Kopš 2012. gada beigām, kad par Japānas premjerministru kļuva Šinzo Abe, Japānas akciju indekss NIKKEI 225 ir pieaudzis par vairāk nekā 80%, sasniedzot pēdējo 15 gadu augstāko līmeni, norāda DNB Markets privātkapitāla pārvaldnieks Krišjānis Rullis.

Līdzšinējais kāpums lielā mērā skaidrojams ar Abes izvēlēto monetārās un fiskālās politikas kursu, kur ekonomikas izaugsme galvenokārt balstīta uz masīvu likviditātes palielināšanu ekonomikā.

Likviditātes pavairošanu veic Japānas Centrālā banka, gada laikā uzpērkot vērtspapīrus par summu, kas līdzinās 15% no Japānas IKP. Jāsaka gan, ka līdzšinējais akciju tirgus pieaugums liecina, ka esošie lēmumi tirgū jau ir iecenoti. Savukārt arvien konkrētākas aprises sāk iegūt Abes plāni strukturālo reformu īstenošanā. Tieši šīs strukturālās reformas apvienojumā ar izmaiņām nodokļu sistēmā liek optimistiski raudzīties gan uz tālāku Japānas ekonomikas augšupeju, gan uz iespējamo akciju tirgus pieaugumu.

Lai arī Japāna ir zināma kā viena no lielākajām pasaules eksportētājvalstīm, 60% no Japānas iekšzemes kopprodukta veido tieši patēriņš. Abes reformu plāns ietver dažādas iniciatīvas, taču būtiskākās no tām plānotas lauksaimniecības un veselības aprūpes sektoros, kā arī darbaspēka un uzņēmumu pārvaldības jomās.

Reformu rezultātā vislielākās cerības tiek liktas uz iekšējā patēriņa un uzņēmumu ieņēmumu ienākumu pieaugumu. Visticamāk, ka Japānas uzņēmumu peļņas pieaugums 2015. gadā varētu būt aptuveni 10% robežās. Tā pamatā ir vairāku faktoru kopums - labvēlīgs valūtas kurss, samazināta uzņēmumu nodokļu likme, kā arī reformas uzņēmumu pārvaldībā, kas stimulēs vadītājus uzlabot kapitāla atdeves rādītājus.

Viens no reformu stūrakmeņiem uzņēmumu pārvaldībā ir vienotu to pārvaldes principu kodeksa ieviešana, kā līdz šim Japānā nav bijis. Šāda kodeksa trūkums ir ļāvis vadītājiem dažādi interpretēt grāmatvedības standartus un kompānijas rezultātus, atbaidot daļu no potenciālajiem ārvalstu investoriem. Visticamāk, ka plānotās reformas, kā arī valūtas un nodokļu aspekts pozitīvi atspoguļosies uz Japānas uzņēmumu peļņu, ļaujot novirzīt rekordlielus apjomus dividenžu izmaksai un akciju atpirkšanas darījumiem.

Savukārt iekšējā patēriņa izaugsmei svarīgi faktori ir darba samaksas un nodarbinātības rādītāji. Pēdējie dati rāda, ka gan vieni, gan otri pamazām sāk virzīties uz augšu. Arī šeit liela nozīme būs reformām. Viens no stūrakmeņiem Abes darbaspēka reformu plānā ir zemā sieviešu nodarbinātības līmeņa paaugstināšana. Kopš 2012. gada beigām ir izveidots aptuveni 800 000 jaunu darbavietu, savukārt sieviešu nodarbinātības līmenis ir sasniedzis 64,4%, kas ir vēsturiski augstākais līmenis. Jaunais reformu plāns paredz vairākas likumdošanas un nodokļu izmaiņas, kas turpinās stimulēt tālāku sieviešu nodarbinātības līmeņa pieaugumu, uzsver eksperts.

Salīdzinot vienkāršākos akciju tirgus rādītājus attīstīto valstu starpā, Japānas akciju tirgus joprojām ir lētāks gan par ASV, gan par Eiropas reģionu. Tāpēc, kopumā vērtējot Japānas reformu plānus, uzņēmumu rezultātus un akciju tirgus relatīvo cenu pret citiem reģioniem, Japāna joprojām izskatās pievilcīga valsts ilgtermiņa investoriem, norāda K. Rullis.

 

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra