Veiktie grozījumi likumā Par iedzīvotāju ienākuma nodokli, kas stājas spēkā 2007.gada 1.janvārī, paredz no nodokļa atbrīvot vairākus ienākumu veidus - ienākumus no citu ES dalībvalstu vai EEZ valstu un to pašvaldību parādzīmēm, ienākumus no noguldījumiem un depozītiem EEZ valstīs reģistrētās kredītiestādēs un krājaizdevu sabiedrībās, kā arī no hipotekārajām ķīlu zīmēm, apdrošināšanas atlīdzības, ko izmaksājušas apdrošināšanas sabiedrības, kuras dibinātas citā ES dalībvalstī vai EEZ valstī, ES un EEZ dalībvalstu rezidentu saņemtās dividendes no Latvijas komercsabiedrībām, Db.lv informēja Finanšu ministrijas sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Baiba Melnace.
EEZ valstu rezidentiem būs tiesības uz Latvijas neapliekamo minimumu, nodokļa atvieglojumiem un attaisnotajiem izdevumiem, ja minētā persona Latvijā guvusi vairāk nekā 75 procentus no saviem kopējiem ienākumiem un ja tā vai tās laulātais nebūs izmantojuši Latvijas likumā Par iedzīvotāju ienākuma nodokli noteiktos nodokļa atvieglojumus un attaisnotajiem izdevumiem analoģiskus atskaitījumus savā rezidences valstī.
Ar 2007.taksācijas gadu nedaudz mainās apliekamā ienākuma no saimnieciskās darbības noteikšanas kārtība maksātājiem, kuri grāmatvedību kārto divkāršā ieraksta sistēmā. Šiem maksātājiem tiek saglabāta apliekamā ienākuma koriģēšanas sistēma, kas līdzinās likumā Par uzņēmumu ienākuma nodokli noteiktajai, taču ir ievērojami vienkāršāka, jo uz iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājiem pamatā neattiecas Gada pārskatu likumā ietvertās prasības.
Ar 2007.taksācijas gadu spēkā stājas izmaiņas arī attiecībā uz pamatlīdzekļu uzskaiti un nolietojuma norakstīšanu nodokļa aprēķināšanas vajadzībām, kā arī saimnieciskās darbības izdevumu atzīšanu nodokļa aprēķināšanas vajadzībām. Likumā atrunāta izmaksu proporcionāla sadalīšana, ja saimnieciskās darbības veicējs saimnieciskās darbības aktīvus izmanto gan saimnieciskajai darbībai, gan personiskajām vajadzībām. Sīkāk atrunāta kārtība, kādā apliekamo ienākumu var samazināt par zaudētajiem debitoru parādiem tie saimnieciskās darbības veicēji, kas grāmatvedību kārto pēc uzkrāšanas principa. Salīdzinājumā ar iepriekšējo kārtību, kas korekciju veikšanu paredzēja līdzīgi kā uzņēmumu ienākuma nodoklim, likumprojektā iestrādāta nedaudz vienkāršota kārtība, nelielu zaudēto debitoru parādu norakstīšanai. Tiek noteikts, ka ar nodokli netiek aplikta saņemtā kompensācija, ja stihiskas nelaimes rezultātā vai piespiedu atsavināšanas kārtā tiek zaudēts pamatlīdzeklis.
Grozījumos likumā Par iedzīvotāju ienākuma nodokli precizēta iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemērošanas kārtība, ja pensionāriem atbilstoši Saeimas izdarītajiem grozījumiem likumā "Par valsts pensijām" tiek atmaksāta pensijas daļa, kas strādājošiem pensionāriem netika izmaksāta laikā no 2000.gada 1.janvāra līdz 2002.gada 19.martam. Paredzēts, ka šajā gadījumā atmaksājamai pensijas daļai tiks piemērota attiecīgajos taksācijas gados neizmantotā neapliekamā minimuma un nodokļa atvieglojumu daļa, kā arī iespēja 2007.gada deklarācijā iekļaut to attaisnoto izdevumu daļu par 2000., 2001. vai 2002.taksācijas gadu, kas nav tikusi deklarēta attiecīgajā gadā.
Ar 2007.taksācijas gadu no 180 latiem līdz 300 latiem tiek palielināts likumā noteiktais limits darba devēju veikto veselības nelaimes gadījumu un dzīvības (bez uzkrāšanas) apdrošināšanas prēmiju maksājumiem darba ņēmēju labā.
Tā kā ar 2007.gadu līdz 50 latiem mēnesī ir palielināts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamais minimums un līdz 35 latiem mēnesī nodokļa atvieglojums par apgādībā esošām personām, ar 2007.gadu mainās iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu sadalījums starp valsts budžetu un pašvaldību budžetiem. Attiecīgi pašvaldību budžetos tiks ieskaitīti 79% no iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumiem, bet valsts budžetā - 21%.