Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Pagājuši gandrīz desmit gadi kopš tika publicēts pirmais raksts ar tādu pašu nosaukumu (bet bez skaitļa 2, skatīt Bizness&Baltija Nr. 183, 2002). Šajā laikā notikušas pietiekami daudz pārbīdes arī situācijā ar amerikāņu valsts parādu un arī paša autora uzskatos par šo problēmu. Pacentīsimies noformulēt to, kā atbilde uz šo jautājumu skanētu šodien.

Brīdī, kad tika gatavots pirmais raksts, Amerika pēc vairāku gadu budžeta proficīta atgriezās pie ievērojama valsts budžeta deficīta. Valsts parāda līmenis toreiz pārsniedza 6 triljonus ASV dolāru, kas bija 60% no IKP. Tas arī bija pirmais signāls par to, ka ne viss ir kārtībā «pasaulē drošākajam» parādu saistību emitentam. Tomēr 9 gadus atpakaļ, virsrakstā minētais jautājums praktiski neradās nevienam no pasaules finanšu tirgus dalībniekiem. Ja arī radās, tad tūdaļ saņēma atbildē spārnoto frāzi, kas tika citēta pirmā raksta sākumā - «tas nevar būt, jo tas nekad nenotiks». Lai gan pēc pārdomām vairāku lappušu garumā, šī atbilde tomēr transformējās citā ne mazāk pazīstamā frāzē - «nekad nesaki nekad». Runa nebija par atteikšanos izmaksāt parādu, bet par strauju dolāra devalvāciju, kas ārējiem kreditoriem būtu kas līdzīgs defoltam.

Būvfirma Arčers palaidusi garām starptautiskus noteikumus attiecībā uz nodokļu maksāšanu gadījumā, ja Latvijas uzņēmums darbojas citā valstī. Tā rezultātā diviem bijušiem Arčers darbiniekiem patlaban pašiem jātiek galā ar vairāk nekā 2 000 latu parādu.

Divi Latvijas būvfirmas bijušie darbinieki pirms gada gribējuši labi nopelnīt un braukuši strādāt uz Norvēģiju. Pēc atgriešanās, no darba būvfirmā aizgājuši. Liels bijis šoks, kad pirms divām nedēļām viņi saņēmuši draudu vēstules no norvēģu ieņēmumu dienesta. Šajā skandināvu valstī viņus uzskata par nodokļu nemaksātājiem un pieprasa nekavējoties norēķināties par it kā Norvēģijas kasei garām aizgājušajiem līdzekļiem. Atklājies, ka pie vainas ir būvfirmas neizdarība, vēsta raidījums Nekā Personīga.

Miķelis Bērziņš un Herberts Horsts no pagājušā gada februāra līdz novembrim strādāja Norvēģijā. Firma Arčers tur bija uzvarējusi vairākus pasūtījumus un nosūtīja uz šo Skandināvijas valsti savus strādniekus. Gatavoja stikla fasādes un stikla grīdas trim skolām un viesnīcai.

Katru kalendāro gadu februāra pirmā svētdiena ir amerikāņu futbola finālspēles Super Bowl laiks. Šo pasaulē finansiāli ienesīgāko sporta un arī izklaides pasākumu svētdienas vakarā pie televizoru ekrāniem noskatās aptuveni 100 miljonu cilvēku, turklāt vidēji katrs sestais pēc tam pirmdien nespēj aiziet uz darbu.

Un tas ir saprotams – visu amerikāņu futbolu apvij milzīga jezga un Super Bowl ir sezonas kulminācija. Tas spēj aizraut pat pret sportu visvienaldzīgāko skatītāju. Šova mērogs un pompozitāte ir kā ekskluzīvs klubs, kur jebkuram ir iespēja būt piederīgam kaut vienu vakaru.

Jādomā, ne tikai manu sākotnējo interesi par šo sporta veidu lielā mērā ir ietekmējusi Holivuda. Ikviens zina kādu filmu, kur amerikāņu futbola treneri, visslavenāko Holivudas aktieru atveidoti, ar prātam neaptverami iedvesmojošu runu pilnībā maina spēles ritējumu un uzvar komanda, kuras spēlētāji jau bija atmetuši pēdējās cerības.

Man šīs filmas ir kā mūsdienu vesterni, kur kovbojus ar viskija pudeli rokās ir nomainījuši sportisti ar milzīgām alus reklāmām fonā. Tajās mēs varam aizrautīgi vērot viņu cīņu ar visdažādākajiem mūsdienu vilinājumiem un problēmām, ar kurām tad tiek vēl vairāk kairināta interese par šo sporta veidu. Tā ir neatņemama Amerikas popkultūras sastāvdaļa.

Lielbritānijā strādājošie viesstrādnieki var pilnībā atgūt tur iemaksātos nodokļus, ja, strādājot nepilnu gadu, nav nopelnījuši ārzemēs vairāk par 7475 Lielbritānijas mārciņām (aptuveni 6300 lati), portālam Db.lv stāstīja Rimante Šarmanauske kompānijas RT Tax, kas palīdz austrumeiropiešiem atgūt ārvalstīs nomaksātos nodokļus, direktore.

Ja ārvalstīs strādājošais ir nopelnījis vairāk, tad pastāv iespēja atgūt tur nopelnītos nodokļus nepilnā apmērā, vai arī nodokļus atgūt nav iespējams, viņa skaidro, norādot, ka tas, vai pastāv iespēja atgūt nodokļus, atkarīgs no tā, kurā finansiālā gada posmā strādājošais ir uzsācis un beidzis darbu. Šādi gadījumi tiek skatīti atsevišķi, bet vairumā gadījumu, atgriežoties no darba ārvalstīs, ir iespējams saņemt nodokļu atmaksu, skaidro RT Tax pārstāve.

Vairumā gadījumu ārzemēs strādājošie austrumeiropieši uzskata, ka citās valstīs maksāto nodokļu atgūšana ir ilgstoša procedūra, tādēļ bieži vien pat nemēģina to darīt, norāda R. Šarmanauske. Tādā veidā, pēc kompānijas aprēķiniem, pērn kopumā latvieši neatguva 2,3 milj. Ls, kas iemaksāti citu valstu nodokļu sistēmās.

Tiesībsargs pārbaudes lietā par Valsts ieņēmuma dienesta (VID) rīcību konstatējis, ka iestāde prettiesiski (novēloti) aizpildījusi iedzīvotāju gada ienākumu deklarāciju un aprēķinājusi nodokļus to maksātāju vietā. Savukārt VID kategoriski noraida Tiesībsarga pausto.

Tiesībsargs norāda, ka no 2021. gada ar likumu ir stājušās spēkā jaunas VID pilnvaras – nodokļu maksātāja vietā iesniegt gada ienākumu deklarāciju saskaņā ar VID rīcībā esošo informāciju un attiecīgi veikt nodokļu aprēķinu. Tas attiecas uz gadījumiem, kad nodokļu maksātājam bija pienākums iesniegt gada ienākumu deklarāciju, bet viņš nav to iesniedzis. Tas reizē nozīmē arī to, ka VID ir jāinformē nodokļu maksātāji, kuriem ir pienākums iesniegt gada ienākumu deklarāciju, bet kuri to nav izdarījuši līdz noteiktajam termiņam.

No iedzīvotāju sniegtās informācijas tiesībsargam redzams, ka par jaunajām VID pilnvarām viņi uzzinājuši tikai tad, kad sākta nodokļu piedziņa. Tiesībsargs pārbaudes lietā konstatēja, ka VID automātisko gada ienākumu deklarāciju aizpildīšanu un nodokļa aprēķinu izpildīja novēloti, pārkāpjot likumā noteiktos termiņus. Par laika posmu no 2018. – 2020. gadam VID ir prettiesiski aizpildījis vairāk nekā 100 tūkstošus gada ienākumu deklarācijas.

VID EDS vienotā konta datorsistēma spēj uzrēķināt kavējumus par samaksātiem nodokļiem.

Divu juristu, zvērināta advokāta un zvērināta advokāta palīga, labprātīgi veikti nodokļu avansa maksājumi Valsts ieņēmumu dienestam (VID) par 2020. gadu noveduši pie kavējumu naudas aprēķina, kā viņi apgalvo, par jau nomaksātiem nodokļiem. Abi iesnieguši prasības tiesā, un, iespējams, ka šīs prāvas kļūs par paraugprāvām un spēs mainīt VID līdzšinējo praksi nokavējuma naudas aprēķinā, jo faktiski juristi strīdas par datorsistēmas lēmumiem, kuru pareizību VID ierēdņi tagad centīsies pamatot tiesai.

Zvērināta advokāta stāsts

Visi zvērināti advokāti un zvērinātu advokātu palīgi ir pašnodarbinātas personas – šādu nodokļu maksātāja statusu advokātiem nosaka likums. Stāsta ievads ir pirmā pandēmijas gada izmaiņas nodokļu nomaksas kārtībā. Līdz 2020. gadam visiem pašnodarbinātajiem no VID puses tiek aprēķināts iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansa maksājums, kas obligāti jāmaksā avansā par katru nākamo taksācijas gadu.

Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas padomes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs zaudējis daļas advokātu uzticību.

Tuvojoties Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas (LZAK) padomes (LZAP) vēlēšanām, kas paredzētas 6. maijā, tiek piedzīvota viena no retajām reizēm, kad Latvijas advokātu cunftes iekšējās attiecības un nesaskaņas tiek izlaistas publiskajā telpā. Tā var raksturot Dienas rīcībā nonākušo informāciju par daļas LZAK biedru asiem pārmetumiem pašreizējam LZAP vadītājam J. Rozenbergam.

Taču vienlaikus ir otra daļa kolēģijas biedru, kuri pozitīvi vērtē J. Rozenberga līdzšinējo darbību LZAP vadībā, akcentējot, ka J. Rozenbergs, neskatoties uz viņam paustajiem pārmetumiem, ir vienīgais kandidāts, kas noteiktajā termiņā izvirzīts LZAP vadītāja amatam.

Pārmet vienaldzību pret advokatūras interesēm

Notikumus varēja prognozēt jau 1997. gadā. Izbraukšana bija sākusies, un turpinājās skaidri redzams iedzīvotāju skaita kritums. Aizbrauca jauni, darbaspējīgi cilvēki, palika pirmspensijas vecuma iedzīvotāji. Tāpēc arī jautājums: «Kuram tas rūp?» Cauri laikiem.

Statistika visu pasaka

Mūsu mērķis nav uzzīmēt visdrūmāko ainu Latvijas vēsturē un tad pie šī izraktā kapa raudāt, un kā pēdējo darbu izsludināt liela etnogrāfijas muzeja būvniecību. Nē! Mūsu mērķis ir atvērt acis bezdibeņa malā, ieskatīties nāvei acīs un pateikt: «Ne šajā gadsimtā!» Pateikt: «Latvija bija, ir un būs!»

Kāds ir šis bezdibenis? 1990. gadā Latvijā piedzima par 3000 bērnu vairāk nekā cilvēku nomira, bet 2021. gadā mūsu demogrāfijas saldo ir mīnus 17,2 tūkstoši cilvēku. Aina ir acīmredzama. 2021. gadā pat bija situācija, kad no valsts cilvēki praktiski vairs neaizbrauca. Nevarēja, nebija kur, pandēmijas ierobežojumi! Mēs gadā zaudējām 17 tūkstošus cilvēku no kopējā iedzīvotāju skaita, jo bērnu mums ir pārāk maz. Proti, lejupslīdošā spirāle visās dzīves jomās beidzot ir parādījusi savus zobus. Mūsu tautas demogrāfijas koks kopš 2000. gada ir pamatīgi mainījies. Vecuma grupā līdz 30 gadiem cilvēku skaits kopš 2000. gada ir samazinājies vismaz par trešdaļu. Mēs esam vairāk 40+, bet cilvēkiem pēc 40 gadiem bērni dzimst daudz retāk, Tas vien nozīmē, ka aizvien mazāk paliek jauno vecāku, kuriem būs bērni.

Par apstākļiem, kādos tika pieņemts lēmums par VID ģenerāldirektores atstādināšanu, un to, kas sekos tālāk pēc pēdējā pasūtījuma un kukuļņemšanas skandāla VID, finanšu ministru Jāni Reiru (JV) iztaujā Agnese Margēviča.

Savā paziņojumā sakāt, ka lēmums par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes atstādināšanu ir pieņemts uz dienesta pārbaudes ziņojuma pamata. Dienesta pārbaude tik īsā laikā bija notikusi par šo pēdējo korupcijas gadījumu?

Notika tā, ka sakrita divas lietas – 15. jūnijā es izdevu rīkojumu par dienesta pārbaudi, kādēļ netiek pildīts mans uzdevums par rotācijām muitā, bet tā vietā sodīti mazie gariņi, lielos neaiztiekot. Otrdien [13. septembrī] šī pārbaude beidzās, un tur ir ļoti nopietni secinājumi par valsts pārvaldes kārtības pārkāpumiem, un tieši uz šī ziņojuma pamata es rosinu Jaunzemes disciplinārlietu. Protams, ņemot vērā, ka šī jaunākā situācija ar VID amatpersonu aizturēšanām ir kliedzoša, mēs arī pievienosim šo lietu klāt un tad uz dienesta izmeklēšanas rezultātu pamata pieņemsim tālākos lēmumus. Šobrīd man vēl nav sagatavots parakstīšanai dokuments par disciplinārkomisijas sastāvu, bet varu pateikt, ka tie būs citi cilvēki, nevis tie, kas iepriekš veica šo dienesta pārbaudi, tā, lai nebūtu vieni un tie paši izvērtētāji.

Izmisīgie centrieni atrast kaut dažus latus valsts budžetā atkal jau piedzīvo kārtējo absurda vilni.

Savulaik jau Finanšu ministrija cerēja, ieviešot tā saucamo dienesta auto nodokli, iekasēt gadā vairākus desmitus miljonus latu, bet, kā zināms, tāds latviešu čiks vien sanāca. Nu ir tapusi iecere, kas dienesta auto nodokli nenoliedzami pārspēj - tiek rosināts iedzīvotājiem līdz ar sākumdeklarēšanos veikt pelēko ienākumu legalizāciju. Proti, Finanšu ministrija ir gatava ļaut par tām aplokšņu algām, kas ir saņemtas līdz 2008. gada beigām samaksāt iedzīvotāju ienākumu nodokli vien 10%, nevis standarta 25% likmi, ieviešot to 2012. gadā…

Ja valsts īstenotu pārdomātu nodokļu politiku un samazinātu nodokļu slogu uzņēmējiem, Valsts kase būtu pilna ar naudu, uzsver Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Nodokļu darba grupas vadītāja Lienīte Caune.

«Tas nav ne izdomāts, nedz tā ir iegriba, ka uzņēmēji grib maksāt 25% un ne vairāk. Mazais un vidējais bizness neko vairāk vienkārši samaksāt nevar. Ja jums nav vismaz viena miljona apgrozījums, jums ir ļoti grūti izspiest šos 50 vai 60 santīmus, kas par katru darbiniekam samaksāto latu ir nodokļos jāatdod valstij,» intervijā laikrakstam Diena akcentē LTRK pārstāve.

Ja darbinieks grib saņemt uz rokas neto 500 latu, tad uzņēmējam savā budžetā ir jāiekļauj vismaz 750 latu, jo klāt nāk sociālās apdrošināšanas iemaksas un iedzīvotāja ienākuma nodoklis.

Kā piemēru Caune min dividenžu izmaksu, uz kuru pārgājuši uzņēmumu īpašnieki. Dividendes apliekas ar 15% peļņas nodokli un 10% dividenžu nodokli. Tas ir tas, ko uzņēmēji ir gatavi samaksāt un kas neatstāj milzīgu iespaidu uz uzņēmuma naudas plūsmu. Savukārt milzīgie darbaspēka nodokļi ir pārāk liels slogs.

Biznesa kultūras atšķirības starp Ameriku un Eiropu nav šķērslis, lai ASV investori ieguldītu Latvijā, bet mūsu vadītājiem un darbiniekiem jāspēj pielāgoties citai darba kultūrai.

Tādu ainu DB Uzņēmēju kluba biedriem iezīmēja a/s Citadele banka, kurai daļa akcionāru ir ar amerikāņu izcelsmi, valdes locekle Santa Purgaile. Viņa atzīst, ka Latvijas ekonomika ir salīdzinoši jauna, tāpēc vēsturiski vietējiem uzņēmumiem nav bijusi iespēja uzkrāt kapitālu un sekmīgi attīstīties, lai būtu situācija, ka pašmāju kapitāls dominētu.

Faktiski biznesa vide Latvijā vēsturiski veidojusies, balstoties uz citu valstu kapitāla ieplūšanu. Kopš tūkstošgades mijas ASV investīcijas Latvijā bijušas aptuveni 200 milj. eiro apmērā, bet 2013. gadā investīciju apjoms pakāpās līdz pat 360 milj. eiro. Interesanti, ka, raugoties pēc uzņēmumu skaita, vērojama pretēja tendence: tūkstošgades mijā ASV investīcijas bija 1600 uzņēmumos, bet patlaban – aptuveni 600. Tas nozīmē, ka ir lielākas investīcijas mazākā skaitā uzņēmumu. S. Purgaile uzskata, ka ASV investīciju klātbūtne Latvijā bija, ir un būs. Jautājums ir tikai, vai Latvijas uzņēmējdarbības vide ir atvērta ASV investoriem un investīcijām. Viņa nenoliedz, ir kulturālās un arī dažādu jautājumu izpratnes atšķirības starp eiropiešiem un amerikāņiem. «Latvijā esam pieraduši pie dažādām kultūrām, kaut nevar noliegt, ka biznesa kultūra Latvijā vairāk ir aizgūta no ģeogrāfiski tuvās Skandināvijas, it sevišķi banku sektorā, kurā dominē šī reģiona kapitāls, to apliecina arī investīciju apmērs Latvijā,» skaidro S. Purgaile. Latvijā ir bijuši dažādi laiki un varas, kurām vēsturiski esam pielāgojušies, un tāpēc Latvijas uzņēmēji spēj pielāgoties jebkurai biznesa kultūrai, kura šeit ienāk, un arīdzan rast kopsaucējus.

Astoņi vizītes dalībnieki ieradās Latvijā vakar, 15.jūlijā, pēc piecu dienu ilgas iepazīšanās vizītes Igaunijā. ASV ir tālais tirgus, kurā baltieši strādā kopīgi - šai reizē ciešā sadarbībā ar Igaunijas Tūrisma padomi, pastāstīja Tūrisma attīstības valsts aģentūras pārstāve Inta Briede.

Tūrisma attīstības valsts aģentūras tūrisma tirgus speciāliste Lelde Beņķe stāsta: «Veidojot programmu, aizvien paturējām prātā, ka gandrīz visiem ciemiņiem šī būs pirmā iepazīšanās ar Latviju un Baltiju.»

Pirmo iespaidu par mūsu valsti amerikāņi ieguva lauku mājās Lantus Kocēnu novadā, kur notika nakšņošana, bet jau šodien viņi dodas uz Valmiermuižas alus darītavu, lai apskatītu ražotni un nogaršotu miestiņu.

Piecu dienu ilgo vizītes programmu amerikāņu ciemiņiem TAVA gatavojusi sadarbībā ar Cēsu kultūras un tūrisma centru, Siguldas attīstības aģentūru un Zemgales tūrisma asociāciju.

Pavisam nesen Latvijas Saeimas spīkere Solvita Āboltiņa nosauca par marodieriem cilvēkus, kuri nemaksā nodokļus. Atļaujiet stādīties priekšā! Es esmu marodieris.

Neminēšu nekādu informāciju, kas varētu palīdzēt mani identificēt – baidos, ka rīt pie manis ieradīsies mūsu valsts, atņems pēdējo un mani pašu iesēdinās. Taču sava biznesa būtību pacentīšos izklāstīt pēc iespējas saprotami un vienkārši. «Nepiesienieties» skaitļiem, tos esmu maksimāli vienkāršojis.

Esmu provinciāls biznesmenis, strādāju kādā mazā Latvijas ciemā, kādu pie mums ir simtiem. Izņemot manu uzņēmumu, mūsu ciemā praktiski nav darba vietu, neskaitot mežstrādniekus, dažus ierēdņus valdē un pāris pārdevējus, un krāvējus ciema veikalā.

Pirms dažiem gadiem manā uzņēmumā strādāja apmēram 50 cilvēki – ievērojama daļa ciema darbspējīgo iedzīvotāju, turklāt daži brauca uz darbu arī no apkārtējiem ciemiem. Savu rūpnīciņu es iesaucu par «ciemveidojošo uzņēmumu». Darbs ritēja, rūpnīciņa attīstījās, ik mēnesi es ieguldīju nedaudz naudas tās paplašināšanā, atjaunoju iekārtas un loloju plānus – paņemt kredītu un uzcelt jaunu modernu korpusu un, iespējams, pat nodrošināt ar mājokļiem speciālistus.

SEB Private Banking aktīvu plānošanas vadītājs Luksemburgā un nodokļu speciālists Jorgens Gronlunds stāsta, ka drīzumā Eiropā dalībvalsīm būs savstarpēji jāapmainās ar banku informāciju par klientu ienākumiem un kontu atlikumiem. Naudu nākotnē paslēpt tādējādi būšot grūtāk, ko varētu arī attiecināt uz vēlmi izvairīties no nodokļu maksāšanas.

Eiropas Savienībā (ES) un OECD valsīs drīzumā stāsies spēkā jaunais regulējums par vienotu ziņošanas standartu, kas paredz informācijas apmaiņu starp valstīm par klientu kontu atlikumiem un ienākumiem. Līdz šim iecienīta valsts, kuras bankās daudzi izvēlējās glabāt savus līdzekļus, bijusi Šveice. Vai, jūsuprāt, arī Šveice izvēlēsies pievienoties šīm prasībām?

Jaunā sistēma paredz, ka dalībvalstis savstarpēji apmainīsies ar informāciju par klientu ienākumiem un kontu atlikumiem. Šveices valdība ir piekritusi pievienoties OECD iniciatīvai, tomēr gala lēmums būs atkarīgs no parlamenta un, iespējams, arī publiska referenduma. Tāpēc šobrīd nevar vēl droši apalvot, ka Šveice pievienosies, bet domāju, ka tai noteikti nāksies pievienoties. Tas, ko mēs pēc kāda laika redzēsim, būs visaptveroša, globāla caurspīdīga sistēma, kurā iesaistīsies visas valstis, ar dažiem nelieliem izņēmumiem. Es nespēju iedomāties, ka kāda no pasaules lielajām ekonomikām varētu nepievienoties, tāpēc domāju, ka arī Šveice noteikti pievienosies – tas varētu notikt vēl pēc gada vai diviem.

«Domāju, politiķi un ierēdņi apzinās, ka arī tie uzņēmumi, kuri visus nodokļus nemaksā, tomēr balsta Latvijas ekonomiku, ražo preces, piedāvā pakalpojumus, veicina konkurenci, nodrošina darbvietas,» intervijā laikrakstam Diena sacījis ekonomists Arnis Sauka.

«Īstermiņā visai valstij ir ieguvums no tā, ka uzņēmumi, kas daļēji atrodas pelēkajā zonā, turpina strādāt. Ilgtermiņā gan rodas trieciens sociālajai sistēmai. Valstij pastāv risks nonākt situācijā, kad finanšu līdzekļu trūkuma dēļ valdība vairs nespēj pildīt savas funkcijas, jo nav naudas pat kvalitatīvam valsts pārvaldes darbam, par ceļu kvalitāti vai izglītības sistēmas uzlabošanu nemaz nerunājot,» skaidrojis ekonomists.

«Tāpēc valstij tiem uzņēmējiem, kuri saka: «Ja maksātu nodokļus no visas tās algas, ko darbinieki tagad daļēji saņem aploksnē, tad uzņēmums nemaz nevarētu pastāvēt, līdzekļu pietrūktu», ātrāk vai vēlāk būtu jāpasaka: «Vai cilvēki, kuri nevar sakārtot savu biznesu tā, lai varētu oficiāli maksāt visus nodokļus, ir profesionāli uzņēmēji? Ja jau uzņēmējs nespēj veidot biznesu bez aplokšņu algām, varbūt pašam jābūt darba ņēmējiem, nevis biznesa veidotājiem un darba devējam?»,» Dienai teicis A. Sauka.

Investīciju fonds A3E Capital dibināts 2012. gadā Maltā, bet tā pamatlicēji ir latvieši, un fonds līdztekus investīcijām jaunattīstības valstīs investē arī Latvijā.

Kādēļ tieši obligācijas, kāds labums no fonda darbības ir investoriem un kāds ir tā ienesīgums, Dienas Bizness jautāja vienam no fonda dibinātājiem Aldim Reimam.

Kā nolēmāt izveidot savu ieguldījumu fondu? Iepriekš esat vadījis banku, tās arī ir investīcijas, ieguldījumi.

Es darbojos finanšu pasaulē jau vairāk nekā 30 gadus. Pirmos 20 gadus aizvadīju Latvijas banku sektorā. Pats savām rokām izveidoju pašreizējās BluOr Bank priekšteci Baltikums banku un vadīju to 10 gadus līdz 2011. gadam. Tad kopā ar bijušajiem bankas kolēģiem nolēmām izveidot savu investīciju fondu. Galvenā argumentācija bija tāda, ka pat bankas prezidents nav tās īpašnieks, bet ir tikai algots darbinieks, savukārt man bija vēlme izveidot savu biznesu jomā, kuru ļoti labi pārzinu. Banku bizness pēc 2008. gada krīzes kļuva aizvien garlaicīgāks, regulācijas un prasības pieauga. Esmu matemātiķis, beidzu LU Fizikas un matemātikas fakultāti, un tādēļ finanšu tirgi man vienmēr ir likusies ļoti interesanta sfēra. Salīdzinot ar galvenajām banku aktivitātēm, tādām kā, piemēram, klientu piesaiste un kreditēšanas bizness, kas ir zema riska, tomēr garlaicīgs process, investīcijas finanšu tirgos ir daudz aizraujošāka nodarbe. Ideja par fondu mums ar kolēģiem brieda jau ilgstoši, bet pie idejas realizācijas mēs ķērāmies 2011. gadā. Uzskatu, ka finansista karjerā kļūt par investīciju fonda, kaut neliela, īpašnieku noteikti ir solis augšup. Es pats šobrīd esmu profesionāli ļoti apmierināts, jo daru to, kas man patīk, kopā ar kolēģiem, kuri man patīk, un esmu vidē, kas man patīk. Būtiski, ka neesmu ne no viena atkarīgs, un savs fonds ir daudzu finansistu un baņķieru sapnis, ko nereti dzirdu no ārvalstu kolēģiem.

Latvijā, Baltijā, Eiropā un visā pasaulē bankas kontrolē aizvien stingrāk, un sodus tās izpelnās regulāri, neraugoties uz to, ka aizvien vairāk investē īpašu speciālistu apmācībā un atalgojumā. Kas soda, kā veidojas summas un kādēļ sodītāji ir dažādu valstu uzrauginstitūcijas, Dienas Bizness apkopoja dažādos medijos iepriekš publicēto, kā arī izvaicāja Latvijas Bankas ekspertus.

Vispirms, lai izprastu banku sodus, jo sevišķi, ja runa ir par naudas atmazgāšanas aizdomām, man ir pavisam vienkāršs piemērs no paša sadzīves, kas parāda problēmas būtību pēc līdzības. Visi zina par busiņiem, kas vadāja paciņas uz Lielbritāniju un atpakaļ, ņemot no klienta nelielu atlīdzību. Reiz Doveras ostā gadījās redzēt, kā šādu busiņu aiztur, un sapratu, ka tas nonāks zem preses, proti, par sodu, ka pārvadāta kontrabanda, busiņu iznīcinās. Bija iespēja painteresēties, par ko tik barga attieksme. Esot atrasts Krievijas marķējuma cigarešu bloks. Viens! Parunāju arī ar busiņa šoferi. “Nu nevaru es pārbaudīt katru paciņu! Saku, lai neliek, bet redzi, kāds ielika. Pat nezinu, kurš, jo konfiscēts ir viss!” tā šoferis.

Latvijas paradokss esot tas, ka valstī reģistrēti 130 tūkstoši uzņēmumu, bet nodokļus pilnībā nomaksā un valsts budžetu pilda vien 20 tūkstoši.

Tā TV24 raidījumā “Dienas personība” atklāj Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

Pārējie uzņēmumi nodokļu optimizējot caur ēnu ekonomu vai nodokļus maksā daļēji, kas rezultējoties ar atšķirīgām likmēm starp nodokļu maksātājiem, kā arī negodīgiem konkurences apstākļiem.

“Ja mēs samazinām nodokļus, tajā brīdī tas, protams, būtu ļoti labi priekš tiem, kuri maksā visus nodokļus, bet savukārt tie, kuri [nemaksā nodokļus], viņiem būs vēl lielākas iespējas optimizēties,” norāda I. Jaunzeme.

VID varot piedāvāt savu analīzi un datus par nodokļu maksātājiem – cik katrs uzņēmums maksā nodokļus, kādās nozarēs tos iekasē vairāk, kādās mazāk. “Tajos uzņēmumos, kuros ir normāla nodokļu nomaksa, vidējā alga ir apmēram 1 500 eiro, kur nav – tur ir 670 eiro. Redziet, šo starpību! Ja maksā nodokļus no 1 500 tā ir viena summa, ja maksā nodokļus no 670 – pavisam cita,” norāda VID ģenerāldirektore.

Kaut pētījumu dati liecina, ka ēnu ekonomikas apjomi Latvijā ietiepīgi nesamazinās, uzņemtais kurss ir pareizs un progress desmit gadu nogrieznī ir ievērojams. Tiesa, joprojām valsts maks pelēkās ekonomikas dēļ zaudē miljonus, iespējams, pat ap miljardu eiro. Daļa no šīs naudas varētu papildināt stratēģiski tik svarīgo veselības budžetu, bet nepieciešama lielāka sabiedrības iesaiste.

Viens no tautsaimniecības pamatresursiem ir cilvēks, vesels darbinieks, kas atrodas darba attiecībās, iekļaujas ekonomikas apritē, rada pievienoto vērtību un maksā nodokļus. Jo vairāk ir cilvēku darbspējas vecumā, jo augstāks būs valsts iekšzemes kopprodukts un straujāka ekonomikas izaugsme.

Diemžēl Latvijā cilvēku resursi pēdējos gados ir samazinājušies par simtiem tūkstošu. Turklāt ir liela sabiedrības novecošanās, augsti nabadzības riski un negatīvas prognozes par iedzīvotāju skaita izmaiņām. Šādā situācijā ir jādara viss iespējamais, lai cilvēku resursus saglabātu, un kvalitatīva un ilgtspējīga veselības aprūpe ir atslēgas risinājums.

Ēnu ekonomikā slēpjas simtiem miljonu

Revīzijā par Saimnieciskā gada pārskatu Valsts kontrole (VK) atklājusi trūkumus gan aktīvu un ieguldījumu uzskaitē pašvaldībās, gan normatīvo aktu regulējumā, gan arī valsts iestāžu darbībā, pildot to pamatfunkcijas. Tostarp VK norāda uz četriem aspektiem Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbībā, kas norāda uz trūkumiem vienlīdzīgas un godprātīgas attieksmes nodrošināšanā pret iedzīvotājiem.

Pirmkārt, VK revīzijā ir konstatējusi, ka VID 2016. gadā nav savlaicīgi atmaksājis pārmaksātos nodokļus 23, 6 milj. EUR apmērā. Kavējot likumā noteikto atmaksas termiņu, VID nodokļu maksātājiem atmaksājamo summu nepalielināja ar nokavējuma naudu kopumā 30 tūkst. EUR apmērā.

Otrkārt, VK ir secinājusi, ka tiesību akti viennozīmīgi nenosaka, kādā termiņā pēc fiziskās personas nāves ir dzēšamas nodokļu pārmaksas. Tāpēc pastāv iespēja, ka VID ir dzēsis nodokļu pārmaksas mirušām personām laikā, kad uz nodokļu pārmaksu vēl bija tiesīgi pieteikties mantinieki. Pērn VID dzēsa gandrīz 300 personu, kuras mirušas 2015. gadā, nodokļu pārmaksas 44 tūkst. EUR apmērā. 2016. gadā 392 mirušo personu nodokļu pārmaksas ir 55 tūkst. EUR apmērā. Mantiniekiem ir tiesības šīs pārmaksas atgūt mantošanas procesā, taču mantinieki atbilstoši normatīvajiem aktiem nevar no VID iegūt informāciju par nodokļu pārmaksas apjomu. «Lai nodrošinātu vienlīdzīgu un godprātīgu attieksmi pret iedzīvotājiem, VID ir jābūt konsekventiem savā darbībā, gan iekasējot nodokļus, gan atmaksājot pārmaksātos nodokļus, kā arī samazinot administratīvo slogu. VID ir jārāda piemērs, ievērojot visas tās pašas prasības, kas jāizpilda ikvienam nodokļu maksātājam,» norāda valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

To, ka godprātīga nodokļu nomaksa ir ikviena pilsoņa pienākums, apzinās arī sabiedrībā pazīstami un panākumiem bagāti cilvēki ne vien Latvijā, bet arī pasaulē. Piemēram, Lielbritānijā, kurā ir liels iedzīvotāju ienākuma nodoklis cilvēkiem ar augstiem ienākumiem (45% no summas, kas pārsniedz 150 tūkstošus mārciņu gadā), ir arī daudz labi pelnošu sabiedrībā zināmu cilvēku, kas godprātīgi maksā visus nodokļus, norāda Finanšu ministrija.

