Pārtikas cenas nekāps divus trīs gadus vājās pasaules ekonomikas dēļ, taču joprojām būs augstākas nekā iepriekšējos desmit gados.

To jaunākajā kopējā pārskatā par lauksaimniecības tirgu Agriculture Outlook 2009-2018 prognozē Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) un ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija (FAO).

Pārtikas cenu kāpumu pagaidām nesola

Šā gada pārskatā norādīts, ka graudu kultūru cenas nākamajos desmit gados būs par 10%līdz 20% augstākas nekā laika posmā no 1997. līdz 2006.gadam, vēstī Bloomberg, atsaucoties uz pārskatu. Augu eļļas cenas kāps par 30%, gaļas cena nepārsniegs vidējo līmeni pēdējos desmit gados, tomēr piena produkti var nedaudz sadārdzināties.

Cerēto 100 fotoradaru vietā Ceļu policija šogad saņems labi ja vien desmit. Turklāt četras esošās ierīces policijai smagās finansiālās situācijas dēļ rada zaudējumus, ceturtdien raksta Neatkarīgā Rīta avīze.

Pašlaik policijas rīcībā ir četri pārvietojamie fotoradari. Tos apkalpo septiņi darbinieki. Katra pārkāpuma protokola nosūtīšana šoferim policijai izmaksā aptuveni latu. «Tātad – ja nofotografējam 2000 pārkāpēju, tas mums izmaksā 2000 latu. Bet tā nauda, kuru viņi samaksā par pārkāpumu, pie mums jau nenonāk. Tā aiziet Valsts kasē. Tādējādi, jo vairāk šoferu mēs aizturam, jo tas mums ir lielāks robs budžetā,» skaidroja Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieks Valdis Voins.

Pagājušā gada 9. jūlijā uz ceļiem tika izvietoti četri fotoradari, kas līdz gada beigām strādājuši 252 stundas. Šajā laikā noformēti 2486 administratīvā pārkāpuma protokoli par kopējo summu 57.8 tūkstošiem latu. Šā gada janvārī noformēti jau 1823 protokoli par kopējo summu 74.9 tūkstošiem latu. Turklāt lielākā daļa no piespriestajiem sodiem jau ir samaksāti.

Ja ir mājdzīvnieki, viņiem, tāpat kā cilvēkiem, nepieciešamas mēbeles – gultiņa, vieta, kur netraucēti paēst, un citas ērtības .

Tā uzskata Jūlija Griba, mājdzīvnieku mēbeļu Ed’s project idejas autore. «Kaķiem obligāti vajag nagu asināmo, citādi viņš asinās savus nagus pret saimnieku dīvānu, citām mēbelēm. Svarīgi, lai mājdzīvniekiem būtu, kur gulēt, izklaidēties,» viņa nosauc piemērus. Suņiem un kaķiem mēbeles atšķiras – kaķiem patīk kāpelēt, rāpties vērot notiekošo no augšas, savukārt suņiem tīk paslēpties vietā, kur viņi var droši pagrauzt kauliņu.

Šobrīd Ed’s Project piedāvā mēbeles kaķiem un mazo šķirņu sunīšiem, bet ar laiku būšot mājiņas arī lielajiem suņiem. Runājot par nākotni, Jūlija atklāj, ka abiem ar vīru ir pilna galva idejām un nepietiekot laika tās visas realizēt. «Mēs noteikti gribam paplašināties, neieciklēties uz kaut ko vienu,» viņa saka.

Lai gan uz tikšanos ar lielāko lauksaimnieku organizāciju pārstāvjiem šodien neplānoti bija ieradies arī premjers Ivars Godmanis, zemnieki konkrētu solījumu par finansējuma piešķiršanu tomēr nesaņēma.

Premjrs tikšanās laikā mēģināja analizēt situāciju un norādīja, ka šobrīd valsts budžetā nav papildus līdzekļu, ko varētu piešķirt lauksaimniekiem krīzes pārvarēšanai. Pēc aptuvenām aplēsēm, zemniekiem šobrīd būtu nepieciešami aptuveni 24 miljoni Ls. Komentējot starptautiskā aizdevuma iespējamo iepludināšanu lauksaimniecībā, premjers skaidroja, ka «nauda nav mūsu» un šobrīd jau ļoti laicīgi būtu jādomā, kas notiks tad, kad starptautisko aizdevumu vairs nebūs.

