2016.gadā vispārējās valdības budžeta bilance pasliktināsies par 0,2% no IKP salīdzinot ar likumā apstiprināto.

Tas secināts Fiskālās disciplīnas padomes sēdē, kurā tā izteica savu vērtējumu Saeimas apstiprinātajam 2016.gada valsts budžetam un 2016.-2018.gada budžeta ietvara likumam.

Padome arī izskatīja Finanšu ministrijas informāciju par 2014.gada vispārējās valdības budžeta bilances rezultātiem, kuri, ņemot vērā sagaidāmo 2015.gada budžeta bilanci, tuvina mūs nepieciešamībai uzsākt bezdeficīta budžeta sastādīšanu sākot ar 2020.gadu atbilstoši Fiskālās disciplīnas likuma prasībām.

«Noslēdzies ir 2016.gada valsts budžeta un 2016.-2018.gadu budžeta ietvara sagatavošanas un pieņemšanas maratons, kurš iezīmēja daudz svarīgu un atbalstāmu iniciatīvu no valdības puses. Tomēr izvirzīto valdības budžeta bilances mērķu sasniegšanu apdraud pieaugošie fiskālie riski, tai skaitā deflācijas draudi, augstais ēnu ekonomikas īpatsvars un nevienmērīgs nodokļu slogs, kurš nenodrošina valsts ienākumus atbilstoši sagaidītajam sabiedrisko pakalpojumu līmenim un sociālajam atbalstam. Bez tam pastāv izaicinājumi strukturālo reformu veikšanai, lai kāpinātu ekonomisko potenciālu un padarītu efektīvākus publiskos pakalpojumus,» saka Jānis Platais, padomes priekšsēdētājs.

Viņš uzsvēra, ka ļoti būtiski ir pieturēties pie Fiskālās disciplīnas likumā noteiktajiem fiskālās disciplīnas principiem: «Padome prognozē, ka 2016.gada vispārējās valdības budžeta deficīts sasniegs 1,2% no IKP par 0,2% pārsniedzot vidēja termiņa budžeta ietvara likumā plānoto, galvenokārt tādēļ, ka fiskālo risku kompensēšanai nepieciešamā fiskālā nodrošinājuma rezerve netika izveidota. Valdībai vajadzētu sagatavot un ieviest efektīvus pasākumus vispārējās valdības budžeta bilances uzlabošanai gan 2015.gadā, gan arī turpmākajos gados. Sākot ar 2014.gadu ir pieaugušas negatīvās novirzes no likumā noteiktajiem fiskālajiem mērķiem, kuras jau pēc nākamajām Saeimas vēlēšanām vajadzēs kompensēt pārejot uz bezdeficīta budžeta sastādīšanu.»

Padomes biedrs Mārtiņš Kazāks ir vienlīdz kritisks, uzsverot: «Ekonomikas izaugsme Latvijā, lai arī viena no straujākajām ES, ir diezgan mērena, ja salīdzina ar iepriekšējiem gadiem. Turklāt ārējie apstākļi – lēnā attīstība eiro zonā un neskaidrā ģeopolitiskā situācija – šobrīd iezīmē to, ka Latvijas ekonomikas kāpums varētu būt lēnāks. Diemžēl nav skaidrs, kā veidosies budžeta ieņēmuma daļa un iztrūkst nodokļu politikas diskusijas.»

Noslēdzošajā gada sēdē Padome caurskatīja padarīto 2015.gadā un apstiprināja darbu plānus 2016.gadam, kā arī darbības stratēģiju 2016.-2018.gadam.
 

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra