Ir piepildījies Db rakstītais, un Hansabankas valdes priekšsēdētāja Ingrīda Blūma atstāj savu amatu. Aiziet arī viņas vietnieks Uģis Zemturis.

Uz jautājumu, kāpēc abi vadītāji nolēmuši Hansabanku pamest vienlaikus, viņi atbildēja, ka tas esot labākais veids - tādējādi uzreiz tiks atbrīvota vieta jaunai komandai.

Ceļš miglā tīts

Iepriekš izskanējis, ka I. Blūmai notiekot sarunas par darbu fiksēto sakaru uzņēmumā Lattelecom. Minēts, ka tas varētu būt Lattelecom valdes priekšsēdētāja amats, kurā patlaban darbojas Nils Melngailis. Taču Lattelecom grupas preses sekretāre Maija Celmiņa runas par I. Blūmas iespējamo darbu viņas pārstāvētajā uzņēmumā nedz noliedz, nedz apstiprina. "Nekāda vienošanās par amatiem panākta nav," apgalvo M. Celmiņa, šobrīd no plašākiem komentāriem atturoties. "Man nav bijuši nekādi piedāvājumi un par iepriekš izskanējušo neoficiālo versiju pati biju ļoti pārsteigta - tai nav nekāda pamata. Neeju no Hansabankas prom, lai strādātu kur citur," apgalvo I. Blūma. Lai arī tiek izteikti dažādi minējumi, ko viņa darīs turpmāk, tostarp izskanējis, ka I. Blūma varētu strādāt valsts aparātā vai ar to saistītā uzņēmumā, pati Hansabankas valdes priekšsēdētāja vairākkārt uzsver, ka viņai padomā neesot neviens konkrēts uzņēmums.

Klientu aktivitāte un darbinieku sniegums nodrošina labākos rezultātus kopš Hansabankas Grupas pastāvēšanas

2006. gads Hansabankas Grupai ir bijis veiksmīgākais kopš bankas pastāvēšanas. Klientu aktivitāte un augstvērtīgais darbinieku sniegums ļāvis nostiprināt tirgus daļas visos nozīmīgākajos bankas sektoros un jau otro gadu Hansabanka atzīta kā uzņēmums ar augstāko reputāciju Latvijā.

Hansabankas Grupas aktīvu apjoma pieaugums pērn bija 71%, kredītportfeļa pieaugums 83% un piesaistīto noguldījumu apjoma pieaugums 29% apmērā. Šie rādītāji apliecina klientu uzticību bankai, izvēloties banku kā sadarbības partneri biznesa attīstībai vai mājokļa iegādē, kā arī uzticot savu naudu noguldījumos un ieguldījumu produktos.

Hansabankas Grupas peļņa 2006.gadā bija 63.9 miljoni latu, kas ļaus attīstīt un pilnveidot bankas pakalpojumus, pārveidot filiāļu tīklu, kā arī turpināt daudzu nozīmīgu ziedošanas projektu realizāciju.

Pērn Hansabankas Grupa esot sasniegusi teicamus finanšu rezultātus - tās aktīvi pieauga par 32%, sasniedzot 5 061 miljonus latu, savukārt piesaistītie noguldījumi pieauguši par 162 miljoniem latu jeb 11%, liecina sniegtā informācija medijiem.

"Hansabankas Grupas peļņa 2007. gadā bija 100.3 miljoni latu, bet Hansabankas peļņa bija 98.9 miljoni latu. Ieņēmumi no pamatdarbības bija 212 miljoni latu, izdevumi 78 miljoni latu, sasniedzot izcilu izdevumu ienākumu rādītāju: 37%. 2007. gadā klientu skaits pieaudzis no 767 tūkstošiem 2006. gadā līdz 879 tūkstošiem jeb par 15%," liecina bankas izplatītā informācija medijiem.

Māris Avotiņš, Hansabankas valdes priekšsēdētājs: ''Klientu servisa pilnveidošana vienmēr ir bijusi Hansabankas prioritāte, un 2007. gadā veicām vairākus ļoti nozīmīgus darbus šajā jomā - pārskatījām un atjaunojām klientu servisa standartus un turpinājām filiāļu tīkla pārveidi un attīstīšanu. Mūsu mērķis, pie kura strādājām un turpināsim strādāt ilgtermiņā - individuāla pieeja un risinājumi katram klientam saskaņā ar viņa vajadzībām un dzīves ciklu. 2007. gadā mēs gandarīti vērojām, ka pakāpeniski mainās mūsu klientu paradumi - arvien vairāk izmanto uzkrājumu produktus, norēķinus ar kartēm, internetbanku un citus elektronisko norēķinu veidus. 2008. gadā attīstības kvalitāte būs svarīgāka par apjomiem, galveno uzsvaru liksim uz vēl labāku klientu apkalpošanu, inovatīvu pieeju produktiem un darba ražīguma celšanu.''

Hansabankas Grupa šī gada pirmajos trijos mēnešos veiksmīgi izpildījusi izvirzītos mērķus, turpinot izaugsmi un nostiprinoties kā stabilākā finanšu institūcija Latvijā.

Īpašu uzmanību banka pirmajos trijos mēnešos veltījusi uzkrājumu veicināšanai un vēl labāka servisa pilnveidošanai. Tika atvērtas arī jaunas klientu apkalpošanas vietas Liepājā un Rīgā, kā arī banka turpina ieviest jauno filiāļu dizainu jau iepriekš atvērtajās vietās.

Kā īpašs sasniegums atzīmējama starptautiskā žurnāla Global Finance atzinums, kas nosauca Hansabanku par labāko banku Latvijā 2006.gadā.

Kopumā Hansabankas Grupa sasniegusi ļoti labus finanšu rādītājus, kvalitatīvi turpinot palielināt kredītportfeli un uzrādot labus peļņas rezultātus, kas ļaus turpināt izaugsmi.

Kopējie Hansabankas Grupas aktīvi trijos mēnešos, salīdzinot ar gada sākumu, palielinājušies par 297 miljoniem latu, un uz 1. ceturkšņa beigām veidoja 4 140 miljonus latu.

Hansabankas izsniegtā VISA Classic karte Somijā strādā pa pusei, tas nozīmē, ka ar to ir iespējams norēķināties dažos veikalos, bet nevar izņemt naudu no bankomātiem, biznesa portālam Db.lv pastāstīja Somijā studējošs jaunietis, kuru visvairāk satraukusi bankas darbinieku attieksme. "Esam noskaidrojuši, ka daži mūsu bankas izdotu karšu veidi tehnisku iemeslu dēļ Somijā nestrādā. Iemesls ir noskaidrots un risinājums zināms - tas tiks ieviests tuvāko dienu laikā," Db.lv paskaidroja Hansabankas pārstāvis Ivars Svilāns.

"Man ir interesants stāstiņš par likstu, kura piemeklējusi pāris

studentus, kuri mācās Somijā," tā iesākas studenta stāstījums par nedienām ar Hansabankas kartēm. Bankas izsniegtā VISA Classic karte strādājot pa pusei - tas nozīmē, ka ar to esot iespējams norēķināties dažos veikalos, bet nevarot izņemt naudu no bankomātiem. Jaunietis stāstīja, ka pie vainas esot kartes jaunais čips. Tikai vairāk kā pēc četrām nedēļām Hansabanka esot atzinusi, ka problēma ir saistīta ar to, ka Somijas karšu lasītāji neprot sazināties ar Hansabankas izsniegto jauno čipu. "Problēmu sarežģīja tas fakts, ka mums vajadzēja maksāt par kopmītnēm vairākus simtus eiro. Zvanot uz Hansabankas "palīdzības" dienestu, no viņiem saņēmām vairākus ieteikumus, kuri netuvināja naudas iegūšanai, piemēram:

Valsts ieņēmumu dienests atgādina, ka līdz šī gada 30. aprīlim uzņēmumiem ir jāiesniedz gada pārskats. VID vērš uzmanību, ka saskaņā ar izmaiņām normatīvajos aktos no 2008. gada 1. jūlija uzņēmumu gada pārskati ir jāiesniedz tikai VID un vairs nav jāsniedz Uzņēmumu reģistrā.

Gada pārskats un tam attiecīgi pievienojamie dokumenti līdz 30. aprīlim (ieskaitot) ir jāiesniedz Latvijā reģistrētām komercsabiedrībām, kooperatīvajām sabiedrībām, Eiropas ekonomisko interešu grupām, Eiropas kooperatīvajām sabiedrībām un Eiropas komercsabiedrībām, kā arī individuālajiem uzņēmumiem, zemnieku un zvejnieku saimniecībām, kuru apgrozījums no saimnieciskajiem darījumiem iepriekšējā pārskata gadā pārsniedz 200 000 latu.

Sabiedrībām, kuras nepārsniedz divus no Gada pārskatu likuma 54.panta otrajā daļā noteiktajiem kritērijiem, proti, kurām bilances kopsumma ir 250 000 latu, neto apgrozījums – 500 000 latu un pārskata gada vidējais darbinieku skaits – 25, gada pārskata ietvaros ir jāiesniedz šādi dokumenti: finanšu pārskats (bilance, peļņas vai zaudējumu aprēķins, pašu kapitāla izmaiņu pārskats, naudas plūsmas pārskats, saīsināts pielikums), vadības ziņojums par sabiedrības attīstību pārskata gadā vai apstiprināts akcionāru vai dalībnieku pilnsapulces protokola noraksts, kurā parādīts pieņemtais lēmums par peļņas sadali vai zaudējumu segšanu un sabiedrības valdes parakstīts paskaidrojums par likuma 54.panta otrās, ceturtās un piektās daļas noteikumu izpildi, un arī paskaidrojums par to, kad gada pārskats apstiprināts.

Sadarbībā ar pasaulē atzītu dizaina kompāniju Allen International, Hansabanka uzsākusi vērienīgāko bankas filiāļu pārveides projektu Latvijā. Tas ļaus klientiem baudīt vēl labāku servisu - samazinot rindas, palielinot funkcionalitāti un radot vēl patīkamāku atmosfēru bankas klientu apkalpošanas telpās.

Līdz šī gada beigām Latvijā plānots pilnībā ieviest jauno Hansabankas filiāļu konceptu kopā 30 klientu apkalpošanas vietās, tai skaitā arī atvērt 6 pilnīgi jaunas filiāles. Ar šo konceptu Hansabanka ir radījusi nākamās paaudzes filiāles, kas būs gatavas nākotnes situācijai - bankas filiālēm kā klientu konsultāciju centriem. Šobrīd desmit filiālēs jaunais dizains jau ir veiksmīgi ieviests. Pārējās vairāk nekā 50 Hansabankas filiālēs šogad plānots jauno dizaina konceptu ieviest daļēji, izmantojot atsevišķus elementus. Tieši filiāle "Barons" ir viena no pirmajām, kur jaunais dizaina koncepts ir ieviests pilnībā. Šogad visā Latvijā tiks pārveidots arī bankas automātu noformējums. Filiāļu tīkla paplašināšanā un jau esošo klientu apkalpošanas vietu pārveidē nākamo divu gadu laikā plānots ieguldīt vairāk nekā 10 miljonus latu.