Tāpat zemnieki prasa izmaksāt ES tiešos maksājumus līdz 31. martam un nacionālo subsīdiju izmaksu divu nedēļu laikā pēc subsīdiju nolikuma apstiprināšanas, kā arī 2,5 % no valsts budžeta nodrošināšanas atbalstam lauksaimniecībai. Premjers atzina, ka valsts lauksaimniekiem ir parādā, jo solītais nav pildīts, taču šobrīd vairāk naudas neesot.

Lai arī visi vēlētos nodokļu politikas stabilitāti, ne vienmēr var rīkoties atbilstoši vēlmēm, atzīst Finanšu ministrijas nodokļu departamenta vadītāja Daina Robežniece.

Tā ierēdne atbildēja uz LTV 1 raidījuma Labrīt, Latvija! vadītāja jautājumu, vai 2010. gads būs stabils nodokļu politikā, vai arī atkal jārēķinās ar izmaiņām. Uzņēmējiem 2009. gads «daļā nodokļu» tomēr bijis stabils, bet izmaiņas – piemēram, nodoklis gāzei, paziņots savlaicīgi, uzsvēra D. Robežniece.

Arī lielākā daļa banku esot gatavas nodrošināt kapitāla pieauguma nodokļa administrēšanu, tikai kādas trīs bankas to nevarēšot nodrošināt. Lielākās problēmas iedzīvotāju maksātspējas pazemināšanās dēļ sagaidāmas nekustamā īpašuma nodokļa iekasēšanā, tomēr D. Robežniece nevarēja atbildēt uz jautājumu, kas notiks ar tiem, kas nespēs šo nodokli samaksāt. Ierēdne vien norādīja, ka ministrija nākusi pretī, samazinot nokavējuma naudu apjomu un dodot iespēju lūgt par sešiem mēnešiem pagarināt maksāšanas termiņu, kā arī sadalīt maksājumus.

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji 2020. gada jūlijā, salīdzinot ar jūniju, uzlabojušies, kaut arī joprojām ir negatīvi, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji raksturo vispārējo situāciju nozarē un tiek iegūti, veicot rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru konjunktūras apsekojumus. Ja rādītājs ir virs nulles, ir pozitīva uzņēmējdarbības vide, ja zem nulles – negatīvs uzņēmēju noskaņojums.

Mazumtirdzniecībā konfidences rādītājs pieaudzis par 8,6 procentpunktiem

Pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem jūlijā konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā bija -5,6, kas, salīdzinot ar jūniju, pieaudzis par 8,6 procentpunktiem. Pārtikas preču, kā arī degvielas mazumtirdzniecībā, konjunktūras situācijai uzlabojoties, konfidences rādītāji jau sasnieguši pozitīvas vērtības, bet nepārtikas preču mazumtirdzniecībā, kā arī automobiļu, motociklu, to daļu un piederumu tirdzniecībā konfidences rādītāji joprojām ir negatīvi.

Jūlijā bijis vērojams tradicionālais mediju reklāmas tirgus apjomu kritums, liecina TNS Latvia dati. Uzzini, kuras ir piecas reklamētākās nozares jūlijā.

Reklāmas apjoms šā gada jūlijā presē pēc reklāmas laukuma kvadrātcentimetros, salīdzinot ar jūniju, ir krities par 12%. Attiecīgi jūlijā tika reģistrēti 2,09 miljoni cm², bet jūnijā - 2,37 miljoni cm² reklāmas.

Šā gada jūlijā presē reģistrēti 14 663 reklāmas gadījumi, kas ir par 2% vairāk nekā 2006.gada jūlijā, kad TNS Latvia reklāmu reģistrs tika papildināts ar 14 342 reklāmām.

Lielākie reklāmdevēji presē (pēc reklāmas laukuma cm²) jūlijā bijuši: Tele2, Elkor, Maxima, Bite, LMT, L’Oreal, Cellxl.lv, DNB Nord, Rebus, Mono M. Reklamētākās markas presē – Maxima, DNB Nord, Tele2.

