Finansiālo zināšanu rādītāji uzlabojas; daudzu mājsaimniecību smago stāvokli tas gan uzreiz nerisina

Kaut arī izpratne par finanšu instrumentiem Latvijas iedzīvotāju vidū augusi vien par dažiem procentiem, kopējā attieksme un sajūta ir krietni uzlabojusies. Līdz ar ekonomiskās situācijas stabilizēšanos pieaug uzkrājumi, uzlabojas kredītu un noguldījumu attiecība, tomēr vēl arvien puse klientu finanšu institūcijas uzlūko ar neuzticību un aizdomām. Sektora optimismu vairo Latvijas iedzīvotāju finanšu pratības stratēģijas 2014‒2020 plāna pirmā gada mērķu izpilde.

Jaunākā FKTK un SKDS aptauja par Latvijas iedzīvotāju attieksmi pret mūžizglītību finanšu jomā rāda, ka cilvēki ir labprātīgi – 91% atzīst, ka finanšu prasmes ir regulāri jāpilnveido, kamēr vien 14% šādā nolūkā ir vērsušies pie finanšu ekspertiem un 6% apmeklējuši seminārus, bet 20% nav darījuši neko. 41% vēl arvien priekšroku dod tuvinieku konsultācijām.

Lielākās neskaidrības stratēģijas ieviešanas gaitā, kā rāda Finanšu pratības indekss, ir ar pensijām un kredītiem. Pensijas šajā gadījumā var kalpot par kopējās situācijas lielisku ilustrāciju. Lai gan privāto pensiju fondu dalībnieku skaits aug, tās sistēmā īstas izpratnes nav ne pensionāriem, ne tiem, kas drīzumā taisās pensionēties, nemaz nerunājot par to, ka ļoti grūti nākas ieinteresēt un pārliecināt jaunus cilvēkus sākt veidot uzkrājumus savai pensijai. Viņi netic sistēmai, līdz ar to arī negrib iedziļināties un jebko par to zināt, un viņiem nav brīvu līdzekļu, ko novirzīt ieguldījumiem, pat ja viņus izdotos pārliecināt par to, cik svarīgi un droši tas ir.»

«Man būtu grūti par to domāt un atlikt pensijai,» jautāts par iespēju plānot un noguldīt pensijas uzkrājumu veidošanai atzīst sportists un perspektīvs jaunais uzņēmējs Toms Alsbergs. «Man ir 28 gadi un uzņēmums, kurā visu laiku jāiegulda brīvie līdzekļi. Tā aparāts aug un prasa visu laiku vairāk. Ja strādā algotu darbu citam un ir regulāri ieņēmumi, no tiem var atlikt pensijai. Bet no otras puses mums Latvijā nav īsti ticības pensiju sistēmai, nav ticības, ka tas ko mainīs. Varbūt ir jābūvē sava vide, jo neviens nezina, kāda būs realitāte pēc 40 gadiem.»

Tādējādi šajā, identiski kā citos finansiālo prasmju jautājumos, spilgti atklājas šīs trīs savstarpēji saistītās komponentes – zināt, iespēju robežās praktizēt un balansēt starp to, kas šķiet vairāk uzticams un ienesīgāks.

Plašāk lasiet rakstā Izpratne aug, šaubas paliek otrdienas, 16. jūnija, laikrakstā Dienas Bizness (6. lpp.)!

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra