Lielākā daļa (61%) 18-25 gadus veci jaunieši Latvijā krāj naudu konkrētam mērķim – liecina SEB bankas veiktā aptauja Baltijas valstīs. Igauņu un lietuviešu jaunieši ir nedaudz aktīvāki krājēji – apstiprinošu atbildi snieguši attiecīgi 76% Igaunijā un 78% no aptaujātajiem jauniešiem Lietuvā.

Populārākais iemesls, kādēļ Latvijas jaunieši krāj naudu, ir vēlme veikt kādu lielāku pirkumu, iegādāties savu mājokli vai automašīnu. Neliela daļa jauniešu atbildējuši, ka krāj līdzekļus savām kāzām.

Aptaujas dati liecina, ka Latvijā ir vismazākais jauniešu skaits, kuri veic uzkrājumus nākotnes mērķiem – ar šādu rīcību izceļas vien seši no desmit aptaujātajiem jauniešiem. Taču, to jauniešu vidū, kuri uzkrāj naudu, visbiežāk krāj lielākiem pirkumiem, piemēram, datoram un mobilajam tālrunim - 18% Latvijā, 21% Lietuvā un 23% Igaunijā. Otrs kārotākais mērķis Latvijā ir mājokļa iegāde – šim mērķim krāj 12% Latvijas, 13% Igaunijas un 22% Lietuvas jaunieši. Trešajā vietā ierindojas vēlme iegādāties savu auto – Latvijā šim mērķim krāj 8% jauniešu, kamēr Lietuvā - 22% un Igaunijā 10% aptaujāto jauniešu.

Igaunijas jaunieši vēlas ceļot – līdzekļus šim mērķim krāj 16% Igaunijā aptaujāto jauniešu. Līdzīgs mērķis ir 7% Latvijas jauniešu un  15% jauniešu Lietuvā. Studijām krāj 9% Lietuvas, 5% Latvijas un 4% Igaunijas jaunieši. Interesanti, ka nepilns 1% jauniešu Latvijā un arī Igaunijā 18-25 gadu vecumā atzīst, ka krāj naudu gaidāmajām kāzām, kamēr Lietuvā šādu mērķi minējuši – 3% aptaujāto jauniešu.

«Krāšanu konkrētam mērķim būtu vēlams uzsākt agrā jaunībā, lai laika gaitā izveidotos krāšanas paradums. Mainoties dzīves ciklam un ienākot dzīvē jauniem mērķiem, tas palīdzētu sākt savlaicīgi uzkrāt līdzekļus bērnu vajadzībām un savām vecumdienām,» komentē SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis.

Tiem, kas daļu savu ienākumu atlicina uzkrājumu veidošanai, ir svarīgi kaut nedaudz orientēties finanšu un investīciju pasaulē. Taču aptaujas dati liecina, ka jauniešu zināšanas šajā jomā bieži ir nepietiekamas. 20% no aptaujātajiem jauniešiem Latvijā, 18% Lietuvā un 32% Igaunijā atzīst, ka vēlētos ieguldīt savus brīvos līdzekļus, tostarp, iegādājoties akcijas.  Tomēr visās trīs Baltijas valstīs ievērojama daļa jauniešu norādījuši, ka investīciju joma viņiem liekas pārlieku sarežģīta - tā atbildējuši 30% aptaujāto jauniešu Lietuvā, 28% - Igaunijā un 25% Latvijā.

«Šāda jauniešu attieksme varētu būt skaidrojama ar to, ka jauniešiem trūkst motivācijas iegūt šīs zināšanas. Piemēram, lielākā daļa jauniešu 18-25 gadu vecumā - 65% Latvijā, 46% Lietuvā un 30% Igaunijā, piedaloties pensiju 2. līmeņa uzkrājumu veidošanā, norāda, ka viņiem nav ne mazākās nojausmas, kādu ieguldījumu fondu ir izvēlējušies, t.i., kur tiek investēta viņu nākotnes pensija. Latvijā tikai 6% aptaujāto zina un seko līdzi savam pensiju 2. līmeņa uzkrājumam, kamēr Igaunijā to dara 20% un Lietuvā – 18% aptaujāto jauniešu. Taču savlaicīgi izveidots finanšu uzkrājumu paradums, būtiski sekmē jaunieša gatavību pieņemt jaunus dzīves mērķus. Tieši tāpēc ir ieteicams optimālā gadījumā 10% no saviem ienākumiem novirīt savu uzkrājumu veidošanai,» secina eksperts.

 

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra