Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

Latvija pirmā no Baltijas valstīm atver vēstniecību Korejā; sākumā izaicinājums – pievērst uzmanību

Jārēķinās, ka iespējamam korejiešu darījumu partnerim vispirms pāris reižu uz šejieni būs jāatbrauc, saka pirmais Latvijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Korejas Republikā Pēteris Vaivars. Pēc Ņūdeli Indijā un Abu Dabī Apvienotajos Arābu Emirātos Seula ir nākamā, kur Latvija atver vēstniecību, ievērojot uzņēmēju intereses.

Vai tas, ka Koreja Rīgā vēstniecību atvēra pirmā, nozīmē, ka mēs viņiem interesējam vairāk?

Es tā neteiktu. Pats fakts, ka Korejas vēstniecība ir tikusi atvērta, ir rādītājs, ka interese pieaug, jo līdz šim vēstnieks rezidēja Stokholmā. Bet jāņem arī vērā, ka valstij ar 50 miljoniem iedzīvotāju, lielu diplomātisko korpusu un plašu pārstāvniecību tīklu atvērt jaunu vēstniecību ir vienkāršāk, un mūsu jaunā vēstniecība Seulā tiks atvērta visai drīz pēc Korejas vēstniecības atvēršanas Rīgā. Koreja Rīgā vēstniecību atvēra pēc Japānas un Ķīnas.

Latvija apturēs vēstniecības Slovēnijā darbību, šodien Latvijas Radio raidījumā Krustpunktā sacīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (RP).

«Mēs arī veicam zināmu restrukturizāciju, apturam mūsu vēstniecības darbību Slovēnijā,» bilda ministrs, stāstot par Latvijas plāniem atvērt vēstniecību Indijā.

Ministrs sacīja, ka jau šogad tiks veikti visi priekšdarbi, lai vēstniecība Indijā sāktu funkcionēt. No ministra teiktā noprotams, ka vēstniecībai nākamā gada budžeta projektā jau ieplānoti līdzekļi. Arī pats ministrs septembra vidū plāno doties divpusējā vizītē uz Indiju.

Ministrs skaidroja, ka patlaban vēstniecību darbībai ir divi pamatfaktori - ekonomika un diaspora. «Tie ir tie divi pamatprioritārie jautājumi, kuriem nauda netiek žēlota.»

Taujāts, vai Latvija neplāno slēgt kādu vēstniecību, ministrs sacīja: «Mēs skatīsimies ļoti rūpīgi arī uz to, kur varētu varbūt apturēt vēstniecības darbību, pamatā Eiropas Savienībā. Bet tas nozīmē, ka noteikti tad arī skatāmies uz jaunu vēstniecību atvēršanu potenciālo tirgu rajonā. Nākamā, ko es gribētu redzēt, ir Dienvidkoreja.»

Turpmākajos mēnešos cenu samazinājuma tempi sērijveida dzīvokļiem varētu būt salīdzinoši zemi – 2 līdz 3%, prognozē nekustamā īpašuma kompānija Arco Real Estate.

Pēc uzņēmuma apkopotajiem datiem, šā gada jūlijā, salīdzinājumā ar jūniju, cenas sērijveida dzīvokļiem samazinājās par 2.8 %. Cenu samazinājums esot vērtējams kā neliels. Pašlaik varētu būt cenu stabilizācijas process, jo cilvēki nav gatavi lētāk pārdot savus mājokļus. Jāņem vērā arī, ka arī iepriekš vasaras mēnešos ir bijusi diezgan maza aktivitāte nekustamā īpašuma tirgū. Atsevišķos mikrorajonos vērojams pavisam neliels cenu kritums (0.3 %; 0.7 %). Prognozē lēnu turpmāko dzīvokļu cenu samazinājumu

Jaunā kadastrālās vērtēšanas sistēmas pilnveidošanas un kadastra datu aktualitātes nodrošināšanas koncepcija paredz, ka kadastrālās vērtības tiks noteiktas 85% apmērā no vidējā tirgus līmeņa, norāda Valsts zemes dienesta (VZD) ģenerāldirektore Elita Baklāne-Ansberga.

