Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

Digitālās Ekonomikas Attīstības Centrā (DEAC) informē,ka Šonedēļ izstādē Baltic IT&T tiiek demonstrēta žurnāla „Sakaru pasaule” WAP versija un Latvijā modernākais uzņēmumu katalogs. „Sakaru pasaule” kļuvis par pirmo žurnālu Latvijā, kura raksti pilnībā lasāmi mobilajos telefonos. Tas būs pieejams Mobilajā portālā Oto (b class="red">wap.oto.lv ). Žurnāla WAP versijā iekļautas vairākas WAP vidē jaunas iespējas. Žurnāla rakstus būs iespējams izlasīt pilnībā pāršķirot lappuses gluži kā „īstajā” žurnālā. Telefonos ar krāsainiem ekrāniem būs iespējams aplūkot bildes. Darbosies arī divpakāpju meklēšanas sistēma – pēc atslēgas vārdiem būs iespējams atrast gan atsevišķus rakstus, gan konkrētas vietas rakstos. Mobilais uzņēmumu katalogs Oto ir visu Latvijas uzņēmumu katalogs, kas brīvi pieejams internetā un jebkurā mobilajā telefonā, kas pieslēgts WAP tīklam. Šis katalogs ir veidots uz Kontaktu centra 118 informācijas bāzes un piedāvā vairākus jaunievedumus, kas ļauj uzņēmējiem sniegt aktuālāku un kvalitatīvāku informāciju par sevi, kā arī nodrošina lietotājiem iespēju šo informāciju saņemt visērtākajā formā. Selfservice, jeb pašapkalpošanās ļauj uzņēmējiem papildināt un mainīt informāciju pašiem - bez starpniekiem. Tiklīdz aktuālākā informācija ir ievadīta, tā kļūst pieejama kataloga lietotājiem. Bez tam uzņēmumu varēs katalogā atrast, ievadot ikvienu atslēgas vārdu, kas sastopams brīvi ievadītajā tekstā. Tas nozīmē, ka uzņēmēji var informēt klientus par atlaidēm, akcijām, darba laikiem, jaunākajiem servisiem vai sniegt jebkuru citu aktuālāko informāciju. Viņiem atliek tikai ievadīt paroli, saņemot pieeju SelfService sadaļai. Tajā ievadītā informācija ir pieejama arī interneta meklētāja Siets.lv lietotājiem un kontaktu centra 118 operatoriem. Tātad katalogs pieejams trīs dažādos veidos – mobilajos telefonos, internetā un tālruņu uzziņu dienestā. Mobilajos telefonos katalogs pieejams gluži kā personisko numuru saraksts. Atliek tikai atrast attiecīgo uzņēmumu un nospiest pogu „zvanīt”. Rīgā darbojas arī DEAC izstrādātā LBS, jeb „Meklēt tuvāko” tehnoloģija. Tas nozīmē, ka, ievadot savu adresi, lietotājs uzņēmumus var sakārtot sākot ar tai tuvāko. Piemēram, uzrakstot „Aptieka” un Pērnavas 43, katalogs kā pirmo uzrādīs to aptieku, kas atrodas tuvāk, kā arī norādīs precīzu attālumu līdz tai. Gan internetā, gan telefonā atrasto objektu atrašanās vietu var aplūkot uz kartes.

Šā gada 1.augustā darbu uzsācis jauns Latvijas uzņēmumu katalogs internetā Biznesa Katalogs.

Biznesa Katalogs ir lietišķs uzziņu katalogs, kurā strukturēti apkopota informācija par visās sfērās strādājošiem uzņēmumiem, veidojot plašu, noderīgu un ērti pārskatāmu datu bāzi. Īpaši precīzais un smalkais kategoriju sadalījums ne vien ļauj ietaupīt laiku, bet arī padara informāciju uztveramāku un ērtāk apskatāmu.

Katalogs ir noderīgs palīgs ikvienam, kam svarīga informācijas precizitāte un kas nevēlas patērēt daudz laika sev nepieciešamo kontaktu meklēšanai. Ērti izveidotais meklētājs neļauj apjukt plašajā informācijas klāstā, precīzi atrodot konkrēto, interesējošo sfēru un uzņēmumu.

Biznesa Kataloga veidotājs ir 100% vietējā kapitāla uzņēmums SIA Hotline. Sabiedrības valdes loceklis Kaspars Pujāts: “Pievērsties šāda projekta izveidei pamudināja novērota tendence, kas liecina, ka arvien mazāk tiek izmantotas uzziņu katalogu grāmatas, un arvien vairāk lietišķā informācija tiek meklēta internetā.”

Kapitāla tirgus attīstība Latvijā ir atkarīga ne tikai no valsts noteiktajiem nosacījumiem, lielo valsts kapitālsabiedrību kotēšanas biržā, bet arī pašu emitentu labas korporatīvas pārvaldības, spējas ieinteresēt potenciālos investorus.