Šī gada sākumā Lielbritānijas publiskajā telpā iezīmējās asas diskusijas par to, vai bagāti cilvēki nemēģina izvairīties no augstajiem nodokļiem. Taču daudzas slavenības nāca klajā ar paziņojumiem par to, ka godprātīga nodokļu maksāšana ir katra pilsoņa pamatpienākums. Piemēram, britu komiķis un pēdējo gadu Zelta Globusa balvu pasniegšanas ceremonijas vadītājs Rikijs Džerveiss norādīja, ka «izvairīšanās no godprātīgas nodokļu nomaksas ir pretīga». Savukārt Harija Potera grāmatu autore Dž.K.Roulinga, kas ir arī viena no bagātākajām privātpersonām Apvienotajā Karalistē, sacīja, ka «pārcelšanās uz citu valsti, tikai, lai maksātu mazāk nodokļus, būtu nicināma rīcība».

Saprotot, ka nodrošinājumu saņemt nevarēs, izmeklētājs kā savu nākamo soli izraudzījās apsūdzības izvirzīšanu personīgi Rietumu bankas prezidentam

To intervijā DB saka Rietumu Bankas prezidents Aleksandrs Pankovs.

Pēdējā laikā masu saziņas līdzekļos daudz tiek runāts par tā sauktajiem Panamas dokumentiem. Saistībā ar tiem ir izskanējis arī Rietumu Bankas vārds, taču banka līdz šim atteikusies no komentāriem. Kāpēc?

Vispirms jāsaka, ka mums līdz šim brīdim nav zināms par to, vai šajos dokumentos ir jebkāda informācija, kas būtu saistīta ar Rietumu Banku. Tāpēc īsti nav ko komentēt. Kopumā, – mēs atbalstām finanšu nozares uzraudzības politiku, caurskatāmību un apmaiņu ar finanšu informāciju starptautiskā mērogā. Taču jāuzsver, ka šādam informācijas apmaiņas procesam ir jānotiek saskaņā ar likumu. Mēs esam banka un neviens nav mūs atbrīvojis no nepieciešamības ievērot noteiktas procedūras, rūpēties par klientu personisko datu saglabāšanu un par bankas noslēpuma ievērošanu.

Noslāņošanās ir ne tikai pēdējo piecu gadu parādība, ko veicinājuši dažādi ierobežojumi un karadarbība pavisam netālu, bet var būt arī turpmāko 15 gadu problēma.

Tā Dienas Biznesam intervijā apstiprināja Latvijas Pašvaldību savienības eksperts Māris Pūķis. Intervija tapusi publikāciju sērijas Paēdusi sabiedrība – stabila valsts ietvaros, kuru realizējam ar Mediju atbalsta fonda (MAF) atbalstu.

Vidusslānis ir jebkuras sabiedrības balsts. Jo tas spēcīgāks, jo stiprāka sabiedrība, jo mazāki demokrātijas kropļojumi un labāk pārstāvētas dažādās intereses. Vai ir Latvijā vidusslānis, cik tas liels, un kā to definēt?

Latvijā ir sapnis par vidusslāni. 1990. gadā, kad Tautas fronte pārņēma varas grožus, tad sapņoja, ka Latvijā būs vidusslānis, tas veidos Latvijas pilsonisko sabiedrību un uz to balstīsies jaunā iekārta, totalitārajai sistēmai aizejot. Lai spriestu par vidusslāni, ir divas metodes, kā to mērīt. Pirmais variants ir prasīt cilvēkiem, kā viņi jūtas, otra metode gūt daudzmaz ticamas ziņas par viņu ieņēmumiem. Var izmantot Centrālās statistikas pārvaldes eksperimentālo statistiku par cilvēku ieņēmumiem. Šī statistika būtiski atšķiras no citiem oficiālās statistikas datiem, jo piesaista cilvēku tā ticamākajai dzīvesvietai. Tiek apkopoti dati pa teritorijām kopš 2017. gada, ir iespējams uzzināt vidējās algas, vidējās pensijas, nekustamo īpašumu kadastrālo vērtību teritoriālajās vienībās – pagastos, pilsētās un valstspilsētās, ne tikai novados un plānošanas reģionos.