Beļģija

Grez-Doiceau

Jāņu svinēšana Grez-Doiceau

23.jūnijā no 20:00 uz kopīgu Jāņu svinēšanu pļavā pie Grez-Doiceau visus aicina Latviešu biedrība Beļģijā ar LR pastāvīgās pārstāvniecības NATO atbalstu un Latvijas Kultūras koledžas līdzdalību.

20:00-21:00 Līgotāju sagaidīšana, vainagu vīšana, siera un medalus darīšana, Līgo tērpu skate, rotaļas bērniem.

21:00-22:30 Jāņu tēva un mātes godināšana, vakarēšana, sadziedāšanās un apdziedāšanās.

22:30-2:30 Jāņuguns aizdegšana, dejas un rotaļas pie ugunskura.

2:30-3:30 teatralizēta spēle un papardes zieda meklēšana.

3:30-4:00 saullēkta sagaidīšana

Vakarēšanas laikā būs Latvijas alus un uzkodas, beļģu sieru galds (par atsevišķu samaksu: 6 EUR) un pašu cienasts (pēc ieskatiem).

AIZKRAUKLE Svētdiena 27 Marts 2005 Augstu, augstu šūpoties, Raibām olām ripoties"; Aizkraukles pagasta birzī Lieldienu pasākums. Lieldienu pasākums "Kalna Ziedos"; Muzejā "Kalna Ziedi" Lieldienu balle; Aizkraukles pagasta kultūras namā Pirmdiena 28 Marts 2005 Latvijas Filharmonijas Stīgu kvinteta Lieldienu koncerts; Aizkraukles pilsētas kultūras namā. Lieldienu balle Aizkraukles novada pensionāriem; Aizkraukles pilsētas kultūras namā ALŪKSNE 27.martā pulksten 8.00 Lieldienu svētā mise (Alūksnes Sv.Bonifācija Romas katoļu baznīcā) pulksten 11.00 Lieldienu dievkalpojums (Alūksnes Evaņģēliski luteriskajā baznīcā) pulksten 16.00 Valkas Tautas teātra izrāde I.Ābele „Dzelzszāle” (pulksten 16.00Alūksnes Tautas nama kamerzālē, ieeja Ls 0,80) BAUSKA 27.martā 11.00 Lielās dienas svētki 27.martā 13.00 Teātra dienām veltīta tautas teātra izrāde "Sveiki brīvā Latvijā" 27.martā 16.00 Lieldienu dievkalpojums CĒSIS 27. martā plkst.13.00 Lieldienu lustes Cēsīs Tradicionāli svētki notiek katru gadu. Šogad Lieldienu zaķis aicinās šūpoties, sisties ar olām, iet rotaļās un dziedāt dziesmas Pils laukumā. Būs arī Lieldienu zaķu konkurss, pārsteigumi un balvas. DAUGAVPILS Sagaidot gaišos Kristus augšāmcelšanās svētkus Daugavpils dome sadarbībā ar Latvijas koncertdirekciju rīkos muzikālo pārdomu vakaru “Klusās nedēļas mūzika”. Programmā A.Šnitke, D.Šostakovičs, G.Kančeli, Izang Jun. Muzicēs “Kremerata Baltica”. Mūzikas cienītāji tiek aicināti 26.martā plkst.17.00, Latviešu kultūras centrā. Ieeja brīva. Savukārt 28.martā,plkst.16.00 Latviešu kultūras centrs aicina visus kopā svinēt Otrās Lieldienas. Būs dažādas izpriecas, olu kaujas, ar savu sniegumu priecēs deju kolektīvi “Ačkups”, ”Laismeņa”, ”Saime”. 27.martā plkst. 20.00 Svētku atpūtas vakars, kas veltīts Lieldienām; Forštadtes kultūras namā DOBELE 27.03. Lieldienu izdarības lieliem un maziem. Ieeja brīva. 12.00; Kultūras namā 27.03. Lielā modes diena. Modes šovs visām paaudzēm. Piedalās modeļu aģentūras "Gintas modes teātris", "Mode S" un "Grožio mozaika" (Lietuva). Ieeja 1 Ls, bērniem 0.50 Ls.18.00; Kultūras namā Modes disco nakts. Modeļu aģentūru šovprogramma "Pavasaris 2005". Piedalās DJ Gauchis, DJ Bazis (Valmieras Multiklubs), DJ Sfynx, DJ Ducky. Ieeja 2 Ls, pirmās 100 biļetes pa 1.50 Ls. 21.00; Kultūras namā GULBENE 27.03. 11.00 Gulbenes kultūras centrā Teatrālās Lieldienas Spārītes parkā - olu krāsošana, pūpolputras vārīšana, sacensības, Gulbenes ģimnāzijas teātra studijas izrāde "Īstā līgaviņa", tautas skrējiens "Lieldienu jozlis", pašdarbības kolektīvu uzstāšanās, Gulbenes Tautas teātris "Lieldienu vīzijas". • 18.00 - 22.00 - diskotēka tīņiem • 22.00 - 02.00 - diskotēka. DJ Dzintars JELGAVA 27.03.2005. 12:00 Sarīkojums “Lieldienu pastaiga”. Pils parkā. Pašvaldība 27.03.2005. 13:00 Mazo jelgavnieku sveikšana “Mūs gaida - Mēs nākam”. Kopumā tiks sveikti 139 šogad dzimušie jaunie jelgavnieki. Lielā ielā 11, zālē. Pašvaldība 27.03.2005. 12:00 Lieldienu pastaiga pils parkā. Pils parks Kultūra 27.03.2005. 16:00 BJC „Junda" deju studijas „Benefice" 5 gadu jubilejas koncerts. Ieejas maksa Ls 1,00 Kult. Namā, Kultūra JĒKABPILS 27.03. 13.00 Tradīciju pasākums „Lieldienas klāt!”; Krustpils saliņa 28.03. 14.00 Lieldienu vakars pilsētas pensionāriem. Koncerts, balle, spēlē grupa “PAS” Tautas nams JŪRMALA Sestdien, 26. martā Plkst. 14:00 Jūrmalas teātrī L.Paegles lugas pirmizrāde „Kādas mazas meitiņas piedzīvojumi” Plkst. 17:00 Dubultu ev.-lut. Baznīcā Lieldienu labdarības koncerts „Hildegardes dziesmas" (Georgs Pelēcis). Koncertā piedalās: vokālā grupa „Putni”, vad. A. Dreģe, koklētāju ansamblis „Melisa”, vad. K. Ojala, D. Tuča- blokflauta, R. Hansons- ērģeles. Ziedojumi tiks veltīti Jūrmalas sociālās aprūpes centram „Saulstari". Svētdien, 27. martā Plkst. 12:00 Bulduru kultūras namā Lieldienu svinības ar folkloras ansambli „Mare”. Dziesm

Preiļu TIC piedāvā plašu programmu Lieldienu svinībām: Preiļos 20.04. plkst. 15:00 - Svinēsim Lieldienas kopā 20.04. plkst. 22:00 Kārsavas ielā - Lieldienu diskotēka jauniešiem 27.04. plkst. 8:00 - Lielais Jurģu lauksaimniecības gadatirgus 30.04. Spodrības diena Preiļos "Preiļi-75" sarīkojumu cikla izsludināšana Preiļu KN 20.04. plkst. 20:00 - Lieldienu balle 26.04. plkst. 18:00 - Čigānu ansamblis "AME ROMA" koncerts 29.04. plkst. 19:00 - Teātra studijas Ķimene izrāde "Klusa nakts" Līvāni Līvānu KC 20.04. plkst. 14:00, 21:00 - Bērnu popgrupu festivāls "LIELDIENU Jampadracis" Diskotēka "Epicentrs" 21.04. plkst. 15:00 - Aivara Mielava un Olgas Dreģes Lieldienu koncerts 26.04. plkst.19:00 - Rajona deju kolektīvu skate Līvānos 26.04. plkst. 9:00 - Jurģu gadatirgus Līvānos Vārkavas pag.TN 21.04. plkst. 19:00 - D.Porganta koncerts, pēc koncerta dejas, spēlē grupas "Sandra", "Draugi" Riebiņu KN 21.04. plkst. 22:00 - Lieldienu balle kopā ar Ē.Gruzdiņu un Sandru Kasparsoni Stabulnieku KN 21.04. plkst. 17:00, 22:00 - Pašdarbnieku koncerts, Groziņu balle Sutru KN 20.04. plkst. 16:00, 22:00 - Lieldienu iešūpošana, koncerts un šūpoļu atklāšana. Groziņu balle kopā ar grupu "Dinastija" Aizkalnes TN 20.04. plkst. 14:00, 20:00 Jasmuižas parkā, Lielās dienas izklaides. Lielās dienas vakara danči Līču KN 21.04. plkst. 14:00 - Zaķu saimes Lieldienas Aglonā 20.04. plkst. 12:00, 21:00 - Lieldienu Jampadracis mazajiem un lielajiem. Vakarā — balle, spēlē R.Kairāns Rožkalnu KN 20.04. - Lieldienu balle ar groziņiem Vanagos 24.04.- Jurģu tirgus Rožupes KN 20.04. plkst. 16:00 - Lieldienu pasākums Zundānu TN 20.04. plkst. 20:00 - Lieldienu koncerts un atpūtas vakars Avots: Preiļu TIC

Lieldienas ir laiks, kad, krāsojot Lieldienu olas, ikvienam no mums ir iespēja nedaudz iejusties modes dizainera lomā, taču parasti šie krāšņie mākslas darbi paliek tikai ģimenes lokā, norāda konkursa organizatori.

No 21.marta visi Lieldienu olu dizaineri tiek aicināti piedalīties konkursā Par stilīgāko Lieldienu olas dizainu. Lai piedalītos konkursā, jāapmeklē mājas lapa www.domina-shopping.lv un saskaņā ar tajā atrodamajām vienkāršajām instrukcijām jāielādē sava Lieldienu olas dizaina fotogrāfija.

