējais biržas grupas NASDAQ OMX organizētais Baltic Market Awards pasākums, kura laikā dažādās kategorijas tika godināti Baltijas biržu uzņēmi. Galveno baltu par labākajām investoru attiecībām Baltijas valstīs jau ceturto gadu pēc kārtas saņēma Lietuvas telekomunikāciju uzņēmums TEO LT. Birža informē, ka sīvākie TEO LT konkurenti ir bija Igaunijas ūdensapgādes uzņēmums Tallinna Vesi un investīciju kompānija Invalda. Abi šie uzņēmumi šajā vērtējumā ierindojās attiecīgi 3. un 2. vietā. Latvijas SAF Tehnika šajā vērtējumā ieņēma piekto pozīciju (pirmajā desmitniekā bija arī Grindeks).

Kosmētikas ražotājam Madara Cosmetics, kurš šogad plāno izteikt akciju publisko piedāvājumu, varētu sekot vēl kāds uzņēmums, pauda biržas Nasdaq vadītājs Baltijā un Nasdaq CSD valdes priekšsēdētājs Indars Aščuks.

«Baltijā, tostarp arī Latvijā, pašlaik ir vairāki uzņēmumi, kuri plāno nākt uz biržu. Šogad maijā Lietuvā alternatīvajā tirgū First North akcijas sāka kotēt lauksaimniecības tehnikas uzņēmums East West Agro. Kā jau ziņots, Latvijā par ienākšanu biržā ir paziņojis kosmētikas ražotājs Madara Cosmetics. Ir vairāki uzņēmumi, tomēr tas būs viņu ziņā, kad par to publiski paziņot. Arī Igaunijā ir ļoti liela varbūtība, ka vēl šogad biržā ienāks vismaz viens jauns uzņēmums. Turklāt šogad First North sertificēto konsultantu sarakstam pievienojās vēl četri jauni sertificētie konsultanti, kas sniegs pakalpojumus un konsultēs augošus uzņēmumus sagatavošanās procesā ceļā uz alternatīvo tirgu First North,» sacīja Aščuks.

Trešdien augstākos līmeņos turpināja doties Baltijas biržu raksturojošie indeksi. Visstraujāko pieaugumu šoreiz uzrādīja Tallinas biržu raksturojošais OMXT indekss – par 2.01 %. Savukārt Viļņas un Rīgas biržu indeksu vērtības palielinājās par attiecīgi 1.55 % un 0.94 %.

Visapjomīgākā tirdzniecība trešdien notika ar Tallink Grupp vērtspapīriem, kuri 111 darījumos tika tirgoti vairāk nekā 1 milj. EUR apjomā, kā rezultātā kompānijas akcijas cena palielinājās par 5.41 % līdz 0.39 EUR.

Otrs lielākais tirdzniecības apgrozījums bija ar TEO LT akcijām (apgrozījums sasniedza 375 tūkst. EUR), kuras cena palielinājās par 2.04 % līdz 0.58 EUR.

Rīgas biržā pārliecinošs apgrozījuma līderis bija Ventspils nafta, kuras akcijas 20 darījumos tika tirgotas 90.5 tūkst. Ls apjomā. Ventspils naftas akcijas cena gan šodien palika nemainīga – 95 santīmi.

Jāatgādina, ka sākot ar šo trešdienu no NASDAQ OMX Tallinn Oficiālā saraksta tiek izņemtas Eesti Telekom akcijas.

«Ļoti pozitīvu impulsu Latvijas biržas attīstībā varētu sniegt tādu uzņēmumu kā Lattelecom kotācija biržā,» saka Nasdaq Riga valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne

Kā vērtējat tirdzniecības aktivitāti Nasdaq Riga biržā?

Tirdzniecības aktivitāte biržā ir atkarīga no uzņēmuma akcionāru struktūras un uzņēmuma lieluma. Ir tāds rādītājs, ko biržā mēs saucam par free-float. Tas ir brīvā publiskā apgrozībā esošo akciju daudzums. Ja uzņēmumam ir liels šādu akciju daudzums, tad biržā tas parasti ir labi tirgots. Tirdzniecība ir atkarīga arī no tā, kā biržā kotētie uzņēmumi strādā. Ja uzņēmumam ir labi finanšu rezultāti, tam ir aktīvas investoru attiecības un tas ir interesants investoriem, tad arī tirdzniecība biržā ir aktīva. Kopumā vērtējot, jāsaka, ka mēs Rīgas biržā neesam apmierināti ar esošo tirdzniecības aktivitāti. Tāpēc nopietni strādājam, lai piesaistītu jaunus, pietiekami lielus klientus, kuriem būtu liels publiskā apgrozībā esošo akciju daudzums. Ļoti pozitīvu impulsu Latvijas attīstībā varētu sniegt tāda uzņēmuma kā Lattelecom kotācija biržā. Gan Igaunijā, gan Lietuvā telekomunikāciju uzņēmumu kotācija biržā deva ļoti pozitīvu impulsu, lai kapitāla tirgus un birža attīstītos. Tie ir uzņēmumi, kas nosaka likviditāti biržā. Un tas ir tāpēc, ka telekomunikāciju uzņēmumi parasti ir ļoti lieli. Tātad tie ir interesanti ne tikai vietējiem mazajiem akcionāriem, dažādiem institucionālajiem investoriem, fondiem, piemēram, pensiju 2. līmeņa fondiem, kas darbojas Baltijā, bet arī daudziem ārvalstu investoriem. Latvijas gadījumā telekomunikāciju uzņēmums līdz biržai nav nonācis. Jācer, ka tuvākajā nākotnē varētu būt kādas pozitīvas pārmaiņas šajā ziņā. Biržas likviditātē un tirdzniecības aktivitātes kāpināšanā ļoti svarīgs ir pats uzņēmums. Tomēr mums ir arī sava Baltijas Tirgus likviditātes uzturētāju programma, kuras ietvaros likviditāte tiek uzlabota virknei biržas uzņēmumu, un tā strādā jau vairāk nekā divus gadus. Saviem biedriem tirdzniecības sesijas laikā, ja viņi uzsāk darbu kā likviditātes nodrošinātāji noteiktām uzņēmumu akcijām, dodam tirdzniecības komisijas atlaidi, tādā veidā stimulējot biedru interesi uzlabot likviditāti gan Rīgas biržā, gan Baltijas biržās kopumā.

Atzīmējot lielākas un nozīmīgākās Atmodas laika sabiedriski-politiskās organizācijas, kas nodrošināja Latvijas neatkarības atjaunošanu, Latvijas Tautas frontes dibināšanu pirms 20 gadiem, Latvijas Pasts laiž klajā jubilejas pastmarku. Pastmarkas tirāža ir 300 000 eksemplāru. Pastmarkas nomināls — 22 santīmi.

Pastmarkas fonā ir izmantots sarkanbaltsarkanā karoga tēls – viens no galvenajiem tautas simboliem LTF rīkotajos masu pasākumos, kas dažkārt pulcēja pat vairāk nekā 500 tūkstošus dalībnieku. Pastmarkas apakšējā daļā izvietots Latvijas Tautas frontes logotips – jumītis un uzraksts LTF 20 gadi.

Pastmarkas pirmās dienas zīmogošana notiks trešdien, 8. oktobrī, no plkst 10.00 līdz 18.00 Latvijas Tautas frontes muzejā Rīgā, Vecpilsētas ielā 13/15. Plkst. 15.00 turpat muzejā notiks pastmarkas prezentācija, kurā piedalīsies Latvijas Tautas frontes dalībnieki, Latvijas Filatēlistu savienības pārstāvji, Latvijas Pasta ģenerāldirektors Ivars Krauklis un pastmarkas autore māksliniece Arta Ozola-Jaunarāja. Iecerēts, ka pasākumā piedalīsies arī ministru prezidents Ivars Godmanis.

Pastmarku blokā attēlots Kandavas tilts, kas ir vecākais laukakmeņu tilts Latvijā. Kandavas tilts uzcelts 1873. gadā un tas savieno veco un jauno Kandavu.

Arī uz pirmās dienas aploksnes un speciālā zīmoga attēlots tilts no dažādiem skatu punktiem. Pirmās dienas aploksni un speciālo zīmogu rotā uzraksts Kandavas tilts. Pastmarkas tirāža ir 30 000 eksemplāru, tā drukāta Austrijas tipogrāfijā OSD. Pastmarkas nomināls – 1 lats. Pastmarku bloka autors ir mākslinieks Ludis Danilāns, Db.lv informē Inese Kreicberga, VAS Latvijas Pasts Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja.

Sērija Latvijas tilti tiek izdota kopš 2002. gada, un šis jau ir septītais pastmarku bloks šajā sērijā. Līdz šim sērijā Latvijas tilti iekļauti šādi tilti – seno ķieģeļu tilts pār Ventu, tilts pār Gauju Siguldā, dzelzceļa tilts pār Daugavu Rīgā, viadukts Altonavas ielā Rīgā, mūra tilts pār Raunu, dzelzceļa tilts pār Aivieksti un tilts pār Kandavu.

Jau otro gadu Izdevniecība Dienas bizness izdod žurnālu Dzīves Garša, šogad plānoti četri izdevumi. Žurnāls meklē atbildi uz jautājumu, kas ir dzīves garša. Katrā izdevumā ir savs fokuss, bet pārējās rubrikas turpinās visos izdevumos: afiša, stils un statuss, ceļojums, interjers.

Jaunākais Dzīves Garšas izdevums ir kā svaigs gaisa malks, tuvojoties pavasarim. Šoreiz fokuss ir uz zaļo domāšanu, apkopojot informāciju par jaunākajām tehnoloģijām atjaunojamās un zaļās enerģijas jomā, kā arī uzmetot kritisku skatu zaļajai dzīvošanai un apskatot, kādi ir zaļā dzīvesveida ekonomiskie ieguvumi ilgtermiņā. Centrālā intervija ir ar Agni Apermani, kurš pats savām rokām ceļ zaļo māju – viņa pieredze un pārdomas par šo projektu, kā arī profesionāļa skats no malas.

Jaunākais žurnāls visiem abonentiem ir bez maksas, šodien tirdzniecībā tas ir kopā ar laikrakstu, kā arī divus mēnešus būs nopērkams mazumtirdzniecībā lielākajās preses tirdzniecības vietās.

Pēc iespaidīgā krituma ceturtdien, ASV fondu biržas uzsākušas jauno tirdzniecības dienu ar piesardzīgu optimismu, kuru izraisījušas ziņas par ASV bezdarba līmeņa samazināšanos.

Biržu indekss Dow Jones Industrial average tirdzniecības sesiju sāka ar 1,4% pieaugumu, S&P 500 ar 0,52% un Nasdaq Composite ar 1,08% pieaugumu.

Samazinājies arī Eiropas biržu indeksu kritums - Parīzes biržas indekss CAC 40 piektdienas pēcpusdienā pieauga par 1,12%, Frankfurtes biržas indekss DAX samazinājis savu kritumu līdz 0,88%, bet Londonas FTSE 100 līdz 0,4%.

Jau vēstīts, ka pasaules biržu indeksi ceturtdien piedzīvoja apjomīgu kritumu, kas atbalsojās visā pasaulē – ievērojami samazinājās biržu indeksi ASV, Eiropā, Āzijā un pat Dienvidāfrikā. Indeksu kritums bija lielākais pēdējo divu gada laikā un lika runāt par finanšu krīzes atgriešanos.

Eiropas biržu indeksi trešdien kritās, valdot neziņai par Breksitu, ASV ekonomikas perspektīvu un citām problēmām, bet ASV biržu indeksi nemainījās, jo biržas bija slēgtas ASV valsts sēru dienā.

Biržu indeksi pirmdien bija pieauguši pēc ASV un Ķīnas vienošanās par pamieru tirdzniecības karā, bet otrdien tie atsāka kristies, kad investori fokusējās uz konkrēta progresa trūkumu ilgtermiņa vienošanās panākšanā.

Eiropas biržu indeksu kritums turpinājās trešdien, kad investori sāka fokusēties arī uz citām problēmām.

ASV svētdien paziņoja, ka uz 90 dienām apturēs no gadumijas paredzēto muitas tarifu paaugstināšanu Ķīnas ražojumiem divsimt miljardu dolāru vērtībā. Savukārt Ķīna piekrita samazināt muitas tarifus no ASV importētajām automašīnām.

«Capital Economics» analītiķi trešdien secināja, ka ASV prezidentam Donaldam Trampam un Ķīnas prezidentam Sji Dzjiņpinam «šķiet, ir dažāda izpratne, par ko viņi vienojušies», bet «šī vienošanās vismaz radījusi pauzi strīda eskalācijā».

Lai veicinātu sadarbību inženiertehnisko speciālistu teorētiskā un praktiskā sagatavošanā un pētniecībā, Rail Baltica ieviesējs Latvijā Eiropas Dzelzceļa līnijas (EDZL), Rail Baltica Rīgas Centrālā mezgla būvnieks BERERIX un Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) ceturtdien, 2. februārī, parakstīja sadarbības līgumu. Tā mērķis ir kalpot par platformu zināšanu un kompetenču apmaiņai.

Rail Baltica organizācijas un RTU apņemas sadarboties akadēmisko un profesionālo studiju programmu pilnveidošanā - aktuālo metodisko materiālu un rokasgrāmatu sagatavošanā, būvniecības nozares izglītības standartu pilnveidošanā. Tāpat plānotas Rail Baltica komandas speciālistu vieslekcijas un mācību prakses. Stiprinot RTU pētniecisko darbu, Rail Baltica Rīgas Centrālā mezgla projektā kopīgi iecerēts veikt tehniski sarežģīti izpildāmo darbu izpēti un analīzi.

Sadarbības līgumu RTU vārdā parakstīja universitātes rektors akadēmiķis Leonīds Ribickis, Eiropas Dzelzceļa līnijas valde – valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris un valdes loceklis Artūrs Caune, un BERERIX izpilddirektors Guntis Āboltiņš-Āboliņš.

Latvijas lidsabiedrības airBaltic stjuarti ar šodienu pilnvērtīgi sāk pielietot Apple iPad planšetdatorus, lai aizstātu līdz šim izmantotās drukātās rokasgrāmatas un veidlapas. Tās ir investīcijas darbības procesu modernizācijā, kas nodrošinās uzlabotu darba efektivitāti un ievērojami samazinās papīra patēriņu, informē A/S Air Baltic Corporation Korporatīvās komunikācijas vadītāja Alise Briede.

«2014. gadā mēs sākām izmantot iPad planšetdatorus pilotu kabīnēs. Tas ļāva pilotiem izvairīties no aptuveni 10-15 kilogramu smagas lidojumu informācijas, rokasgrāmatu un citi uzziņu materiālu pārnēsāšanas. Mūsu piloti ir augstu novērtējuši šo iniciatīvu, tādēļ mēs esam spēruši jau nākamo soli, ievērojami samazinot papīra izmantošanu arī stjuartu ikdienas darbā,» stāsta airBaltic operatīvās vadības direktors Martins Sedlackis (Martin Sedlacky).

