Pēdējo sešu gadu laikā bankas visā pasaulē darbinieku skaitu samazinājušas par vairāk nekā 425 tūkstošiem, taču reālais skaits ir lielāks, ņemot vērā, ka daudzas mazāka izmēra bankas šādus datus neatklāj, raksta "Bloomberg".

Pērn vien bankas visā pasaulē atlaidušas vairāk nekā 77,7 tūkstošus darbinieku, kas ir lielākais skaits pēdējo četru gadu laikā, liecina banku un nodarbinātības aģentūru sniegtā informācija. Lielāku skaitu darbinieku bankas atlaida 2015.gadā - 91,45 tūkstošus.

Kopumā par darbinieku skaita samazināšanu pērn paziņojušas vairāk nekā 50 starptautiskās bankas, turklāt 82% no tām pārstāv Eiropu.

Līderi atlaisto darbinieku skaita ziņā ir "Deutsche Bank" un "HSBC", kas 2019.gada otrajā pusē atbrīvojušās no 30 tūkstošiem darbinieku. Pērnā gada jūlijā "Deutsche Bank" uzsāka nozīmīgu darbības restrukturizāciju, kas ietvēra plānus atlaist 18 tūkstošus darbinieku. Savukārt oktobrī "HSBC" ziņoja par 10 tūkstošu darbinieku atlaišanu.

Naftas cena ceturtdien zaudēja 0,6% pēc tam, kad trešdien pieauga līdz sešu nedēļu augstākajam līmenim, raksta Bloomberg.

Naftas cena tuvojās 65 dolāriem par barelu pēc ziņām, ka ASV jēlnaftas rezerves negaidīti saruka zem piecu gadu vidējā līmeņa pirmo reizi kopš 2014.gada. Jaunākie ASV valdības dati liecina, ka ASV jēlnaftas rezerves sarukušas straujākajā tempā kopš janvāra. Tā ir papildus liecība, ka OPEC un Krievijas naftas ražošanas apjomu ierobežojums veiksmīgi mazina pārpalikumu pasaulē.

«Naftas cena pēc rezervju krituma negaidīti pieauga,» komentēja Julius Baer Group izejvielu analītiķis Norberts Rukers.

ASV jēlnaftas cena maija piegādēm saruka par 38 centiem līdz 64,79 dolāriem. Pirms tam cena pieauga līdz 65,17 dolāriem, kas ir augstākais līmenis kopš februāra sākuma.

Šveices banka «Credit Suisse», pamatojoties uz ASV izsludinātajām sankcijām, ir iesaldējusi ar Krieviju saistītos aktīvus piecu miljardu dolāru apmērā, ziņo aģentūra «Reuters».

«»Credit Suisse« visos jautājumos sadarbojas ar starptautiskajiem regulatoriem, lai nodrošinātu sankciju ievērošanu, tajā skaitā pret Krieviju,» norādījis bankas pārstāvis.

Aģentūra vēsta, ka minētie aktīvi iesaldēti šī gada otrajā ceturksnī.

Lai gan Šveice ir neitrāla valsts un pret Krieviju vērsto citu rietumvalstu sankciju ievērošana uz to automātiski neattiecas, šveiciešu bankas, kam ļoti svarīgas operācijas ar ASV dolāriem, rēķinās ar Vašingtonas politiku.

Jau jūnija sākumā kļuva zināms, ka «Credit Suisse» bloķējusi krievu oligarha Viktora Vekselberga kontos esošos līdzekļus, kas pārsniedz miljardu Šveices franku (877 miljonus eiro).

Savukārt maijā tika ziņots, ka krievu miljardierim Oļegam Deripaskam ASV sankciju dēļ nācies atteikties no reaktīvās lidmašīnas izmantošanas, jo tā bija paņemta līzingā no «Credit Suisse:.

Riska aktīvu cenām šomēnes planējot zemāk, tirgus dalībnieki lielāku uzmanību pievērš drošā patvēruma aktīviem, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Tas nozīmē, ka vērtība aug zeltam – šī dzeltenā dārgmetāla cena preču biržā kopš oktobra pirmās puses zemākajiem punktiem ir palielinājusies par 5% līdz 1240 ASV dolāru atzīmei par Trojas unci, kas ir visai labs sniegums, ja ņem vērā aktuālo akciju izpārdošanas vilni. Tā rezultātā šie, piemēram, ASV vērtspapīri jau paspēlējuši visus savus šā gada guvumus. Kopumā šis gads zeltam joprojām tāpat nav diez ko veiksmīgs, jo dārgmetāla cena kopš janvāra sākuma sarukusi par 6%. Rezumējot – laikos, kad akciju cenas sniedzas uz arvien jauniem rekordiem, šķiet, reti kurš vispār atceras par zeltu. Zināma interese gan par to tomēr parādās, ja zūd ticība spējai akciju ziņā lidot arvien augstāk.

Izskatās, ka politiķi vadošajiem pasaules finanšu tirgiem pasnieguši agrīnu Ziemassvētku dāvanu, un cenu rekordu birums tajos šā gada beigās un nākamā gada sākumā var turpināties.

Britu velēšanās pārliecinoši triumfējusi Konservatīvā partija, kas nozīmē, ka šīs valsts parlaments beidzot izskatās gatavs kādiem laicīgiem un izšķirīgiem lēmumiem saistībā ar ieilgušo Brexit procesu. Tādējādi sagaidāms, ka to pašu Konservatīvo partiju pārstāvošais britu premjers Boriss Džonsons varēs strādāt pie tā, lai Apvienotā Karaliste Eiropas Savienību (ES) pamestu jau nākamā gada janvāra beigās. Būtībā britu "bezvienošanās" scenārija iespējamība vairs netiek nopietni apsvērta. Kopējā sajūta ir – sliktākais Brexit frontē jau ir aiz muguras, ko attiecīgi svin arī, piemēram, akciju tirgus dalībnieki.

Jāteic, ka britu vēlēšanas nav bijis vienīgais iemesls, kādēļ šīs nedēļas laikā vērojams riska aktīvu mijēju optimisms. Tiek ziņots, ka arī ASV prezidents Donalds Tramps varētu būt piekritis sākotnējam tirdzniecības darījumam ar Ķīnu. Tādējādi šo svētdien spēkā varētu nestāties iepriekš paredzētie jaunie ASV tarifi pret šo Tālo Austrumu lielvalsti. Šīs darba nedēļas beigās pieejamā informācija liecināja, ka Ķīna 2020. gadā varētu būt piekritusi uzpirkt ASV lauksaimniecības produkciju 50 miljardu ASV dolāru vērtībā. Savukārt ASV – mazināt esošos tarifus savam Ķīnas importam.