Visus konkursā pieteiktos darbus izvērtēs Domina Shopping ekspertu žūrija. Papildus žūrijas vērtējumam arī jebkurš mājaslapas apmeklētājs varēs nobalsot par savu favorītu.

Konkursā iesūtītie Lieldienu olu dizaina paraugi tiks vērtēti vairākās mūsdienīgās kategorijās: Haute Couture Lieldienu ola, Urbānā retro Lieldienu ola, 21. gadsimta tehno Lieldienu ola, Avangarda lidojuma Lieldienu ola un Brīvā stila Lieldienu ola.

Latvijas iedzīvotāji neinteresējas par iespēju Lieldienu brīvdienās aizceļot uz Lieldienu salu, biznesa portālam Db.lv pastāstīja tūrisma firmu pārstāvji. Lieldienu brīvdienas parasti cilvēki vēloties pavadīt ģimenes lokā, vai nu ceļojot kopā ar bērniem uz siltām zemēm vai dodoties uz laukiem pie dabas.

"Lieldienas pavadīt Lieldienu salās ir ļoti eksotisks pasākums un arī padārgs, jo būs jālido uz Santiago un no kurienes varēs turpināt ceļojumu talāk. Uz šo salu ir vērts doties, ja vēlas redzēt unikālās skulptūras, kas atrodas uz šīs salas un pa ceļam apskatīt Dienvidamerikas un Čīles dabu. Uz šo salu būtu interesanti doties, kad tur notiek Tapati Rapa Nui festivāls (katru gadu februāra pirmajā pusē, festivāls ilgst aptuveni trīs nedēļas un ir veltīts vietējai mākslai)," stāstīja Latvia Tours pārstāvis Aigars Smiltāns.

Pēc Latvia Tours novērojumiem Latvijas iedzīvotāji Lieldienu brīvdienās izvēlas ceļot uz Romu, lai noklausītos Pāvesta messi klātienē. Bet kopumā ģimenes labprātāk izvēloties doties prom no pilsētām Latvijas lauku virzienā un sagaidīt Lieldienas pie dabas - lauku mājās, pie draugiem vai viesu namos.

“Gulbene -Alūksnes bānītis” piedāvā pasākumu LIELDIENAS ZAĶU SALIDOJUMS ATES MUZEJĀ 20.04.2003 no pulksten 12:00 līdz 15:00. Programmā: 12.10 Lieldienas vilciens izbrauc no Gulbenes stacijas. 12.35-13.00 Ciemošanās pie Stāmerienas Lieldienu zaķiem, divkaujas ar olām, kuģošanas sacensības un pārsteiguma balvas. 13.30 Papardes stacijā Lauku zaķa un Lieldienas olu meklēšana. Lieldienu pārsteigumi Papardes mežā…! 14.00 Brauciens uz Ates dzirnavām, kur Ates muzejs piedāvā: * olu ripināšanu, krāsošanu, bluķa velšanu, šūpošanos un Lieldienu cienastus; * “šausmu” kambara pārsteigumu; * Lieldienu zaķa sagaidīšanu. Noslēgumā konkurss un balvas par skaistāko Lieldienu zaķa masku un krāšņāko olu. 15.10 Lieldienu vilciena pasažieri tiks nogādāti uz vilcienu. 16.15 Lieldienu vilciena pienākšana Gulbenes stacijā. Bānīša biļetes cenas: pieaugušajiem Ls 2.00 bērniem Ls 0.50 Iespējama biļešu rezervēšana pa tālruni 5886271 Ieejas maksa Ates muzejā: pieaugušajiem Ls 0.50, bērniem Ls 0.20 Lieldienu vilciena pasažieriem ieeja uzrādot braukšanas biļeti. Avots: Alūksnes TIC

Šodien, 2. septembrī, Jēkabpilī tiek prezentētas jaunā tūrisma informācijas centra telpas Brīvības ielā 140/142. Līdz šim - no 1999. gada, Jēkabpils TIC strādāja pilsētas bibliotēkas lasītavas telpās, un, pieaugot apmeklētāju skaitam, tā darbība, īpaši vasaras periodā, bija ļoti apgrūtināta. Pateicoties Jēkabpils pilsētas domes un Jēkabpils rajona padomes piešķirtajam finansējumam, jaunās Jēkabpils TIC telpas ir iekārtotas atbilstoši valsts standartam par tūrisma informācijas sniedzējiem – tās atrodas pilsētas centrā blakus mašīnu un autobusu stāvvietai, ar lieliem fasādes logiem informācijas izvietošanai, ar apmeklētāju zāli, darba zonu, tualeti un invalīdu uzbrauktuvi. Šodien Jēkabpils tūrisma informācijas centram ir divkārši svētki – tiks prezentēta arī jaunā Jēkabpils rajona tūrisma karte, kas izdota sadarbībā ar SIA “Karšu izdevniecība Jāņasēta”. Jaunais izdevums ietver sevī Jēkabpils rajona, Jēkabpils pilsētas (ar atsevišķu centra plānu) kartes, kā arī Aknīstes un Viesītes pilsētu plānus. Karte izdota 10 000 eks., latviešu un angļu valodā, tā finansēta no TIC budžeta ar Aknīstes un Viesītes pilsētu atbalstu, kā arī Jēkabpils pilsētas tūrisma uzņēmēju – Viesnīcas “Daugavkrasti”, kafejnīcu “Atpūta”, “Pie Zemnieka” un lietišķās mākslas salona “Pie Sīpolnieka” atbalstu. Izdevumā izmantoti fotoattēli no laikraksta “Brīvā Daugava” arhīva, kā arī Pētera Drivinieka, Daigas Kalniņas, Jāņa Lāča un Gata Pāvila foto. Avots: Jēkabpils TIC

Pretēji populārajam viedoklim, ka sabiedrība zaudējusi jebkādu uzticību politiķiem un valsts amatpersonām, nule kā veiktais pētījums liecina par pretējo. Sabiedrība tic politiķu drūmajām prognozēm.

Jautāti par to, kuriem no valstsvīru un politiķu apgalvojumiem viņi tic, vislielākais skaits – 71.4% aptaujāto atbildēja: viņi ticot apgalvojumam, ka krīze valstī kļūs vēl smagāka. Šādam apgalvojumam tic lielākā daļa augstākā un vidējā līmeņa vadītāju (72.1%), speciālisti, ierēdņi un fizisku darbu nestrādājošie (71.2%). 85.7% zemnieku tic šim apgalvojumam, vēl skarbāku nākotni sagaida arī 85.6% aptaujāto pensionāru, liecina P.R.A.E. Sabiedriskās attiecības pasūtītā pētījuma dati.

Tāpat veseli 39.6% iedzīvotāju tic virknes politiķu apgalvojumam, ka šajā vasarā Latvijas valstij tiešām varētu izbeigties nauda.

Kuldīgas tūrisma informācijas centrs svin 10 gadu jubilēju. Šobrīd Kurzemē darbojas 15 tūrisma informācias centri (TIC), Latvijā ap 50 TIC, no kuriem jaunākie dibināti tikai šogad, bet vecākie, - Liepājas TIC, Kuldīgas TIC, Tukuma TIC. Kuldīgas TIC ir viens no pirmajiem trīs tūrisma informācijas centriem Latvijā un savu 10 pastāvēšanas gadu laikā ir veicis ievērojamus pasākumus gan Kuldīgas, gan Kurzemes tūrisma attīstībā. Tikai pērn, 2004. gadā vien TIC ir guvis vairākos apbalvojumus un nominācijas valsts mēroga konkursos: 2004. gada 20. decembrī, Kuldīgas TIC iegūst 1. vietu Latvijā, LR Ekonomikas Ministrijas rīkotājā konkursa «Labākais tūrisma uzņēmums 2004», laureāts nominācijā «Inovatīvs tūrisma produkts vai pakalpojums.» 2004 gadā 16. jūlijā Kuldīgas TIC saņem nominācija «Bērniem draudzīgs uzņēmums» LR Veselības Ministrijas un Latvijas Pašvaldību savienības rīkotajā konkursā, kas piešķirta vienīgajam tūrisma informācijas centram Latvijā. 2004. gadā 20. decembrī Kuldīgas TIC ar savu jaunradīto «Padomju šarma šovu» iegūst 2. vietu Latvijā, Tūrisma Attīstības valsts aģentūras rīkotajā konkursā «Par labāko kultūras tūrisma pakalpojumu ideju» 2004. gadā Eiropas Reģionālā tūrisma institūta veidotajā profesionālu tūrisma uzņēmumu reitinga tabulā iegūst otro vietu starp Latvijas tūrisma uzņēmumiem. Avots: Kuldīgas TIC

Lai gan statistika rāda, ka Amerikas Savienotās Valstis izkļuvušas no recesijas, šīs valsts kompānijas vai nu jau otro gadu pēc kārtas atceļ svētku svinības, vai domā, kā svētkus nosvinēt pēc iespējas lētāk, vēsta Reuters.

«Šī nav vide, kurā ikviens, ieskaitot Volstrītu, vēlas lielas Ziemassvētku svinības,» sacījis bijušais ASV investīciju bankas Merrill Lynch vadītājs Džons Teins (John Thain). «Es domāju, ka jūs redzēsiet daudz konservatīvāku toni visās kompānijās,» viņš piebildis.

Reuters informē, ka daudzām kompānijām vieglākais lēmums bijis vienkārši atcelt svētku ballīšu plānus, dažām jau otro gadu pēc kārtas.

American Express finanšu direktors Daniels Henrijs (Daniel Henry) un FBR Capital Markets analītiķis Pols Millers (Paul Miller) atklājuši, ka viņu kompānijas nerīkoja svinības 2008.gadā un to nedarīs arī šogad.

Klausījos(i), brīnījos(i) Kas aiz kalna gavilēja: Lieldieniņa braukšus brauca, Asnus veda vezumā. Jau Lieldienas klāt! 19.aprīlī Lapmežciema pagasta tautas namā plkst. 14:00 skolēnu teātra izrāde, Lieldienu atrakcijas - šūpošanās, olu kaujas, olu ripināšana u.c., ieeja bezmaksas. 20.aprīlī Jaunmoku pils aicina ikvienu plkst.12:00 uz pavasara saulgriežu - Lieldienu svētkiem. Jautrību ieviesīs: Tukuma bērnu un jauniešu centra programma: "Ar olām(i) dauzījos(i)", Vizināšanās un izjādes ar zirgiem, Šūpošanās, atrakcijas un krāsaino olu konkurss. Lieldienu zaķiem īpašas balvas un ieeja muzejā bezmaksas. Jaunpils Kultūras centrā plkst. 20:00 Lieldienu balle, spēlē grupa "Divi A", ieeja 1,50 Ls. Tukumā Pilsētas parkā Lielajā ielā plkst. 12:00 koncerts, atrakcijas bērniem - šūpošanās, olu kaujas un olu ripināšana. Šlokenbekas muižā plkst. 14:00 Lieldienu prieki visai ģimenei, spēles, rotaļas, rituāli, konkursi, lēkājošā pilsētiņa. Plkst. 15:00 Lieldienīga disenīte Dj. Ē.Balodis. Par svētku pusdienām un našķiem gādās restorāns "Šlokenbeka". Ieeja brīva. Kandavā viesojas Tirmantiņš un Tarmantiņš (V.Šoriņš un Z.Neimanis) ar izrādi "Kad diena top liela". Izrādes notiek plkst. 13:00 un plkst. 15:00 Kandavas novada kultūras centrā, ieeja 1 Ls. Zantē plkst 12:00 pie kultūras nama sāksies Lieldienu pasākums, kas notiks visas dienas garumā. Olu ripināšana, šūpošanās, olu tālmešanas sacensības utt., kā arī būs olu konkurss. 21.aprīlī Jaunpils Kultūras centrā plkst. 14:00 koncerts bērniem, bet plkst.15:00 - piepūšamā pils, 0,30 Ls par 10 minūtēm. Avots: Tukuma TIC

Daugavpilī, Rīgas ielā, kas ir pilsētas gājēju promenāde, tapusi Lieldienu olu galerija. Visas ielas garumā ir aplūkojamas 20 dažādas lielas koši apgleznotas Lieldienu olas, pastāstīja Daugavpils Tūrisma informācijas centra pārstāve Lolita Kozlovska.

Lieldienu olu galerija tapusi akcijas Skaistākā Lieldienu ola ietvaros. Olu apgleznošanā piedalījās 14 Daugavpils skolu 75 jaunie mākslinieki.

No 30.marta līdz 12.aprīlim pilsētas iedzīvotāji un viesi var piedalīties balsošanā par skaistāko olu.

Savukārt Vienības laukumā top pilsētas galvenā Lieldienu ola, Tāpat kā aizpērn un pērn, tā būs Latvijā lielākā Lieldienu ola, kuras augstums būs vairāk nekā 4m.

Saskaņā ar mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūras TNS Latvia šī gada marta sākumā veiktā pētījuma datiem, absolūtais vairākums Latvijas iedzīvotāju (90 %) vecumā no 15 līdz 74 gadiem plāno svinēt Lieldienas.

Līdzīgi kā iepriekšējos gados Lieldienu svinēšana ir ļoti aktuāla un tikai 10 % Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15-74 gadiem norādījuši, ka Lieldienas nesvinēs.

Skatoties sīkāk pēc demogrāfiskajiem rādītājiem, visaktīvākie Lieldienu svinētāji dzīvo Latgalē, kur Lieldienas plāno svinēt 98 % no visiem aptaujātajiem. Savukārt Rīgā un Kurzemē Lieldienas svin retāk – attiecīgi 85 % un 86 %.

Populārākās Lieldienu aktivitātes ir radu un draugu apmeklēšana (64 %), atpūta (50 %) un Lieldienu svinēšana atbilstoši tradīcijām (48 %). Var redzēt, ka nav notikušas krasas izmaiņas, salīdzinot ar pagājušā gada aptaujas rezultātiem, attiecībā uz populārākajiem Lieldienu pavadīšanas veidiem.

13.- 27.04.13.04, Mākslas dienas 2003 “Māksla 00 – 24 h”, Izstāde “Rīga – Iecava – Rīga”Izstādes atklāšana, dziedās Raimonda Vazdiki plkst. (Iecavas kultūras namā) 15.-30.04. Fotomākslinieka L.Šulca izstāde, (Bauskas 1.vdsk.) 16.04. Bauskas rajona skolu 1.-4.klašu koru skate plkst. 10.00, (Bauskas TN) 16.04. Invalīdu biedrības sarīkojums “Nāc nākdama Liela diena”, plkst. 11.00 (Iecavas KN) 19.04. Lieldienu sagaidīšana Bērstelē, (Viesturu pag.) 19.04. Lieldienu pasākums, amatierkolektīvu koncerts, atpūtas pasākums, plkst. 14.00 (Svitenes parkā) 19.04. Atpūtas vakars, plkst. 22.00 (Svitenes TN) 20.04. Lieldienu sarīkojums “Oliņ, boliņ, džimpā, rimpā”, plkst. 11.00 (Korfa dārzā Bauskā) 20.04. Grupas “Sandra” koncerts, plkst. 16.00 (Bauskas TN) 20.04. Folkloras kopas “Trejupe” Lieldienu koncerts. Rokdarbu izstāde, Viesturos 20.04. Lieldienu lustes parkā : -koncerts,dažādas izklaides, plkst. 13.00 (Iecavas parkā) 20.04. Diskotēka, plkst. 22.00 (Iecavas KN) 21.04. Pirmizrāde. N.Nosova luga “Nezinītis” – Bauskas pilsētas Tautas teātris, plkst. 12.00, (Bauskas TN) 21.04. Rajona deju kolektīvu skate (Grenctālē) 21.04. Amatierteātra izrāde “Reiz dzīvoja…”, plkst. 14.00 (Svitenes TN) Avots: Bauskas TIC

Jēkabpilī vispieprasītākie ir divistabu dzīvokļi, cenu amplitūda ir liela un svārstās atkarībā no dzīvojamās mājas projekta, atrašanās vietas un dzīvokļa apdares, situāciju šajā republikas nozīmes pilsētā portālam Db.lv raksturo nekustamā īpašuma eksperti. Arī tirdzniecības sektorā ir gaidāmas pārmaiņas, ko viesīs Lidl veikalu ķēdes ienākšana pilsētas centrā.

Pilsētas pašvaldības īpašumu nodaļas vadītāja Santa Lazare nekustamo īpašumu pieprasījumu Jēkabpilī vērtē kā diezgan augstu. Visbiežāk pircēji iegādājas dzīvokļu īpašumus un zemi. Nekustamā īpašuma tendences irt ādas, ka ar katru gadu pieprasījums par īpašumu atsavināšanu - pirkšana, pārdošana, maiņa - aug.

Valsts nekustamo īpašumu (VNĪ) NĪ portfeļa vadības pārvaldes direktore Vineta Vigupe pastāsta, ka pieprasījums pēc dzīvokļiem pēdējo trīs gadu laikā Jēkabpilī ir stabils un gadā notiek vidēji 250 darījumi. Pēc ekspertes domām, arī zemes īpašumu ar ēkām darījumu skaits neparāda lielas izmaiņu tendences, lai gan 2018.gada pirmajā pusgadā ir vērojams darījumu skaita pieaugums, salīdzinot ar pagājušā gada 1.pusgadu. Vidēji gadā notiek ap 70 darījumiem ar īpašumiem, kuru sastāvā ir ēka un zeme, 70% no šiem darījumiem saistīti ar privātmājām.

Čīlē trešdien stāsies spēkā jauni noteikumi, kas ierobežos tūristu uzturēšanās laiku populārajā Lieldienu salā.

Lieldienu sala ir slavena ar agrāko salas iedzīvotāju izveidotajām gigantiskām moai statujām. Lai gan sala atrodas 3500 kilometrus no Čīles krasta, tā ir plaši apmeklēta.

Lieldienu salā atrodas aptuveni 900 šādas statujas, no kurām dažas ir pat desmit metru augstas. Nacionālais parks, kurā atrodas moai akmens tēli, 1995.gadā tika iekļauts UNESCO pasaules mantojuma sarakstā.

2007.gadā Lieldienu salai tika piešķirts īpašās teritorijas statuss, bet pērnā gada martā Čīles Kongress nobalsoja par tūristu skaita un to uzturēšanās ilguma samazināšanu salā.

Trešdien stāsies spēkā jaunie noteikumi, kas samazinās uzturēšanās laiku no 90 dienām uz 30. Tas attieksies gan uz ārvalstu pilsoņiem, gan pašmāju tūristiem.

Vācijas zemo cenu veikals Lidl noskatījis vietu veikala būvniecībai arī Jēkabpilī un rosina nojaukt un pārvietot Jēkabpils autoostu, vēsta Jēkabpils ziņu portāls radio1.lv.

Jēkabpils domes Attīstības un tautsaimniecības komitejas sēdē izskatīts jautājums par attīstību zemes gabaliem Jēkabpilī, Kļavu ielā 15, Ledus ielā 5 un Vienības ielā 1. Šie zemes gabali atrodas pilsētas centrā starp lielveikaliem Rimi un Mego un uz viena no tiem atrodas Jēkabpils autoosta. Jēkabpils pilsētas pašvaldības Attīstības un tautsaimniecības komiteja saņēmusi vēstuli no zemes gabalu Kļavu ielā 15 un Ledus ielā 5 īpašniekiem jeb šo teritoriju attīstītājiem, ar lūgumu izskatīt iespēju nojaukt Jēkabpils autoostu uz pašvaldībai piederošās zemes Vienības ielā 1 un tur uzbūvēt stāvlaukumu topošajam lielveikalam, kas atradīsies Ledus ielā 5. Projekta attīstītāji piedāvā uzcelt jaunu autoostu uz tiem piederošā zemes gabala Kļavu ielā 15.

