Konkursā "Latvijas Būvniecības gada balva 2020" saņemti gandrīz 140 pieteikumi, informēja biedrības "Building Design and Construction Council" valdes locekle Agrita Lūse.

Balvas tiek piešķirtas kopumā 10 nominācijās. Db.lv piedāvā balvas pretendentus aplūkot galerijās atsevišķās nominācijās. Šoreiz ieskatam nominācijā "Inženierbūve pārbūve" pieteiktie objekti.

Latvijas valsts mežu apsaimniekotājs valsts a/s Latvijas valsts meži ir noslēdzis 37 cirsmu pirkuma līgumus uz vienu gadu ar 32 kompānijām, kuriem šogad beidzās ilgtermiņa mežizstrādes līgumu termiņš. Šogad līguma termiņš beidzas 44 ilgtermiņa mežizstrādes līgumiem ar kopējo platību nedaudz vairāk par 256 000 ha un mežizstrādes apjomu 2002. gadā 515 000 m3, kas ir ap 22 % no visos ilgtermiņa mežizstrādes līgumos izcirstās koksnes. Līdz šim valsts mežu apsaimniekotājs ir noslēdzis 37 cirsmu pirkuma līgumus 205 000 ha platībā (mazākais cirsmas pirkuma līgums 144 ha) ar 32 kompānijām, 7 līgumturētājiem ar kopējo platību 20 000 ha, netika pārslēgti līgumi, norāda valsts mežu apsaimniekotāja valsts a/s Latvijas valsts meži struktūrvienības «Mežs» direktors Edvīns Zakovics. Viņš atgādina, ka no Valsts meža dienesta tika pārņemti visi 347 noslēgtie ilgtermiņa mežizstrādes līgumi. 1999. un 2000. gada laikā 9 ilgtermiņa mežizstrādes līgumiem ir beidzies to darbības termiņš. Augošus kokus bijušajās ilgtermiņa mežizstrādes līgumplatībās pašlaik realizē izsolēs, jo šobrīd netiek slēgti jauni ilgtermiņa mežizstrādes līgumi. Pēc Dienas biznesa rīcībā esošās informācijas pie ilgtermiņa mežistrādes līgumiem var tikt tikai nopērkot tos uzņēmumus, kuriem šādi līgumi ir. Šobrīd spēkā ir 299 ilgtermiņa mežizstrādes līgumu. Mežu konsultatīvās padomes sēdē tika nolemts: ka 2002. gadā valsts mežu apsaimniekotājs neslēgs jaunus un nepārjaunos līdz šim noslēgtos ilgtermiņa mežizstrādes līgumus — nemainīsies to termiņš un līgumā noteiktā valstu mežu apsaimniekojamā platība. Taču, lai neciestu tie ilgtermiņa mežizstrādes līgumu turētāji, kuru līguma termiņš beidzas šogad, tiem tika dota iespēja noslēgt uz 2003. gadu cirsmu pirkuma līgumus. Līgumi gan tiek slēgti tikai ar tiem uzņēmumiem — ilgtermiņa mežizstrādes līgumu turētājiem, kuri atbilst izvirzītajiem kritērijiem, skaidro E. Zakovics.

Konkursā "Latvijas Būvniecības gada balva 2020" saņemti gandrīz 140 pieteikumi, informēja biedrības "Building Design and Construction Council" valdes locekle Agrita Lūse.

Balvas tiek piešķirtas kopumā 10 nominācijās. Db.lv piedāvā balvas pretendentus aplūkot galerijās atsevišķās nominācijās. Šoreiz ieskatam nominācijā "Teritorijas labiekārtojums" pieteiktie objekti.

Konkursā "Latvijas Būvniecības gada balva 2020" saņemti gandrīz 140 pieteikumi, informēja biedrības "Building Design and Construction Council" valdes locekle Agrita Lūse.

Balvas tiek piešķirtas kopumā 10 nominācijās. Db.lv piedāvā balvas pretendentus aplūkot galerijās atsevišķās nominācijās. Šoreiz ieskatam nominācijā "Inženierbūve - jaunbūve" pieteiktie objekti.