To rāda diskusija Kapitāla tirgus tendences Latvijā – kāds ir vietējā tirgus potenciāls? Nenoliedzami, ka Latvija kapitāla tirgus attīstībā atpaliek gan no Igaunijas, gan arī no Lietuvas; to varētu pārvarēt gan ar valdības lēmumiem, gan jaunu privātu emitentu ienākšanu biržā.

Redz valsts kompāniju trūkumu

“Būtiskākais, ar ko Latvija atšķiras no Lietuvas un Igaunijas, ir tas, ka biržā ir startējuši lieli valstij piederoši uzņēmumi – Igaunijas valstij piederošā AS Tallinas osta un Lietuvas valstij piederošā AS Ignitis grupa,” skaidro AS Nasdaq Riga valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne. “Problēmas sakne – maz tirgus dalībnieku, maza tirgus kapitalizācija (mazāk par 10% no IKP), bet, piemēram, Zviedrijā kapitalizācija ir lielāka par šīs valsts IKP; jāmeklē cēloņi, kāpēc ir tik maz dalībnieku,” skaidro AS DelfinGroup padomes loceklis Gatis Kokins.

Kristīne Opolais atgriezīsies uz Siguldas svētku skatuves

Kristīne Opolais, kura šajā sezonā veiksmīgi debitējusi pazīstamos pasaules opernamos, iespēju robežās neatsaka dalību arī koncertos un izrādēs Latvijā. Atsaucoties Siguldas opermūzikas svētku rīkotāja Daiņa Kalna aicinājumam, 18. jūlijā pēc vairākiem gadiem K. Opolais atgriezīsies uz Siguldas svētku skatuves.

Latvijā viesosies norvēģu koris

Rīgā, Vamierā un Dubultos ar garīgās mūzikas programmu no 30.jūnija līdz 3.jūlijam ciemosies jauktais koris no Norvēģijas Volda Vokal, informēja kultūras projektu koordinatore Ginta Tropa.

Upe tuviem un tāliem izdod Sibīrijas Latviešu dziesmas

SEB Banka kopš 5. janvāra veikusi izmaiņas vairākiem darījumiem ar vērtspapīriem, tostarp lai veicinātu aktīvāk sadarboties ar bankas brokeriem.

Tiesa, cenrādī sniegtā informācija gluži neliecina par to, ka noteiktie tarifi varētu veicināt aktīvi darboties akciju tirgū, jo, lai arī samazinātas maksas par vērtspapīru kontiem, tā ir nedaudz mainīta darījumiem ar vērtspapīriem un tā varētu arī neveicināt aktīvi tirgoties ar akcijām, jo komisija tagad noteikta par katru darījumu, nevis aprēķināta vienu reizi par vienas sesijas laikā veikto darījumu kopējo apjomu. Proti, par E-brokera sistēmā veiktiem darījumiem ar Rīgas, Tallinas un Viļņas Fondu biržās kotētām akcijām, turpmāk jāmaksā 025 % (min. 0.5 lati) par darījumu, bet iepriekš šajā sistēmā veiktā darījuma maksa bija 0.2 – 0.3 %, minimums 2 lati , kas aprēķināta vienu reizi par vienas sesijas laikā veikto darījumu kopējo apjomu. Turklāt, ja darījums pieteikts SEB bankas brokeriem, par darījumu jāšķiras no vismaz 2 latiem, bet kopumā tie ir 0.35 % no darījuma vērtības, bet, ja darījumu piesaka SEB Bankas filiālē – maksa ir 0.5 % no darījuma apjoma.

Elektronisko iepirkumu sistēmā (EIS) šobrīd nedarbojās drukas iekārtu piederumu e-katalogs, jo iepriekšējā iepirkuma darbības laiks ir beidzies, bet jaunus līgumus par drukas iekārtu piederumu piegādi EIS ietvaros nevar noslēgt Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB) iesniegtās sūdzības dēļ.

E-lietu sekretariāts norāda, ka šobrīd sistēmā šajā katalogā ir iespējams tikai pabeigt 2008. gadā iesāktos darījumus, E-lietu sekretariāta nostāju Db skaidroja iestādes sabiedrisko attiecību speciāliste Elita Cepurīte.

Sekretariāts atzīmē, ka darījumi e-iepirkumu sistēmā nav iesaldēti. Ja katalogs turpina darboties 2009. gadā, tad iepirkumu apstiprināšana notiek parastajā kārtībā. Ja katalogs ir beidzis savu darbību 2008. gada 31. decembrī, kā šajā gadījumā, tad sistēma atļauj pabeigt attiecīgās nepieciešamās darbības, lai pirkums būtu pabeigts. Nav iespējams veidot jaunu pirkuma pieprasījumu katalogā, kura darbība jau ir beigusies.

Viens no drukas iekārtu piederumu e-kataloga pārstāvošajiem uzņēmumiem - biroja tehnikas izejmateriālu kompānija Sinerta pauž savu sašutumu par izveidojušos situāciju. Sinerta direktore Kristīne Avena Db norāda, ka E-lietu sekretariāta pārstāvju izteikumi par to, ka pērn sāktos darījumus šogad iespējams pabeigt, īsti neatbilst patiesībai. "Pēc mūsu klientu teiktā, tie darījumi, kas e-sistēmā tika uzsākti 30. decembrī palika nepabeigti - 5.janvārī valsts iestādes tos vairs nevarēja apstiprināt," stāsta K. Avena.

Lai popularizētu Latvijā ražotos produktus, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) aprīlī prezentēja Latvijas produktu e-katalogu. Šobrīd tā saturs ir papildināts līdz 160 dažādiem produktiem un pieejams arī angļu valodā.

Savu produkciju iekļaušanai katalogā pieteicis, piemēram, kafijas grauzdētavas "Kalve" vadītājs Gatis Zēmanis, uzsverot, ka šobrīd līdz ar valstī spēkā esošajiem ierobežojumiem būtiski ir samazinājies pieprasījums pēc viņu ražotās produkcijas no kafejnīcām, viesnīcām un citiem biznesa klientiem: "Arvien aktuālāks kļūst vietējais tirgus, un te mēs jūtam, ka cilvēku interese par Latvijas produktiem aug, īpaši, ja spējam nodrošināt labu cenas un kvalitātes balansu."

Sākam biznesu: Viss sākās ar kafijas tasīti  

Lai gan Latvijā kafiju neaudzē, te ir labas kafijas grauzdēšanas tradīcijas; grauzdētavas...

Lai sekmētu Latvijas ražojumu noietu arī ārvalstīs, izveidots e-kataloga tulkojums angļu valodā.

"Kataloga versiju angļu valodā izplatīsim, izmantojot LIAA ārvalstu ekonomiskās pārstāvniecības, kā arī sadarbībā ar ārvalstīs dzīvojošajiem tautiešiem. Mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kuri vēl nav izstrādājuši darbības stratēģijas eksporta tirgos, tā ir laba iespēja mēģināt uzrunāt potenciālos pircējus," norāda LIAA direktors Kaspars Rožkalns.

Elektroniskajā katalogā ir iekļauti Latvijas uzņēmēju ražojumi deviņās kategorijās, aptverot dažādus produktus – mēbeles un izglītojošus produktus bērniem, tekstilizstrādājumus, interjera elementus un mēbeles mājoklim.

Katalogs iepazīstina arī ar vietējiem pārtikas produktiem, dzērieniem, kosmētiku, apģērbu un mājdzīvniekiem paredzētajiem produktiem. Atsevišķa sadaļa veltīta biznesam, kā arī produktiem, kas noderēs atpūtai un brīvajiem brīžiem.

LIAA aicina arī citus interesentus pieteikt savus produktus iekļaušanai izdevumā, aizpildot anketu LIAA mājaslapā. Saņemot jaunus pieteikumus, katalogs tiks aktualizēts un papildināts.

Latvijas produktu katalogs: http://www.liaa.gov.lv/lv/iepazisti-latvijas-produktus

Latvijas produktu katalogs angļu valodā: http://www.liaa.gov.lv/en/best-of-latvia

Saskaņā ar FKTK publicētajiem bankas sektora datiem 2019. gadā uzņēmumu kreditēšana konsekventi turpināja sarukt.

Nefinanšu uzņēmumu kredītportfeļa atlikums bankās 2019. gada 3. ceturksnī samazinājās vēl par 0,2%. Banku finansējums Latvijas uzņēmumiem kļūst mazāk pieejams, kā arī uzņēmumu pieprasījums pēc kredītiem kļuvis piesardzīgs, atzīmē FKTK. Faktiski banku smagnējais regulējums un pelēkā ekonomika padarīja šo bankas pakalpojumu par nepievilcīgu bankām un uzņēmējiem.

Šādā situācijā kļūst vien aktuāls jautājums par citiem kapitāla piesaistīšanas veidiem. Viena no alternatīvām ir finansējuma piesaiste biržā. Atbilstoši pētījuma datiem 25% no Latvijas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem būtu gatavi finansējuma piesaistei kapitāla tirgos. Ir vairāki plusi kotēšanai biržā. Ieguvumu vidū var minēt spēcīgu korporatīvo tēlu un uzņēmuma reputāciju, kas ir svarīga, iekarojot jaunus tirgus un piesaistot stratēģiskos investorus.

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) šodien apstiprinājusi 9.Saeimā ievēlēto deputātu sarakstu.

Saskaņā ar 9.Saeimas vēlēšanu rezultātiem 9.Saeimā ir ievēlēti deputāti no septiņu partiju un partiju apvienību deputātu kandidātu sarakstiem. Tautas partijai 9.Saeimā būs 23 deputāti, Zaļo un Zemnieku savienībai 18 deputāti, partijai Jaunais laiks 18 deputāti, Saskaņas Centram 17 deputāti, Latvijas Pirmās partijas un partijas Latvijas Ceļš vēlēšanu apvienībai 10 deputāti, Apvienībai Tēvzemei un Brīvībai/LNNK 8 deputāti un politisko organizāciju apvienībai Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā 6 deputāti.

Saskaņā ar CVK lēmumu 9.Saeimā ir ievēlēti:

Lai varētu izdot Latvijas nacionālo atlantu un tā pirmo daļu «Valsts un tauta» kā dāvanu Latvijas simtgadē, izveido īpašu atbalsta biedrību, ar kuras palīdzību cer savākt šī izdevuma izdošanai kopumā nepieciešamos 2,4 milj. eiro, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Līdz šim Latvijas Nacionālais atlants nav izdots. Tikai vienu reizi – pirmās Latvijas brīvvalsts laikā šajā virzienā kaut ko mēģināja darīt statistiķis, viens no pirmās Latvijas brīvvalsts Ministru prezidentiem Marģers Skujenieks. Valsts 20. dzimšanas gadā – 1938. gadā latviešu un franču valodā tika izdots statistikas atlass, turklāt tāda veida izdevums nav izdots ne Latvijas PSR laikā, ne arī pēdējo 25 gadu neatkarīgās Latvijas laikā. Lai arī Latvijas nacionālā atlanta izdošanas nepieciešamība ir fiksēta pat oficiālos dokumentos, tomēr tā reāla izveide ir tikko sākusies, jo ideja vienmēr atdūrusies pret finansējumu.

Interesantas ieguldīšanas iespējas paveras arī luksusa alkoholisko dzērienu segmentā

Ja runājam par investīciju iespējām mūsdienu pasaulē, tad vispirms uzmanība tiek pievērsta dažādiem pārsvarā biržā tirgotiem vērtspapīriem, kas attiecīgi tad saistās ar lielāku vai mazāku risku, no kā arī izriet cenu kāpumi un kritumi. Tiesa gan, ieguldījumu pasaule neaprobežojas tikai ar vērtspapīriem un iespējams investēt arī dažādās visai alternatīvās lietās, kas daļai sabiedrības ir gan saprotamākas, gan sirdij tuvākas. Var runāt, piemēram, ne tikai par ļoti interesantām ieguldīšanas iespējām mākslas tirgū, bet arī par investēšanu augstākās klases alkoholiskajos dzērienos. Ne velti ir teiciens, ka vīns ar gadiem kļūst tikai labāks un, kā rāda prakse, arī dārgāks. Būtībā vīns daudziem cilvēkiem šķiet praktiskāks par zeltu un vieglāk izbaudāms par mākslu.

«Lūkojāmies arī uz Kipru, Šveici, Luksemburgu, Lielbritāniju, Maltu. Visas šīs valstis no mūsu skatu punkta Latvijai zaudē,» saka investīciju eksperts, uzņēmumu AS AFI Investīcijas, AS Bonds Invest un AS PV Investīcijas dibinātājs Deniss Pospelovs.

D. Pospelovam ir aptuveni 20 gadu darbības pieredze vērtspapīru tirgos. Viņa ieguldījumu stratēģijas balstās uz matemātiskiem vērtspapīru investīciju modeļiem. D. Pospelovs ar izcilību ir beidzis Maskavas Inženierfizikas Institūtu (MIFI) matemātikas specialitātē, kur viņa galvenie zinātniskās izpētes virzieni bija mākslīgā intelekta sistēmas un datortehnoloģiju izmantošana finanšu jomā. Kopš 1998. gada D. Pospelovs ir aktīvi strādājis vērtspapīru ieguldījumu jomā galvenokārt parāda vērtspapīru un atvasināto finanšu instrumentu tirgos, izmantojot zinātniski iegūtu matemātisku modeļu un analīzes bāzi. Daudzus gadus D. Pospelovs ir veiksmīgi vadījis arī vairāku Krievijas banku investīciju virzienus.

Pagājušajā gadā ar NASDAQ OMX Riga biržā iekļautajām akcijām veikti 16 318 darījumi, un vidējais viena darījuma apjoms bijis 745 lati, liecina Latvijas Centrālā depozitārija (LCD) dati.

Lielākā viena darījuma apjoms ar biržā iekļautām akcijām bija 673 698 lati, darījums tika veikts ar Ventspils naftas akcijām.

Visvairāk, par 111 miljoniem latu gada laikā, ir palielinājusies biržā iekļauto korporatīvo parāda vērtspapīru kopējā vērtība, no 38 miljoniem latu 2011. gadā līdz 149 miljoniem latu pērn. Biržā esošo akciju tirgus vērtība gada laikā ir palielinājusies par 10 miljoniem latu, kopējam kapitalizācijas apjomam sasniedzot 438 miljonus latu.

Vēl augstāks vidējais darījumu apjoms bija valsts parāda vērtspapīru izsolēs, kas notiek NASDAQ OMX Riga un kurām norēķinus nodrošina depozitārijs - kopējā izsoļu darījumu summa veidoja 246 miljonus latu un vidējais viena darījuma apjoms bija 599 tūkstoši latu. Lielākais viena darījuma apjoms bija 8 miljoni lati, depozitārijam vienā darījumā sinhroni nodrošinot nosolīto Latvijas valsts sešu mēnešu parādzīmju piegādi pircējam un naudas pārskaitījumu pārdevējam.

Ja esi izsalcis un nav laika gatavot pašam, tad jāmeklē, kur iespējams garšīgi un ekonomiski izdevīgi ieturēties ārpus mājas. Burgeri Rīgā kļuvuši par vienu no populārākajām patērētāju izvēlēm, bet kur meklēt pašu labāko, garšīgāko un cenas ziņā draudzīgāko piedāvājumu? To palīdz atrast restorānu ceļvedis Meniu.lv.

Kā radās burgeri?

Burgeri restorānu ēdienkartēs pieejami dažādās variācijās, taču pasaulē populārākie ir divi - hamburgers un čīzburgers jeb siera burgers. Abu pārdošanas apjomi ir milzīgi, pateicoties ātro ēdināšanas restorānu ķēžu darbībai un ekonomiskajai cenai. Populāri ir arī dubultie burgeri - ar dubultu gaļu, dubultu sieru, dubultu jebko. Barbekjū burgeri un vistas gaļas burgeri arī ir iecienīti patērētāju vidū, tāpat kā asie un veģetārie. Zināms, ka katrai burgeru vietai ir savs populārākais burgeris un tikai sava, neviena nedota recepte. Lai noteiktu labāko burgeru, ir jādodas un jāmēģina, jo tikai tā būs iespējams noteikt savas top vietas, kuras varēsi ieteikt citiem, piemēram, ne tikai draugiem, bet arī sociālajos tīklos.

Pirmo reizi Maskavā no šī gada 8. līdz 15. decembrim Starptautiskajā izstāžu kompleksā "SOKOĻŅIKI" notiks izstāde "Latvija 2007", kurā ar savu produkciju un pakalpojumiem sevi prezentēs Latvijas uzņēmēji.

Izstādi rīko producentu kompānija "Imishow International" (Latvija) ar Latvijas vēstniecības un Krievijas Tirdzniecības un rūpniecības palātas Maskavā, Latvijas Investīciju un Attīstības aģentūras (LIAA) un Tirdzniecības un rūpniecības kameras Latvijā atbalstu, par to presei paziņoja "Imishow International" izpilddirektore Ingūna Vanzoviča.

"Šis projekts ir plānots kā mūsu valsts prezentācija, jo mūsu mērķis ir pēc iespējas plašāk un daudzveidīgāk parādīt Latvijas ražotājus un pakalpojumu sniedzējus no visdažādākajām uzņēmējdarbības sfērām," turpināja I. Vanzoviča.

Izstādes uzdevums - veicināt biznesa kontaktus

Izstādes "Latvija 2007" uzdevums ir veicināt jaunu biznesa kontaktu veidošanu starp Latvijas un Krievijas uzņēmējiem, kā arī veicināt Latvijas ražotāju produkcijas un pakalpojumu sniedzēju ienākšanu Krievijas tirgū.

No 17. maija Latvijā sāks darboties ieķīlāto un banku pārņemto īpašumu katalogs Banksale.eu, kas jau tagad pieejams Lietuvā.

Specializētais portāls ietvers apjomīgu, vienotu datubāzi par banku un līzinga kompāniju no parādniekiem pārņemto īpašumu pārdošanu Latvijā, sola portāla veidotāji. Ieķīlāto, banku pārņemto un pārdodamo īpašumu katalogs Banksale.eu sastāv no trim daļām: nekustamais īpašums (mājas, dzīvokļi, zemes gabali, komercobjekti, rūpnieciskie objekti), transports (vieglais,komerctransports, lauksaimniecības), aprīkojums (birojam, sadzīvei, mājai). Lietuvā banku pārņemto un pārdodamo īpašumu katalogs Banksale.eu savu darbību uzsāka janvārī, un strauji kļuva populārs.

Mēnesī to apmeklē ne mazāk kā 50 tūkstoši unikālo lietotāju, apgalvo projekta autori. Pateicoties Banksale.eu, bankas vairāku mēnešu laikā pārdevušas vairākus desmitus nekustamā īpašumu objektu, simtiem transporta un aprīkojuma vienību. Projekta īstenotāji cer, ka līdz gada beigām Banksale.eu datubāzē būs ne mazāk kā 10 tūkstoši banku pārdošanā laisto īpašuma vienību. Banksale.eu katru dienu izsūta informāciju vairāk nekā 10 tūkstošiem potenciālo investoru: investīciju fondiem, kapitāla pārvaldīšanas uzņēmumiem u.c.

Latvijā darbu uzsācis specializēts portāls, kurā pieejama vienota datubāze par banku un līzinga kompāniju pārņemto īpašumu pārdošanu, DB informēja Banksale.eu.

Savukārt rudenī būšot pieejama vienota Baltijas valstu datubāze, kas tikšot rādīta Baltijas valstu iedzīvotājiem un ārzemju investoriem, norāda Banksale.eu vadītāja Aušra Jonikiene.