Jēkabpils domē turpmākos četrus gadus darbosies 13 deputāti no deviņām partijām. Vēlēšanās visvairāk balsu - 2412 (28 %) ieguvusi Latvijas Pirmā partija, kuru domē pārstāvēs četri deputāti: pašreizējais Jēkabpils domes priekšsēdētājs Leonīds Salcevičs, SIA «Jēkabpils autobusu parks» valdes loceklis Mārtiņš Rupmeis, Jēkabpils 2.vidusskolas direktors Aleksandrs Deinis un Jēkabpils sporta skolas direktors Edgars Lamba. Tautas partija vēlēšanās ieguva 1065 (12,4 %), to domē parstāvēs SIA «LC būve» valdes loceklis Dainis Dzērvītis un SIA «Ciemupe» veikala vadītājs Ainārs Vasilis. Pārējās septiņas partijas Jēkabpils domē ieguvušas pa vienai vietai: Latvijas Sociālistisko partiju (587 jeb 6,84% balsu) pārstāvēs SIA «Hektors» valdes loceklis Broņislavs Ivanovskis, Latvijas Zaļo partiju (785 jeb 9,14 % balsu) -— SIA «Ošukalns» valdes loceklis Aigars Nitišs, PCTVL (327 jeb 3,8 % balsu) -—SIA «Linots» valdes priekšsēdētājs Jurijs Petrovs, «Jaunao laiku» (726 jeb 8,45 % balsu) — Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Jēkabpils nodaļas vadītājs Viktors Savins, TB/LNNK (586 jeb 6,82 % balsu) — ārsts Uldis Urtāns, TSP (343 jeb 3,99 % balsu) - AS «Komunālprojekts» Jēkabpils nodaļas vadītājs Zigurds Zemzars, «Latvijas ceļu» (378 jeb 4,4 % balsu) — SIA «Namu pārvalde» valdes loceklis Vladimirs Ždanoks.

Šajā piektdienā biznesa portāls Db.lv viesojas SIA Jēkabpils PMK, vērojot, kā uzņēmumā tiek ražoti dzelzbetona izstrādājumi.

«Dzīvojot līdzi laikam, ir jāpārzina jaunās tehnoloģijas un jāzina, kā tās pielietot ikdienas darbā, jo mūsu pasūtītāji uzstāda augstas un nopietnas prasības, kuras iespējams izpildīt, nemitīgi mācoties un interesējoties par visiem jauninājumiem būvniecības nozarē,» uzsver Jānis Gramanis, SIA «Jēkabpils PMK» Betona-javas rūpnīcas ražošanas procesa vadītājs.Tādēļ uzņēmuma stratēģija ir nemitīgi būt gataviem pārmaiņām, domāt par to, ko darīs pēc diviem un desmit gadiem, jo viss nepārtraukti mainās.

«Mūsu projektētāji nepārtraukti meklē tādus jaunus risinājumus arhitektūrā un būvniecībā, kas būtu saskaņā ar dabu un vidi mums apkārt. Būvniecības industrijā ir aizvien lielāka materiālu daudzveidība un augstākas tehniskās iespējas, ko arī mēs savos projektos ieviešam un izmantojam. Piemēram, krustām līmēti masīvkoka paneļi ļauj attīstīt tādu jaunu arhitektūras produktu kā dinamiskās moduļu sistēmas,» stāsta J. Gramanis.

Jēkabpilī lēni sācis brukt pilsētu aizsargājošais dambis, taču to operatīvi labo un evakuē iedzīvotājus, pastāstīja Jēkabpils mērs Raivis Ragainis (LZP).

Daugavā pie Jēkabpils šodien plkst.13.50 ūdens līmenis sasniedza 8,52 metrus virs nulles līmeņa, un tas turpina paaugstināties.

Augstāks ūdenslīmenis šajā upes posmā novērots vien 1981.gada plūdos, kad tas sasniedza 8,97 metrus virs novērojumu stacijas nulles līmeņa, liecina Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) izplatītā informācija.

Tuvākajās dienās nav sagaidāma situācijas ātra uzlabošanās. Pat ja atkusnī Daugavas ūdeņi cauri ledus sastrēgumam izlauzīs ceļu uz Pļaviņu ūdens krātuvi, atgriežoties salam, atsāksies vižņu blīvēšanās un no jauna sagaidāma ūdens līmeņa paaugstināšanās, pausts paziņojumā.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests norāda, ka Jēkabpilī Pļaviņu ielas un Klostera-Brīvības-Celtnieku ielas mikrorajona iedzīvotājiem steidzami jāevakuējas. Pašvaldība atkārtoti ziņo, ka pa dambi pastaigāties šobrīd ir bīstami. Sociālajos tīklos publicētajos foto un video redzams, ka pilsētas dambis atsevišķās vietās lēni sācis brukt un to mēģina labot.