«Šāds ierosinājums koncepcijā iekļauts tādēļ, lai neviena kadastrālā vērtība nākotnē nepārsniegtu īpašuma tirgus vērtību. Patlaban tā nav, un nereti ir arī gadījumi, kad kadastrālā vērtība ir augstāka par tirgus vērtību,» sacīja Baklāne-Ansberga.

Viņa skaidroja, ka koncepcijas izstrādāšanas mērķis bija izšķirties par kadastrālās vērtēšanas sistēmā pastāvošo problēmu labākajiem risinājumiem, lai ar racionāli un sabalansēti ieguldītiem resursiem panāktu kvalitatīvākas, nekustamā īpašuma tirgus vērtībām atbilstošākas un sabiedrībai izprotamas kadastrālās vērtības.

Baklāne-Ansberga norādīja, ka galvenās patlaban esošās kadastrālās vērtēšanas sistēmas problēmas ir tas, ka kadastrālās vērtības nereti ir neprecīzas un neatspoguļo īpašuma patieso vērtību un objekta stāvokli dabā, savukārt sabiedrība neizprot un neakceptē kadastrālās vērtības, pieņemot izplatītos negatīvos viedokļus un aizspriedumus.

Ir izstrādāta koncepcija, kas atvieglos nekustamā īpašuma atsavināšanu valsts vai sabiedriskajām vajadzībām, liecina Satiksmes ministrijas sniegtā informācija medijiem.

Nekustamā īpašuma atsavināšanas valsts vai sabiedriskajām vajadzībām procesa efektivizēšanas koncepcija ceturtdien, 17. aprīlī tika izsludināta Valsts sekretāru sanāksmē.

Koncepcija ir būtiska, lai varētu uzsākt ar būvniecību saistītu projektu realizāciju, tajā pašā laikā līdzšinējiem nekustamā īpašuma īpašniekiem nodrošinot vienlīdzīgas iespējas laikus saņemt taisnīgu atlīdzību pēc skaidriem principiem un kritērijiem. Koncepcijā ir ietverts arī esošās prakses vērtējums un ieteikumi iestāžu turpmākai darbībai, lai efektīvāk un likumpamatotāk veiktu ar īpašumu atsavināšanu saistītas darbības, informēja ministrija.

Koncepcijā ir ietverti divi risinājumi, kā atvieglot nekustamā īpašuma atsavināšanu, ja tas nepieciešams valsts vai sabiedriskajam labumam. Pirmais no tiem paredz izdarīt grozījumus likumā Par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts vai sabiedriskajām vajadzībām un grozījumus Valsts pārvaldes iekārtas likumā, skaidri definējot, ka publiskā persona privāttiesību jomā rīkojas kā privātpersona, kā arī nosakot brīvprātīgas nekustamā īpašuma atsavināšanas kārtību, kompensācijas apmērus un tās kārtību.

Informācija medijiem

13.09.2007.

Lai uzlabotu sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju situāciju, Labklājības ministrijas (LM) vadītā starpministriju darba grupa sagatavojusi koncepciju vienotai nodokļu, nodevu un citu maksājumu atvieglojumu sistēmas pilnveidei.

Koncepcija nosaka iedzīvotāju sociālās grupas un kritērijus, lai sniegtu mērķtiecīgu atbalstu mazāk aizsargātajiem iedzīvotājiem un mazinātu noslāņošanos pēc ienākumiem un materiālā stāvokļa. Speciālisti uzsver, ka šādi uzlabojumi ir īpaši svarīgi, ņemot vērā augsto inflāciju valstī.