Katalogs Banksale.eu sastāv no trim daļām: nekustamais īpašums, transports un aprīkojums.

A.Jonikiene arī skaidro: «Protams, automašīnu tirdzniecība vai nekustamo īpašumu pārvaldīšana nav banku biznesa sastāvdaļa, tomēr kredītiestādēm ir svarīgi atgūt iesaldētos līdzekļus. Pircējiem šobrīd ir ļoti izdevīgs laiks, lai iegādātos nekustamo īpašumu, automašīnas un dažādas iekārtas vai aprīkojumu. Tomēr Latvijā līdz šim pietrūka vienotas datubāzes, kurā būtu apkopoti visi īpašumi, kurus bankas gatavas pārdot.»

Šobrīd izdots jaunais 118 uzņēmumu un privātpersonu tālruņu katalogs “Rīga, Rīgas rajons, Jūrmala 2005/2006”, kurā iekļauta jaunākā informācija par visiem Rīgas, Rīgas rajona un Jūrmalas uzņēmumiem, to darbības veidiem, precēm un pakalpojumiem. Vienīgais tālruņu katalogs ar visiem Rīgas, Rīgas rajona un Jūrmalas privātpersonu tālruņu numuriem. Papildus tiek ievietota informācija, kur zvanīt steidzamos gadījumos - avārijas un palīdzības dienestu, uzziņu tālruņu numuri, kā arī informācija par Lattelekom SIA pakalpojumiem, lielāko pilsētu kartes, atlaižu kuponi, preču zīmes. No 15.07.2005. 118 tālruņu katalogu “Rīga, Rīgas rajons, Jūrmala 2005/2006” bez maksas var saņemt: Ł Visos abonēšanas centros “Diena” Ł Visos abonēšanas centros “Latvijas Avīze” Ł VAS “Latvijas Pasts” centrālajās norēķinu daļās Uzņēmumiem šo katalogu bez maksas piegādās tieši birojā.

«Ļoti pozitīvu impulsu Latvijas biržas attīstībā varētu sniegt tādu uzņēmumu kā Lattelecom kotācija biržā,» saka Nasdaq Riga valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne

Kā vērtējat tirdzniecības aktivitāti Nasdaq Riga biržā?

Tirdzniecības aktivitāte biržā ir atkarīga no uzņēmuma akcionāru struktūras un uzņēmuma lieluma. Ir tāds rādītājs, ko biržā mēs saucam par free-float. Tas ir brīvā publiskā apgrozībā esošo akciju daudzums. Ja uzņēmumam ir liels šādu akciju daudzums, tad biržā tas parasti ir labi tirgots. Tirdzniecība ir atkarīga arī no tā, kā biržā kotētie uzņēmumi strādā. Ja uzņēmumam ir labi finanšu rezultāti, tam ir aktīvas investoru attiecības un tas ir interesants investoriem, tad arī tirdzniecība biržā ir aktīva. Kopumā vērtējot, jāsaka, ka mēs Rīgas biržā neesam apmierināti ar esošo tirdzniecības aktivitāti. Tāpēc nopietni strādājam, lai piesaistītu jaunus, pietiekami lielus klientus, kuriem būtu liels publiskā apgrozībā esošo akciju daudzums. Ļoti pozitīvu impulsu Latvijas attīstībā varētu sniegt tāda uzņēmuma kā Lattelecom kotācija biržā. Gan Igaunijā, gan Lietuvā telekomunikāciju uzņēmumu kotācija biržā deva ļoti pozitīvu impulsu, lai kapitāla tirgus un birža attīstītos. Tie ir uzņēmumi, kas nosaka likviditāti biržā. Un tas ir tāpēc, ka telekomunikāciju uzņēmumi parasti ir ļoti lieli. Tātad tie ir interesanti ne tikai vietējiem mazajiem akcionāriem, dažādiem institucionālajiem investoriem, fondiem, piemēram, pensiju 2. līmeņa fondiem, kas darbojas Baltijā, bet arī daudziem ārvalstu investoriem. Latvijas gadījumā telekomunikāciju uzņēmums līdz biržai nav nonācis. Jācer, ka tuvākajā nākotnē varētu būt kādas pozitīvas pārmaiņas šajā ziņā. Biržas likviditātē un tirdzniecības aktivitātes kāpināšanā ļoti svarīgs ir pats uzņēmums. Tomēr mums ir arī sava Baltijas Tirgus likviditātes uzturētāju programma, kuras ietvaros likviditāte tiek uzlabota virknei biržas uzņēmumu, un tā strādā jau vairāk nekā divus gadus. Saviem biedriem tirdzniecības sesijas laikā, ja viņi uzsāk darbu kā likviditātes nodrošinātāji noteiktām uzņēmumu akcijām, dodam tirdzniecības komisijas atlaidi, tādā veidā stimulējot biedru interesi uzlabot likviditāti gan Rīgas biržā, gan Baltijas biržās kopumā.

Šodien visu Baltijas biržu indeksi piedzīvoja vērtības kāpumu. Straujākā izaugsme šoreiz bija Rīgas biržā, kuras raksturojošais OMXR indekss pieauga par 2,7%. Savukārt Tallinas un Viļņas biržu indeksu vērtības pieaug par attiecīgi 0,48% un 0,02%.

Rīgas biržā šodien lielākais apgrozījums bija ar Olainfarm akcijām, kuras cena pieaug par 1,51% līdz 2,02 Ls. Jāatgādina, ka Olainfarm šonedēļ atklāja, ka tā peļņa šā gada deviņos mēnešos sasniegusi 2,84 miljonus latu, kas ir divas reizes vairāk nekā attiecīgajā laika posmā pērn. Savukārt Olainfarm apgrozījums šā gada trīs ceturkšņos bija 18,84 miljoni latu, kas ir par 24% vairāk nekā pērn šajā laikā, kad apgrozījums bija 15,19 miljoni latu.

Otrs lielākais apgrozījums Rīgas biržā bija ar Ditton pievadķēžu rūpnīcas akcijām, kuru cena šodien nedaudz samazinājās par 0,31% līdz 0,32 Ls. Uzņēmums šonedēļ atklāja, ka tā peļņa šā gada pirmajos trīs ceturkšņos sasniegusi 1,144 milj. Ls, un apgrozījums pieaudzis par 157% līdz 5,61 milj. Ls.

Asociācija Latvijas mēbeles sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA) laidusi klajā pirmo Latvijas mēbeļu ražotāju katalogu angļu valodā par mēbeļu ražošanu Latvijā Latvian Furniture Industry 2005. Katalogā ir ne tikai detalizēta informācija par mēbeļu industriju, bet arī publicēti 48 Latvijas mēbeļu (koka un metāla) ražotāju dati par to ražojumiem un ziņas par kompānijām. Katalogu izplatīs ārvalstīs un Latvijā caur LIAA un tās pārstāvniecībām, LR vēstniecībām ārvalstīs, ārvalstu vēstniecībām Latvijā, ar mēbeļu nozari saistītās izstādēs un citos pasākumos, lai palīdzētu atrast Latvijas mēbeļu un mēbeļu detaļu ražotājiem jaunus šo produktu pircējus dažādās pasaules valstīs. Katalogs izdots 3000 eksemplāros un izmaksājis nepilnus 6000 Ls. Pēc izdevēju plāniem šāds kalogs tiks izdots arī 2006. gadā.

Augstās elektrības cenas ir raisījušas interesi par biržas darbības principiem.

Mūsu valstij dalība Nord Pool biržā nodrošina iespēju iegādāties trūkstošo elektroenerģijas apjomu, lai pilnībā nosegtu valsts patēriņu par ekonomiski izdevīgāko un pēc iespējas zemāko cenu nākamajai dienai, importējot to, izmantojot starpsavienojumus. Savukārt izstāšanās no biržas padarītu nemainīgi augstu elektroenerģijas cenu patērētājiem, kas pārsniegtu esošās Nord Pool biržas Latvijas reģiona vidējās cenas gadā.

Latvija teorētiski varētu sevi nodrošināt ar nepieciešamo elektroenerģijas apjomu – ar nosacījumu, ka visu gadu Daugavas HES pietece saglabātos netipiski augsta un vienmērīga, Latvenergo TEC ražotnes strādātu bez nepieciešamajiem remontdarbiem, bet pīķa jeb augsta pieprasījuma stundās Latvijas elektroenerģijas patēriņš tiktu samazināts.

Latvija Apskata periodā nedaudz pieauga īstermiņa latu procentu likmes starpbanku tirgū. RIGIBOR overnight uzlēca par 0.08 procentu punktiem, līdz 2.46%, bet vienas nedēļas likme pieauga par 0.04 procentu punktiem, līdz 2.55%. Savukārt garāka termiņa likmes joprojām saglabājās stabilas. Sistēmā ir apmierinošs latu daudzums – piektdien komercbankas rezervju kontos un termiņdepozītos Latvijas Bankā (LB) glabāja nedaudz virs 356.7 milj. latu (509.6 milj. eiro), kas ievērojami pārsniedza mēneša vidējās rezervju prasības: 241.6 milj. latu (345.1 milj. eiro). Augstā likviditāte un fiskālais pārpalikums valsts budžetā (jūlijā valsts budžetā ieņēmumi atkal ir pārsnieguši izdevumus) turpinās veicināt likmju saglabāšanos zemā līmenī. Tomēr jāatgādina, ka īslaicīgu īstermiņa RIGIBOR likmju lēcienu varētu novērot augusta otrajā pusē, kad spēkā stāsies LB noteiktā jaunā rezervju norma 6% apmērā. Nedēļas laikā apgrozījums ar parāda vērtspapīriem Rīgas Fondu biržā veidoja 36.3 tūkst. latu (51.9 tūkst. eiro). Biržā tika veikti darījumi ar “Latvijas Hipotēku un zemes bankas” AD un AM sērijas hipotekārajām ķīlu zīmēm. Latos denominēto vērtspapīru dzēšanas termiņi ir attiecīgi 2006. gada 15. augusts un 2013. gada 15. augusts. Latu obligāciju cenas apskata periodā būtiski nemainīgas, savukārt eiro obligāciju cenas turpināja kristies. Nedaudz ir samazinājušies inflācijas pieauguma tempi Latvijā. Jūlijā salīdzinājumā ar jūniju patēriņa cenas Latvijā nav mainījušās. Savukārt gada laikā no pērnā gada jūlija patēriņa cenas palielinājās par 6.1%. Lietuva Nedēļas laikā praktiski visu termiņu litu procentu likmes starpbanku tirgū neizkustējās ne no vietas. Vienīgi VILIBOR overnight atkāpās par 0.02 procentu punktiem, līdz 2.13%. Likviditāte banku sistēmā ir apmierinoša – piektdien komercbanku mēneša vidējās rezerves pārsniedz mēneša vidējo rezervju prasību par 5.6%. Līdz ar to arī turpmākajās pāris nedēļas lielas svārstības litu starpbanku tirgū nav gaidāmas. Aizvadītajā nedēļā apgrozījums ar parāda vērtspapīriem Viļņas Fondu biržā (VFB) saruka līdz 5.3 milj. litu (1.5 milj. eiro). Savukārt tiešie darījumi ar fiksēta ienākuma vērtspapīriem veidoja 35 milj. litu (10.1 milj. eiro). Pagājušajā nedēļā Lietuvas Centrālajā vērtspapīru depozitārijā tika reģistrētas trīs jaunas “Vilniaus bankas” parādzīmju emisijas. Litos denominēto 30 dienu, 90 dienu un 180 dienu parādzīmju dzēšanas termiņi ir attiecīgi 2005. gada 29. augusts, 2005. gada 28. oktobris un 2006. gada 26. janvāris. Savukārt emisijas apjomi ir attiecīgi 10 milj., 20 milj. un 30 milj. litu (2.9 milj., 5.8 milj. un 8.7 milj. eiro). Nedēļas laikā litos un eiro valūtā denominēto obligāciju cenas samazinājās. Jūlijā, salīdzinot ar jūniju, patēriņa cenas Lietuvā saruka par 0.2%. Savukārt gada laikā no pērnā gada jūlija cenas pieauga par 1.8%. Igaunija Igaunijas starpbanku naudas tirgus likmes apskata periodā palika nemainīgas. Viena mēneša TALIBOR saglabājās 2.28% līmenī, sešu mēnešu likme bija 2.39%, bet divpadsmit mēnešu likme – 2.53%. Atkal ir palielinājusies tirdzniecības aktivitāte Igaunijas parāda vērtspapīru tirgū. Apgrozījums ar Igaunijas Centrālajā vērtspapīru depozitārijā (ICVD) reģistrētiem parāda vērtspapīriem apskata periodā pieauga līdz 286.6 milj. Igaunijas kronu (18.3 milj. eiro). Apgrozījuma lielāko daļu, 150.4 milj. kronu (9.6 milj. eiro), veidoja viens liels darījums ar prāmju kompānijas “Tallink Grupp” 1.5 gadu nulles kupona obligācijām, kuru dzēšanas termiņš ir 2006. gada 27. oktobris. Apskata periodā Igaunijas kronās denominēto obligāciju cenas nemainījās, savukārt eiro obligāciju cenas samazinājās. Jūlijā, salīdzinot ar jūniju, patēriņa cenas Igaunijā pieauga par 0.4%. Savukārt gada laikā no pērnā gada jūlija patēriņa cenas palielinājās par 3.8%.

Latvijas finanšu sistēmai tiešā ekspozīcija pret Krievijas valdības un korporatīvā sektora vērtspapīriem kopumā ir zema, tāpēc tiešā ietekme no jebkādiem pavērsieniem ar Krievijas valdības un korporatīvā sektora vērtspapīriem, piemēram, parādu atmaksāšanas rubļos, uz Latvijas kredītiestādēm nav sagaidāma, pavēstīja Latvijas Bankas eksperte Olga Lielkalne.

Viņa norādīja, ka finanšu tirgus dalībnieki ļoti uzmanīgi gaida ziņas par divu ASV dolāros denominēto Krievijas valsts obligāciju procentu maksājumu izmaksām, un kopumā situācija ap Krievijas ārējā parāda apkalpošanu ir ļoti neviennozīmīga.

Eksperte atzīmēja, ka Krievijas finanšu ministrs ziņoja, ka ir dots rīkojums veikt izmaksas ASV dolāros, bet, ja ārvalstu bankas Krievijas piemēroto sankciju dēļ nevarēs izpildīt rīkojumu, izmaksas notiks Krievijas rubļos. Savukārt, pēc "Bloomberg" sniegtās informācijas, ASV Finanšu ministrijas pārstāvis skaidrojis, ka sankcijas neierobežo Krievijas valdības spēju apkalpot ASV dolāros denominētu parādu vismaz līdz maija beigām.