Pagājušajā gadā sabiedrības uzmanības lokā arvien vairāk nonāca jautājumi, kas saistīti ar nākotnes pensiju kapitāla pārvaldīšanu. To veicināja gan jaunu tirgus dalībnieku ienākšana fondēto pensiju jomā, gan Latvijas Bankas rosinātās izmaiņas fondēto pensiju jeb pensiju 2. līmeņa regulējumā.

Rezultātā tika panākta valsts fondētās 2. līmeņa pensiju līdzekļu pārvaldīšanas izmaksu ierobežošana, pensiju sistēmas dalībniekiem nākotnē ietaupot vairākus desmitus miljonu eiro gadā.

Latvijas pensiju sistēma šķērsgriezumāLatvijā ir izveidotā moderna, trīs līmeņu pensiju uzkrāšanas sistēma. Pirmais līmenis būtībā ir pensija visierastākajā izpratnē – no katra nodokļa maksātāja sociālās apdrošināšanas iemaksām tiek izmaksātas pensijas esošajiem pensionāriem. Vienlaikus šīs iemaksas tiek reģistrētas katram individuāli un pensionējoties šo iemaksu kopsumma būs aprēķinātās pensijas pamatā.

Otrais līmenis ir valsts fondēto pensiju daļa. Tā tiek uzkrāta katra personīgajā kontā no nomaksātajiem nodokļiem, tur novirzot daļu no sociālās apdrošināšanas iemaksām. Šī nauda tiek izvietota finanšu tirgus instrumentos ar fondēto pensiju shēmas līdzekļu ieguldījumu plānu (pensiju plānu) starpniecību. Tos pārvalda ieguldījumu pārvaldes sabiedrības, kurām Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) izsniedz licenci šī pakalpojuma sniegšanai. Otrā pensiju līmeņa mērķis ir skaidri definēts Valsts fondēto pensiju likumā – nepalielinot kopējo iemaksu apmēru vecuma pensijām, dot iespēju iegūt papildu pensijas kapitālu. Pensionējoties šī uzkrātā fondētā pensija tiek pievienota pirmā līmeņa uzkrātajam kapitālam, no kā tad arī rēķina vecuma pensiju, vai arī par šo naudu var iegādāties mūža pensijas apdrošināšanas polisi.

Kopš gada sākuma par 6000 cilvēkiem pieaudzis valsts fondēto pensiju shēmas (VFPS) dalībnieku skaits, un marta beigās valsts fondēto pensiju shēmā bija reģistrēti 1,2 miljoni dalībnieku, liecina Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) apkopotie dati.

Kā obligātie valsts fondēto pensiju shēmas dalībnieki bija reģistrētas 705 tūkstoši personu, brīvprātīgi valsts fondēto pensiju shēmai pievienojušies 495 tūkstoši dalībnieku. Valsts fondēto pensiju shēmas dalībnieku vidējais vecums ir 39 gadi; obligāto dalībnieku vidējais vecums ir 30,4 gadi, brīvprātīgo – 51 gads.

Pašlaik valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļus pārvalda astoņi privātie līdzekļu pārvaldītāji, kopā piedāvājot 26 ieguldījumu plānus. Visvairāk dalībnieku ir līdzekļu pārvaldītājiem Swedbank IPS AS, IPAS SEB Wealth Management un IPAS Citadele Asset Management. Vispopulārākais ir Swedbank pensiju ieguldījumu plāns Dinamika.

Valsts fondēto pensiju sistēmas dalībniekus plānots papildu informēt par valsts fondēto pensiju sistēmas riskiem, tādējādi nodrošinot viņu interešu aizsardzību, informē Labklājības ministrija (LM).

Lai to īstenotu, Finanšu kapitāla un tirgus komisijai (FKTK) būs jāizstrādā īpašs un detalizēts dokuments – dalībniekiem paredzētā pamatinformācija. To paredzēts sagatavot katram ieguldījumu plānam, lai shēmas dalībnieki izprastu ieguldījumu būtiskākos aspektus, pārvaldes izmaksas un varētu pieņemt pamatotu lēmumu par piedāvāto ieguldījumu.

Iepriekšminēto paredz grozījumi Ministru kabineta noteikumos par valsts fondēto pensiju shēmas darbību, kas ceturtdien izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē. Tie vēl jāsaskaņo ar ministrijām un jāapstiprina valdībā. Plānots, ka noteikumi stāsies spēkā 2015.gada 1.janvārī.

Valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldīšanai Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) slēdz līgumus ar līdzekļu pārvaldītājiem. Fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājs izstrādā vienu vai vairākus fondēto pensiju shēmas līdzekļu ieguldījumu plānus — sistematizētu tādu noteikumu kopumus, pēc kuriem notiek fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldīšana un kuri ir izklāstīti katra attiecīgā ieguldījumu plāna prospektā. Ieguldījumu plāna prospekts (prospekti) ir VSAA un fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītāja noslēgtā līguma neatņemama sastāvdaļa.

Valsts fondēto pensiju sistēmas dalībniekus no 2015.gada 1.janvāra papildu informēs par valsts fondēto pensiju sistēmas riskiem, tādējādi nodrošinot viņu interešu aizsardzību, informē Labklājības ministrija (LM).

Lai to īstenotu, Finanšu kapitāla un tirgus komisijai (FKTK) būs jāizstrādā īpašs un detalizēts dokuments – dalībniekiem paredzētā pamatinformācija. To paredzēts sagatavot katram ieguldījumu plānam, lai shēmas dalībnieki izprastu ieguldījumu būtiskākos aspektus, pārvaldes izmaksas un varētu pieņemt pamatotu lēmumu par piedāvāto ieguldījumu.

To paredz valdībā apstiprinātie grozījumi Ministru kabineta Noteikumos par valsts fondēto pensiju shēmas darbību. Noteikumi stāsies spēkā 2015.gada 1.janvārī.

Valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldīšanai Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) slēdz līgumus ar līdzekļu pārvaldītājiem. Fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājs izstrādā vienu vai vairākus fondēto pensiju shēmas līdzekļu ieguldījumu plānus — sistematizētu tādu noteikumu kopumus, pēc kuriem notiek fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldīšana un kuri ir izklāstīti katra attiecīgā ieguldījumu plāna prospektā. Ieguldījumu plāna prospekts (prospekti) ir VSAA un fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītāja noslēgtā līguma neatņemama sastāvdaļa.

Gan Latvijas valsts fondēto pensiju shēmas plāni, gan privātie pensiju fondi saviem dalībniekiem spējuši nodrošināt būtisku ieguldījumu atdevi vidēji 3-4% apmērā.

Gada trešajā ceturksnī augstāku ienesīgumu ir nodrošinājuši sabalansētie un aktīvie pensiju plāni, kas vairāk līdzekļu iegulda akciju tirgos, liecina jaunākais Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) Pensiju fondu apskats.

Valsts fondēto pensiju shēmā uzkrātie līdzekļi palielinās, pieaug gan dalībnieku iemaksas, gan ieguldījumu peļņa, ko nodrošina pensiju pārvadītāji. 2016. gada 3. ceturksnī uzkrāto līdzekļu apjoms palielinājies par 136 miljoniem, no kā 101 miljons eiro ir iemaksas, bet 35 miljoni eiro – tīrais investīciju rezultāts (no kā atskaitīti visi ar līdzekļu pārvaldīšanu saistītie izdevumi). Kopumā 2.pensiju līmenī ir uzkrāti 2,647 miljardus eiro. No tiem 2,2 miljardus veido dalībnieku veiktās iemaksas, bet 432 miljonus – fondu pārvaldītāju nodrošinātā peļņa 2. līmeņa pensiju sistēmas dalībniekiem.

Valsts sekretāru sanāksmē Finanšu ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu «Noteikumi par Valsts kases darbību valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldīšanā». Noteikumu projektus sagatavots atbilstoši 2002. gada 31.†oktobra likumam "Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā", kura spēkā stāšanās rezultātā mainījies 2001. gada 12. jūnija noteikumu Nr. 253 "Noteikumi par Valsts kases darbību valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldīšanā" izdošanas pamatojums, jo Valsts fondēto pensiju likuma 11.panta pirmajā daļā un otrās daļas 1.punktā tika veikti grozījumi,norādīts Valsts kancelejas Komunikāciju departamenta informācijā. Projekts sagatavots uz 2001. gada 12.jūnija noteikumu Nr. 253 "Noteikumi par Valsts kases darbību valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldīšanā" pamata, tajā veiktas izmaiņas, kurās ņemts vērā: likums «Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām», ar kuru spēku zaudējis likums «Par valsts un pašvaldību pasūtījumu». Valsts fondēto pensiju likums, kas nepieļauj ieguldījumiem noteikto ierobežojumu pārkāpumus, t.sk. no valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītāja (Valsts kases) neatkarīgu apstākļu dēļ. Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā – pārejas noteikumu 1.punktā, kur paplašināts finanšu instrumentu loks, kuros Valsts kasei ir tiesības ieguldīt tai pārvaldīšanā nodotos valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļus. Jaunie valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu izvietošanas instrumenti ir hipotekārās ķīlu zīmes un noguldījumu sertifikāti. Valsts kasei pārvaldīšanā nodoto valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu turētājbankas izvēles nosacījumi,norādīts Valsts kancelejas Komunikāciju departamenta informācijā.

Iedzīvotājiem būs iespēja mantot otrajā pensiju līmenī uzkrāto kapitālu, paredz Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā trešdien, 13.jūnijā, otrajam lasījumam Saeimā atbalstītie grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā.

Saskaņā ar komisijā atbalstītajiem priekšlikumiem fondēto pensiju shēmas dalībniekam būs tiesības izvēlēties, kā tiks izmantots viņa uzkrātais kapitāls 2.pensiju līmenī, ja persona mirusi pirms vecuma pensijas sasniegšanas.

Likumprojekts paredz, ka fondēto pensiju shēmas dalībnieks savu uzkrāto kapitālu viņa nāves gadījumā varēs atstāt mantojumā Civillikumā noteiktajā kārtībā. Tāpat paredzēta iespēja uzkrājumu pieskaitīt citas personas pensiju kapitālam.

Savukārt, ja shēmas dalībnieks izvēli nebūs izdarījis, tad uzkrājumu paredzēts ieskaitīt valsts pensiju speciālajā budžetā un ņemt vērā, aprēķinot apgādnieka zaudējuma pensiju.

Paredzēts, ka pensiju shēmas dalībniekam būs iespēja savu izvēli mainīt neierobežoti vairākkārt, jo, mainoties pensiju shēmas uzkrājuma apmēram vai ģimenes stāvoklim, dažādos dzīves posmos katra no iespējām varētu būt izdevīgāka. Tas pensiju shēmas dalībniekam sniegtu papildu motivāciju regulāri interesēties par saviem pensiju uzkrājumiem un veikto sociālo iemaksu apmēru, tādējādi arī sekmējot ēnu ekonomikas mazināšanos, komisijas sēdē atzīmēja Labklājības ministrijas pārstāvji.

Latvijā palielinās valsts fondēto pensiju shēmā uzkrātie līdzekļi – 2016. gada 2. ceturksnī uzkrāto līdzekļu apjoms palielinājies par 102 miljoniem, kopumā pārsniedzot 2,5 miljardus eiro.

No šiem līdzekļiem aptuveni 2,1 miljardu veido dalībnieku veiktās iemaksas, bet 397 miljonus – fondu pārvaldītāju nodrošinātā peļņa 2. līmeņa pensiju sistēmas dalībniekiem, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) Pensiju fondu apskats.

Savukārt privātajos pensiju fondos uzkrātā kapitāla vērtība šā gada 2. ceturksnī pieaugusi par 8,5 miljoniem eiro, sasniedzot 340,3 miljonus eiro. Pieaugumu nodrošinājušas dalībnieku iemaksas 14,1 miljona eiro apmērā un ieguldījumu peļņa 2,7 miljonu apmērā. Savukārt izmaksas no privātajiem pensiju fondiem trīs mēnešos veiktas 8,3 miljonu eiro apmērā.

Saeima pirmajā lasījumā atbalstījusi Grozījumus Valsts fondēto pensiju likumā, paplašinot pensiju pārvaldītāju loku.

Lai netiktu ierobežots to subjektu loks, kas ir tiesīgi pārvaldīt un turēt valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļus, likumprojekts papildina likumu ar normu, kas paplašina valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītāju loku, nosakot, ka turpmāk valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļus būs tiesīgas pārvaldīt ne tikai Latvijā reģistrētas ieguldījumu pārvaldes sabiedrības, bet arī Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī reģistrētu ieguldījumu pārvaldes sabiedrību filiāles Latvijā. Vienlaikus tiek paplašināts arī valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu turētāju loks, nosakot, ka valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļus būs tiesīgas turēt Latvijā reģistrētas bankas un Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī reģistrētu banku filiāles Latvijā. Likumprojekts paredz izslēgt no likuma normu par fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītāju licencēšanu, nosakot elektronisku reģistrāciju. Vienlaikus likums tiek papildināts ar jaunu nodaļu, kas nosaka fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītāju reģistrācijas kārtību.

Latvijas pensiju fondi šā gada pirmajos trīs ceturkšņos ir saglabājuši pozitīvu ienesīgumu gan valsts fondēto pensiju, gan privāto pensiju fondiem, kaut arī pasaules finanšu tirgos bijušas ļoti būtiskas svārstības, ziņo Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) Pensiju fondu apskats par 2015. gada pirmajiem deviņiem mēnešiem.

Pirmā ceturkšņa straujajam cenu pieaugumam attīstīto valstu akciju tirgos ir sekojuši cenu kritumi nākamajos divos ceturkšņos. «Tomēr nevajadzētu pārspīlēt viena vai divu ceturkšņu ietekmi uz valsts fondēto pensiju shēmas darbību. Maratona skrējējus nevērtē pēc tā, kā viņi skrien 100 metru sprintu,» norāda LKA Pensiju fondu apskata autori.

Visu 2.līmeņa plānu vidējais ienesīgums kopš 2015. gada sākuma sasniedz 0,28%. Aktīvo un sabalansēto plānu vērtības, atbilstoši augstākam riska līmenim, ir bijušas pakļautas daudz straujākām svārstībām, tādēļ konservatīvo plānu vidējais ienesīgums kopš gada sākuma bijis 0,75%, aktīvo plānu – 0,13%.