Hansabankas klientu skaits šā gada 1.ceturksnī sasniedza 901 406, no kuriem 846 567 ir privātpersonas, bet 54 839 – juridiskās personas, Db.lv informēja Hansabankas preses sekretāre Kristīne Jakubovska.

2008.gada 1.ceturksnī Hansabankas Grupas aktīvi, salīdzinot ar gada sākumu, pieauga par 53 miljoniem latu, sasniedzot 5 114 miljonus latu.

1.ceturksnī Hansabankas Grupas kredītportfelis palielinājās par 134 miljoniem, sasniedzot 4 306 miljonus latu. Mājokļu kredītu tirgū, kur bija vērojama izaugsmes tempa samazināšanās, pieaugums bija 2%, jeb 25 miljoni latu. Tas nozīmē, ka klienti tomēr turpina domāt par dzīves kvalitātes uzlabošanu un šis ir labs laiks, lai pārdomāti izvēlētos tādu mājokli, kas klientam ir vislabākais.

Uzņēmumu sektorā Hansabankas Grupa sasniegusi pieaugumu 3% apmērā, jeb par 61 miljonu latu, bet kopējais uzņēmumu kredītportfelis ir 1 829 miljoni latu. Hansabankas prioritāte šogad ir eksportējošo uzņēmumu finansēšana.

Vissarežģītākā situācija, salīdzinot trīs Baltijas valstu ekonomikas, joprojām ir Latvijā, kurai 2006.gadā bija vislielākais tekošā konta deficīts, visaugstākā inflācija un darba algu kāpums, kreditēšanas pieaugums stabilizējās tikai 4.ceturksnī un eksporta pieaugums 2006.gadā bija zems, Baltijas makroekonomikas apskatā akcentē Hansabankas analītiķi. Uzzini, kas, ņemot vērā pašreizējo bēdīgo situāciju, Latvijas ekonomiku sagaida nākotnē.

Šā gada sākumā visās Baltijas valstīs bija vērojamas vairākas nozīmīgas ekonomikas nelīdzsvarotības izpausmes, Baltijas makroekonomikas apskatā akcentē Hansabankas analītiķi.

Igaunijā situācija ir bijusi nedaudz labāka nekā Latvijā - kreditēšanas pieaugums sāka palēnināties jau 2006.gada vidū, nekustamā īpašuma tirgus uzrāda nepārprotamas nomierināšanās pazīmes, un inflācija, darba algu kāpums un tekošā konta deficīts bijis mazāks nekā Latvijā. Bez tam Igaunijas valdība jau vairākus gadus īstenojusi stingrāku fiskālo politiku (budžeta pārpalikums 2006.gadā sasniedza 3,8% no IKP), skaidro Hansabankas analītiķi. Viņi norāda, ka vismazākās bažas rada situācija Lietuvā, taču dažas pazīmes liecina, ka ekonomikas attīstība arvien vairāk līdzinās situācijai Igaunijā un Latvijā: darba algu kāpums paātrinās, tekošā konta deficīts un inflācija aug.

Hansabankas Grupas peļņa deviņos mēnešos sasniegusi 45.3 miljonus latu pēc nodokļu nomaksas. A/s Hansabankas valdes priekšsēdētāja Ingrīda Blūma norāda: „Latvijas banku sektors aug līdzi valsts ekonomikas straujajai izaugsmei."

2006.gada deviņos mēnešos Hansabankas Grupas kredītportfelis palielinājies par 924.4 miljoniem latu. Septembra beigās kredītportfelis bija 2624.4 miljoni latu. Privātpersonu kredītportfelis palielinājies par 440.7 miljoniem latu, sasniedzot 1097.9 miljonus latu septembra beigās. Lielāko daļu no privātpersonu kredītportfeļa veido mājokļu kredīti, kas pieauguši par 304.5 miljoniem latu, salīdzinot ar gada sākumu.

Septembra beigās Hansabankai bija 739.5 tūkstoši klientu, no kuriem 697.2 tūkstoši privātpersonas un 42.3 tūkstoši - juridiskās personas.

Kopējie Hansabankas Grupas aktīvi deviņos mēnešos, salīdzinot ar gada sākumu, palielinājušies par 996.7 miljoniem latu, un uz septembra beigām bija 3242.2 miljonu latu.

Hansabankas Grupa šā gada pirmajos trijos mēnešos sasniegusi 13.5 miljonus latu pēc nodokļu nomaksas, Db informēja bankā. Apkopotie rezultāti liecina, ka šī gada 1.ceturksnī Hansabankas Grupas kredītportfelis palielinājās par 245 miljoniem latu, marta beigās sasniedzot 1.945 miljardus latu. Privātpersonu kredītportfelis palielinājies par 101 miljonu latu, līdz 758 miljoniem. Lielāko daļu no privātpersonu kredītportfeļa veido mājokļu kredīti, kas trijos mēnešos pieauguši par 74 miljoniem latu. Hansabanka ir populārākā banka mājokļu kreditēšanā, šī gada trīs mēnešos nodrošinot 28% no mājokļa kredītu tirgus pieauguma un par 203 miljoniem apsteidzot savu tuvāko konkurentu. Marta beigās Hansabankai bija 681 tūkstoši klientu, no kuriem 642 tūkstoši privātpersonas un 39 tūkstoši - juridiskās personas. Kopējie Hansabankas Grupas aktīvi trijos mēnešos, salīdzinot ar gada sākumu, palielinājušies par 208 miljoniem latu, un uz 1. ceturkšņa beigām veidoja 2.453 miljardus latu. Bankas noguldījumu apjoms 1. ceturksnī palielinājās par 44 miljoniem latu, sasniedzot 1237 miljonus latu marta beigās. Hansabanka saglabā līderpozīcijas norēķinu karšu tirgū, kopumā karšu skaits 31.martā sasniedza 689 tūkstošus. Hansabankas klients vidēji šogad martā viens veica 6 norēķinus. Pēc Latvijas Komercbanku asociācijas datiem, Hansabankas tirgus daļas karšu jomā ir: debetkartēs 36%, kredītkartēs – 47%. Hansabanka 1.ceturksnī atvēra jaunu klientu apkalpošanas vietu - filiāli “Kalnciems”, kas atrodas Ulmaņa gatvē 88a. Tuvākajā laikā vēl tiks atvērtas jaunas filiāles Rīgā. Hansabankas internetbankas lietotāju skaits sasniedza 450 tūkstošus lietotāju, bet mobilās bankas lietotāju skaits pieauga līdz 350 tūkstošiem. Hansabankas Grupā ietilpst Hansabanka, SIA Hansa Līzings, ieguldījumu pārvaldes sabiedrība Hansa Fondi, Hansa atklātais pensiju fonds, SIA Hansabankas Centrālā Ēka, SIA Baltijas Autolīzings, SIA Hansa Apdrošināšanas Brokeris.

Kristīne Opolais atgriezīsies uz Siguldas svētku skatuves

Kristīne Opolais, kura šajā sezonā veiksmīgi debitējusi pazīstamos pasaules opernamos, iespēju robežās neatsaka dalību arī koncertos un izrādēs Latvijā. Atsaucoties Siguldas opermūzikas svētku rīkotāja Daiņa Kalna aicinājumam, 18. jūlijā pēc vairākiem gadiem K. Opolais atgriezīsies uz Siguldas svētku skatuves.

Latvijā viesosies norvēģu koris

Rīgā, Vamierā un Dubultos ar garīgās mūzikas programmu no 30.jūnija līdz 3.jūlijam ciemosies jauktais koris no Norvēģijas Volda Vokal, informēja kultūras projektu koordinatore Ginta Tropa.

Upe tuviem un tāliem izdod Sibīrijas Latviešu dziesmas

Hansabankas Grupas peļņa 2007. gada trijos mēnešos sasniegusi 19 miljonus latu pēc nodokļu nomaksas, Db.lv informēja AS Hansabanka Sabiedrisko attiecību vadītājs Artūrs Eglītis.

Marta beigās Hansabankai bija 795 tūkstoši klientu, no kuriem 748 tūkstoši privātpersonas un 47 tūkstoši - juridiskās personas.

Kopējie Hansabankas Grupas aktīvi trijos mēnešos, salīdzinot ar gada sākumu, palielinājušies par 297 miljoniem latu, un uz 1. ceturkšņa beigām veidoja 4 140 miljonus latu.

Noguldījumu apjoms 1. ceturksnī palielinājies par 43 miljoniem latu, sasniedzot 1 585 miljonus latu uz 1. ceturkšņa beigām.

Īpašu uzmanību banka veltīja uzkrājumu veicināšanai, popularizējot uzkrājošo apdrošināšanu, pensiju 3.līmeni, ieguldījumus fondos.

Hansabanka pārliecinoši saglabā līderpozīcijas norēķinu karšu tirgū, kopumā karšu skaits uz 2007. gada 31.martu sasniedza 819 tūkstošus. Hansabankas klienti ir aktīvi norēķinu karšu lietotāji, vidēji šī gada martā viens karšu lietotājs veica 3,6 norēķinus.

Hansabankas Grupas peļņa šogad deviņos mēnešos sasniegusi 29.46 milj. Ls pēc nodokļu nomaksas, Db informēja bankā. Apkopotie rezultāti liecina, ka šī gada 3. ceturksnī Hansabankas Grupas kredītportfelis palielinājās par 186.9 miljoniem latu, septembra beigās sasniedzot 1408.7 milj.Ls. Privātpersonu kredītportfelis 3. ceturksnī palielinājies par 89.5 milj. Ls, līdz 540.8 milj. Ls. No tiem lielāko daļu veido mājokļu kredīti, kas 3. ceturksnī pieauguši par 68 milj. Ls, septembra beigās sasniedzot 401.8 milj. Ls, kas ir par gandrīz 150 miljoniem latu vairāk nekā tuvākajam konkurentam. 2005. gada septembra beigās Hansabankai bija 629 tūkstoši klientu, no kuriem 594 tūkstoši privātpersonas un 35 tūkstoši - juridiskās personas. Kopējie Hansabankas Grupas aktīvi 3. ceturksnī palielinājušies par 223.8 milj. Ls, un septembra beigās bija 1838.9 milj. Ls. “Hansabanka” ir lielākā banka Latvijā pēc aktīvu apjoma, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas apkopotā informācija. Noguldījumu apjoms 3. ceturksnī palielinājās par 85.7 milj. Ls, t.sk.privātpersonu noguldījumi pieauguši par 61.2 milj. Ls un juridisko personu - par 24.5 milj. Ls, sasniedzot 1047.9 milj. Ls. “Hansabankas” kopējais karšu skaits 2005.gada 30. septembrī sasniedza 611.5 tūkstošus un bankas tirgus daļa pēc norēķinu karšu skaita sasniedza 36.3%. Septembra beigās banka bija izsniegusi arī 87.8 tūkstošus kredītkaršu. "Hansabankas" internetbankas lietotāju skaits sasniedza 406.7 tūkstošus, bet mobilās bankas lietotāju skaits pieauga līdz 291.9 tūkstošiem. Hansabankas Grupā ietilpst Hansabanka, SIA Hansa Līzings, ieguldījumu pārvaldes sabiedrība Hansa Fondi, Hansa atklātais pensiju fonds, SIA Hansabankas Centrālā Ēka, SIA Baltijas Autolīzings, SIA Hansa Apdrošināšanas Brokeris.

Šī gada pirmajos trīs mēnešos Hansabankas klienti ir bijuši visaktīvākie mājokļu kredītu ņēmēji Latvijā, vēl vairāk apliecinot Hansabankas izdevīgos kreditēšanas nosacījumus un bankas līderpozīcijas hipotekārās kreditēšanas tirgū.

Hansabanka nodrošinājusi 30% no mājokļu kredītu tirgus pieauguma, 2 reizes pēc izsniegtajiem kredītiem apsteidzot tuvāko konkurentu.

Kopumā Latvijā mājokļu kreditēšana šogad pieaugusi par 124 miljoniem latu, no kuriem 38 miljonu latu pieaugumu nodrošinājusi Hansabanka. Pēc Hansabankas prognozēm, bankas tirgus daļa nākotnē turpinās pieaugt vēl straujāk.

Kopumā marta beigās mājokļu kredītportfelis Hansabankā sasniedza 264 miljonus latu, kas ir par 100 miljoniem latu vairāk nekā tuvākajam konkurentam. No 1.janvāra līdz marta beigām Hansabanka savu mājokļu kreditēšanas portfeli palielinājusi par 38 miljoniem (martā par 14 miljoniem). Salīdzinājumam: NORD/LB kredītportfelis trijos mēnešos pieaudzis par 19.1 miljonu, Nordea bankas filiāles par 15.7 miljoniem, Aizkraukles bankas par 15.1 miljonu, savukārt SEB Unibankas portfelis par 10.4 miljoniem.

2.janvārī Komercreģistrā ir reģistrētas izmaiņas a/s Hansabanka valdes sastāvā - Māris Avotiņš ir oficiāli kļuvis par Hansabankas valdes priekšsēdētāju un Oksana Sivokobiļska – par valdes locekli, biznesa portālu Db.lv informēja bankas pārstāvis Ivars Svilāns.

A/s Hansabanka valde darbojas astoņu cilvēku sastāvā: valdes priekšsēdētājs Māris Avotiņš, valdes priekšsēdētāja vietniece, SIA Hansa Līzings direktore Irīna Pīgozne, kā arī Hansabankas Produktu attīstības un informācijas tehnoloģiju pārvaldes vadītājs Ģirts Bērziņš, Hansabankas Risku vadības pārvaldes vadītājs Ansis Grasmanis, Hansabankas Uzņēmumu apkalpošanas pārvaldes vadītājs Elmārs Prikšāns, Hansabankas Finanšu pārvaldes vadītājs Toms Siliņš, Hansabankas Klientu apkalpošanas pārvaldes vadītāja Oksana Sivokobiļska, Hansabankas Ieguldījumu pārvaldes vadītāja Tīna Ķuze.

Pie vismaz pusmiljona eiro vērta dzīvokļa Rīgas klusajā centrā Alberta ielā 1 tikusi Hansabankas vadītāja Māra Avotiņa ģimene.

M. Avotiņš caur Hansabankas pārstāvi Ivaru Svilānu apliecinājis, ka dzīvokļa pirkums, ko realizējusi viņa ģimene, ir noticis, bet no komentāriem par darījumu atturējās, tostarp, vai dzīvoklis pirkts kredītā un kādā valūtā, kā arī kredīta gadījumā - kurā bankā tas ņemts un uz kādu termiņu. M. Avotiņa aptuvenais ikmēneša atalgojums (ieskaitot nodokļus) pērn bija vairāku tūkstošu Ls apjomā, gadā pārsniedzot 80 tūkst. Ls. Hansabankas 2007. gada pārskats liecina, ka kopā astoņiem valdes un trīs padomes locekļiem atalgojums un prēmijas (ieskaitot nodokļus) bijušas 915 tūkst. Ls apjomā, gadā katram veidojot 83 180 Ls, kas mēnesī sanāk vidēji 6 921.8 Ls.

Hansabankas Grupai Latvijā 2003. gads ir bijis veiksmīgākais bankas pastāvēšanas vēsturē: banka ir stabili noturējusi līderpozīcijas privātpersonu apkalpošanā, sasniegusi lielāko kredītportfeļa pieaugumu banku sektorā absolūtos skaitļos, kā arī uzrādījusi labu peļņu, kas dod papildu iespēju arī turpmāk nodrošināt augstu bankas efektivitāti un vēl lielāku drošību. Joma, kurā 2003. gadā Hansabankas Grupa Latvijāīpaši spilgti apliecinājusi savas līderpozīcijas finanšsu sektorā Latvijā, bija kreditēšana, norāda bankā. Kopumā Hansabankas Grupas Latvijā kredītportfelis pērn pieauga par 38 % salīdzinot ar 2002. gadu. Absolūtajos skaitļos bankas un līzinga neto kredītportfelis pieauga par 174 miljoniem latu, no tiem 104 miljoni izsniegti juridiskajām personām, savukārt 70 miljoni privātpersonām liecina grupas neauditētie finansu rezultāti, liecina konsolidētie neauditētie rezultāti. Neskatoties uz zemajām kredītprocentu likmēm un aso banku konkurenci Latvijā, Hansabankas Grupas Latvijā peļņa, pateicoties straujajam biznesa apjoma pieaugumam, 2003. gadā sasniedza 14.4 miljonus latu, nodrošinot 20.2% atdevi uz kapitālu. Hansabankas Grupas pašu kapitāls uz gada beigām sasniedza 79.3 79.6 miljonus latu. Grupas peļņu arī turpmāk plānots ieguldīt Grupas attīstībā, vēl vairāk uzlabojot bankas efektivitāti, drošību un uzlabojot klientu apkalpošanu un pakalpojumu pieejamību Latvijas iedzīvotājiem. Kopējie Grupas aktīvi pērn sasniedza 951 miljonus latu, kas ir par 41% vairāk nekā 2002. gadā. Latvijas Komercbanku asociācijas dati apliecina, ka Hansabanka 2003. gadā kļuva par otro lielāko banku Latvijā pēc aktīvu apjoma, kas norāda uz bankas straujo izaugsmi pēdējo triju gadu laikā un līderpozīciju nostiprināšanu kopumā finansu sektorā. Noguldījumu apjoms pērn palielinājās par 25%, sasniedzot 593 miljonus latu.

Amatu nolēmuši atstāt Hansabankas līdzšinējā vadītāja Ingrīda Blūma un valdes priekšsēdētāja vietnieks Uģis Zemturis. No 2007. gada 1. janvāra par a/s Hansabanka valdes priekšsēdētāju kļūs līdzšinējais Hansabankas grupas Baltijā valdes loceklis Māris Avotiņš, savukārt U. Zemtura vietā - par bankas klientu apkalpošanas pārvaldes vadītāju - Oksana Sivokobiļska.

Laikraksts Dienas Bizness augustā jau rakstīja, ka I. Blūma varētu ieņemt valdes priekšsēdētājas amatu Lattelecom. I. Blūma toreiz Db atzina, ka lēmums par amata atstāšanu nav pieņemts. Viņa neatbildēja uz jautājumu, vai to ir plānots darīt, vien noteica, ka "nomirt Hansabankā neplāno". "Mēs šādas baumas nekomentējam, arī, ja esam tās dzirdējuši. Ingrīda par tām smējās," Db augustā sacīja Hansabankas grupas valdes priekšsēdētājs Erki Rāsuke (Erkki Raasuke).

Viņš teica, ka visas pārmaiņas Hansabankas grupā esot oficiāli jāziņo Zviedrijas un citu valstu biržām un, cik viņam zināms, šāds ziņojums nav gaidāms. Vienlaikus neoficiāli avoti laikrakstam vēstīja, ka I. Blūmai notiekot sarunas, kurās tiek piedāvāts darbs Lattelecom, proti, esot pavirzījušās sarunas, kurās iepriekš esot apspriesti nosacījumi darba maiņai. Neesot izslēgts, ka tas varētu būt Lattelecom valdes priekšsēdētāja amats, kurā patlaban darbojas Nils Melngailis.

Ziemassvētki un Jaunā Gada sagaidīšanas svētki ir būtiski veicinājuši norēķinu karšu izmantošanu Latvijā. Tas apliecina, ka iedzīvotāji arvien vairāk dod priekšroku norēķiniem ar kartēm un cilvēki aizstāj iepriekšējo gadu paradumus — galvenokārt norēķināties tikai skaidrā naudā. To secinājuši Hansabankas speciālisti, analizējot pirkumus ar Hansabankas izsniegtajām norēķinu kartēm 2003. gada decembrī. Hansabanka šobrīd ir līderis norēķinu karšu tirgū Latvijā, un tās klienti ir aktīvākie karšu lietotāji, apliecina bankas un BankServisa sniegtā informācija, pauž Hansabankas Mediju attiecību vadītājs Artūrs Eglītis. Būtiski norēķinu karšu izmantošana decembrī ir pieaugusi vairāku nozaru veikalos, kas netieši parāda populārākās dāvanu iegādes vietas. Visstraujāk, salīdzinot ar novembri, apgrozījums palielinājies sporta preču veikalos — par 300 %. Par gandrīz 200 % apgrozījums palielinājies rotaļlietu veikalos. Būtisks pieaugums bija arī alkohola tirdzniecības vietās — par 165 %, kosmētikas un mūzikas ierakstu veikalos — par apmēram 150 %, kā arī sadzīves tehnikas un grāmatu veikalos. Kopumā šī gada decembrī ar Hansabankas izdotajām norēķinu kartēm tika veikts gandrīz viens miljons maksājumu, kas ir par 30 % vairāk nekā novembrī un gandrīz divas reizes vairāk nekā 2002. gada decembrī. Pirkumu summa decembrī sasniedza gandrīz 10 miljonus latu, kas ir gandrīz par 3 miljoniem latu vairāk nekā novembrī. Vidēji ar vienu Hansabankas izdoto norēķinu karti decembrī tika veikti 2.64 pirkumi, un tas ir augstākais rādītājs kopumā pērn. Savukārt apgrozījums samazinājies apģērbu tīrītavās, apavu remontdarbnīcās, zobārstniecības klīnikās un citās tirdzniecības vietās. Decembrī — pirmssvētku laikā — būtiski pieauga arī bankas automātu izmantošana. Kopumā no Hansabankas bankas automātiem decembrī tika izņemti 64 miljoni lati, kas ir par 11 miljoniem vairāk nekā novembrī. Hansabanka šobrīd ir izsniegusi 410 000 norēķinu kartes, no kurām populārākās ir starptautiskās debetkartes Visa Electron un Maestro.

1.Kāpēc 2003.gadā tika pārtraukta Strenču koksnes pārstrādes ceha un Jērcēnu sīkkoksnes pārstrādes ceha darbība, ja tas 2003.finanšu gadā radīja a/s “Strenču MRS” LVL 99 087 lielus zaudējumus un ja ir vispārpieņemts, ka kokmateriālu pārstrāde var radīt lielāku pievienoto vērtību nekā apaļkoku tirdzniecība? 2003.gadā tika pārtraukta Strenču koksnes pārstrādes ceha un Jērcēnu sīkkoksnes pārstrādes ceha darbība balstoties uz 2003.gada 31.marta akcionāru pilnsapulces lēmumu (balsojums 100% par) - pilnvarot valdi pieņemt lēmumu par kokapstrādes cehu slēgšanu ar 2003.gada 1.jūliju. Kā Jūs minat, tad šī nozare Uzņēmumam 2003.finanšu gadā radīja zaudējumus, kuru tūlītēja likvidācija jau pašreiz ļauj uzlabot Uzņēmuma darbības finansu rezultātus. Jūs minat, ka ir vispārpieņemts, ka kokmateriālu pārstrāde var radīt lielāku pievienoto vērtību nekā apaļkoku tirdzniecība, tomēr kā nozares pārstāvji ar vairāku gadu darba stāžu vēlamies vērst Jūsu uzmanību sekojošiem aspektiem, kas liecināja par pieņemtā lēmuma pamatotību: a) koksnes pārstrāde, kas tika veikta Uzņēmumā pirms tās likvidēšanas bija nerentabla un nesa Uzņēmumam zaudējumus; b) turpmākā koksnes pārstrādes attīstība Uzņēmumā, lai panāktu rentablu darbību, nozīmētu pilnīgu infrastruktūras, ES prasībām atbilstošu koksnes pārstrādes tehnoloģiju un iekārtu nomaiņu. Tas viss prasītu ievērojamus finansiālos resursus; c) turpmākā darbībā Uzņēmums plāno specializēties tieši mežizstrādes pakalpojumu attīstīšanā, kurā Uzņēmuma vadība saskata vislielākās izaugsmes un attīstības perspektīvas. Uzņēmuma vadība uzskata, ka vienlaicīgi attīstīt kokmateriālu pārstrādi nav lietderīgi lielo ieguldījumu un tirgū pastāvošās asās konkurences dēļ gan resursu iegādē gan gatavās produkcijas realizācijā. 2. Pēc 2003.gada finanšu pārskata redzams, ka SIA “Pata AB” nav norēķinājusies ar a/s “Strenču MRS” par summu LVL 250 936. Lūdzu paskaidrot kādā ceļā šīs parāda saistības ir radušās un kā un kad tās plānots dzēst? Apaļkoksnes realizācija SIA “Pata AB” tiek veikta saskaņā ar līgumu, kas noslēgts starp Uzņēmumu un SIA “Pata AB” un paredz, ka norēķini par realizēto produkciju notiek 14 dienu laikā. 2004.gada sākumā SIA “Pata AB” ir pilnībā norēķinājusies ar Uzņēmumu par apaļkoksni, kas tika realizēta 2003.gada beigās, vēl jo vairāk - no SIA”Pata AB”esam saņēmuši priekšapmaksu par kokmateriāliem 2004. gada cirsmu fonda iegādei un pēc stāvokļa uz 2004.gada 31.martu A/S Strenču MRS ir parādā SIA “Pata AB” . 3. Lūdzu paskaidrot, kādēļ kopš 2002.gada a/s “Strenču MRS” ir būtiski samazinājusi skaidras naudas atlikumus? Uzņēmuma finansu un naudas līdzekļu vadības politika neparedz turēt lielus skaidrās naudas atlikumus Uzņēmuma kasē. Ja jautājums attiecās uz naudas līdzekļu atlikumu samazinājumu uz 2003.gada 31.decembri salīdzinājumā ar 2002.gada 31.decembri, tad naudas līdzekļu samazinājumam ir sekojošs izskaidrojums: a) 2003.gada laikā ir samazināti aizņēmumi pret kredītiestādēm un līzinga kompānijām LVL 122 tūkstoši apmērā; b) Uzņēmuma debitoru atlikums 2003.gada beigās bija par LVL 424 tūkstošiem lielāks kā 2002.gada beigu debitoru apjoms. 4. Kādu apsvērumu vai aprēķinu rezultātā, salīdzinot 2002.un 2003.gada finanšu pārskatus, ir būtiski samazināti uzkrājumi nedrošiem parādiem (no LVL 80 828 – 2002.gadā uz LVL 6 494 – 2003.gadā), ja tanī pat laikā parādu summa ir pieaugusi? 2003.gada laikā nav mainīta politika attiecībā uz uzkrājumu izveidošanu sliktajiem debitoriem. 2003.gadā no bilances tika izslēgti bezcerīgie debitori un tiem iepriekšējos gados izveidotie uzkrājumi. Uz 2003. gada 31.decembri pircēju un pasūtītāju parādi sastāvēja no zāģbaļķu un papīrmalkas pircējiem, kas regulāri veic maksājumus un kuriem attiecīgi nav bijis nepieciešams izveidot uzkrājumus. Debitoru kvalitāte 2003.gadā bija ievērojami uzlabojusies. 5. Kādi bija akcionāru apsvērumi, kad 2004.gada 20.maija akcionāru pilnsapulcē tika pieņemts lēmums nomainīt uzņēmuma revidentus un atteikties no starptautiski atzītas auditoru kompānijas pakalpojumiem? Saskaņā ar likuma “Par u