Attiecībā uz nodokļiem, koncepcija paredz strādājošajiem pensionāriem noteikt papildu ienākuma nodokļa atvieglojumu, no 2008.gada nosakot neapliekamo minimumu 960 latus gadā. No 2009.gada plānots ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neaplikt slimības pabalstus mazaizsargātajiem iedzīvotājiem.

2020. gadā aizsardzības budžetam vajadzētu būt 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP), paredz Aizsardzības ministrijas (AM) sagatavotais Valsts aizsardzības koncepcijas projekts, ko šodien kopā ar Militāro draudu analīzi skatīs valdība slēgtā sēdē.

Pašreizējais aizsardzības budžets ir aptuveni 1% no IKP. Lai sasniegtu koncepcijā izvirzīto mērķi, katru gadu aizsardzībai būtu nepieciešams piešķirt par 15 miljoniem latu vairāk nekā patlaban, šodien preses brīfingā atzina Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris ģenerālmajors Raimonds Graube.

AM politiskais direktors Jānis Garisons, prezentējot jauno koncepciju, norādīja, ka tas ir nozīmīgs plānošanas dokuments, kas iezīmē rāmi turpmākai NBS attīstībai. Dokumentā noteiktas vadlīnijas, kādiem jābūt NBS, kādus uzdevumus jāveic, kā tālāk plānot armijas attīstību.

Koncepcija izriet no militāro draudu analīzē identificētajiem draudiem. Dokumentā netiekot izslēgtas arī tiešas konfliktsituācijas, lai gan to iespējamība esot visai zema.

Igaunija plāno iegādāties ēku pretī prezidenta pilij Rīgā un tajā izbūvēt jauna atvērtā tipa vēstniecību pēc Ziemeļvalstīs un Šveicē veiksmīgi izmantotas koncepcijas, vēstīja Igaunijas sabiedriskā raidorganizācija ERR.

Jauno Igaunijas vēstniecību Rīgas vēsturiskajā centrā plānots atklāt pēc viena vai diviem gadiem, atsaucoties uz Igaunijas vēstnieku Latvijā Arti Hilpusu, ziņoja Igaunijas sabiedriskās televīzijas ETV pārraide "Aktuālā kamera" ("Aktuaalne kaamera").

Pašlaik plānotās Igaunijas vēstniecības ēkas vietā atrodas novecojusi padomju laika biroju ēka, par kuras iegādi sarunas nonākušas noslēguma posmā.

"Pagaidām nav juridiski saistoša pirkšanas-pārdošanas līguma, bet valsts dzīvo pēc finanšu gada principa, tādēļ ir cerība, ka līgums ar pārdevēju tiks parakstīts jau šogad," teicis vēstnieks.

Igaunijas Ārlietu ministrija nolēmusi jauno diplomātiskās pārstāvniecības modeli izmēģināt Latvijā, bet pēc tam to izmantot arī citās valstīs. Vēstniecības, kurai jākļūst par daļu no pilsētvides un jāiepazīstina ar Igaunijas digitālajiem risinājumiem un tūrisma iespējām, koncepcija tiek izstrādāta kopā ar uzņēmējiem.

«Labāk, lai mani noņem no amata, nekā es piekritīšu prettiesiskiem risinājumiem. Tas ir bijis mans princips visu manu pilnvaru laiku un savā ziņā spēka avots gan man, gan FKTK padomei,» saka Finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Pēters Putniņš

Laikā, kad tika lemts par ABLV Bank pašlikvidāciju, jūs paziņojāt, ka labāk, lai jūs noņem no amata, nekā jūs piekritīsiet prettiesiskiem risinājumiem. Vai šī jūsu nostāja ir aktuāla arī tagad – vai jūs izjūtat politisku spiedienu?

Varu to atkārtot arī tagad. Tas ir bijis mans princips visu manu pilnvaru laiku un savā ziņā spēka avots gan man, gan FKTK padomei. Jo mēs savu darbību un visus savus lēmumus vienmēr esam balstījuši likumā. Man pašlaik nav pamata veikt kādus soļus, kas izrietētu no šī principa neievērošanas, tāpēc ka joprojām pie tā turamies un tikai šādā veidā pieņemam savus lēmumus. Protams, ja neņem vērā dažus rakstus masu saziņā, bet tas ir īpašs gadījums. Jo ne es jūtos kādu kļūdu pieļāvis, nedz arī kaut ko nelikumīgu izdarījis. FKTK padomē visu darām likuma ietvaros un desmitkārt pārdomājam katru savu soli. Man liekas, ka tā ir augstākā jebkuras valsts iestādes sūtība – strādāt likuma ietvaros.

Rīgas centrā vēstniecībām domātais alkohols, ko tās tiesīgas iegādāties, nemaksājot ne PVN, ne akcīzes nodokli, tiek tirgots milzu apjomos.

Par to liecina TV3 raidījumā Nekā personīga sniegtā informācija. Diplomātu veikals atrodas pašā Rīgas centrā uz Elizabetes ielas, vēstniecību rajonā. Latvijas iedzīvotāji, izņemot vēstniecību darbiniekus, tur iepirkties nedrīkst.

Nekā personīga rīcībā nonākušas ziņas, ka pēdējā laikā alkohola un tabakas patēriņš diplomātu vidū sasniedzis astronomiskus apjomus. Pusgada laikā vēstniecības vai nu pašas vai to darbinieki individuāli patērējuši vairāk kā 50 tonnas alkoholisko dzērienu. Piemēram, islāma valsts Uzbekistānas diplomāti šā gada pirmo divu mēnešu laikā iepirkuši 6 tūkst. pudeles stiprā alkohola un 6.5 tūkst. paciņas cigarešu.

Rīgas domes Vides komiteja nolēma uzdot Rīgas domes Vides departamentam pabeigt "Rīgas pilsētas apstādījumu un citu dabas teritoriju attīstības koncepcija 2007.-2018.gadam" izstrādāšanu.

Līdz šim atbildība par koncepcijas tapšanu bija Rīgas vides centra "Agenda 21" pienākums. Šodien komiteja norādīja, ka "Agenda 21" speciālisti netiek galā ar darbiem. " Rīgai ir ļoti svarīgi pēc iespējas ātrāk pielikt punktu Rīgas pilsētas apstādījumu un citu dabas teritoriju attīstības koncepcijai, kas ir būtiska lieta pilsētas attīstības, vides un kultūras jautājumu risināšanā. Darbs pie koncepcijas sākās 2005.gada 1.septembrī, bet vēl līdz šim brīdim tā nav gatava tādā kvalitātē, lai to varētu virzīt apstiprināšanai Rīgas domē", teica Vides komitejas priekšsēdētājs Dainis Īvāns (LSDSP).

Savukārt Vides departamenta direktors Askolds Kļaviņš informē, "Koncepcijā ietvertā informācija bieži ir novecojusi. Tāpēc patlaban vairākas pašvaldības institūcijas dažiem šajā koncepcijā piedāvātajiem apstādījumu apsaimniekošanas modeļiem meklē citus risinājumus, kas ievērojami atšķiras no koncepcijā piedāvātajiem. Arī koncepcijā ietvertā informācija par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, mežu teritorijām un sabiedrisko apstādījumu platībām ir novecojusi un neprecīza. Koncepcijas tapšanas stadijā departamenta speciālisti ir snieguši savus atzinumus un iebildumus par tās izstrādes metodēm, saturu, terminoloģiju, nekorektajām juridiskajām atsaucēm, kā arī izteikuši priekšlikumus koncepcijas satura uzlabošanā. Tomēr, neskatoties uz daudzajām iebildēm un priekšlikumiem, būtiskas izmaiņas koncepcijā nav ieviestas".

Ziemeļkoreja nosūtījusi vēstuli vairākām Eiropas valstīm, brīdinot, ka pēc 10.aprīļa tā nevarēs garantēt Phenjanā esošo ārvalstu vēstniecību drošību.

«Viņu paziņojumā teikts, ka no 10.aprīļa Ziemeļkorejas valdība konflikta gadījumā nevarēs garantēt valstī esošo vēstniecību un starptautisko organizāciju drošību,» apstiprināja Lielbritānijas Ārlietu ministrijas pārstāve. «Mēs saprotam, ka ziemeļkorejieši vaicā, vai vēstniecību darbinieki plāno doties prom, nevis iesaka viņiem aizbraukt.»

«Viņi aicināja sanāksmē klātesošās vēstniecības un organizācijas līdz 10.aprīlim informēt viņus, kāda veida palīdzība tām būs nepieciešama no KTDR (Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas), vai tās vēlas tikt evakuētas no KTDR vai arī tikt pārceltas citviet,» skaidroja Lielbritānijas Ārlietu ministrijas pārstāve.

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Latvijā ir zemes dzīļu bagātības, kas nav pamatīgi izpētītas, bet pieļaujams, ka šīs bagātības ir metāli, metālu rūdas un dimanti. Cik lielā apjomā un kādā dziļumā – tie ir vēl neatbildēti jautājumi,» saka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere intervijā laikrakstam Diena.

Fragments no intervijas

Jau ilgāku laiku tiek diskutēts par zemes dzīļu koncepciju, kuras mērķis, kā uzsver VARAM, ir veidot labvēlīgu investīciju vidi derīgo izrakteņu nozarē. Kā veicas?

Sadarbībā ar Ekonomikas ministriju koncepcija ir sagatavota. Koncepcija vērtē zemes dzīļu piederības aspektu un to, kādi varētu būt tie ceļi, lai panāktu attīstību, vai arī pieņemtu lēmumu, ka paliekam tādā situācijā, kādā esam. Tomēr koncepcija nekad nedefinēs visus normatīvo dokumentu grozījumus. Gribu uzsvērt, ka ir svarīgi tas, lai koncepcija gala variantā palīdzētu saprast, kādi neapgūti zemes dzīļu resursi Latvijā vispār ir, kā arī ļautu veidot zināšanu pārnesi, kas sekmētu jauno un topošo ģeologu profesionālas kompetences attīstību un jaunas pieredzes atgūšanu. Tāpat koncepcijas mērķis ir, lai labums būtu visai sabiedrībai, nevis tikai kādai interešu grupai.

Latvijas uzņēmumu klātbūtne Lietuvā kļūst arvien ievērojamāka. Lai noteiktu sekmīgākos, šogad pirmo gadu Latvijas tirdzniecības palāta Lietuvā (LTPL) kopā ar Latvijas investīciju un attīstības aģentūru un Latvijas ārlietu ministriju/Latvijas vēstniecību Lietuvā izsludina labāko Latvijas uzņēmumu konkursu, kura galvenā balva ir Nameja gredzens.

Lietuva ir otrais Latvijas nozīmīgākais tirdzniecības partneris, tikai nedaudz atpaliekot no Vācijas. Latvijas un Lietuvas savstarpējās tirdzniecības apjomi turpina strauji attīstīties, 2006.gadā pārsniedzot 1,7 miljardus EUR pieaugumu, salīdzinot ar 2005.gadu – 26%, biznesa portālu Db.lv informēja LTPL.

„Latvijas uzņēmumu klātbūtne Lietuvā kļūst arvien ievērojamāka. Katru gadu darbību šeit uzsāk arvien jauni spēlētāji, bet īpaši spilgti redzams kā tirgū nostabilizējas un strauji aug jau ienākušie uzņēmumi. Lai noteiktu izveicīgākos un sekmīgākos, šogad pirmo gadu Latvijas tirdzniecības palāta Lietuvā (LTPL) kopā ar Latvijas investīciju un attīstības aģentūru un Latvijas ārlietu ministriju/Latvijas vēstniecību Lietuvā izsludina labāko Latvijas uzņēmumu apbalvojumu konkursu, kura galvenā balva ir Nameja gredzens. Pieteikumi jāiesniedz līdz 15.maijam, bet nolikums un anketa atrodami www.lccl.lt mājas lapā,” informēja LTPL valdes priekšsēdētājs, BTA Draudimas ģenerāldirektors Arnis Zekunde.

Vēstniecība, kā zināms, ir institūcija, kas pārstāv valsts intereses citas valsts teritorijā. Latvijas vēstniecības ārvalstīs cilvēkiem parasti asociējas ar politisko diplomātiju, konsulārajiem jautājumiem un valsts reprezentāciju. Mūsdienās pieaugoši lielu lomu vēstniecību darbā iegūst ekonomiskās sadarbības sekmēšana jeb palīdzība Latvijas uzņēmējiem eksporta veicināšanā.

Ņemot vērā Latvijas stratēģisko mērķi veicināt ekonomisko sadarbību un eksportu un it īpaši šī brīža situāciju, Ārlietu ministrija par vienu no savām prioritātēm ir noteikusi ekonomisko interešu aizstāvību. Mūsu diplomātiskā dienesta iespējas palīdzēt Latvijas uzņēmējiem ir pietiekami plašas, un svarīgākais jautājums ir tas, lai uzņēmēji zinātu par atbalsta iespējām, ko mūsu valsts ārējo pārstāvniecību tīkls var piedāvāt.

Vispirms par "pārklājumu". Latvijai ir 35 vēstniecības, kuru uzdevums ir attiecību veidošana starp Latviju un savu rezidences valsti gan politiski, gan ekonomiski, kā arī veicinot starpnozaru kontaktus, t.sk. kultūras sakarus un nodrošinot konsulārās funkcijas. Papildus tam Latvijai ir 125 goda konsuli 60 pasaules valstīs (tuvāka informācija:www.mfa.gov.lv), tāpat 10 valstīs darbojas Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvniecības (tuvāka informācija:www.liaa.gov.lv). Katra no tām ir "maza Latvija" svešā valstī, un tā var sniegt ievērojamu atbalstu uzņēmējiem. Te īpaši jāatzīmē, ka Latvijas goda konsuli paši bieži vien ir uzņēmēji ar plašu kontaktu tīklu, kas Latvijas biznesam var būt noderīgs - viņi darbojas daudzās valstīs, kur nav atvērtas Latvijas vēstniecības.

Ostu komersantus pārstāvošās biedrības uzsver, ka pašlaik Satiksmes ministrijas (SM) virzītajai ostu reformai pastāv būtiski šķēršļi, lai likumprojekts tā pašreizējā (atjaunotā) redakcijā tiktu virzīts apstiprināšanai Ministru kabineta sēdē bez Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes ārkārtas sēdes sasaukšanas.

Atklātā vēstulē trīs lielo ostu (Rīgas, Ventspils un Liepājas) komersantus pārstāvošās biedrības, vēršoties pie Ministru kabineta (MK), Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes locekļiem, koalīcijas attīstības komitejas dalībniekiem un citām atbildīgajām amatpersonām, rosina Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu sasaukt ārkārtas Padomes sēdi, lai lemtu par Satiksmes ministrijas (SM) izstrādātā likumprojekta “Grozījumi Likumā par ostām” turpmāko virzību un izstrādi atbilstoši vienotai izpratnei par Latvijas ostu turpmāko attīstību.

Padome ir tā institūcija, kura Ministru prezidenta, šīs institūcijas priekšsēdētāja, uzraudzībā īsteno valsts politiku ostu attīstībā un koordinē visu ostu darbību. Turklāt viens no tās galvenajiem uzdevumiem ir izvērtēt politikas plānošanas dokumentus un normatīvo aktu projektus, kas ietekmē Latvijas ostu, tranzīta un loģistikas sektora attīstību, un sniegt atzinumu par tiem. Diemžēl Padome nav sasaukta jau kopš pagājušā gada, lai gan Nolikums to paredz reizi ceturksnī, norāda komersanti - Latvijas Stividorkompāniju asociācijas vadītājs Uldis Papāns, Rīgas brīvostas pārvaldes pārstāvis Dainis Babulis, Liepājas ostas nomnieku asociācijas vadītājs Jānis Ēlerts un biedrības “Baltijas asociācija – Transports un Loģistika” valdes locekļi Ivars Landmanis un Aivars Gobiņš.

Ārlietu ministrijā, turpinoties iesāktajam diskusiju ciklam, notiks kārtēja apaļā galda diskusija starp Latvijas uzņēmējiem un Latvijas vēstniekiem ārvalstīs.

Diskusija notiks 19.oktobrī plkst. 15:00. Šoreiz uzņēmējiem būs iespēja iepazīties ar Latvijas vēstnieci Zviedrijā Elitu Kuzmu, Latvijas vēstnieku Norvēģijā Andri Sekaci, Latvijas vēstnieku Dānijā Gintu Jegermani un Latvijas vēstnieku Somijā Juri Boni, kuri sniegs informāciju par biznesa vidi un specifiku savās rezidences valstīs, kā arī vēstniecību politiskā atbalsta iespējām.

Ārlietu ministrijas un Latvijas Darba devēju konfederācijas organizētā apaļā galda diskusiju cikla «Ārlietu dienests Latvijas eksportam. Uzņēmēju tikšanās ar Latvijas vēstniekiem» mērķis ir atrast konkrētus risinājumus Latvijas uzņēmumu eksporta apjomu palielināšanai un tirgu paplašināšanai, izmantojot Latvijas ārlietu dienesta atbalsta iespējas.

Šodien Ārlietu ministrijā, turpinoties iesāktajam diskusiju ciklam, notiks kārtēja apaļā galda diskusija starp Latvijas uzņēmējiem un Latvijas vēstniekiem ārvalstīs.

Šoreiz uzņēmējiem būs iespēja iepazīties ar Latvijas vēstnieku ASV Andreju Pildegoviču, Latvijas vēstnieku Kanādā Marģeru Kramu un Latvijas vēstnieku Īrijā Pēteri Elfertu, kuri sniegs informāciju par biznesa vidi un specifiku savās rezidences valstīs, kā arī vēstniecību politiskā atbalsta iespējām.

Apaļā galda diskusiju atklās Ārlietu ministrijas Ekonomisko attiecību un attīstības sadarbības politikas departamenta direktors Juris Štālmeistars un Latvijas Darba devēju konfederācijas viceprezidents Teodors Tverijons, informē Ārlietu ministrija.

Ārlietu ministrijas un Latvijas Darba devēju konfederācijas organizētā apaļā galda diskusiju cikla «Ārlietu dienests Latvijas eksportam. Uzņēmēju tikšanās ar Latvijas vēstniekiem» mērķis ir atrast konkrētus risinājumus Latvijas uzņēmumu eksporta apjomu palielināšanai un tirgu paplašināšanai, izmantojot Latvijas ārlietu dienesta atbalsta iespējas.

Pilna servisa nekustamo īpašumu uzņēmums "Latio", kam ir ekskluzīvas tiesības rīkot mutisku izsoli Igaunijas republikas īpašumā esošiem diviem īpašumiem Rīgā. Izsolē tiek piedāvāts nekustamais īpašums un ēka Skolas ielā 13, un zemes gabals komerciālai apbūvei Klusajā centrā Vidus ielā 2. Pieteikšanās izsolei notiek līdz 10.novembrim, mutiska izsole – 16.novembrī.

Oficiāls paziņojums par Skolas ielu 13, LV-1010, Latvijas Republika

Igaunijas Republikas Ārlietu ministrija publicē šādu paziņojumu saskaņā ar Igaunijas valsts īpašumu likuma 58.panta 1.punktu.

Igaunijas Republikas Ārlietu ministrija (turpmāk – Pārdevējs) izsludina šāda nekustamā īpašuma publisku mutisko izsoli:

Nekustamais īpašums un ēka, kas atrodas Latvijas Republikā, Rīgā, Skolas ielā 13, LV-1010 (kadastra numurs 01000200115, kopējā platība 5’832,3 kv.m., zemes gabala platība 1261 kv.m, Valsts nekustamā īpašuma kadastra vienības apzīmējums KV33891 (turpmāk – Nekustamais īpašums). Pārdevēja īpašuma tiesības uz Nekustamo īpašumu ir reģistrētas Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodalījumā Nr.5812. Izsolāmā Nekustamā īpašuma sākumcena ir 4 500 000 EUR. Izsoles drošības nauda ir 5% no izsoles sākumcenas. Izsoles solis ir 10’000 EUR.

Uzņēmumiem, kas vēlas sākt biznesu Brazīlijā, jārēķinās ar šajā valstī izteikto protekcionisma politiku, liecina aptaujāto šajā valstī darbību veicošo tehnoloģiju uzņēmumu pārstāvju teiktais.

Informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmuma SIA Elva Baltic starptautiskās tirdzniecības vadītājs Alvils Tabaks secinājis, ka šajā tirgū nav viegla ienākšana. Tajā izteikti jūtama protekcionisma politika, kas izpaužas vairākos ar importu saistītos aspektos un ko īsteno ar dažādu nodokļu palīdzību.

Arī telekomunikāciju iekārtu ražotāja AS SAF Tehnika līdzīpašnieks Normunds Bergs norādīja, ka Brazīlija ir ļoti protekcionistiska zeme, tā ir pašpietiekama valsts un ienācējus neviens negaida. Uzņēmējs arī novērojis, ka tā ir ļoti lēnu procesu zeme, kur nekas nenotiek ātri. Brazīlijai arī raksturīga ļoti plaša un sazarota birokrātija, kas vērojama daudzos līmeņos.

Šodien Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) sadarbībā ar Jelgavas pilsētas domi un Tūrisma attīstības valsts aģentūru organizē Latvijas Republikas akreditēto ārvalstu vēstniecību ekonomisko diplomātu semināru Zemgalē (Jelgavā). Pasākums ir turpinājums aizsāktajam semināru ciklam Latvijas akreditēto ārvalstu vēstniecību ekonomiskajiem diplomātiem, un tā mērķis ir popularizēt Latviju kā ārvalstu investīcijām un tūristiem pievilcīgu zemi. Pirmā tikšanās notika 2004. gada decembrī Rīgā un tajā piedalījās 40 diplomāti. Savukārt otrs seminārs tika organizēts 2005. gada jūnijā Latgales pilsētās Daugavpilī un Rēzeknē, un tajā piedalījās 25 vēstniecību pārstāvji.

Beļģi aizver vēstniecības Baltijā un citviet Eiropā; līdzīgi plāno rīkoties arī citi, Latviju ieskaitot

Budžeta jostas savilkšana piespiedu kārtā Beļģijai liek ķerties pie vēstniecību skaita samazināšanas, kas gan tuvākā vai tālākā nākotnē visdrīzāk būtu noticis jebkurā gadījumā, saka Beļģijas Karalistes vēstnieks Latvijā Franks Arnautss.

Latvijā mēs sakām, ka «Brisele liek šo» un «Brisele liek to», bet kā to saka pašā Beļģijā?

Mēs tādā gadījumā sakām «ES», «Komisija» utt.

Tātad tagad ES un Komisija jūsu Briselei saka, ka par šādu valsts parādu un budžeta deficītu, kāds tas ir pašlaik, jums draud sods, un iznākumā tiek slēgta vēstniecība arī Latvijā. Pareizi?