Pēdējo trīs gadu laikā ar šī projekta palīdzību lidsabiedrība ietaupījusi aptuveni sešus miljonus lappuses papīra, kas ir līdzvērtīgs aptuveni 350 kokiem. Papildus tam, tā kā iPad sver vien 0,7 kilogramus, svara samazināšana arī garantē degvielas patēriņa ietaupījumu.

Baltic Screen pēc nepilnām divām nedēļām klajā laidīs biogrāfisku grāmatu par Rīgas vicemēru Aināru Šleseru, kuras nosaukums pagaidām netiek atklāts.

Savukārt no 30.augusta interneta vietnē www.skele.lv pirmajiem desmit tūkstošiem tās apmeklētāju būs iespējams bez maksas lejuplādēt grāmatu Kampējs, kas stāsta par Andri Šķēli

Baltic Screen pārstāvis Lato Lapsa norāda, ka visiem tiem, kas tic šī kunga labās Latvijas apsolījumiem, būs noderīgi palasīt Kampēju un atsaukt atmiņā visu to labo, ko A.Šķēles kungs jau spējis sagādāt pats sev. Grāmata Kampējs iznāca 2008.gadā, kad tā kļuva par Latvijas gada otro pirktāko grāmatu latviešu valodā un vispirktāko grāmatu oriģināldarbu vidū.

Jāatgādina, ka 25.augustā Baltic Screen klajā laida Aivara Lemberga dzīvei un darbiem veltīto rokasgrāmatu Kā nozagt miljardu. A.Lembergs iznākušo rokasgrāmatu nodēvējis par «dažādu apdrukātu papīru samešanu vienā blāķī».

Pastāstiet, kas ir jūsu stiprās un vājās puses! – Šāds lūgums izskan lielā daļā Latvijas uzņēmumos notiekošo darba interviju. Darba meklētāji to zina un ir jau sagatavojuši «politkorektas» atbildes, kas labākajā gadījumā ir pielāgotas konkrētā darba devēja gaidām un vajadzībām. Savukārt darba devējam šādas atbildes nedod praktiski neko, jo nepalīdz paredzēt, cik labs būs šis cilvēks kā uzņēmumam vajadzīgā amata veicējs.

Lai arī personāla atlase ir viena no svarīgākajām personālvadības funkcijām, tas ir apbrīnojami, cik daudz naudas uzņēmumi ik gadu zaudē tikai tāpēc, ka amatā ir nonācis tam nepiemērots cilvēks. Iemesli var būt dažādi – vēlme pēc iespējas ātrāk aizpildīt vakanci, nepamatota uzticēšanās savai intuīcijai un cilvēku pazīšanai, neskaidrība par uzņēmumam vajadzīgajām kompetencēm vai neprofesionalitāte atlasē.

Pēdējais punkts attiecas arī uz tik bieži izmantotajām «standarta» darba intervijām, kas ir neefektīvas, jo vairums cilvēku nemaz nezina, kādas ir viņu kompetences, stiprās un vājās puses, vai pat to – kādi darbi viņiem patīk vai nepatīk. To jau pirms vairākiem gadiem grāmatā, kas visā pasaulē ir kļuvusi par augsti vērtētu personāla speciālistu rokasgrāmatu, aprakstīja cilvēkresursu pētnieki Lails un Signe Spenseri. Nupat Spenseru grāmata «Kompetence darbā. Modeļi izcilam darba sniegumam» ir iznākusi arī latviešu valodā.

Zvērinātu advokātu birojs Raidla Lejiņš & Norcous un Izdevniecība Dienas bizness svaigi izdevuši jaunumu - Tiesvedības rokasgrāmatu.

Kāpēc nolēmām izdot Tiesvedības rokasgrāmatu? Prakse rāda, ka strīdu risināšana tiesas ceļā kļūst arvien izplatītāks veids, kā uzņēmēji un publiskā sektora institūcijas nodrošina savu mērķu sasniegšanu. To pierāda augošais tiesvedības procesu skaits šajā gadā – gan krimināllietās, gan administratīvajās lietās un īpaši civillietās, kur procesu skaits ir dubultojies.

Rokasgrāmatas uzdevums ir dot praktisku informāciju par tiesvedības procesu vadītājiem un uzņēmējiem, kam nav juridiskas izglītības un ikdienas pieredzes tiesu darbos vai juridisko jautājumu risināšanā; izdevums atklās, kuros jautājumos jāvēršas tiesā, kā jānoformē prasības pieteikums, kā notiek tiesvedība civilajās un administratīvajās lietās, kā arī starptautisko normatīvo aktu nianses. Tiesvedības rokasgrāmatai ir pielikums - CD ar procesuālo dokumentu paraugiem.

Eiropas start-up konkursā «InnoStars Awards 2019» laureātu vidū ierindoti divi start-up uzņēmumi no Latvijas - «MedHydrogel» un «Vigo».

No kopskaitā 116 pretendentiem tika izvēlēti 15 uzvarētāji, kuri dalījās ar inovatīvajiem risinājumiem veselības aprūpē, katram balvā saņemot 25 000 eiro lielu finansējumu, apmācības un mentoru piesaisti. Latvijas start-up uzņēmēji izcēlās ar redzes aizsardzības tehnoloģiju pēc ķīmiskām acu traumām un rehabilitācijas rokasgrāmatu, kas izmanto mākslīgo intelektu. Konkursu organizē «EIT Health», kas ir viena no lielākajām Eiropas publiskā privātā sektora partnerībām veselības aprūpes inovāciju jomā.

Konkurss norisinājās jau trešo gadu, un tā uzvarētāji tika izvēlēti no 116 dalībniekiem, kuri pārstāvēja 13 valstis, kas iekļaujas «EIT Health» programmā «Reģionālā inovācijas shēma» (RIS). Kā šī gada uzvarētāji tika atzīti 15 start-up uzņēmumi no Centrālās, Austrumu un Dienvideiropas valstīm, kas joprojām turpina pilnveidoties veselības aprūpes inovāciju jomā. Ekspertu komisijas izvirzīto start-up uzņēmumu vidū bija pieci uzņēmumi no Portugāles, pa diviem no Latvijas, Polijas, Ungārijas, un pa vienam no Čehijas, Lietuvas, Itālijas un Rumānijas. Katram finālistam tika piešķirts finansējums 25 000 eiro apmērā, kā arī apmācības, individuālais mentorings četru mēnešu garumā un iespēja piedalīties divās apmācību programmās Eiropā.

30. augustā norisinājās pirmā intelektuālā sporta diena grāmatvežiem un viņu draugiem Zelta Jumis 2014. Pasākumā piedalījās 28 atraktīvas komandas, kas devās aizraujošās «pilsētas medībās» tuvējā Pārdaugavā. Divarpus sacensību stundās dalībniekiem bija jāapmeklē 20 foto-orientēšanās punkti Āgenskalnā un Torņakalnā, kā arī jāapliecina savs komandas gars, erudīcija, atjautība un grāmatvedības zināšanas speciālo un izaicinājuma uzdevumu punktos.

PALDIES komandām par patiesu piedalīšanās prieku Dienas Biznesa rokasgrāmatu kontrolpunktā, kura aktivitātē pierādījāt savu profesionalitāti un izcilās prasmes orientēties Dienas Biznesa rokasgrāmatu plašajā klāstā (http://handbooks.lv/). Uz tikšanos!

Zelta Jumis 2014 organizēja sabiedrība Tilde sadarbībā ar Dienas Biznesa rokasgrāmatām.

Pasākuma videoapskats pieejams šeit: https://www.youtube.com/watch?v=6HagHo3l-bA

Pasākuma fotogrāfijas apskatāmas mājaslapā: http://www.tilde.lv/zelta-jumis/#galerija vai Facebook lapā facebook.com/zeltajumis.