Gandrīz divus gadus (līdz pērnā gada rudenim) strādājot par ekspertu ES projektā Krimas tūrisma izglītības attīstības jomā, uzkrājies gana daudz vērojumu. Mani vērojumi Krimā, piedevām vēl pašreizējo notikumu kontekstā, iespējams, var likt aizdomāties vairāk arī mūsu uzņēmējiem.

Sākšu ar vērtībām, misiju, vīziju.

Krimā ar tūrisma uzņēmējdarbību nodarbojas teju vai katrs, kam nav slinkums. Gluži kā padomju gados, pirms jebkuras pilsētiņas jūras tuvumā no pavasara līdz rudenim, bet jo īpaši īsajā Krimas tūrisma sezonā (paši viņi uzskata, ka sezona sākas pēc 25. jūnija un beidzas ar 1. septembri) redzēsiet ne vienu vien 70- to gadu «Žiguli», uz kura stāv kartona vai finiera plāksne ar uzrakstu «Жильё у моря» - «miteklis pie jūras». Jaltā slavenās 80 km garās trolejbusa līnijas galapunktā, no trolejbusa izkāpjot, jūs arī pat tīri fiziski aiz rokas grābs mitekļa piedāvātāji. Cenas, kas tiek prasītas par mitekli, liek domāt, ka tiksiet izmitināts ja ne 4, tad 3 zvaigžņu viesnīcā jau nu noteikti. Tas, kas ir piedāvājumā gan būs istaba vai dzīvoklis (ja esat vairāki) visparastākajā padomjlaika mājā vai arī kāda nu kuram tā mājiņa ir. Servisa- nekāda, par brokastīm nesapņojiet, nereti arī palagi un dvieļi- jūsējie, protams. Nav zināms, vai ūdens būs katru dienu, visu dienu, varbūt būs tikai naktī, varbūt jau no plkst.22 nebūs. Interjers- pārsvarā jau sen lietots padomju laika mēbelējums.

Reaģējot uz Krievijas īstenoto Krimas aneksiju, vairāki Ukrainas un starptautiskie uzņēmumi pārtrauc darbu pussalā.

Ukrainas mazumtirdzniecības koncerns MTI Krimā slēdzis piecus apavu veikalus Intertop. MTI pārstāvji norāda, ka šobrīd neesot zināms, vai Intertop atsāks darbu Krimā.

Kā vēstīts, pagājušajā nedēļā par darbības pārtraukšanu Krimā paziņoja ASV ātrās ēdināšanas ēstuvju tīkls McDonald's, 3. aprīlī slēdzot ēstuves Simferopolē, Sevastopolē un Jaltā.

Savukārt Spānijas apģērbu tirdzniecības uzņēmums Inditex atlicis plānoto veikala atklāšanu Simferopoles tirdzniecības un izklaides centrā Meganom. Inditex veikalu Simferopolē bija paredzēts atklāt jau 21.martā.

Inditex Ukrainas struktūrvienības pārstāvji sīkākus komentārus šajā jautājumā pagaidām nesniedz.

World Travel Awards ir ikgadējā balva, kura no 1993. gada tiek piešķirta par galvenajiem sasniegumiem visās tūrisma nozarēs. Kandidāti uz uzvaru saņem iespēju izmantot WTA emblēmu kā kvalitātes zīmi tūrisma sfērā. Konkursa laureāti iegūst sertifikātu, kurš norāda uz to sasniegumiem savā jomā. Wall Street Journal šo balvu dēvē par tūrisma industrijas „Oskaru”. Uzvarētāji pasaules nominācijās: • Labākā aviokompānija - British Airways; • Labākā lidosta - Čangi, Singapūra; • Labākais viesnīcu tīkls - Intercontinental; • Labākā viesnīca - Burj Al-Arab, Dubaja; • Labākais izklaides parks - Universal, Florida; • Labākā atrakcija - London Eye, Londona; • Labākais kalnu slēpošanas kūrorts - Sanktmorica, Šveice; • Labākais spa hotelis kūrorts - Royal Mare Village & Thalasso, Grieķija; • Labākais niršanas kūrorts – Maldīvu salas; • Labākais golfa kūrorts - The Montgomerie, Dubaja; • Visperspektīvākais tūrisma projekts - Salam Resort and Spa, Dubaja; • Labākais reģions kruīzam - Jamaika; • Labākā kredītkarte - Visa; • Labākā online rezervēšanas sistēma – Amadeus • Pasaules vadošā CRS/GDS sistēma - Amadeus. Uzvarētāji reģionālajās nominācujās: • Labākais spa hotelis kūrorts Eiropā - Olympian Village, Grieķija; • Labākais biznesa hotelis Eiropā - The Conrad Istanbul hotel; • Labākais Āfrikas kūrorts - Pezula Resort Hotel & Spa, Dienvidāfrika; • Labākais tūrisma virziens Karību salos - Jamaika; • Labākais tūrisma birojs Karību salās - Jamaika; • Labākā Jordānijas viesnīca - Amman Marriott Hotel; • Labākais Jordānijas kūrorts - Jordan Valley Marriott Resort & Spa; • Labākā Indijas aviokompānija - Jet Airways; • Labākais Āzijas tūrisma virziens - Indija; • Labākais Indijas okeāna tūrisma virziens – Maldīvu salas; • Labākā viesnīca Maldīvu salās - Coco Palm Resort and Spa; • Labākais kūrorts Maldīvu salās - Soneva Fushi Resort and Spa; • Labākais kūrorts Maldīvu salās - Hilton Maldives Resort and Spa.

Kādreizējais Latvijas valsts arhīva direktors, tautrontietis, šobrīd Krimas tatāru tautas padomes Medžilisa priekšsēdētājs Refats Čuborovs intervijā laikrakstam Diena atklāti stāsta par situāciju Krievijas anektētajā Krimā.

Fragments no intervijas:

Varat īsumā raksturot, kas šobrīd notiek Krimā? Kā jūtas cilvēki?

Katru dienu, katru stundu tur notiek pārmaiņas likumdošanā, jo Krievija cenšas iespējami ātri leģitimizēt okupāciju. Problēmas izjūt pat tie Krimā dzīvojošie, kas martā ar balti-zili-sarkanajiem karogiem gāja uz laukumiem, domājot, ka, pievienojoties Krievijai, vienā mirklī sāks dzīvot paradīzē. Pavasarī tika solīts, ka jautājumi par pilsonību, īpašumtiesībām, brīvu pārvietošanos tiks risināti pakāpeniski, būs kaut kādi pārejas mehānismi, taču visai drīz Krievijas vara no saviem solījumiem atkāpās un cilvēkus nostādīja ātras izvēles priekšā. Teiksim, pilsonības jautājumā tika paziņots: ja gribat palikt Ukrainas pilsoņi vai ja esat nepilsoņi un vēlaties šo statusu saglabāt, jums mēneša laikā par to jāiesniedz iesniegums. Bet pa visu Krimu tika atvērtas tikai četras šādas reģistrēšanās vietas, turklāt tās atvēra ne pirmajās dienās pēc paziņojuma.

Krievijas prezidentam tik dārgā Krima par tādu varētu kļūt ļoti burtiski kā finansiāli, tā politiski .

Kopš militārās ofensīvas sākuma Krimas pussalā ar acīmredzamu mērķi to pārņemt un izolēt no pārējās Ukrainas Krievija nav darījusi zināmas oficiālas aplēses, cik smagi to uz leju vilks šis kārtējais reģionālais dzirnakmens tās kaklā. Krievijas ekonomikas eksperti spriež, ka Krimas paturēšana savā pakļautībā Krievijai varētu izmaksāt ap trijiem miljardiem dolāru gadā, raksta Kommersant.

ES palīdzībai Ukrainai pašlaik ir iezīmējusi kopumā 11 miljardus eiro, kas vērtības ziņā jau tuvinās pērn par Ukrainas lojalitāti Krievijas solītajiem 15 miljardiem dolāru. ES fondi nāktu no septiņu gadu laikā piešķiramiem grantiem 1,4 miljardu eiro apmērā, Eiropas Investīciju bankas trīs miljardu vērtiem kredītiem līdz 2016. gadam un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas piecu miljardu eiro vērtās līdzdalības.

Krievijas parlamenta augšpalāta sestdien apstiprināja prezidenta Vladimira Putina lūgumu atļaut izmantot Krievijas karaspēku Ukrainas teritorijā.

«Sakarā ar ārkārtējo situāciju Ukrainā, draudiem Krievijas Federācijas pilsoņiem, mūsu tautiešiem, Krievijas Federācijas militārā kontingenta personālsastāvam, kas atbilstoši starptautiskajiem līgumiem dislocēts Ukrainā (Krimas Autonomajā Republikā), pamatojoties uz Krievijas Konstitūcijas 102.panta 1.daļas punktu «g», iesniedzu Krievijas Federācijas Federālajā Padomē lūgumu par Krievijas Federācijas bruņoto spēku izmantošanu Ukrainas teritorijā līdz sabiedriski-politiskās situācijas normalizācijai šajā valstī,» paziņoja Kremlis.

Pirms tam Federālā Sapulce vērsās pie Putina, norādot, ka atteikšanās pildīt 21.februāra vienošanos par situācijas normalizāciju Ukrainā rada reālus asinsizliešanas draudus Ukrainas austrumu un dienvidu apgabalos un humānas katastrofas briesmas visā valstī.

Krimā ar Krievijas līdzdalību sākta «Abhāzijas scenārija» īstenošana, lai panāktu Krimas atdalīšanu no Ukrainas, Krievijas telekanāla Doždj ēterā piektdien sacīja ukraiņu politologs Volodimirs Fesenko.

Šādi politologs reaģēja uz informāciju, ka bruņoti cilvēki - atbilstoši mediju ziņām un Ukrainas iekšlietu ministra Arsēna Avakova teiktajam tie ir Krievijas karavīri - Krimā ielenkuši Sevastopoles Belbekas lidostu, kur atrodas Ukrainas armijas daļa. Kā piektdien paziņoja Avakovs, Krievija sākusi bruņotu iebrukumu Ukrainā.

«Aerodromu sagrābšana Krimā atgādina ļoti labi pārdomātu, režisētu, koordinētu militāru operāciju,» sacīja Fesenko. «Šī scenārija uzsākšana nozīmē, ka Krimā sākas iekšpolitiskā krīze (..), otrkārt, ap Krimu rodas starptautiski politiska krīze, (..) jo šādas lielas teritorijas statusa maiņa - turklāt statusa maiņa konflikta formā -, protams, novedīs pie nopietnas krīzes, pirmkārt, attiecībās starp Krieviju un Ukrainu.»

Cenas Krimā varētu pieaugt par 10% līdz pat 30%, prognozējis patvaļīgi ieceltais Krimas premjerministrs Sergejs Aksjonovs.

«Daudz jautājumu par cenu pieaugumu. Gaidāmais cenu pieaugums ir 10-30%,» savā Twitter kontā pavēstīja Aksjonovs.

Viņš arī paziņoja, ka sociālo pabalstu apmērs Krimā pieaugs divas līdz trīs reizes, savukārt benzīna cena samazināsies pusotru reizi.

Krievijas varasiestādes tikmēr solījušas 1,8 līdz 1,9 reizes palielināt pensiju apmēru Krimā.

«Vidējais pensiju apmērs, ko šodien saņem pilsoņi, Krimā ir 5570 rubļi (111,44 eiro), bet Sevastopolē nedaudz vairāk - 6200 rubļi (124,05 eiro), tas ir ievērojami mazāk nekā Krievijas Federācijā, kur vidējā pensija ir vairāk nekā 10 000 rubļu (200,08 eiro). Starpība ir aptuveni 1,8-1,9 reizes,» paziņoja Krievijas nodarbinātības un sociālās aizsardzības ministrs Maksims Topiļins.

No 26. līdz 28. septembrim Jaltā notiks II Eiropas lauku tūrisma kongress. Kongresa devīze - “Attīstība un integrācija caur lauku tūrismu”. Kongresu organizē Eiropas lauku tūrisma federācija EuroGites, Krimas lauku tūrisma savienība un Nacionālā tūrisma organizācija ABE konsalting (Kijeva). Pasākumu programmā ir iekļautas apaļo galdu diskusijas, plenārsēdes, preses konferences un kongresa dalībnieku prezentācijas. Kongresa laikā ir ieplānots apspriest lauku tūrisma attīstības problēmu, lauku tūrisma lomu Eiropas integrācijas procesā, kā arī citas ar lauku tūrismu saistītas tēmas. Kongresa laikā Jaltā notiks lauku tūrisma izstāde "Чарiвна Украина" un folkloras festivāls. Kongresa dalībniekiem tiks piedāvāt triju dienu ilga ekskursija, kuras laikā būs iespēja iepazīties ar Krimas lauku tūrisma objektiem. Tāpat šajā laikā Jaltā notiks arī IV Starptautiskais vīna un profesionālās meistarības festivāls "ВИНОФЕСТ 2005".

Krievijas Federācijas prezidents Vladimirs Putins 18. martā parakstījis dokumentu par Krimas un Sevastopoles pievienošanu Krievijas Federācijai. Pirms tam Krievijas prezidents sniedza runu, kas vairākkārt tika pārtraukta ar aplausiem.

Jau ziņots, ka rietumvalstis nav atzinušas par leģitīmu Krimā notiekošo «referendumu», kurā tika lemts par Krimas pievienošanos Krievijas Federācijai.

Dokumentu par divu teritoriju pievienošanu Krievijai parakstīja V. Putins, Krimas premjerministrs Sergejs Aksjonovs un Krimas parlamenta spīkers Vladimirs Konstantinovs. Dokuments vēl jāapstiprina tiesai un abām parlamenta palātām.

Skaidrojot Krievijas oficiālo nostāju Ukrainas jautājumā, V. Putins pauda, ka Ukrainā tika pārkāpta sarkanā līnija - «rietumi rīkojās rupji un neprofesionāli».

V. Putins uzsvēra, ka rietumu partneriem jāpieņem, ka «Krievijai ir savas nacionālās intereses, kuras vajag cienīt». V. Putins arī pateicās Ķīnai un Indijai par to, ka «Krimas jautājums» tika izskatīts, ņemot vērā vēsturiskos apstākļus.

Krimā pirmdienas rītā paredzēts pasludināt svētdien notikušā referenduma rezultātus, bet Krimas Augstākā padome rīta sēdē gatavojas pieņemt lēmumu vērsties pie Krievijas prezidenta Vladimira Putina ar lūgumu pievienot Krimu Krievijas Federācijai, kas kopš 28. februāra faktiski okupējusi Ukrainai piederošo pussalu.

Jau pēcpusdienā Krimas parlamenta delegācija izlidos uz Maskavu, lai kopā ar Krievijas parlamentu strādātu pie šā jautājuma, paziņojis patvaļīgi ieceltais Krimas premjerministrs Sergejs Aksjonovs, norādot, ka Krima gatavojas iekļauties Krievijas sastāvā «cik vien drīz iespējams, bet vienlaikus ievērojot visas juridiskās procedūras».

Kā paziņojusi referenduma rīkošanas komisija, apkopojot biļetenus no 75% balsošanas iecirkņu, 95,7% balsotāju atbalstījuši Krimas pievienošanu Krievijai.

Komisijas priekšsēdētājs MIhails Mališevs norādījis, ka vēl 3,2% balsojuši par Krimas palikšanu Ukrainas sastāvā un 1,1% biļetenu atzīti par nederīgiem.

ASV Finanšu ministrijas Ārvalstu aktīvu kontroles birojs (OFAC) paziņojis par izlīgumu ar Latvijas "Swedbank" saistībā ar Krimas sankciju pārkāpumu.

"Swedbank" ir piekritusi pārskaitīt 3 430 900 ASV dolāru (3 144 179 eiro), lai nokārtotu savu iespējamo civiltiesisko atbildību par OFAC noteikto Krimas sankciju pārkāpumu.

2015. un 2016.gadā Latvijas "Swedbank" klients izmantoja Latvijas "Swedbank" elektroniskās bankas platformu no interneta protokola adreses Krimā, lai nosūtītu maksājumus personām Krimā, izmantojot ASV korespondentbankas. Izlīguma summa atspoguļo OFAC konstatējumu, ka Latvijas "Swedbank" acīmredzamie pārkāpumi netika brīvprātīgi pašaizliedzīgi atklāti.

Kā teikts OFAC paziņojumā, pirms Krievijas 2014.gada iebrukuma Ukrainas Krimas reģionā "Swedbank" bija piesaistījusi kuģniecības nozares klientu Krimā, kuram piederēja trīs īpašam nolūkam dibinātas kompānijas, kurām katrai bija konts Latvijas "Swedbank". Laika posmā no 2015.gada 5.februāra līdz 2016.gada 14.oktobrim klients iniciēja 386 darījumus par kopējo summu 3 312 120 ASV dolāru (3 035 326 eiro), izmantojot kontus, kas piederēja kompānijām, kuri tika apstrādāti, izmantojot ASV korespondentbankas.