Televīzijā jūlijā, salīdzinot arī jūniju, reklāmas apjoms pēc reklāmas laika minūtēs samazinājies par 19%. Jūlijā televīzijā noraidītas 39,5 tūkstoši minūtes, bet jūnijā – 48,7 tūkstoši minūtes reklāmas.

28.08.2007. Mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūra TNS Latvia apkopojusi jūlija televīzijas, preses un radio reklāmas tirgus rezultātus. TNS Latvia Adex projekta vadītāja Inese Vēvere komentē, ka, kā jau tika prognozēts, jūlijā bija vērojams tradicionālais mediju reklāmas tirgus apjomu kritums - TV, presē un radio reklāmas apjoms samazinājās.

Prese

Reklāmas apjoms šī gada jūlijā presē pēc reklāmas laukuma kvadrātcentimetros, salīdzinot ar jūniju, ir krities par 12 %. Attiecīgi jūlijā tika reģistrēti 2,09 miljoni cm², bet jūnijā - 2,37 miljoni cm² reklāmas.

Šī gada jūlijā presē reģistrēti 14 663 reklāmas gadījumi, kas ir par 2 % vairāk nekā 2006.gada jūlijā, kad TNS Latvia reklāmu reģistrs tika papildināts ar 14 342 reklāmām.

Lielākie reklāmdevēji presē (pēc reklāmas laukuma cm²) jūlijā bijuši: Tele2, Elkor, Maxima, Bite, LMT, L’Oreal, Cellxl.lv, DNB Nord, Rebus, Mono M. Reklamētākās markas presē – Maxima, DNB Nord, Tele2.

Televīzija

Televīzijā jūlijā, salīdzinot arī jūniju, reklāmas apjoms pēc reklāmas laika minūtēs samazinājies par 19 %. Jūlijā televīzijā noraidītas 39,5 tūkstoši minūtes, bet jūnijā – 48,7 tūkstoši minūtes reklāmas.

Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna:

Mēneša deflācija turpinājās paātrināties arī jūlijā un sasniedza -0.6%. Tas gan ir nedaudz mazāk, nekā mēs bijām gaidījuši, jo pārsteidzoši maz krita cenas apaviem un apģērbam (par 4% mēneša laikā pretstatā -6.5% pagājuša gada jūlijā). Arī akcīzes nodokļa pacelšana alkoholam ietekmēja cenas nedaudz vairāk nekā mēs gaidījām. Patēriņa cenu indeksu palielināja arī finanšu pakalpojumu sadārdzināšanās.

Savukārt turpinās pārtikas cenu kritums, ko vēl pastiprināja sezonālie faktori, kā arī mājokļa uzturēšanas izmaksu samazināšanās (piemēram, dabasgāzes un siltumenerģijas tarifi). Tas īpaši palīdz mazāk nodrošinātiem iedzīvotājiem, jo viņi šiem produktiem un pakalpojumiem patērē lielāku daļu no kopējiem ienākumiem.

Šā gada jūlijā būtiski auguši reklāmas apjomi radio, vidē, televīzijā un žurnālos, savukārt avīzēs tika novērots negaidīti straujš reklāmas apjoma kritums 17% apmērā, liecina pētījumu aģentūras TNS dati.

TNS apkopoja jūlija televīzijas, preses, radio un vides reklāmas apjomus, analizējot tos pēc preses laukuma kvadrātcentimetros, vides laukuma kvadrātmetros un televīzijas un radio reklāmas minūtēm, salīdzinot ar 2011. gada jūliju.

Reklāmas apjoma kāpumu televīzija lielā mērā nodrošina jaunie kanāli, kas 2011. gadā vēl nepiedalījās reklāmas tirgū un līdz ar to netika iekļauti salīdzinājumā. Pieskaitot arī kanālus, kas Latvijas skatītājiem sākuši izvietot reklāmu pēc 2011. gada jūlija, TV kopējā noraidīto reklāmu garuma pieaugums pret pagājušo gadu ir 27%. Televīzijā kopā 2012. gada jūlijā tikušas raidītas 48 942 minūtes reklāmas. Šogad salīdzinātajos kanālos, ticis raidīts par 7% vairāk reklāmu nekā 2011. gada jūlijā, informē TNS.

Lai gan partiju kases strauji pildās, pavasarī notikušās Eiropas Parlamenta vēlēšanas to kabatas krietni patukšojušas, Saeimas vēlēšanu reklāmām atstājot visai ierobežotus līdzekļus

Par to liecina DB pētījums, apkopojot informāciju par partiju saņemtajiem ziedojumiem, biedru naudām un tēriņiem priekšvēlēšanu izdevumiem. Jāņem gan vērā, ka saziedotās summas ik dienu mainās, turklāt, tuvojoties vēlēšanām, tas notiek ļoti strauji. Turklāt atsevišķām partijām ir no dažiem līdz vairākiem desmitiem tūkst. eiro mērāmi naudas uzkrājumi no iepriekšējiem gadiem papildus tam jau šobrīd Saeimā pārstāvētās partijas saņem arī valsts budžeta finansējumu, kas visa starpā arī izmantojams politiskajai aģitācijai, līdz ar to šis pētījums parāda tendenci, nevis absolūti precīzi atspoguļo situāciju.

Lai arī «trampisms» vairo neprognozējamību, ekonomikas dati vedina domāt par tautsaimniecības aktivizēšanos, vienlaikus veicinot pieprasījumu pēc jauniem kadriem arī Latvijas darba tirgū

Izaugsme Latvijas darbā tirgū patiešām būtu visai noderīga, jo šobrīd tas virzās kopsolī ar Latvijas ekonomisko attīstību, kura patlaban ir zemākajā līmenī kopš iepriekšējās finanšu krīzes. Ja runājam par valsts ekonomiku, tad trešajā ceturksnī tā gada izteiksmē vēl uzrāda 0,7% vērtu pieaugumu, savukārt darba tirgū izaugsme apstājusies. Šajā ziņā dati ir diezgan skaudri, septembrī Latvijā nodarbināti 894,1 tūkstotis iedzīvotāju, salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo laika posmu nodarbināto skaitam sarūkot par 500. Iemesls galvenokārt meklējams ES fondu naudas neapguvē, kas šobrīd šķietami visspēcīgāko iespaidu ir atstājusi uz celtniecības nozari.

Šogad pirmajos septiņos mēnešos Latvijas banku tirgus kopumā cietis 400 miljonu latu zaudējumus.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) publiskotie Latvijas banku darbības operatīvie rādītāji jūlijā liecina, ka no vairāk nekā 20 bankām 11 Latvijas bankas šogad pirmajos septiņos mēnešos strādājušas ar peļņu, kopā nopelnot 19 miljonus latu.

Banku izveidoto uzkrājumu apmērs jūlija beigās banku sektorā sasniedza 6.6% no banku kopējā kredītportfeļa (jūnijā – 6.1%). Kopumā uzkrājumu pieaugums nedrošiem kredītiem jūlijā bijis 8 %, tādējādi palielinoties par 78 miljoniem latu, informē FKTK.

Neraugoties uz to, kopumā Latvijas banku darbības rādītāji jūlijā ir bijuši atbilstoši normatīvu prasībām – vidējais likviditātes rādītājs jūlija beigās sasniedza 52.6 % (jūnija beigās – 49.6%), bet vidējais kapitāla pietiekamības rādītājs jūlijā palielinājās līdz 13.1% (jūnija beigās – 12.4%), ņemot vērā vairāku banku veikto kapitāla palielināšanu.

Latvijas dzelzceļa vadītāja izvēles process var radīt bīstamu precedentu, kas neko labu sabiedrībai nesola

Nepagāja ne septiņi mēneši, un Latvijas tranzīta mugurkauls – valsts a/s Latvijas dzelzceļš – ticis pie jauna vadītāja Edvīna Bērziņa personā. Tas, kādu kaitējumu konkrēti transporta sektoram un arī tautsaimniecībai kopumā nodarījusi pirmās personas neesamība uzņēmumā tik ilgu laiku, atbildīgajiem īpaši neinteresē. Ne Vienotībai, kas nevirzīja jaunu satiksmes ministru padzītā Anrija Matīsa vietā, ne ZZS, kas mierīgi noskatījās, kā nozare bez ministra un dzelzceļa vadītāja saņem vienu triecienu pēc otra, tostarp no Krievijas, kura varēja atrunāties, ka «jums taču nav neviena «pieaugušā», ar ko šobrīd runāt».

Reģistrētā bezdarba līmenis valstī 2008.gada jūlija beigās bija 5.1%, salīdzinot ar šā gada jūniju tas palielinājies par 0.2 procenta punktiem. Iepriekšējā mēnesī bezdarba līmenis Latvijā bija 4.9%, Db.lv informēja Nodarbinātības valsts aģentūras Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Iveta Kancēna.

Bezdarbnieku skaits valstī mēneša laikā ir palielinājies par 1 424 cilvēkiem. Proti, Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) uzskaitē 2008.gada jūlija sākumā bija 54 012, bet jūlija beigās – 55 436 bezdarbnieki.

Bezdarbnieku statuss jūlijā tika piešķirts 8 461 personai, tas ir par 111 cilvēkiem vairāk nekā jūnijā. Lielākajam skaitam darbinieku, kuriem NVA jūlijā piešķīra bezdarbnieku statusu, pēdēja darba vieta bija tādos uzņēmumos, kā, piemēram, A/S Admirāļu klubs (114), Valmieras rajona uzņēmumā Triāls (13), Rēzeknes uzņēmumā Rebir (42), SIA Maxima Latvija (58), firma Mego (49), SIA Tapeks (30), VAS Latvijas Pasts (56), SIA Ogres Jarns(27), Rimi Latvija (29), Brīvais Vilnis (37) Limbažu pusē, kā arī AS Lauma Lingerie (24) Liepājas pusē.

Bezprecedenta gadījums Eiropā, tomēr ne Lietuvas premjers, ne satiksmes un komunikāciju ministrs, ne Lietuvas dzelzceļa vadītājs nesola atjaunot sliedes

Eiropas Komisija 2. oktobrī pieņēma lēmumu gandrīz 28 miljonu eiro apmērā sodīt Lietuvas dzelzceļu (AS Lietuvos geležinkeliai) par konkurences ierobežošanu dzelzceļa kravu pārvadājumu tirgū, jo uzņēmums, likvidējot sliežu ceļu, kas savieno Lietuvu un Latviju, pārkāpis ES konkurences noteikumus. EK lēmumā ir paredzēts ne tikai naudas sods, bet arī prasība Lietuvas dzelzceļam «izbeigt pārkāpumu un atturēties no jebkādiem pasākumiem, kam ir tāds pats vai līdzvērtīgs mērķis vai iedarbība», vēsta EK paziņojums presei.

Par konkurences politiku atbildīgā komisāre Margrēte Vestagere ir izteikusies, ka tas ir «bezprecedenta gadījums, uzņēmumam demontējot sabiedrisko dzelzceļa infrastruktūru, lai pasargātu sevi no konkurences». Uzņēmēji un VAS Latvijas dzelzceļš vadība cer, ka tiks atjaunotas sliedes. Satiksmes ministrs Uldis Augulis jau ir izteicies, ka no Latvijas puses satiksme slēgtajā posmā varētu tikt atjaunota diennakts laikā. Tikmēr nedz DB aptaujātais Lietuvas premjers Sauļus Skvernelis, nedz satiksmes un komunikāciju ministrs Rokas Maišulis, nedz Lietuvas dzelzceļa vadītājs Mantas Bartuška atjaunot sliedes nesola. «Man šķiet, ka diplomātiskais ceļš nu jau ir izsmelts. Ja citādi nesaprot, Latvijai jārīkojas pietiekami asi jautājumos, kas interesē Lietuvu,» DB sacīja Liepājas mērs Uldis Sesks.

Stājas spēkā vairākas izmaiņas nodokļu jomā, kuras skars darba devējus, mikrouzņēmuma nodokļa maksātājus, saimnieciskās darbības veicējus, autoratlīdzības saņēmējus un izmaksātājus, un akcīzes nodokļa maksātājus, aģentūrai LETA pavēstīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāvji.

Tostarp no 1.jūlija tiek ieviestas minimālās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (minimālās obligātās iemaksas). Ja darbinieka alga ceturksnī ir mazāka par trim Ministru kabineta noteiktajām minimālajām mēneša darba algām (2021.gadā - 500 eiro mēnesī, attiecīgi 1500 eiro ceturksnī), darba devējam no saviem līdzekļiem būs jāveic minimālās obligātās iemaksas no starpības starp 1500 eiro un deklarēto darbinieka darba algu (obligāto iemaksu objektu).

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra aprēķinās minimālās obligātās iemaksas, kas papildus jāveic darba devējam, un paziņos par šīm iemaksām Elektroniskās deklarēšanas sistēmā.

No 1.jūlija no mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja darbinieku darba algām turpmāk ir jāmaksā darbaspēka nodokļi vispārējā kārtībā, proti, iedzīvotāju ienākuma nodoklis un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) pilnā apmērā.

Būvnieki publiskās un privātās partnerības projektos saskata glābiņu nozarei nākamā plānošanas perioda pirmajos gados. Savukārt valsts tos redz kā pēdējo izeju, ja nebūs nepieciešamā finansējuma no Eiropas fondiem vai valsts budžeta.

Ja pietiekamā apjomā 2014.gadā nebūs ceļu būves projektu, ko finansētu valsts vai līdzfinansētu no Eiropas Savienības (ES) fondiem, tas ļoti negatīvi ietekmēs nozari kopumā, bet mazākās ceļu būves kompānijas varētu arī bankrotēt, norāda uzņēmēji. Kā vienīgo izeju viņi redz publiskās un privātās partnerības (PPP) projektus. Savukārt valsts pret PPP izturas ļoti piesardzīgi, un labāk gribētu izmantot ES fondu naudu, jo tas būtu lētāk, kā arī cer uz autoceļu fonda atjaunošanu.

Iekļaujot PPP kā vienu no infrastruktūras obektu finansējuma veidiem Nacionālajā attīstības plānā (NAP), nākamajā plānošanas periodā valsts šādus projektus gan pieļauj, bet nesola, ka tādi tiks īstenoti. Pārresoru koordinācijas centrs (PKC) nav ne par, ne pret PPP, bet redz to kā potenciālu iespēju līdzekļu piesaistei, ja valstij šāda nepieciešamība rodas, norāda PKC konsultants Valters Bolēvics. NAP līmenī gan neprādīsies konkrēti projekti, kuros PKC ieteiktu PPP izmantot, jo tas jau būs valdības un attiecīgas nozares ministra kompetences un izvēles jautājums.

Uz Saeimas krēsliem pretendējošie politiskie spēki nesola kardinālas pārmaiņas tiesu sistēmā, kuru rezultātā Latvija varētu kļūt par starptautiskās vai vismaz reģionālās arbitrāžas centru vai modernas likumdošanas paraugu.

Tāds ir A/S BDO Latvia valdes priekšsēdētāja, zvērināta advokāta Jāņa Zelmeņa ātrais vērtējums populārāko politisko spēku 4000 zīmju programmām, kuras iesniegtas Centrālajā vēlēšanu komisijā, lai kandidētu 13. Saeimas vēlēšanās.

Lasot šīs programmas, viņš secinājis, ka daudziem politiskajiem spēkiem tiesiskums un ar to saistītā problemātika vispār netiek atspoguļota vai arī tā ir izteikta skaļās, bet neko nenozīmējošās frāzēs.

«Būtībā ierindas vēlētājam varētu būt grūti izprast jautājumus, kuri ir saistīti ar tiesiskumu, un tāpēc politiķu 4000 zīmju programmās vairāk domāts par pirmklasniekam uztveramām lietām,» politiķus aizstāv J. Zelmenis. Viņš kā pozitīvu piemēru min Jaunās konservatīvās partijas un arī Jaunās Vienotības priekšvēlēšanu programmas, kurās ir jaunas vēsmas.

Nekustamā īpašuma nozares buma beigas vērojamas arī iepriekš tik pieprasītajā Rīgas rajonā: ja 2006. gada jūlijā-decembrī šeit bija fiksēti vismaz 45 darījumi, kuru summa sasniedza vai pārsniedza pusmiljonu latu, tad pagājušā gada pirmajā pusgadā tādu bijis tikai 26, bet gada pēdējos sešos mēnešos – 24.

Kā rāda Baltic Screen pētījums par pagājušā gada otrā pusgada lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgas rajonā, vispieprasītākie bijuši īpašumi Mārupē (8 no 33 īpašumiem), kam seko Olaine (6), Carnikava un Ķekava (pa 4), kā arī Ādaži (3 īpašumi).

Taču atšķirībā no situācijas vēl gadu iepriekš, no megadarījumu slēdzēju vidus faktiski pazuduši spekulanti jeb „īstermiņa investori” – nepazīstamas kompānijas ar mazpazīstamiem pašmāju vai ārvalstu īpašniekiem. Arī pircēji – privātpersonas faktiski izzuduši no lielo darījumu slēdzēju vidus.

Savukārt vietā nākuši jauni pircēji, lai gan to tērētās summas nav tik iespaidīgas kā pēdējos gados, - labi pazīstamas pašmāju kompānijas ar ārvalstu īpašniekiem (piemēram, Palink, Maxima Latvija, NP Salaspils biznesa parks, pamanāmi ir arī New Century Holdings uzņēmumi).

Eksperti uzskata, rekordaugstā inflācija neturpināsies, un ir pāragri gaidīt inflācijas apkarošanas plāna ietekmi.

Inflācijas rādītājs atkal ir pārsniedzis visas prognozes, sasniedzot 1,2% pret iepriekšējo mēnesi. Šis līmenis ir negaidīti augsts priekš vasaras perioda, un notiekošais nesola neko labu arī nākošajos mēnešos, saka SEB Unibankas galvenais ekonomists Andris Vilks.

"Ļoti būtiski inflāciju ietekmējis tabakas izstrādājumu cenu pieaugums un mājokļa apsaimniekošanas izmaksu straujais kāpums. Kā tradicionāli, inflācijas lielākie dzinuļi ir arī pārtikas cenu kāpums un sabiedriskās ēdināšanas sektora cenu kāpums. Līdz ar to gada inflācija jūlijā sasniedza 9,5%, kas ir desmitgades rekords.

Šobrīd nevaram nekādi atsaukties uz anti-inflācijas plāna pozitīvo ietekmi, jo tie faktori, kas cēla cenas jūlijā, nav ar šo programmu saistīti. Jebkurā gadījumā pakāpeniska banku realizētā piesardzīgā kredītpolitika un nekustamā īpašuma tirgus stabilizācija uz gada beigām mazinās inflācijas spiedienu. Tomēr ar minētajiem faktoriem ir par maz, lai būtiski mazinātu inflāciju šobrīd. Šajā procesā ir jāiesaistās visiem tirgus dalībniekiem, lai situācija uzlabotos. SEB Unibankas gada vidējā inflācijas prognoze paliek esošajā līmenī – 7,8-8%," tā A. Vilks.

Tirgū parādījušies piedāvājumi - pārpirkt līgumus par dzīvokļu iegādi jaunajos projektos, kuru īpašnieki nav paspējuši saņemt bankas aizdevumu, nekustamā īpašuma tirgus pārskatā norāda Latio. Turklāt saglabājas tendence, ka klienti, kuriem neizdodas saņemt aizdevumu bankās, vēršas pie mazajām kredītkompānijām, kā rezultātā tiek dibinātas arvien jaunas šāda veida uzņēmējsabiedrības.

Jūlijā turpinājās sērijveida dzīvokļu cenu kritums. Vidējā sērijveida dzīvokļu cena jūlijā ir 1 590 EUR/kv.m , par - 3,8% mazāka nekā jūnijā, un par 29,4% lielāka nekā pagājušā gada jūlijā, norāda Latio eksperti.

Jūnijā zemesgrāmatā reģistrēto dzīvokļu darījumu skaits Rīgā, salīdzinot ar maiju, samazinājās līdz 1170 darījumiem. Eksperti norāda, ka dati par jūlija darījumiem būs pieejami tikai augustā. Taču pagaidām nav liecību, ka lejupslīde beigsies.

Līdzīgi kā jūnijā arī jūlijā vērojama visumā neliela pircēju interese par dzīvokļu iegādi. Tiek gaidīts vēl lielāks cenu samazinājums. Tomēr atsevišķos zemāku reitingu rajonos, kur lielāks skaits pārdevēju ir piekāpīgāki ar cenu pazeminājumiem, piemēram Ķengaragā, Iļģuciemā darījumu skaits, ir palielinājies.

2019. gada jūlijā Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 2,42 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 0,9 % vairāk nekā pirms gada, tai skaitā preču eksporta vērtība palielinājās par 3,1 %, bet importa vērtība samazinājās - par 0,7 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes operatīvie dati.

Jūlijā Latvija eksportēja preces 1,04 miljardu eiro apmērā, bet importēja par 1,38 miljardiem eiro. Salīdzinājumā ar 2018. gada jūliju ārējās tirdzniecības bilance uzlabojās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā palielinoties no 42 % līdz 43 %.

Šī gada pirmajos septiņos mēnešos Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 16,25 miljardus eiro – par 356,7 miljoniem eiro jeb 2,2 % vairāk nekā 2018. gada atbilstošajā periodā.

Eksporta vērtība veidoja 7,22 miljardus eiro (palielinājums par 47,3 milj. eiro jeb 0,7 %), bet importa – 9,03 miljardus eiro (pieaugums par 309,4 milj. eiro jeb 3,5 %).

Atbilstoši kalendāri un sezonāli izlīdzinātiem datiem 2019. gada jūlijā salīdzinājumā ar 2018. gada jūliju eksporta vērtība faktiskajās cenās bija par 1,5 % un importa par 6,7 % mazāka, savukārt, salīdzinot ar mēnesi iepriekš, eksporta vērtība palielinājās par 1,6 % un importa – par 3,8 %.

Reģistrētā bezdarba līmenis Latvijā šā gada jūlija beigās bija 15,3% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaita, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) dati.

Bezdarba līmenis salīdzinājumā ar 2010.gada jūniju samazinājies par 0,3% punktiem.

5602 NVA reģistrētie bezdarbnieki jūlijā iekārtojušies darbā. NVA organizētajos aktīvajos nodarbinātības pasākumos 2010.gada jūlijā kopumā piedalījušies 49465 bezdarbnieki.

Saskaņā ar NVA direktores vietnieces nodarbinātības politikas jautājumos Anitas Jākobsones sacīto reģistrētais bezdarbs jūlijā samazinājies visās lielākajās Latvijas pilsētās un gandrīz visos reģionos, izņemot Latgali, kur tas palicis iepriekšējā mēneša līmenī. Turpinot palielināties arī NVA reģistrēto vakanču skaits - jūlija beigās datu bāzē bija reģistrētas 3279 aktuālās vakances, tas ir par 607 vakancēm vairāk nekā jūnija beigās.

Draugiem.lv biznesa inkubatorā Idea Bits radītais drukas ārpakalpojumu sniedzējs Printful nodrošina drukas produktu ražošanu un izsūtīšanu pasūtītāja klientiem .

Printful organizācijām, uzņēmumiem, jebkurai privātpersonai piedāvā apdrukāt plakātus, kanvas, T-kreklus, džemperus, cepures, auduma maisiņus un krūzes. Pasūtītājam nav jādomā par ražošanu un piegādi, skaidro Jūlija Giforda, Printful globālā mārketinga vadītāja. Uzņēmums sniedz drukas pakalpojumu, bet neražo pats savu saturu. Piemēram, cits draugiem.lv projekts StartupVitamins šobrīd ir Printful klients.

J. Giforda skaidro: uzņēmuma vai privātpersonas mājaslapā var piedāvāt kādus produktus, ko šīs lapas apmeklētājs var pasūtīt, Printful to apdrukā, iepako ar klienta logo un aizsūta. «Tādā veidā cilvēkam nemaz nav jārūpējas par kreklu ražošanu, drukāšanu, vienkārši jāizdomā dizains un jāpārdod,» stāsta Jūlija Giforda, Printful globālā mārketinga vadītāja.