Valdība otrdien, 28.jūlijā, izskatīja Labklājības ministrijas (LM) informatīvo ziņojumu, kas izstrādāts, lai izvērtētu sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes samazinājumu valsts fondēto pensiju shēmā un tā ietekmi uz shēmas dalībnieka vecuma pensijas kapitālu.

Iepriekšminēto paredz LM informatīvais ziņojums Par iemaksu likmes valsts fondēto pensiju shēmā samazinājumu no 2009.gada un tā ietekmi uz valsts fondēto pensiju shēmas dalībnieka vecuma pensijas kapitālu.

Lai gan līdz 2009.gadam iemaksu likmes pārdale starp pensiju 1.līmeni un 2.līmeni finansiāli noritēja veiksmīgi, tomēr jau situācija 2009.gada sociālajā budžetā pierādīja, ka noteiktā iemaksu likme ir par augstu (2008.gadā – 8%), tādejādi apgrūtinot saistību izpildi solidaritātes līmenī. Līdz ar to tika veiktas vairākas izmaiņas Valsts fondēto pensiju likumā, nosakot iemaksu likmi no 2009.gada 2% apmērā, bet sākot no 2016.gada – 6% apmērā. Iemaksu summa, kas atbilst pensiju 2.līmeņa iemaksu likmes samazinājumam, attiecīgi palielina iemaksu summu pensiju 1.līmenī, tādējādi palielinot nākotnes pensijas apmēru 1.līmenī.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien izskatīšanai galīgajā lasījumā vienbalsīgi atbalstīja grozījumus Valsts fondēto pensiju likumā, kas paredz iespēju iedzīvotājiem mantot otrajā pensiju līmenī uzkrāto kapitālu.

Komisijā atbalstītais likumprojekts paredz, ka fondēto pensiju shēmas dalībniekam būs tiesības izvēlēties, kā tiks izmantots viņa uzkrātais kapitāls 2.pensiju līmenī gadījumā, ja persona nomirs pirms vecuma pensijas sasniegšanas, aģentūru LETA informēja Saeimas Preses dienestā.

Likumprojekts paredz, ka fondēto pensiju shēmas dalībnieks savu uzkrāto kapitālu viņa nāves gadījumā varēs atstāt mantojumā Civillikumā noteiktajā kārtībā. Tāpat paredzēta iespēja uzkrājumu pieskaitīt citas personas pensiju kapitālam.

Savukārt, ja shēmas dalībnieks izvēli nebūs izdarījis, tad uzkrājumu paredzēts ieskaitīt valsts pensiju speciālajā budžetā un ņemt vērā, aprēķinot apgādnieka zaudējuma pensiju.

Iecere mazināt iemaksas pensiju otrajā līmenī būtu ļoti nepareizs lēmums, sacīja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.

Viņš skaidroja, ka pensiju otrais līmenis ir radīts saistībā ar demogrāfiskajiem izaicinājumiem, kas gaida nākotnē. "Pēdējos gados darba tirgū ienākuši daudzi jauni cilvēki, bet tas arī ir maksimums un tā īsti ar sabiedrības novecošanu saskarsimies nākamajos gados. Demogrāfiskās problēmas kļūs izteiktākas un pensiju otrajam līmenim būs svarīga loma, lai saglabātu pensiju sistēmas stabilitāti," teica Rutkaste.

Aizvietošanas koeficients pensija pret ienākumiem darba dzīvē jau patlaban ir aptuveni 40%, bet nākotnē tas tikai kritīsies un ap 2040.-2050.gadu būs ap 20%, skaidroja ekonomists.

"Līdz ar to pensiju otrā līmeņa pienesums kopējā pensijas apmērā pieaugs. Arī ar esošo sistēmu novecošanās problēmu dēļ nākotnes pensijas draud būt ļoti zemas, tāpēc priekšlikumi pārdalīt iemaksas pensiju otrajā līmenī ir sistēmas drupināšana un pirmsvēlēšanu mēģinājumi finansēt neatliekamās vajadzības uz nākotnes rēķina un iegūt kādas vēlētāju balsis," sacīja Rutkaste.

Reālas konkurences pensiju 2.līmeņa pārvaldnieku vidū līdz šim nav bijis un viens no galvenajiem iemesliem ir cilvēku neinformētība par to, kādi ir viņu uzkrājumi fondēto pensiju sistēmā un to atdeve, atzina jaunā pensiju pārvaldnieka Indexo valdes priekšsēdētājs Valdis Siksnis.

«Līdz šim 2.pensiju līmeņa pārvalde ir bijusi pilnīga miera osta un pīļu dīķis,» uzsvēra Siksnis, norādot, ka līdzšinējie tirgus dalībnieki ar esošo situāciju ir samierinājušies un pat necenšas konkurēt pēc būtības - ar komisiju maksām vai atšķirīgām pensiju kapitāla pārvaldes filozofijām.