Nesagaidot 16. martu, kad Krimā gaidāms referendums par reģiona pievienošanu Krievijai, Krimas parlaments pieņēmis deklarāciju par reģiona neatkarību no Ukrainas, ziņo Korrespondent.

Pieņemtajā deklarācijā pausts – gadījumā, ja 16. martā referendumā Krimas iedzīvotāji nobalsos par Krimas pievienošanos Krievijai, Krima vispirms pēc referenduma kļūs par neatkarīgu un suverēnu valsti ar republikas pārvaldes formu, un pēc tam lūgs pievienošanos Krievijas Federācijai. Tā teikts Krimas parlamenta paziņojumā.

Deklarāciju parlamentā atbalstīja 78 no 81 deputāta, kas bija ieradušies uz balsošanu.

Pašlaik nav ziņu, kāda būs parlamenta rīcība, ja referendumā tiks nobalstos pret Krimas iekļaušanu Krievijas sastāvā.

Jau pašlaik Krievijas valsts medijos, piemēram, Russia Today, Krimas pussala pasaules kartē tiek iezīmēta Krievijas teritorijas krāsās, novēroja Db.lv.

Katrai nozarei ir jāseko līdzi tiesību aktiem - gan nacionālajiem, gan starptautiskajiem -, tajā skaitā Eiropas Savienības (ES) tiesību aktiem, kas regulē konkrēto nozari, kontekstā ar sankcijām pret Krimu un Sevastopoli, kā arī tūrisma pakalpojumu darbībām, aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijā (ĀM).

ĀM atgādina, ka sankcijas pret Krimu un Sevastopoli noteiktas saskaņā ar 2014.gada 23.jūnija ES Padomes lēmumu un regulu par ierobežojošiem pasākumiem, reaģējot uz Krimas un Sevastopoles nelikumīgo aneksiju, kā arī šo tiesību aktu grozījumiem. Abi tiesību akti stājās spēkā pēc to publicēšanas ES Oficiālajā Vēstnesī. Savukārt ierobežojumi sniegt pakalpojumus, kuri tieši saistīti ar tūrisma darbībām Krimā vai Sevastopolē, noteikti vēlāk, un grozījumi stājās spēkā 2014.gada 20.decembrī.

Saskaņā ar regulu ir aizliegts sniegt pakalpojumus, kuri tieši saistīti ar tūrisma darbībām Krimā vai Sevastopolē, jo īpaši visiem kuģiem, kuri nodrošina kruīza pakalpojumus, ir aizliegts iebraukt vai piestāt jebkurā Krimas pussalā esošā ostā, kura iekļauta III pielikumā. Ministrija norāda, ka atšķirībā no direktīvām un lēmumiem regulas nedrīkst pārņem valsts tiesību aktos, jo regulu pārņemšana radītu šķērsli regulu tiešajai iedarbībai un būtu apdraudēta regulu vienlaicīga un vienota piemērošana dalībvalstīs. Pēc regulu stāšanās spēkā tās kļūst saistošas ne tikai pašām dalībvalstīm, bet arī to iedzīvotājiem.

Pēc Krimas Autonomās republikas kūrortu un tūrisma ministrijas datiem, šī gada sākumā Krimas dziednīcās atpūtās 63,4 tūkstoši cilvēku, kas par 4,4 tūkstošiem atpūtnieku jeb 7,5% vairāk nekā 2004.gada analogā periodā. 13 Krimas kūrortu reģionu vidū pēc organizēto atpūtnieku uzņemšanas skaita līderis ir Jalta. Jaltas sanatoriju kūrortu iestādēs 2005.gada sākumā atpūtās 42,4 tūkstoši cilvēku jeb 66,9% no kopēja skaita. Salīdzinoši ar iepriekšēja gada analogo periodu Jaltas dziednīcas ir apkalpojušas par 2,9 tūkstošiem cilvēku vairāk. Otrajā vietā pēc organizēto atpūtnieku uzņemšanas skaita ierindojās Eipatorija, trešajā Alušta. Šī gada sākumā Krimā tika reģistrēti 9 129 neorganizētie atpūtnieki, kas par 6 489 cilvēkiem jeb gandrīz par 3,5 reizēm vairāk nekā iepriekšēja gada analogā periodā. Neorganizētie atpūtnieki tika reģistrēti sešos no 13 Krimas kūrortu reģioniem, proti Jaltā 6 640 cilvēki, Kerčā 1 124, Feodosijā 877, Sakahā 262, Eipatorijā 116 un Sudakā 110 cilvēki.

Katru Dienas biznesa numuru izlasa 50 tūkst. lasītāju, tādējādi padarot Db par piekto lasītāko latviešu valodā iznākošo ikdienas laikrakstu.

To liecina Latvijas faktu veiktais pētījums, kura ietvaros tika aptaujāti 2403 Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji vecumā virs 12 gadiem.

Saskaņā ar šo pētījumu, populārākais latviešu valodā iznākošais ikdienas laikraksts Latvijā ir Diena - to pēdējo 12 mēnešu laikā lasījuši 770 tūkst. lasītāju. Otrais populārākais laikraksts Latvijā ir 5 min, bet trešais - Latvijas Avīze.

Dienas biznesu pēdējā gada laikā vismaz vienu reizi ir lasījuši 244 tūkst. Latvijas iedzīvotāju, savukārt krievu valodā iznākošo lietišķo laikrakstu Biznes & Baltija pēdējo divpadsmit mēnešu laikā vismaz reizi ir lasījuši 118 tūkst. Latvijas iedzīvotāju.

«Domāju, tad mēs noteikti jau redzētu pilna mēroga militāru konfliktu gan Krimā, gan, iespējams, lielā daļā Ukrainas teritorijas. Tā būtu tiešām liela asinsizliešana, un domāju, ka mēs šeit nodarbotos ar daudzu praktisku jautājumu risināšanu, piemēram, bēgļu nometnēm, jo starp mums un Ukrainu ir tikai Baltkrievija,» tā intervijā izdevumam Sestdiena, jautāts, kas būtu noticis, ja Ukraina būtu pretojusies Krimā, atbildējis ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

Uz norādi, ka šodien aprit 10 gadi, kopš esam NATO un ES dalībvalsts, ministrs atbildējis: «Patiesību sakot, mēs esam ļoti laimīgi, jo, manuprāt, ielēcām aizbraucoša vilciena pēdējā vagonā. Tas smagais darbs, kas tika veikts 90. gados un 2000. gadu sākumā, vainagojās ar panākumu. Ja mums vēl dažus gadus nebūtu bijusi iespēja pievienoties, it sevišķi NATO, kas, protams, tika oficiāli piedāvāta mūsu darba rezultātā, tad būtu atrasti padsmit iemesli, kāpēc NATO paplašināšanās vairs nebūtu iespējama.

Kā tad šodien būtu? Nebūtu tik lielas pārliecības par mūsu ārējo drošību. Daudzi uzdod jautājumu: ja nu te tomēr kaut kas notiktu, vai NATO 5. pants darbotos? Domāju, ka tas darbosies pie jebkuras mazākās provokācijas, kaut vai tā vienkāršā iemesla dēļ, ka tajā brīdī, kad notika diskusijas par NATO paplašināšanos, jautājumi par to, vai ir vērts uzņemt Baltijas valstis, vai tās ir aizsargājamas, vai šeit kaut kad nākotnē tomēr nebūs iespējamas provokācijas (arī tamdēļ, ka gan Latvijā, gan Igaunijā ir pietiekami lielas krievu kopienas) - šie jautājumi skanēja un tika analizēti jau toreiz, un politiskais lēmums visu NATO dalībvalstu līmenī bija: uzņemamies atbildību un saprotam, ko tas varētu nozīmēt nākotnē.»

Ukraina atgūs Krievijas okupēto Krimas pussalu, piektdien solīja Ukrainas prezidents Petro Porošenko.

Ukraina atgūs Krimu demokrātiskā ceļā, sasniedzot augstu dzīves līmeni, forumā Jaltas Eiropas stratēģija, kas šogad notiek Kijevā, sacīja prezidents.

«Mums ir būtiska problēma. Runā, ka mēs esam zaudējuši Krimu. Nē - mums ir iebrukums Krimā. Krima atkal būs kopā ar mums,» uzsvēra Porošenko.

«Mēs būsim efektīvāki, demokrātiskāki. Dzīves līmenis aiz Krimas robežām būs daudz labāks, un tas ir vienīgais ceļš [Krimas atgūšanai],» sacīja Ukrainas prezidents.

Tāds pats ceļš būs Donbasam, piebilda Porošenko.

Viņš arī pauda pārliecību, ka Jaltas konferencei izdosies atgriezties tur, kur tā tika rīkota līdz šim.

Starptautiskās norēķinu sistēmas Visa un MasterCard pārtraukušas operācijas Krievijas okupētajā Krimā, piektdien vēstīja Krievijas un Ukrainas mediji, atsaucoties uz vēstulēm, kuras starptautiskie uzņēmumi nosūtījuši saviem partneriem Krievijā.

Operācijas Krimā apturētas ASV noteikto sankciju dēļ.

«Uzņēmumam Visa ir jāizvirza prasības saviem klientiem par to, ka Krimā nekavējoties ir jāpārtrauc karšu izdošana, jābeidz ekvairinga pakalpojumu sniegšana vai jebkādas citas operācijas, izmantojot Visa produktus vai pakalpojumus,» teikts vēstulē bankām, kas sadarbojas ar Visa.

Ar analoģisku paziņojumu vēlāk klajā nāca MasterCard pārstāvji.

Tīmekļa vietne Watcher, atsaucoties uz daudzajiem paziņojumiem Krimas tīmekļa forumos, piektdien ziņo, ka uzņēmums Visa jau pārtraucis norēķinu karšu apkalpošanu Krimā.

Šogad atpūta Krimā, tūrisma sezonas laikā, kļūs dārgāka par 10 – 15%, kas ir saistīts ar inflācijas līmeņa celšanos. Turpmāk ceļazīmju cena būs atkarīga no grivnas stabilitātes. Pēc ekspertu domām, šogad ir pieaugusi interese pēc spa atpūtas Krimā. Tirgus cenšas adekvāti reaģēt uz pieprasījumu: šajā sezonā tiks atvērtas jaunas spa viesnīcas Epatorijā, Jaltā, Sudakā un Aluštā, tūrisma aģentūras ir sagatavojušas jaunas aktīvas atpūtas, bērnu un atveseļošanas tūrisma programmas. Eksperti uzskata, ka šogad tūrisma sezona reģionā būs veiksmīga. Vienīgais, kas var negatīvi ietekmēt ārvalstu tūristu ierašanos, ir nestabila politiskā situācija Ukrainā.

Pagājušajā gadā, tāpat kā iepriekšējos gados, Latvijā populārākais alkoholiskais dzēriens bijis kokteilis Cēsu Džons, bet populārākais alus – kompānijas Aldaris ražotais Apinītis Stiprais, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) informācija par populārākajiem patēriņam Latvijā nodotajiem alkoholiskajiem dzērieniem 2013. gadā.

Tādējādi abi dzērieni saglabājuši savas līderpozīcijas jau trīs gadus pēc kārtas.

Otrs populārākais alkoholiskais dzēriens bijis Rīgas šampanietis, bet trešajā vietā ierindojies dzirkstošais vīns Bosca. Piektais populārākais bijis Bonaparte, bet piecinieku noslēdz alkoholiskais kokteilis Cēsu 14%.

Otrs populārākais alus pērn bijis AS Cēsu alus ražotais Cēsu Premium, bet trešo vietu ieguvis SIA Cido grupa ražotais Līvu Rubenis. Ceturtais populārākais alus bijis Dzintara Lāčplēsis, bet populārāko piecinieku noslēdz AS Cēsu alus ražotais Cēsu Light.

2013.gadā patēriņam Latvijā nodoti 5,039 miljoni dekalitri (dal) alkoholisko dzērienu, kas par 1,35% pārsniedz 2012.gada rādītāju un par 5% pārsniedz 2011.gada rādītāju.

Aizvadītajā gadā Latvijā populārākais alkoholiskais dzēriens bijis kokteilis Cēsu Džons, bet populārākais alus – kompānijas Aldaris ražotais Apinītis Stiprais, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) apkopotā informācija par populārākajiem patēriņam Latvijā nodotajiem alkoholiskajiem dzērieniem 2011. gadā.

Otrs populārākais alkoholiskais dzēriens pērn bijis Fizz, bet trešais Rīgas šampanietis. Ceturtais populārākais alkoholiskais dzēriens bija stiprināts vīnas Agdam, bet piektais – alkoholiskais kokteilis Din, liecina VID dati.

Aizvadītajā gadā otrs populārākais alus bija Cēsu alus ražotais Garais Garāks, bet trešais – Aldaris ražotais Apinītis. Ceturtais populārākais alus pērn bija Cēsu Light, bet pirmo piecinieku noslēdz Aldara Pilzenes alus.

VID informē, ka aizvadītajā gadā akcīzes nodoklis par alkoholiskajiem dzērieniem (neieskaitot alu) iekasēts 80 miljonu latu apmērā, kas ir par trīs miljoniem jeb 3,5% vairāk nekā 2010. gadā. Savukārt par alu akcīzes nodoklis 2011. gadā iekasēts 18,4 miljonu latu apmērā, kas ir par 0,5 miljoniem latu jeb 3% vairāk nekā 2010. gadā.

Apkopojot šīs sezonas pieprasītākos galamērķus, tūrisma aģentūra Kaleva Travel ir noteikusi populārākos 2008./ 2009. gadumijas un Ziemassvētku ceļojumus. Topa augšgalā atrodas Ēģipte, jeb precīzāk Hurgada.

Latvijas iedzīvotāju vēlme gada aukstākos un tumšākos mēnešus atpūsties Ēģiptes kūrortos, liecina, ka šis ceļojuma galamērķis ir ceļotājiem patīkams gan izmaksu, gan sniegtā servisa ziņā, gan arī, protams, kultūras un siltā klimata dēļ. Otrais populārākais maršruts ir Tenerifes sala Spānijā. Tikai topa trešajā vietā ierindojas ziemas sporta cienītāju slēpošanas kūrorti Austrijā, kas piedāvā iespēju gan nosvinēt gadu mijas notikumu, gan arī aktīvi nodoties ziemas sporta veidiem.

Kaleva Travel direktore Irēna Riekstiņa atzīmē: «Lai arī esošā ekonomiskā situācija Latvijā ir atstājusi zināmi ietekmi uz izejošo tūrisma tirgu, tomēr iedzīvotāju vēlme ceļot nav būtiski mazinājusies. Parādījusies tendence, ka izvēlētie maršruti kļūst pārdomātāki. Kopumā dominē tie maršruti, kas ir bijuši populāri ilgākā laika periodā, bet ir parādījusies interese arī par jauniem un eksotiskiem galamērķiem, kurus Latvijas iedzīvotāji tikai palēnām apgūst – Dominikas republika, Kuba un Indijas okeāna salas.»

Čehijas kūrorta Mšene darbinieki uzskata, ka šokolāde ir veselīga, lietojot to ne tikai iekšķīgi. Kūrorts piedāvā saldo „procedūru”, kuras laikā pacientu ieziež ar 90% šokolādi. Kombinācijā ar saunu, šokolādes masāža veicina ādas reģenerāciju un atjaunošanu.

Mšenes kūrorts ir pazīstams Čehijā kopš 18. gadsimta, bet šokolādes procedūras tajā sāka piedāvāt tikai nesen. Kūrorts specializējas uz kustību aparāta problēmu ārstēšanas, piedāvā speciālās programmas sievietēm un svētdienas atpūtu vadītājiem.

Īpaša uzmanība tiek pievērsta vannām un masāžām. Klientiem tiek piedāvāta ozona masāža, gāzētā zāļu vanna un ietīšana jūras dziednieciskajās dūņās.

Šokolādes procedūra izmaksā apmēram 16 eiro; tās ilgums ar masāžu un saunu ir ap divām stundām.

Domina Hotel Group pievienojusi vēl vienu viesnīcu savam Ēģiptes portfolio. 2006.gada 11.martā savas durvis vērusi Domina Makadi Bay Hotel & Resort viesnīca un kūrorts Hurgādā, kas ir jau trešais viesnīcu grupas kūrorts Ēģiptē. Domina Makadi Bay Hotel & Resort atrodas Makadi līča dienvidu pusē, tikai 35 km no Hurgādas starptautiskās lidostas un 43 kilometru attālumā no Sarkanās jūras Rivjēras – Hurgānas. Kūrorts ir izvietots 85 000 kvadrātmetru plašā, labiekārtotu dārzu teritorijā skaistās Sarkanās jūras krastos. Visas istabas ir pilnībā aprīkotas ar privātajām terasēm, mini bāriem, satelītu TV, gaisa kondicionēšanas iekārtām, drošības sistēmām un telefonu līnijām. Domina Makadi Bay Hotel & Resort ir to Domina Hotels & Resorts zīmola sastāvdaļa, kura mērķis ir radīt unikālu vidi, lai klienti varētu justies atbrīvoti un izbaudīt savus ceļojumus.