Kopš sestdienas rīta, kad Daugavā pie Jēkabpils ūdens līmenis sasniedza augstāko atzīmi pēdējās desmitgadēs, tas pazeminājies par 68 centimetriem, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) dati.

Pirmdien plkst.5 ūdens līmenis Jēkabpils novērojumu stacijā bija 8,24 metri virs nulles punkta. Augstākais ūdens līmenis - 8,92 metri - tika sasniegts sestdien ap plkst.9, un tas bija tikai piecus centimetrus zemāks par 1981.gada pavasara plūdu rekordu.

Pēdējās divās diennaktīs ūdens līmenis Daugavā pie Jēkabpils pazeminās nepārtraukti, taču lēni. Iesākumā tas kritās par vienu centimetru stundā, patlaban tas samazinās par diviem centimetriem stundā.

Upe Jēkabpilī aizvien ir piepildīta ar vižņiem, ledus kustība ir minimāla.

Lejpus Jēkabpils - pie Zeļķiem un Pļaviņām - kopš svētdienas vakara ledus kustības dēļ vērojamas ūdens līmeņa svārstības. Gan pie Zeļķu tilta, gan pie Pļaviņām ūdens līmenis agrā pirmdienas rītā ir zemāks par gada sākumā sasniegto maksimālo atzīmi.

Sakarā ar filmēšanu tiks ierobežota satiksme Rīgā, Db.lv informēja Rīgas dome.

Pamatojoties uz filmu studijas Ego Media iesniegumu ir sagatavots Rīgas pilsētas izpilddirektora rīkojums, kurā ņemts vērā, ka:

- 12.septembrī no plkst. 8.00 līdz plkst. 16.00 notiks filmēšanas darbi Katoļu ielā, posmā no Jēkabpils ielas līdz Lazdonas ielai;

- 12.septembrī no plkst. 16.00 līdz plkst. 17.00 notiks filmēšanas darbi Mangaļsalas ielā pie Daugavas;

- 12.septembrī no plkst. 17.00 līdz plkst. 21.00 notiks filmēšanas darbi Ezera ielā Nr. 22;

- 13.septembrī no plkst. 8.00 līdz plkst. 23.00 notiks filmēšanas darbi Daugavpils ielā, posmā no Jēkabpils ielas līdz Kalupes ielai un Kalupes ielā, posmā no Daugavpils ielas līdz Krāslavas ielai;

Pamatojoties uz filmu studijas "Ego Media" iesniegumu ir sagatavots Rīgas pilsētas izpilddirektora rīkojums, kurā ņemts vērā, ka:

" 12.septembrī no plkst. 8.00 līdz plkst. 16.00 notiks filmēšanas darbi Katoļu ielā, posmā no Jēkabpils ielas līdz Lazdonas ielai;

" 12.septembrī no plkst. 16.00 līdz plkst. 17.00 notiks filmēšanas darbi Mangaļsalas ielā pie Daugavas;

" 12.septembrī no plkst. 17.00 līdz plkst. 21.00 notiks filmēšanas darbi Ezera ielā Nr. 22;

" 13.septembrī no plkst. 8.00 līdz plkst. 23.00 notiks filmēšanas darbi Daugavpils ielā, posmā no Jēkabpils ielas līdz Kalupes ielai un Kalupes ielā, posmā no Daugavpils ielas līdz Krāslavas ielai;

" 14.septembrī plkst. 9.00 līdz plkst. 22.00 notiks filmēšanas darbi Daugavpils ielā, posmā no Jēkabpils ielas līdz Kalupes ielai un Kalupes ielā, posmā no Krāslavas ielas līdz Daugavpils ielai;

Jo zemāks izglītības līmenis, jo vairāk cilvēks tic informācijai sociālajos tīklos, secināts Kultūras ministrijas (KM) pasūtītajā pētījumā par iedzīvotāju medijpratību 2017.gadā.

Pētījumā noskaidrots, ka 32% iedzīvotāju kopumā tic informācijai, ko var atrast sociālajos tīklos. Rezultāti rāda, ka sociālajos tīklos pieejamajai informācijai vairāk tic gados jaunāki iedzīvotāji, un, pieaugot vecumam, samazinās uzticība sociālajos tīklos izvietotai informācijai. Piemēram, sociālajos tīklos izvietotai informācijai 15-24 gadus vecu respondentu vidū tic 54% iedzīvotāju, savukārt 65-74 gadu vecu cilvēku vidū sociālajos tīklos pieejamajai informācijai tic aptuveni divreiz mazāk jeb 23% iedzīvotāju.

Tikai aptuveni puse Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka pastāv atšķirības, kā vienu un to pašu notikumu mēdz atspoguļot dažādi mediji. Tas nozīmē, ka trūkst izpratnes par realitātes konstruēšanas veidiem. Turklāt par iespējamību, ka mediju saturs var būt ne vien uzticams, bet arī apzināti tendenciozs, daļa aptaujas dalībnieku nav aizdomājušies. Proti, katrs ceturtais pētījuma dalībnieks (27%) nespēj novērtēt savu spēju atpazīt uzticamu informāciju medijos no manipulatīvas, jo nav par to domājis.