Lai mazinātu mežizstrādes jaudu deficītu Latvijā un pēc iespējas ātrāk izstrādātu vētras gāzto/lauzto koku cirsmas, uzņēmēji meklē iespējas iznomāt mežizstrādes tehniku kaimiņvalstīs.Šobrīd valsts mežu apsaimniekotājs ir piesaistījis lauvas tiesu visu Latvijas mežizstrādes jaudu, bet privātīpašniekiem lielākoties vien atliek paļauties uz agrāk noslēgtiem līgumiem ar mežizstrādātājiem vai arī pašiem sakopt vētras radītos postījumus. Turklāt, neraugoties uz milzīgo darba apjomu, peļņā uz Zviedriju ir devušies ne tikai kaimiņvalstu, bet arī Latvijas mežizstrādātāji. Līdz ar to brīvu mežizstrādes jaudu nav ne Latvijā, ne arī kaimiņvalstīs, tomēr, neraugoties uz to, viens no lielākajiem Latvijas mežizstrādātājiem SIA Silva no Igaunijas iznomājis sešus tehnikas komplektus (harvesters + forvarders) ar mātes kompānijas Metsaliitto Igaunijas meitas uzņēmuma palīdzību. «Pirmās tehnikas vienības uz Latviju atceļoja jau martā,» skaidro SIA Silva valdes loceklis Juris Antoņevičs. Viņš norāda, ka tehnika ir iznomāta līdz šā gada 1. jūlijam, taču esot iespējas šo nomas līgumu pagarināt. «Tas izmaksā dārgāk nekā tad, ja šo tehniku iznomātu no Latvijas uzņēmumiem, taču šeit brīvu jaudu nav,» sīkākos komentāros par nomas maksas apjomiem neielaižas J. Antoņevičs. Viņš atzīst, ka iznomātās tehnikas vienības galvenokārt strādās SIA Silva ilgtermiņa mežizstrādes līgumplatībās valsts mežos, kuras cietušas no janvāra vētras. Uzņēmums visas jaudas koncentrēja uz ilgtermiņa līgumsaistību izpildi. «Nepiesaistot papildu mežizstrādes jaudas, Silva nevarētu likvidēt vētras postījumus ilgtermiņa mežizstrādes līgumplatībās,» atzīst J. Antoņevičs. Viņš norāda — jo ilgāk vētrā lauztā/gāztā koksne atrodas mežā, jo tā arvien vairāk zaudē savas kvalitātes īpašības un līdz ar to arī pielietojumu un cenu tirgū. «Ņemot vērā siltos laika apstākļus, ilgi vilcināties nav laika, jo vētras gāztie koki sāk bojāties un to kvalitāte strauji pazeminās,» uzsver SIA Silva valdes loceklis. Viņš atgādina, ka, tikai sakopjot vētras postījumus, ir iespējams novērst kaitēkļu savairošanos nesakoptās mežaudzēs un ugunsbīstamības risku. Turklāt, strādājot vējgāzēs un vējlauzēs, krasi pazeminās darba ražīgums un līdz ar to arī mežizstrādes apjoms. Tāpēc arī, pēc J. Antoņeviča teiktā, pat iznomājot papildus sešus tehnikas komplektus, uzņēmuma mežizstrādes apjoms mēnesī no 55 000 m3 pieaugs līdz 75 000 m3. Šobrīd Silva mežizstrādē izmanto 10 harvesterus, kamēr janvārī uzņēmuma rīcībā bija tikai 2 harvesteri un pāri par 300 koku gāzējiem. «Faktiski līdz šim esam piesaistījuši 8 tehnikas komplektus, no kuriem 6 ir iznomāti no Igaunijas un, ja situācija to prasīs, tad varētu iznomāt vēl kādu,» uzsver J. Antoņevičs.

Konkursā "Latvijas Būvniecības gada balva 2020" saņemti gandrīz 140 pieteikumi, informēja biedrības "Building Design and Construction Council" valdes locekle Agrita Lūse.

Balvas tiek piešķirtas kopumā 10 nominācijās. Db.lv piedāvā balvas pretendentus aplūkot galerijās atsevišķās nominācijās. Šoreiz ieskatam nominācijā "Pārbūve" pieteiktie objekti.

Aizvien vairāk ārvalstu pircēju un aizvien vairāk tiešā ārvalstu finansējuma, bez Latvijas kredītiestāžu starpniecības, - tās ir galvenās tendences, ko uzrāda Baltic Screen pētījums par lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā pagājušā gada otrajā pusgadā.

Vienlaikus, neraugoties uz runām par briestošo krīzi nozarē, īpaši lielo darījumu ir bijis vairāk nekā iepriekš: ja pagājušā gada pirmajā pusgadā bija 36 darījumi virs miljona latu katrs, tad otrajā – jau 51. Tādējādi gandrīz atkārtots 2006. gada otrā pusgada rekords – tad bija notikuši vismaz 55 darījumi ar oficiāli uzrādīto summu virs miljona latu katram.

Ballītes beigas?

Pagājušā gada otrais pusgads nav nesis tādus rekordus kā tirdzniecības centra Domina un tā zemes platību pārdošana par 103 miljoniem latu pirmajā pusgadā. Apjomīgākais redzamais darījums (neskaitot darījumus, kad tiek pārdotas uzņēmumu kapitāldaļas, kam piesieti konkrēti nekustamie īpašumi) ir bijis desmitkārt mazāks – Palazzo Italia ēkas un zemes īpašnieku maiņa, darījuma summai pārsniedzot 10 miljonus latu.

Konkursā "Latvijas Būvniecības gada balva 2020" saņemti gandrīz 140 pieteikumi, informēja biedrības "Building Design and Construction Council" valdes locekle Agrita Lūse.

Balvas tiek piešķirtas kopumā 10 nominācijās. Db.lv piedāvā balvas pretendentus aplūkot galerijās atsevišķās nominācijās. Šoreiz ieskatam nominācijā "Fasāžu atjaunošana" pieteiktie objekti.

2004. gadā valsts mežu apsaimniekotājs valsts a/s Latvijas valsts meži (LVM) apaļkokus pārdos 760 000 m3 apmērā, kā arī nepagarinās ilgtermiņa mežizstrādes līgumus, kuru termiņš ir beidzies. Tā nolēmis zemkopības ministrs Mārtiņš Roze. Paredzēts, ka lielākā daļa no apaļkokiem — 700 000 m3 tiks izcirsti galvenajā cirtē, bet 60 000 m3 starpizmantošanas cirtē. Koksne, kura tiks iegūta tajās valsts mežu platībās, kurās šogad beidzās ilgtermiņa mežizstrādes līgumu (27 līgumi ar kopējo platību 81 000 ha) vai cirsmu pirkuma līguma (kopā 32) termiņš, tiks pārdota jau sagatavotu apaļkoku sortimentu izsolēs, bet atlikusī daļa — augošu koku izsolēs. Tādējādi 2004. gadā augošu koku cirsmu izsolēs pēc aptuveniem aprēķiniem tiks pārdoti 1.6 milj. m3 koksnes un ilgtermiņa mežizstrādes līgumturētājiem (kuriem līgumu termiņš vēl nav beidzies) arī 1.6 milj. m3. Jāatgādina, ka LVM vadība vēlējās pārdot 881 000 m3 koksnes jeb apmēram 22 % no kopējā koksnes pārdošanas apjoma, taču bija iebildumi, ka šo īpatsvaru gada laikā nevajadzētu tik strauji palielināt (2003. gadā apaļkokus plānots pārdot tikai 9 % apmērā (367 000 m3) no kopējās realizējamās koksnes daudzuma). Db jau rakstīja, ka meža nozares uzņēmēju vidū nav vienprātības par šo soli. Daļa nozares uzņēmēju iestājas par to, lai netiktu pagarināti ilgtermiņa mežizstrādes līgumi un tiktu palielināts koksnes apjoms, kas tiek pārdots apaļkoku veidā, bet daļa iestājās par ilgtermiņa mežizstrādes līgumu pagarināšanu. Diskusijās tika norādīts, ka ilgtermiņa mežizstrādes līgumi ir sava veida valsts atbalsts, kurš dažiem ir, bet lielākajai daļai meža nozares uzņēmēju nav. Turklāt pēdējo gadu laikā ilgtermiņa mežizstrādes līgumi tiekot koncentrēti, tos pārpērkot. Tiesa, tika arī norādīts, ka nevar pieņemt konkrētu lēmumu, pirms darba grupa devusi savu gala slēdzienu par valstij perspektīvāko koksnes realizācijas modeli.

Izmaiņas koksnes tirgos pēc Ukrainas kara sākuma ir ievērojami palielinājušas visa veida apaļkoksnes pieprasījumu Latvijā, kas savukārt ir izveidojis deficītu mežizstrādes un apaļkoksnes pārvadājumu pakalpojumu pieejamībā.

Latvijas Kokapstrādes uzņēmēju un eksportētāju asociācijas izpilddirektors Artūrs Bukonts norāda uz problēmu, kura ietekmēs kokrūpniekus un līdz ar to arī ražošanas apjomus un eksporta ienākumus.

Piegāžu jautājums

“Valsts mežu apsaimniekošanas AS Latvijas valsts meži (LVM) nespēj izpildīt apaļkoksnes piegāžu saistības pretēji publiski izskanējušajām bažām par dramatisku mežizstrādes apjomu pieaugumu ciršanas caurmēra grozījumu dēļ, no vienas puses, un cerībām par tirgū pieejamā apjoma pieaugumu koksnei, kas tiktu izmantota enerģētikā, no otras puses. AS Latvijas valsts meži brīdina klientus par nespēju izpildīt 3. ceturkšņa plānotās piegādes, atsevišķiem uzņēmumiem ziņojot, ka laikus netiks piegādāta pat puse no to izsolēs nopirktā apjoma,” norāda A. Bukonts.

Daļa Latvijas mežizstrādes uzņēmumu būs spiesti samazināt strādājošo skaitu, kā arī, iespējams, pārtraukt savu darbību mežsaimniecībā. Tā vakar notikušajā preses konferencē atzina vairāku mežizstrādes uzņēmumu vadītāji. Šāda secinājuma pamatā ir valsts mežu apsaimniekotāja valsts a/s Latvijas valsts meži lēmums nepagarināt ilgtermiņa mežizstrādes līgumus, toties tirgū pārdot apaļkoksnes sortimentus. «Šobrīd uznēmumā strādā ap 150 cilvēku, taču beridzoties ilgtermina mežizstrādes līgumam, labākajā gadījumā varētu palikt kādi 25,» atzina SIA Bērzkalni direktors Māris Sīmanis. Viņš norādīja: lai atlaistu strādājošos, vajadzēs samaksāt kompensāciju — ap 100 000 Ls, taču tas sastādot piekto daļu no visa uzņēmuma īpašuma. M. Sīmanis arī atzina, ka uzņēmuma mežizstrādes apjoms no kādreizējiem 80 000 m3 esot nokrities līdz 50 000 m3. «Lai arī valsts mežu apsaimniekotājs lepojās ar apaļkoksnes sortimentu tirdzniecību, tomēr reāli tas nozīmēs vairāku tūkstošu darba vietu zaudēšanu laukos, kur vienkārši citu darba vietu nav,» uzsvēra M. Sīmanis. Savukārt SIA GRK direktors Haralds Barviks norādīja, ka nemitīgi tiek uzturēti nepatiesi mīti par «sliktajiem» ilgtermiņa mežizstrādes līgumturētājiem, kuri koksni no valsts mežiem iegādājušies par smiekla naudu, jo bez samaksātās celma naudas, kas patiešām bija zemāka par reālo koksnes tirgus cenu, šie līgumturētāji no savas peļņas uzturēja meža infrastruktūru — ceļus, meliorācijas sistēmas — veica augsnes sagatavošanu, mežu stādīšanu, kopšanu. «Diemžēl šie fakti tiek aizmirsti,» secināja H. Barviks. Tagad pasūtījumus veikt šos mežsaimnieciskos darbus var saņemt izsolē ar lejupejošu soli, kā rezultātā tur jāstrādā par dempinga cenām. «Kā var būt, ka visas izmaksas valstī pieaug, bet, lai saņemtu tos pašus pasūtījumu, kāda mežsaimnieciskā darba veikšanai šogad jāsola mazāka cena nekā pērn,» brīnijās M. Sīmanis. Pēc mežizstrādātāju domām, ekonomiski daudzas nosolītās cenas ir nepamatotas un to varot izskaidrot tikai ar negodīgu konkurenci (piemēram, nodokļu nemaksāšanu). Savukārt SIA Žīguru MRS direktors Ēvalds Macāns norādīja, ka uzņēmumam valsts mežu apsaimniekotāja noteiktā cena egles zāģbaļķiem ir augstāka nekā Latvijas valsts meži to realizējot ar visu piegādi kokrūpniekiem apaļkoku sortimentu tirdzniecības modeļa ietvaros. «Tas nav pamatoti, ka mums cena ir augstāka, vēl jāpieskaita transportēšanas izdevumi un 15 % koksnes iztrūkuma,» norādīja Ē. Macāns.

SIA Latsin valdes loceklis un direktors Varis Sīpols tāpat kā vairāki citi mežizstrādātāji atzīst, ka pēdējā gada laikā būtiski mežizstrādātājus ietekmē valsts mežu apsaimniekotāja īstenotā politika un pieņemtie lēmumi. Proti, apaļkoku sortimentu tirdzniecības modelī viņi kļūst par vienkāršu pakalpojumu mežizstrādes un mežsaimniecisko darbu veicējiem. Tā kā līdz šim mežizstrādātāji tika līgti tikai uz vienu gadu (tikai pērnā gada nogalē radās ilgāka termiņa līgumi uz 3 gadiem), tiem, kuri investēja mežizstrādes tehnikā — hārvesteros un forvarderos —, nebija garantijas par šādu pakalpojumu iegūšanu nākamajamā gadā. Tas palielināja gan šo kompāniju tālākās izaugsmes risku, gan jau ieguldīto līdzekļu (kredītu, līzingu) atpelnīšanu, kas lielākoties kā Damokla zobens karājās pār ne vienu vien uzņēmumu. Tā kā valsts mežu apsaimniekotāja mežizstrādes pakalpojumu konkursantiem tiek pieprasīta izziņa par to, ka nav nodokļu parādu, nevis cik ir samaksāts nodokļos, tad vairākiem mežizstrādātājiem tas liek izteikt pieņēmumu par to, ka, lai noturētos tirgū, vairāki mežizstrādātāji ir spiesti veikt mežizstrādes pakalpojumus par ekonomiski maz pamatotu cenu, kura labākajā gadījumā nodrošina izdzīvošanu, bet nevis attīstību. Pēc daļas aptaujāto domām, neuzvarot valsts mežu apsaimniekotāja mežizstrādes pakalpojumu sniegšanas konkursā, mežizstrādātājiem būs grūti izdzīvot. «SIA Latsin nevar attīstīties pie šādas valsts mežu apsaimniekotāja politikas nosacījumiem, taču kas tā par nozari, ja tā nevar ģenerēt līdzekļus attīstībai un jāmeklē kāds cits rūpals,» atzīst V. Sīpols. Viņaprāt, nav normāla situācija, kad mežizstrāde jāsāk stutēt, piemēram, ar koktirdzniecību, granulu ražošanu utt., tad tas vairs nav bizness, bet gan sociāla joma. Šobrīd daļa jaunās — kontraktoru sistēmas agrāko piekritēju jau esot «aplauzušies» un uz savas ādas izbaudījuši šīs sistēmas priekšrocības un trūkumus. V. Sīpols ir pārsteigts par to, ka par šīs spožās medalas otro negatīvo pusi liecināja arī Igaunijas pieredze, taču to Latvijā ignorējot un brīnoties, kāpēc šajā jomā ir problēmas. Labiem kadriem ir jāmaksā pienācīga alga, taču to vismaz legāli maksājot visus nodokļus nevar izdarīt, ja ir maza samaksa par mežizstrādes pakalpojumiem, tāpēc kvalificēta darabaspēka noturēšanai ir nepieciešamas subsīdijas no kādiem citiem biznesa veidiem, skaidro V. Sīpols.

Lai 2003. gadā paredzētā apaļkoksnes ražošanas un pārdošanas pilotprojekta ietvaros varētu iegūt tiesības iegādāties konkrēto uzņēmējam nepieciešamo apaļkoksnes sortimentu, kā arī iegūt tiesības veikt mežizstrādes un apļkoku transportēšanas pakalpojumus, būs jāizpilda daudz dažādu prasību. «Visu pakalpojumu (mežizstrādes, mežsaimniecības, transporta) veicēju izvēle notiks saskaņā ar likuma «Par iepirkumu valsts un pašvaldību vajadzībām» izvirzītajām prasībām un noteikto procedūru,» skaidro a/s Latvijas valsts meži struktūrvienības «Apaļkoksnes piegādes» direktors Andrs Balodis. Viņš norāda, ka 2003. gadā, uzsākot plānotā apaļkoksnes piegādes pilotprojekta realizāciju 367 000 m3 apjomā, pakalpojuma pirkšanai tiks organizēts atklāts konkurss, kurā varēs pieteikties visi interesenti. Visus konkursantus vērtēs viena komisija un tās darbā varēs piedalīties ar nozaru asociāciju izvirzītie novērotāji. Tiesa, visās trīs konkursa kategorijās — mežizstrādes, transporta pakalpojumu sniegšanā un apaļkoku sortimentu pirkšanā — varēs piedalīties tikai juridiskās personas. Turklāt, potenciāliem pretendentiem tiks izvirzītas prasības — reģistrēts Latvijā, nav atzīts par maksātnespējīgu, nav nodokļu parādnieks, kā arī prasības, kuras saistītas ar profesionālo kvalifikāciju un iepriekšējās darbības aprakstu. Pretendentiem uz mežizstrādes pakalpojumu veikšanu būs jāuzraksta sava veida apliecinājums, ka tas nav sodīts par apzinātiem pārkāpumiem mežā, veicot mežizstrādes darbus utt., skaidro A. Balodis. Lai arī paredzēts, ka mežizstrādātājam — juridiskajai personai – minimālā pieredzse pakalpojumu sniegšanā, lai varētu startēt šādā konkursā, ir 3 mēneši, tomēr uzņēmējiem tiks prasīti darbinieku kvalifikāciju apliecinoši dokumenti, kā arī uzņēmuma darba pieredzes apraksts un pat rekomendācijas. Turklāt LVM, vērtējot šos priekšlikumus, izlases kārtībā pārbaudīs aprakstīto kvalifikāciju un prasmes un vajadzības gadījumā pieaicinās ekspertus. «Šādi nosacījumi neļaus cīnīties par mežizstrādes darbu pasūtījumiem kompānijām, kurām ir zems kvalifikācijas līmenis un maza pieredze šajā darbā,» norāda A. Balodis.

Konkursā "Latvijas Būvniecības gada balva 2020" saņemti gandrīz 140 pieteikumi, informēja biedrības "Building Design and Construction Council" valdes locekle Agrita Lūse.

Balvas tiek piešķirtas kopumā 10 nominācijās. Db.lv piedāvā balvas pretendentus aplūkot galerijās atsevišķās nominācijās. Šoreiz ieskatam nominācijā "Jauna sabiedriskā ēka" pieteiktie objekti.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Latvijas neatkarīgo mežizstrādātāju asociācija ir izveidota kā pretsvars Latvijas mežizstrādātāju savienībai un tās biedru viedoklim jautājumā par ilgtermiņa mežizstrādes līgumu pagarināšānu. Tā atzīst tikko nodibinātās Latvijas neatkarīgo mežizstrādātāju asociācijas valdes priekšsēdētājs, mežizstrādes SIA Aktīvs direktors Ivars Krūtainis. Viņš norāda, ka asociāciju dibinājuši (16) nelielie mežizstrādātāju un ar mežizstrādi saistīto pakalpojumu sniedzēji, lai aizstāvētu savas intereses valsts institūcijās. Tāpēc arī Zemkopības ministrijas vadībai nosūtīts lūgums par jaunās asociācijas pārstāvja iekļaušanu Meža konsultatīvajā padomē un darba grupā valsts meža resursu tirdzniecības modeļa izvērtēšanai. Pēdējo gadu laikā strauji attīstījušies daudzi jauni uzņēmumi, kas sniedz pakalpojumus mežizstrādes un koksnes transporta jomās. Taču šo uzņēmumu turpmākā attīstība ir apdraudēta, jo Latvijas mežizstrādes tirgū ir būtiski ierobežota konkurence, norāda I. Krūtainis. Daļa Latvijas mežizstrādes uzņēmumu (ko pārstāv Latvijas mežizstrādātāju savienība), kuri bija tikuši pie ilgtermiņa mežizstrādes līgumiem (IML), protestē pret to, ka viņiem šie līgumi, kam šobrīd beidzas darbības termiņi, netiek pagarināti vai atjaunoti, mēģinot nosargāt savas intereses un panākt šo līgumu slēgšanu un agrāk noslēgto pagarināšanu.Taču pēc I. Krūtaiņa teiktā, IML nenodrošina visiem tirgus dalībniekiem vienlīdzīgus konkurences apstākļus koksnes ieguvē valsts mežos, jo tiem kuriem ir šie līgumi, ir garantēta pieeja koksnes resursiem un tie maksā lētāk nekā pārējiem. Liela daļa IML aizstāvju ir uzņēmumi, kas meža nozarē būtībā ir starpnieki starp meža īpašniekiem un kokapstrādātājiem, pie tam ilgtermiņa līgumi pašlaik strauji koncentrējas lielo uzņēmumu rokās, kuru īpašnieki bieži vien ir ārzemju koncerni. Uzņēmumiem, kuriem nav IML, ir ļoti grūti konkurēt tirgū ar šo līgumu turētājiem, asociācijas dibināšanas iemeslus atklāj I. Krūtainis. Latvijas neatkarīgo mežizstrādātāju asociācijas biedri SIA Aktīvs SIA Tezei S SIA Jaunlauciņi Z/s Vecrauskas SIA AVE MTP SIA 108 OM SIA Vikkers SIA Beaverss Z/s Vairogi SIA Nekas SIA Lielauto SIA Tilbe SIA Alfis SIA Vikars un Ko SIA Artavs SIA LDK Avots: Latvijas neatkarīgo mežizstrādātāju asociācija

Latvijas mežizstrādātāju savienības prezidents Andrejs Cunskis uzskata, ka sava daļa vainas par nevajadzīgas nervozitātes un spriedzes radīšanu meža nozarē ir jāuzņēmas LVM vadībai. Proti, pirms dažiem gadiem tika prezentēta augošu koku pārdošanas stratēģija valsts mežos 2001. — 2003. gadā, kas paredz augošu koku tirdzniecību un partnerattiecību attīstību uz ilgtermiņa mežizstrādes līguma pamata 70 %, bet izsolēs – 30 %, taču jau 2002. gadā sāka plānot jaunu apaļkoku sortimentu pārdošanu, kas samazinās augošas koksnes iegādi ilgtermiņa mežizstrādes līgumplatībās. LVM vadība prezentēja arī darba uzsākšanu pie kritēriju un procedūru izstrādes jaunu ilgtermiņa mežizstrādes līgumu slēgšanai, jo kopš 1998. gada šādu līgumu slēgšanai valdība bija noteikusi moratoriju. Tiesa, ilgtermiņa mežizstrādes līgumturētāji, kuriem šie līgumi beidzas, to, LVM vadības solīto, pagarināšanu tā arī nav sagaidījuši. Tikai pēc Meža konsultatīvās padomes attiecīga lēmuma 2001. gadā tika nolemts tos ilgtermiņa mežizstrādes līgumus, kuriem termiņš beidzās 2001. gadā (47 līgumi), pagarināt līdz 2002. gada nogalei (pagarināja tikai 32). Savukārt 2002. gadā pēc Meža konsultatīvās padomes spiediena tiem, kuriem ilgtermiņa līgumi beidzās (kopā 44), tika piedāvāts noslēgt cirsmu pirkuma līgumus uz 2003. gadu (noslēdza 37). Arī šobrīd nav īsti skaidrs, ar ko būtu jārēķinās tiem, kuriem šie ilgtermiņa mežizstrādes līgumi, kā arī noslēgtie cirsmu pirkuma līgumi beidzas. Ja būtu šāda ilgtermiņa attīstības stratēģija, tad no šādas biznesam traucējošas neziņas un raustīšanās varētu izvairīties, bet iecerētās radikālās pārmaiņas visus nostādītu vienādā situācijā un tās būtu prognozējamas. A. Cunskis pieļauj, ka spriedze varētu būt mazāka, ja vien LVM neuzvestos kā zilonis trauku veikalā — jūtot, ka nesodīti var darīt ko vien vēlas, un neievērot paša noteiktos spēles noteikumus. «Nepārtrauktas stratēģijas pārmaiņas valsts mežos augošas koksnes iegūšanā rada neprognozējamu uzņēmējdarbības attīstību,» skaidro A. Cunskis. Līdzšinējā pieredze, agrāk deklarēto nostādņu maiņā, A. Cunskim nerada pārliecību, ka arī pašreiz izstrādātātajā LVM korporatīvās attīstības stratēģijas projektā līdz 2006. gadam iekļautie koksnes pārdošanas nosacījumi nemainīsies, skeptisks ir A. Cunskis.

«2003. gads bija lūzuma gads, jo valdība nolēma jaunus ilgtermiņa mežizstrādes līgumus neslēgt un esošos nepagarināt, turklāt būtiski palielināt apaļkoku sortimentu tirdzniecību valsts mežos,» secina Latvijas mežizstrādātāju savienības prezidents Andrejs Cunskis. Viņš norāda, ka tādējādi mežizstrādātājs Latvijā labākajā gadījumā kļūst par pakalpojuma sniedzēju valsts mežu apsaimniekotājam, nevis uzņēmums, kurš pērk augošus koku, tos izstrādā un pārdod gatavu sortimentu. «Tieši šī iemesla dēļ, ka beidzās ilgtermiņa mežizstrādes līgumi, vairāki uzņēmumi likvidēja savu mežizstrādes biznesu, bet tiem, kuriem bija savas pārstrādes jaudas, ķērās pie aktīvas koksnes izejvielu meklēšanas ārpus Latvijas,» skaidro A. Cunskis. Viņš norāda, ka šo faktoru rezultātā pieauga koksnes importa apjomi no tuvākajām ārzemēm. «Valsts ar saviem lēmumiem ir radījusi nestabilu situāciju mežizstrādē, un pat lielu, stipru un konkurētspējīgu uzņēmumu īpašnieki un vadība sāk nodrošināties pret visādām nejaušībām,» skaidro A. Cunskis. Šī iemesla dēļ mežizstrādes uzņēmumos mainās kapitāldaļu īpašnieki, jo neredzot perspektīvu izdevīk pārdot vēl strādājošu nekā jau bankrotējošu uzņēmumu, secina A. Cunskis. Viņš pieļauj, ka minēto apsvērumu dēļ pērn viena no Latvijas lielākā mežizstrādes uzņēmuma ievērojamu kapitāldaļu īpašnieks Varis Sīpols pārdeva tās otram līdzīpašniekam — Zviedrijas kompānijai Korsnas. A. Cunskis arī prognozē, ka minēto iemeslu dēļ mežizstrādes uzņēmumos turpināsies īpašnieku maiņa.

Vidējās meža atjaunošanas izmaksas 2018. gadā bija no 509 līdz 669 eiro uz vienu hektāru atkarībā no meža zemes kvalitātes grupas, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati.

Salīdzinājumam 2017. gadā izmaksas bija robežās no 438 līdz 567 eiro uz hektāru, bet vēl gadu iepriekš – no 551 līdz 600 eiro. Meža atjaunošanas izmaksās ietilpst augsnes sagatavošanas, stādu audzēšanas un stādīšanas izdevumi.

2018. gadā visaugstākās meža atjaunošanas izmaksas bija meža zemes ceturtās kvalitātes grupas mežos (668,7 eiro/ha), kas ir attiecīgi par 23,1 % vairāk nekā iepriekšējā gadā, bet viszemākās – otrās kvalitātes grupas mežos (508,7 eiro/ha), kas salīdzinājumā ar 2017. gadu ir attiecīgi par 16,2 % lielākas.

2018. gadā vidējās meža kopšanas izmaksas Latvijā salīdzinājumā ar 2017. gadu samazinājušās pirmās un trešās meža zemes kvalitātes grupas mežos, bet otrās un ceturtās meža zemes kvalitātes grupas mežos palielinājušās. Vidējās meža kopšanas izmaksas 2018. gadā bija no 199 līdz 261 eiro uz vienu hektāru. Vislielākās meža kopšanas izmaksas, kurās ietilpst meža agrotehniskā kopšana un jaunaudžu sastāva kopšana, bija meža zemes ceturtās kvalitātes grupas mežos – 261,0 eiro/ha, kas ir par 14,8 % lielākas nekā 2017. gadā, un meža zemes otrās kvalitātes grupas mežos – 260,8 eiro/ha, kas ir par 5,7 % lielākas nekā gadu iepriekš.

Tā asociācija Latvijas koks iestājas par to, lai netiktu pagarināti ilgtermiņa mežizstrādes līgumi un tiktu palielināts koksnes apjoms, kas tiek pārdots apaļkoku veidā. Tāpat tika norādīts, ka ilgtermiņa mežizstrādes līgumi ir sava veida valsts atbalsts, kurš dažiem ir, bet lielākajai daļai meža nozares uzņēmēju nav. Turklāt pēdējo gadu laikā ilgtermiņa mežistrādes līgumi tiekot koncentrēti, tos pārpērkot. Pēc LVM datiem, 42 ilgtermiņa mežizstrādes līgumi (ar kopējo platību 144 006.8 ha un kopējo mežizstrādes apjomu 233 035 m3) mainījuši īpašniekus, mainoties uzņēmuma nosaukumam, bet vēl sešos gadījumos īpašnieku maiņa (ar kopējo platību 29 655.9 ha un mežizstrādes apjomu 88 100 m3) notikusi, nemainot uzņēmuma nosaukumu. Turklāt īstenojot apaļkoku pārdošanu no valsts mežiem tiek izslēgti starpnieki. Savukārt Latvijas mežizstrādātāju savienība, Ludzas rajona padome, Bauskkas rajona padome un citas pašvaldības iestājās par to, lai pagarinātu ilgtermiņa mežizstrādes līgumus. Tāpat aicināja vispirms izvērtēt apaļkoku pārdošanas pilotprojekta rezultātus un tikai tad pieņemt konkrētus lēmumus.

Ar iecerētā apaļkoku sortimentu pārdošanas modeļa ieviešanu Latvijas valsts mežos tiks veikta gan mežizstrādes pakalpojumu, gan arī iegūtās apaļkoksnes pārdale, kurā zaudētāji būs mazie un vidējie uzņēmumi. Tā savā pilnsapulcē secināja Latvijas mežizstrādātāju savienības (LMS) biedri. Tāpēc arī Latvijas mežizstrādātāju savienība neuzskata par iespējamu apspriest valsts mežu apsaimniekotāja valsts a/s Latvijas valsts meži (LVM) sagatavotos apaļkoksnes sortimentu pārdošanas normatīvos aktus, jo tie voluntāri no iespējām strādāt valsts mežos izslēdz mazos un vidējos uzņēmumus. To rāda mežizstrādātāju analīze par izvirzītajām prasībām mežizstrādes un sagatavotās apaļkoksnes transportēšanas pretendentiem. Piemēram, nosacījums, ka, lai konkursā pretendētu uz mežizstrādes darbu pakalpojumiem, ir jānodrošina sagatavoto sortimentu elektroniska uzmērīšana, faktiski izvirzītās prasības pieprasa koksnes ciršanai izmantot hārvesterus, nevis kokgāzējus ar motorzāģiem utt. Tādējādi ar dažādu prasību noteikšanu mākslīgi samazina konkurenci šo pakalpojumu sniedzēju vidū. «Valsts a/s Latvijas valsts meži izvirzot šādus nosacījumus, faktiski mākslīgi lobē hārvesteru tirgotājus un diskriminē pārējos,» secina a/s Talsu MR un a/s Tukuma MRS prezidents Nikolajs Iškovs. Ar šādu daļēji pat slēptu hārvesteru masveida ieviešanu valsts struktūra palielinās bezdarbu un radīs pārdali mežizstrādes pakalpojumu tirgū. N. Īškovs pieļauj, ka ar laiku izveidosies viena vai vairākas kompānijas ar lielu hārvesteru skaitu, kuras strādās valsts mežos. Savukārt pārējie harvesteru īpašnieki, maskējoties ar visdažādākajiem nosacījumiem, tiks atstumti no strādāšanas valsts mežos vai arī atstāti nelielu mežizstrādes apjomu veikšanai.

«Zviedru solītās cenas par mežizstrādes pakalpojumiem vētras postījumu likvidēšanai vidēji ir par 30 %, bet augošu koku ciršanā — pat par 50 % un vairāk, nekā piedāvā mežizstrādātājiem Latvijā,» skaidro Latvijas neatkarīgo mežizstrādātāju asociācijas valdes priekšsēdētājs, mežizstrādes SIA Aktīvs direktors Ivars Krūtainis. Tāpēc viņš nemaz nebrīnās par to, ka kokgāzēji un mežizstrādātāji no Latvijas varētu doties strādāt uz Zviedriju. «Man ir pieci dažādi piedāvājumi no Zviedrijas, un, cik zinu, vismaz viena kompānija no Latvijas jau strādā Dienvidzviedrijā, taču vēl vairākas pošas turp doties,» uzsver A. Krūtainis. Viņaprāt šobrīd ir pienācis laiks sakārtot mežizstrādes pakalpojumu tirgu Latvijā, jo attiecīgo pakalpojumu cenas Latvijā ir nesamērīgi zemas: uzņēmēji nevar investēt un attīstīties, bet bankas šādos apstākļos nav īpaši atsaucīgas attiecīgās jomas kreditēšanā, un nevar runāt arī par normāliem pakalpojumu līguma termiņiem. Turklāt arī daudzi zemo mežizstrādes pakalpojumu cenu solītāji esot aizdomājušies par minētajiem jautājumiem, norāda asociācijas vadītājs. «Esmu noskaņots patriotiski, tomēr, kad vēders sāk burkšķet, tad nekāds patriotisms vairs nav prātā,» atzīst I. Krūtainis. Zinot, ka Latvijā ir mežizstrādes profesionāļi, loģiski, ka zviedri vērš skatus uz Latviju, piebilst Latvijas mežizstrādātāju savienības prezidents Andrejs Cunskis.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) organizēs Latvijas zinātnisko institūciju un zinātniskās darbības kvalitātes starptautisku izvērtēšanu. Tāpat tiks veikta arī zinātnes un inovāciju politikas ārējā izvērtēšana.

Izvērtēšana paredzēta, lai stiprinātu Latvijas zinātnes izcilību un konkurētspēju starptautiskā līmenī, informē IZM. «Pirms izdarām sarežģītas izvēles un pieņemam lēmumus, kas ietekmētu Latvijas zinātnes nākotni, mums nepieciešama objektīva aina un neatkarīgs vērtējums tam, kāda šobrīd un iepriekšējos sešos gados bijusi Latvijas zinātnisko institūtu konkurētspēja,» skaidroja izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis.

Ministrija norāda, ka izvērtēšanas rezultātā izstrādātie priekšlikumi sniegs būtisku atbalstu ilgspējīgai pētniecības un zinātnes attīstībai. Tāpat arī izvērtējuma rezultātus paredzēts izmantot, pieņemot lēmumus par reformu īstenošanu Latvijas zinātnē, tajā skaitā zinātnisko institūciju konsolidācijai un konkurētspējīgo zinātnisko institūciju rīcībspējas izlabošanai.

Ekonomikas ministrijas un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) rīkotā konkursa Eksporta un inovācijas balva 2014 četrās kategorijās iesniegts 101 pieteikums no uzņēmumiem visā Latvijā. Noslēgusies konkursa pirmās kārtas rezultātu apkopošana un izvērtēšana, un konkursa 2. kārtai ir izvirzīts 31 uzņēmums.

Saskaņā ar konkursa nolikumu, iesniegto pieteikumu izvērtēšana notiek divās kārtās. Konkursa pirmajā kārtā tika izvērtēti dalībnieku pieteikumi un žūrijas komisija izvirzīja dalībai konkursa otrajā kārtā visvairāk punktus ieguvušos pretendentus katrā kategorijā. Otrajā kārtā ietilpst uzņēmumu apmeklējumi un konkursam pieteikto produktu vai pakalpojumu prezentācijas, kā arī intervijas ar uzņēmējiem.

Konkursa kategorijā Eksportspējīgākais komersants lielo/ vidējo komercsabiedrību grupā, apkopojot un izvērtējot 1. kārtas rezultātus, 2. kārtā izvirzīti uzņēmumi:

• 66 NORTH BALTIC, SIA

• COMPAQPEAT, SIA

• KARAVELA, SIA

Lai arī tiek uzsvērts, ka vētra ir radījusi postījumus mežiem, taču mežizstrādātājiem tā dod ne tikai darbu, bet arī iespējas risināt savas problēmas. Proti, mežizstrādes izmaksas vējlauzēs ir augstākas nekā cērtot augošus kokus , turklāt lielais vētras postījumu apjoms — ap 7.3 milj. m3 Latvijā un Zviedrijā ap 80 milj. m3 koksnes — dod izvēles iespējas. Tiesa, Zviedrijas piedāvājums 12 — 20 Ls/m3 par mežizstrādes pakalpojumiem ir krietni pievilcīgāks par piedāvājumiem Latvijā, tomēr, dodoties turp, vismaz pēc vairāku aptaujāto domām, var zaudēt iestrādes Latvijā, kā rezultātā, atgriežoties atpakaļ pēc 1 — 1.5 gadiem, būtu problemātiski tikt pie mežizstrādes pakalpojumu sniegšanas. Strādājot Zviedrijā, nav garantijas, ka pēc šo vējgāžu sakopšanas būs iespējas turpināt iegūt jaunus pasūtījumu mežizstrādes pakalpojumu sniegšanā, jo šiem Latvijas uzņēmējiem varētu tikt izvirzītas dažādas papildu prasības, par kurām šajos ārkārtas apstākļos netiek pieminēts. Lai arī Latvijas kopējās mežizstrādes jaudas tiek lēstas uz 14 milj. m3 koksnes (kas ir nedaudz lielākas par vidēji gadā izcērtamās koksnes apjomu Latvijā), taču nav izslēgts, ka vētras seku likvidēšanas laikā Latvijā varētu parādīties ārvalstu mežizstrādātāju brigādes, piemēram, no vētrā mazāk cietušās Igaunijas vai Lietuvas, kā arī citām valstīm.