«It kā mums ir seši septiņi pārvaldnieki, bet ar ko viņi atšķiras? Es uz šo jautājumu nevaru atbildēt. Komisijas maksas visiem ir identiskas - likumā atļautajā maksimālajā līmenī. Vai kāds piedāvā atšķirīgu ieguldījumu filozofiju? Atšķirības ir minimālas. Pensiju plāni tiek pārdoti ar iPhone loteriju palīdzību, ar atlaidēm kādiem citiem bankas pakalpojumiem, dažās bankās, pirms jūs varēsiet lietot internetbanku, jums būs jātiek vaļā no agresīva reklāmas bannera «Apstiprini savu dalību 2.pensiju plānā», kur tikai ar brillēm būs saskatāma podziņa Nē. Es domāju, ka tā nav atbildīga pārdošana. Šo darbību rezultātā attiecīgās bankas pensiju pārvaldnieku tirgus daļa gandrīz perfekti korelē ar to, kāda ir bankas klientu bāze kopumā. Savukārt tam nav nekādas korelācijas ar pensiju plānu atdevi. Tas pensiju plānu pārvaldniekus pat nemotivē kaut ko darīt citādāk. Piemēram, vissliktākā atdeve desmit gadu laikā ir Swedbank ieguldījumu plānam Dinamika, bet tam ir dominējošā tirgus daļa,» pauda Siksnis.

Pensiju 2. līmeņa plānu ienesīgums šā gada pirmajā pusgadā bijis 0,04%, savukārt pensiju 3. līmeņa plānu ienesīgums pirmo pusgadu beidzis ar nulles ienesīgumu, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas dati.

Pēc ļoti veiksmīgā 2012. gada, kad straujus cenu pieaugumus uzrādīja praktiski visi pasaules finanšu tirgus sektori un Latvijas pensiju fondi ieguldītājiem nodrošināja vidējo peļņu tuvu 10%, šā gada pirmā puse investīciju rezultātu ziņā pagājusi daudz piezemētāk, norāda LKA. Tomēr pensiju plānu pārvaldītāji ir spējuši kopumā saglabāt un palielināt pensiju fondu līdzekļus, izvēloties diversificētus ieguldījumus.

Latvijas valsts fondēto pensiju plānu vidējais ienesīgums pirmajā pusgadā ir noturējies pozitīvā teritorijā ar 0,04% ienesīgumu kopš gada sākuma. Savukārt 12 mēnešu vidējais ienesīgums 2. līmeņa pensiju plāniem uz jūnija beigām bija 4,74% gadā.

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Valsts fondēto pensiju likumā, kas paredz iespēju iedzīvotājiem mantot otrajā pensiju līmenī uzkrāto kapitālu.

Likums paredz, ka fondēto pensiju shēmas dalībniekam būs tiesības izvēlēties, kā tiks izmantots viņa uzkrātais kapitāls 2.pensiju līmenī gadījumā, ja persona nomirs pirms vecuma pensijas sasniegšanas, aģentūru LETA informēja Saeimas Preses dienestā.

Fondēto pensiju shēmas dalībnieks savu uzkrāto kapitālu viņa nāves gadījumā varēs atstāt mantojumā Civillikumā noteiktajā kārtībā. Tāpat paredzēta iespēja uzkrājumu pieskaitīt citas personas pensiju kapitālam.

Savukārt, ja shēmas dalībnieks izvēli nebūs izdarījis, tad uzkrājumu paredzēts ieskaitīt valsts pensiju speciālajā budžetā un ņemt vērā, aprēķinot apgādnieka zaudējuma pensiju.

Paredzēts, ka pensiju shēmas dalībniekam būs iespēja savu izvēli mainīt neierobežotu reižu skaitu, jo, mainoties pensiju shēmas uzkrājuma apmēram vai ģimenes stāvoklim, dažādos dzīves posmos katra no iespējām varētu būt izdevīgāka. Tas pensiju shēmas dalībniekam sniegtu papildu motivāciju regulāri interesēties par saviem pensiju uzkrājumiem un veikto sociālo iemaksu apmēru, tādējādi arī sekmējot ēnu ekonomikas mazināšanos, grozījumu izskatīšanas gaitā iepriekš atzīmēja Labklājības ministrijas pārstāvji.

Samērā bieži dzirdam dažādus radikālus priekšlikumus par to, kur labāk novirzīt pensiju 2. līmeņa līdzekļus. Piemēram, pēdējo pāris gadu populārs kļuvis ierosinājums iepludināt visu pensiju 2. līmenī uzkrāto kapitālu Latvijas tautsaimniecībā, saremontēt Latvijas lauku ceļus un tamlīdzīgi.

Fakts, ka pat teorētiski netiek izskatītas iespējas, kā pensiju 2.līmeņa līdzekļi varētu strādāt Latvijas ekonomikas labā, kas pēc būtības ir pozitīva iniciatīva, nav tik būtisks, kā tas, ka šiem radikālajiem mūsu pensiju naudas izlietošanas priekšlikumiem ir visai apšaubāms pamats.

Proti, atminoties Satversmes tiesas spriedumu 2010.gada nogalē lietā, kas tika ierosināta par pensiju 2.līmeņa iemaksu samazinājumu no 8% līdz 2% 2008.gadā un pakāpenisko iemaksu palielināšanu līdz 6%, sprieduma tekstā ir atrodami sekojoši būtiski secinājumi:

• Fondēto pensiju shēmas izveidošana un likumā noteiktie tās darbības pamatprincipi paši par sevi radīja personām paļāvību uz to, ka fondēto pensiju shēma tiks īstenota tā, lai veidotu pensijas kapitāla uzkrājumu;

Plānots paplašināt valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu investēšanas iespējas Latvijas finanšu tirgū, paaugstinot limitus augstāka riska ieguldījumiem, liecina Labklājības ministrijas (LM) sadarbībā ar ekspertiem izstrādātie grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā, kas ceturtdien izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē.

Vienlaikus būs noteiktas arī papildu prasības līdzekļu pārvaldītājiem jeb risku samazināšanas mehānismi dalībnieku interešu aizsardzībai.

Likumprojekts paredz līdzekļu pārvaldītājiem pienākumu segt zaudējumus, kas radušies ieguldījumu plāna dalībniekiem ieguldījumu noteikumu pārkāpumu dēļ, kā arī palielināt līdzekļu pārvaldītājiem noteikto minimālā kapitāla prasību. Tādējādi būs iespējams nodrošināt, ka līdzekļu pārvaldītājs spēj pildīt likumā iestrādātās prasības.

Vienlaikus paredzēts noteikt, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisijai būs jāizstrādā detalizēts ieguldītājiem paredzētās pamatinformācijas formāts un saturs. Tas nepieciešams, lai shēmas dalībnieki izprastu ieguldījumu būtiskākos aspektus, pārvaldes izmaksas un varētu pieņemt pamatotu lēmumu par piedāvāto ieguldījumu.

Nākotnē tiks paplašinātas valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu investēšanas iespējas Latvijas finanšu tirgū, paaugstinot limitus augstāka riska ieguldījumiem, liecina otrdien valdībā apstiprinātās izmaiņas Valsts fondēto pensiju likumā.

Vienlaikus noteiktas arī papildu prasības līdzekļu pārvaldītājiem jeb risku samazināšanas mehānismi dalībnieku interešu aizsardzībai.

Likumprojekts paredz palielināt limitu īpatsvaram vienā ieguldījumu fondā un vienā alternatīvo ieguldījumu fondā, palielināt limitu īpatsvaram no ieguldījumu fonda neto aktīviem, kā arī palielināt ieguldījumu īpatsvaru riska kapitālā. Taču, paplašinot investēšanas iespējas, būs noteiktas minimālās pamatkapitāla prasības līdzekļu pārvaldītājiem, kā arī noteiktas prasības līdzekļu pārvaldītājam atlīdzināt ieguldījumu plānu dalībniekiem radītos zaudējumus ieguldījumu noteikumu pārkāpšanas gadījumā un atbilstošas naudas plūsmas nodrošināšanai.

Uzņēmums var nodarīt pāri darbiniekiem, ja izdevīgāku pakalpojumu saņemšanai bankās pārvietos viņu papildpensiju uzkrājumus. Patlaban Latvijā darbojas 5 atklātie pensiju fondi, kuri pieder bankām. No tiem lielākie ir trīs - SEB Unipensija, Parex atklātais pensiju fonds un Hansa atklātais pensiju fonds.

Praktiski visas bankas piedāvā uzņēmumiem izdevīgākus nosacījumus, ja tie tieši ar to banku piederošajiem pensiju fondiem noslēgs līgumu par papildu pensijas krāšanu darbiniekiem 3. pensiju līmenī. No vienas puses, bankas piedāvā bonusus, lai vispār aktivizētu 3. pensiju līmeni, kura apjomi atklātajos pensiju fondos krietni atpaliek no, piemēram, 2. pensiju līmeņa apjomiem. No otras puses, augošā tirgū ir svarīgi iegūt un nostiprināt pozīcijas, jo, 3. pensiju līmeņa apjomiem augot, par ko pārliecināti arī paši pārvaldītāji, tirgū varētu parādīties jauni spēlētāji, kuri arī varētu piedāvāt klientiem "zelta kalnus", pieļauj speciālisti. "Patlaban nopietnu tirgus spēlētāju nav daudz, bet konkurence starp tiem palielinās.

Jau gandrīz 1,3 miljoniem cilvēku Latvijā paralēli parastajai valsts nodrošinātajai vecuma pensijai papildus uzkrājums vecumdienām veidojas arī pensiju 2. līmenī. Šī ir tā saucamā uzkrājošā pensija, jo nauda tiek ieguldīta ar mērķi gūt papildu ienākumus, lai vecumdienās cilvēks saņemtu ne tikai iemaksāto, bet arī peļņas procentus. Būtiska izmaiņa, kas stājas spēkā jau pēc diviem mēnešiem (no 2020.g. 1. janvāra) – pensiju 2. līmeņa uzkrājumus varēs mantot.

Iespēja saviem tuviniekiem nodot mantojumā paša sakrāto stiprina uzticību taisnīgai nodokļu apritei un pensiju sistēmai kopumā, jo cilvēka uzkrātais nekur «neizgaist», bet atgriežas paša ģimenē.

Mantošanas iespējas

Katrs pensiju otrā līmeņa krājējs varēs izvēlēties vienu no trim mantošanas iespējām, kas stātos spēkā gadījumā, ja cilvēks nomirst pirms pensijas vecuma sasniegšanas.

Pirmā iespēja ir pievienot savu pensiju 2. līmeņa uzkrāto kapitālu citas personas pensiju 2.līmeņa kapitālam. Tas nozīmē, ka, izvēloties pievienot savu plānu ģimenes locekļu vai tuvinieku pensiju 2.līmeņa plānam, viņam, sasniedzot pensijas vecumu, būs iespēja saņemt lielāku pensiju, jo uzkrājumam tiks pieskaitīts klāt mirušās personas uzkrātais. Svarīgi, ka norādīt varēs tikai vienu šādu personu, kurai arī jābūt pensiju 2. līmeņa dalībniekam. Ja šī persona nebūs iepriekš veidojusi uzkrājumu pensiju 2.līmenī, tad šis uzkrājums tiks nodots mantošanai Civillikumā noteiktajā kārtībā.

Valsts fondēto pensiju shēmas jeb pensiju 2.līmeņa aktīvi pērn auguši par vairāk nekā 327 miljoniem eiro, no kuriem 37 miljoni eiro ir peļņa no ieguldījumiem, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas apkopotā informācija.

Pērn auga iemaksas pensiju 2.līmenī, un kopējās iemaksas 2015.gadā bija aptuveni 290 miljoni eiro.

Kopējais valsts fondēto pensiju shēmas aktīvu apjoms pašlaik pārsniedz 2,336 miljardus eiro. No šīs summas 1,94 miljardi eiro ir Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras ieskaitītie līdzekļi. Savukārt 394 miljoni eiro ir līdzekļu pārvaldītāju nopelnītā summa - tīrais investīciju rezultāts, no kura atskaitīti visi ar aktīvu pārvaldīšanu un administrēšanu saistītie izdevumi.

Pagājušā gada maijā 2.pensiju līmeņa plāni sāka saņemt iemaksas pēc palielinātas 5% likmes.

Vidējas uzkrājums uz vienu pensiju 2.līmeņa dalībnieku 2015.gada beigas bija 1862 eiro. 2015.gada laikā viena shēmas dalībnieka vidējais uzkrājums audzis par 15,8% jeb 254,5 eiro.

Šā gada trešajā ceturksnī 2. pensiju līmenī 3.ceturkšņa laikā nākotnes pensionāru kapitāls peļņas rezultātā palielināts par 12 miljoniem latu, bet trešajā pensiju līmenī – par 1,2 miljoniem latu, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) pensiju fondu apskats.

Kopumā pensiju fondu pārvaldītāji šogad nodrošinājuši pensiju līdzekļu ienesīgumu 1-1,5% robežās.

Kopš valsts fondēto pensiju shēmas darbības sākuma līdzekļu pārvaldītāji dalībniekiem ir nopelnījuši aptuveni 180 miljonus latu, kas ir 16% no kopējiem shēmas aktīviem 1,13 miljardu latu vērtībā. Šī summa ir tīrais investīciju rezultāts, no kura ir atskaitīti visi ar aktīvu pārvaldīšanu un administrēšanu saistītie izdevumi – atlīdzības pārvaldītājiem, turētājbankām un citas izmaksas.

3. ceturksnis bija pirmais pilnais ceturksnis, kad valsts fondēto pensiju shēmā tika ieskaitītas iemaksas pēc paaugstinātās 4% likmes. Operatīvie dati liecina, ka iemaksas šajā ceturksnī sasniedza 41 miljonu latu, bet investīciju peļņa bija 12 miljoni latu. Septembra beigās valsts fondēto pensiju shēmas dalībnieku skaits pārsniedza 1,2 miljonus.