Db.lv veica uzņēmumu aptauju, lai noskaidrotu, kādas sporta un kultūras aktivitātes tie organizē saviem darbiniekiem. Vairāki no aptaujātajiem uzņēmumiem motivē darbiniekus piedalīties ne vien ikgadējās sporta spēlēs vai dažkārt rīkotos atpūtas pasākumos, bet pat organizē uzņēmuma sporta komandas, korus, hobiju izstādes utml..

Antra Viļuma, RBSSKALS sabiedrisko attiecību speciāliste:

"RBSSKALS grupas uzņēmumu darbiniekiem tiek piedāvāts atbalstīt viņu iniciatīvu un idejas. Tās nav regulāras iknedēļas aktivitātes, bet gan dažādu ideju realizēšana. Vairākus gadus RBSSKALS komanda piedalījās AVE SOL rallijā, pagājušajā vasarā mūsu komanda piedalījās Streetbola čempionātā. Katru gadu ir citas aktivitātes, jo mēģinām nevis darbiniekus izklaidēt, bet atbalstīt viņu vajadzības, vēlmes un iniciatīvu. Dažkārt top projekti, kas ir pārsteigums citiem darbiniekiem un vadībai. Piemēram, uz uzņēmuma 15 gadu jubileju tika iestudēts muzikāls priekšnesums uz būvmateriāliem.

Dažu banku procentu ienākumi, kuros ap 90 % ir no izsniegtajiem aizdevumiem klientiem, šogad 1. ceturksnī auguši pat par 100 % gadā.

Šogad pirmā ceturkšņa izsniegto kredītu pieaugums atbalsojies arī banku ienākumos: pirmajā ceturksnī procentu ienākumi par kredītiem uzņēmumiem un mājsaimniecībām sasniedza 176.6 milj. Ls, kas ir par 76.7 milj. Ls jeb 77 % vairāk nekā šajā laikā pirms gada, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas dati. ·o ienākumu īpatsvars kopējos banku procentu ienākumos marta beigās bija 79 %. Pēc baņķieru teiktā, straujāks vai lēnāks procentu ienākumu pieaugums ir saistīts ar izsniegto kredītu apjomu un izvēlētajiem kreditēšanas tempiem.

Šis ceturksnis izceļas ar savu straujumu, salīdzinot ar pirmā ceturkšņa rādītājiem iepriekšējos gados, kad šo procentu ienākumu pieaugums bijis 46 - 50 %, arī skaitliskā izteiksmē ienākumi pieauga krietni mazākā apjomā - par 23 un 31 milj. Ls. Atskaitot procentu izdevumus (par noguldījumiem, par saistībām pret monetārām finanšu iestādēm u.c.), tīro procentu ieņēmumu pieaugums šogad 1. cet., salīdzinot ar šo laika periodu pērn, bijis straujš - 45 % un naudas izteiksmē (33 milj. Ls) lielākais pēdējo 3 gadu laikā (2006. g. pieaugums bija 16.3 milj. Ls, bet 2005. g. - 18.6 milj. Ls). Kopumā kredītu procentu ienākumi ir svarīgs banku peļņas avots, jo kopējos banku ienākumos (kuru vidū ir arī komisijas naudas, ienākumi no finanšu instrumentu tirdzniecības u.c.) marta beigās veidoja 54 %. Laikā, kad valdība un arī pašas bankas uzsākušas cīņu pret augsto inflāciju, kuras viens no iemesliem esot liels patēriņš, ko atbalstot banku kredīti, šāds kredītu un procentu ienākumu pieaugums izskatās nesamērojami straujš.

2006. gads Hansabankas Grupai ir bijis veiksmīgākais kopš bankas pastāvēšanas, biznesa portālu Db.lv informēja bankas pārstāvis Ivars Svilāns. "Arī 2007.gads būs labas izaugsmes gads, kura laikā mēs spēsim vēl vairāk uzlabot servisu klientiem, kā arī mainīt viņu paradumus," ir pārliecināts Hansabankas jaunais valdes priekšsēdētājs Māris Avotiņš.

Hansabankas Grupas aktīvu apjoma pieaugums pērn bija 71%, kredītportfeļa pieaugums 83% un piesaistīto noguldījumu apjoma pieaugums 29% apmērā.

Hansabankas Grupas peļņa 2006.gadā bija 63,9 miljoni latu. Tas ļaušot attīstīt un pilnveidot bankas pakalpojumus, pārveidot filiāļu tīklu, kā arī turpināt daudzu nozīmīgu ziedošanas projektu realizāciju.

"Esmu pārliecināts, ka arī 2007.gads būs labas izaugsmes gads, kura laikā mēs spēsim vēl vairāk uzlabot servisu klientiem, kā arī mainīt viņu paradumus - ne tikai izmantot kredītpakalpojumus, bet arvien vairāk arī domāt par savas peļņas vairošanu nākotnē, izmantojot ieguldījumu un uzkrājumu produktus," stāstīja M. Avotiņš.