Valsts fondēto pensiju shēmā 2003. gads ir ievērojams ar sešu privāto līdzekļu pārvaldītāju iesaistīšanos, dodot sociāli apdrošinātajām personām lielāku iespēju izvēlēties savu fondētās pensijas kapitāla pārvaldītāju. Šie līdzekļu pārvaldītāji ir Hansa Fondi, Optimus Fondi, Parekss ieguldījumu sabiedrība, Baltikums Asset Management, Latvijas vadošo apdrošinātāju ieguldījumu sabiedrība un Suprema Fondi. Tā šobrīd, ieskaitot Valsts kasi, darbojas kopā septiņi līdzekļu pārvaldītāji. Pašlaik fondēto pensiju dalībniekiem tiek piedāvāts izvēlēties kādu no 16 privāto līdzekļu pārvaldītāju piedāvātajiem ieguldījumu plāniem ar atšķirīgu ieguldījumu politiku vai arī vienīgo valstisko — Valsts kases ieguldījumu plānu. Kādu no privātajiem līdzekļu pārvaldītājiem par savu fondētās pensijas kapitāla pārvaldītāju 2003. gadā ir izvēlējušies 237 103 otrā pensiju līmeņa dalībnieki. Tādejādi privātajiem līdzekļu pārvaldītājiem ir novirzīti jau 12.65 milj. latu no kopējiem valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļiem. Pagājušajā gadā ir domāts arī par klientu ērtībām. Lai otrā pensiju līmeņa dalībnieki iesniegumus par valsts fondētās pensijas kapitāla līdzekļu pārvaldītāja un ieguldījumu plāna izvēli varētu iesniegt ne tikai AS Hansabanka, AS Latvijas Unibanka un AS Parekss banka, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra 2003. gadā noslēdza sadarbības līgumus arī ar apdrošināšanas akciju sabiedrībām Balta, Balta dzīvība, ar Akciju komercbanku Baltikums, Nordea Bank Finland Plc Latvijas filiāli, ar SIA Turbo C 4U, AS Latvijas Ekonomiskā komercbanka, kā arī ar pašiem līdzekļu pārvaldītājiem. Līdz 2003. gada 31. decembrim valsts fondēto pensiju shēmā bija reģistrēts 495.1 tūkstotis dalībnieku. Kā obligātie valsts fondēto pensiju shēmas dalībnieki bija reģistrēti 356.9 tūkstoši personu, kas ir par 49 tūkstošiem vairāk nekā 2002.gada 31.decembrī. Tiesības brīvprātīgi uzsākt dalību valsts fondēto pensiju shēmā līdz 2003. gada 31. decembrim ir izmantojuši vairāk nekā 138 tūkstoši personu — par 110 tūkstošiem vairāk nekā 2002.gada 31.decembrī. Straujais valsts fondēto pensiju shēmas brīvprātīgo dalībnieku skaita pieaugums 2003. gadā (4.9 reizes) varētu būt saistīts gan ar privāto līdzekļu pārvaldītāju iesaistīšanos tirgū, konkurējot ar Valsts kasi un īstenojot plašas reklāmas kampaņas, gan ar brīvprātīgo dalībnieku vecumu — no 31 līdz 51 gadam, kad jau vērojama aktīvāka interese par savu pensiju nākotnē.

Kopš 2004.gada 1.janvāra Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) daļu no valsts fondēto pensiju shēmas jeb pensiju 2.līmeņa administratīvajiem izdevumiem ietur no shēmas dalībnieku iemaksām. Sākot ar 2005.gada 1.janvāri šī likme ir noteikta 0,51% apmērā no katra shēmas dalībnieka iemaksām. Iepriekšējā gadā šie izdevumi bija 2,5% no shēmas dalībnieka iemaksām, Db nformēja VSAA. Administratīvo izdevumu likmes samazināšana ir saistīta ar dalībnieku skaita pieaugumu 2004.gadā un līdz ar to ar iemaksu apjoma palielināšanos. Dalībnieku skaits 2004.gadā palielinājies par 138,6 tūkstošiem, savukārt iemaksas pieaugušas par 22,6 miljoniem latu. Šo likmi ieturēt paredz Ministru kabineta noteikumu Nr.272 "Noteikumi par valsts fondēto pensiju shēmas darbību" 78.pants. Noteikumos minēts, ka sākot ar 2004.gada 1.janvāri izdevumi shēmas administrēšanai tiek segti no atskaitījumiem, ko VSAA ietur no shēmas dalībnieku iemaksām, un to maksimālais apmērs nedrīkst pārsniegt 2,5 % no katra shēmas dalībnieka gada iemaksu summas. Visi shēmas dalībnieki informāciju par shēmas administrēšanas izdevumiem 2004.gadā saņems konta izrakstā, kas tiks nosūtīts ne vēlāk kā līdz šā gada 30. aprīlim. Līdz 2005.gada 1.javārim valsts fondēto pensiju shēmā ir iesaistījušies 633 685 dalībnieki. Obligāti pievienoti 409 466, bet brīvprātīgi ir pieteikušies 224 219 dalībnieku. 66,2 % no visiem shēmas dalībniekiem ir izvēlējušies kādu no privātajiem līdzekļu pārvaldītājiem. Kopējais valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu apjoms ir sasniedzis 48,1 miljonu latu. Valsts kases ieguldījumu plānā ir novirzīti gandrīz 15 miljoni latu jeb 31,1 % no kopējo līdzekļu apjoma, savukārt 68,9 % ir novirzīti privāto līdzekļu pārvaldītāju ieguldījumu plānos.