Rīgas Fondu birža atkāroti pieprasa a/s “Kaija” precizētu informāciju par darījumiem ar uzņēmuma nekustamajiem īpašumiem A/s “Rīgas Fondu birža” valde uzskata, ka a/s “Kaija” nav sniegusi konkrētas atbildes uz vairākiem jautājumiem, tāpēc atkārtoti lūdz a/s “Kaija” iesniegt atbildes uz šādiem jautājumiem: 1. Kāda bija atsavināto nekustamo īpašumu bilances vērtība? Par kādu summu SIA “Vindeks” novērtēja a/s “Kaija” nekustamos īpašumus? Kādi apstākļi ietekmēja īpašuma vērtētāja izvēli? Rīgas Fondu birža atkārtoti pieprasa iesniegt šo novērtējumu. 2. Rīgas Fondu birža Lūdz norādīt konkrētu laika periodu, kurā īpašumu ieguvējam jāsamaksā kopējā nekustamā īpašumu pirkuma summa, kā arī, cik lielu summu minēto nekustamo īpašumu pircējs uz doto brīdi nav samaksājis. 3. Vai starp a/s “Kaija” vai tās amatpersonām un nekustamo īpašumu ieguvējiem Raivo Kalliona, Jāni Smagaru un Oskaru Punenovu ir pastāvējušas jebkādas juridiskas attiecības? Ja ir pastāvējušas – tad jānorāda kādas un kad tās ir izbeigušās. 4. Par kādu summu a/s “Kaija” īpašumā esošie nekustamie īpašumi bija ieķīlāti a/s “Latvijas Krājbanka” un kad un par kādu summu plānots atsavināt patreiz a/s “Kaija” īpašumā esošos apķīlātos nekustamos īpašumus? 5. A/s "Kaija" jānorāda konkrēta summa par vienu kvadrātmetru un kopējo nomas maksas summu mēnesī, ko a/s “Kaija” maksā par ražošanai nepieciešamo telpu nomu. Kā arī, kādi ir uz nenoteiktu laiku noslēgtā nomas līguma laušanas noteikumi. 6. Kur a/s “Kaija” plāno iegūt 2 599 872.00 latus, SAPARD projekta realizācijai? Tāpat a/s “Rīgas Fondu birža” atkārtoti pieprasa arī a/s “Kaija” uzņēmuma restrukturizācijas plānu un visu augstāk minēto lēmumu pieņemšanu apliecinošus dokumentus -izrakstus no akcionāru pilnsapulces, valdes un padomes sēžu protokoliem, kuros lemts par minēto restrukturizācijas plānu vai pieņemti jebkādi ar tā realizāciju saistīti lēmumi. Minētie dokumenti jāiesniedz tādā veidā, lai būtu uzskatāmi redzams, kurš ir pieņēmis attiecīgos lēmumus. Visa iepriekš minētā informācija a/s “Kaija” jāiesniedz līdz 2004.gada 15.martam.

Augstākās tiesas Civillietu tiesu palāta š.g. 17.decembrī, izskatot lietu apelācijas instancē, apstiprinājusi izlīgumu un izbeigusi tiesvedību strīdā starp maksātnespējīgo AS Kaija, AS Latvijas Krājbanka, SIA Korporatīvie īpašumi un Kristapu Rūmnieku.

MAS Kaija administrators lūdza atzīt par spēkā neesošiem darījumus, kuros tika atsavināti MAS Kaija piederošie nekustamie īpašumi Rīgā, Atlantijas ielā, un atjaunot uz tiem MAS Kaija īpašuma tiesības. Tāpat administrators lūdza atzīt par spēkā neesošiem arī starp MAS Kaija un AS Latvijas Krājbanka noslēgtos hipotēkas līgumus. Ar pirmās instances tiesas spriedumu prasība tika noraidīta pilnā apmērā, MAS Kaija administrators par spriedumu iesniedzis apelācijas sūdzību.

Saskaņā ar noslēgto izlīgumu visi apstrīdētie darījumi ar nekustamo īpašumu Rīgā, Atlantijas ielā paliek spēkā.

Tiesas lēmumu par apstiprināto izlīgumu var pārsūdzēt desmit dienu laikā.

Rīgas apgabaltiesa apstiprināja izlīgumu un izbeidza tiesvedību strīdā starp MAS Kaija, SIA JS Īpašumi, SIA IP Vecmīlgrāvis, SIA MB Invest un AS Latvijas Krājbanka par 1.78 miljonu latu vērtiem nekustamā īpašuma atsavināšanas darījumiem.

MAS Kaija administrators lūdza atzīt par spēkā neesošiem darījumus, kuros tika atsavināti MAS Kaija piederošie nekustamie īpašumi Rīgā, Atlantijas ielā, un atjaunot uz tiem MAS Kaija īpašuma tiesības. Bez tam, administrators lūdza atzīt par spēkā neesošiem starp MAS Kaija un AS Latvijas Krājbanka noslēgtos hipotēkas līgumus.

Noslēgtais izlīgums paredz, ka SIA MB Invest samaksās MAS Kaija 71 000 latu. Tiesas lēmumu par apstiprināto izlīgumu var pārsūdzēt desmit dienu laikā.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Karavelas līdzīpašnieks un valdes loceklis Andris Bite. Uzņēmums ir lielākais zivju konservu ražotājs Baltijā (pēc saražotās un realizētās produkcijas daudzuma 2014.gadā). Eksportē uz vairāk nekā 30 pasaules valstīm.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Pirmais un galvenais iemesls – no sirds patīk nozare un darbības sfēra, kurā darbojos, tā sagādā pozitīvu «kaifu». Otrais, bet ne mazāk nozīmīgais ir tas, ka nozare ir dinamiska un ļauj nepārtraukti nodarboties ar ko jaunu un izaicinošu. Šāda dinamiska un mainīga vide atbilst manai būtībai.

Strīdā par paviljonu Kaija divas uzņēmējas panākušas kompromisu ar a/s Rīgas Centrāltirgus vadību.

SIA Kaija LN īpašniece Nataļja Šatohina DB skaidroja, ka uz diviem gadiem noslēgts līgums ar Rīgas Centrāltirgus (RCT) vadību un tādējādi panākts abu pušu kompromiss. Detalizētāku informāciju par līguma nosacījumiem uzņēmēja gan nevēlējās sniegt.

Jāatgādina, ka strīds starp divām uzņēmējām un RCT vadību izcēlās pērn pēc tam, kad tirgus vadība atteicās iznomāt tirdzniecības paviljonu SIA LTRA, kura saistības pārņēma Kaija LN. RCT pērn jūnijā atslēdza paviljonam elektrību un ūdeni un darbu nācās zaudēt sešpadsmit nomniekiem.

RCT vadība gan iepriekš noraidīja sev veltītos pārmetumus, sakot, ka strīdus objekts - tirdzniecības paviljons - ir īslaicīgas lietošanas būve, ko nevar ekspluatēt ilgāk par 10 gadiem. Turklāt abas puses nevarēja vienoties par abām pusēm pieņemamu risinājumu. Strīdus objekts bija tirdzniecības paviljons līdzās gaļas paviljonam ar kopējo platību 287,8 m2 un tirdzniecības vietas pie paviljona Kaija ar kopējo platību 48,0 m2, kas ieguldīts Kaija LN pamatkapitālā.

Izmaiņas, kuras palīdzētu grūtībās nonākušu uzņēmumu reanimācijai, lai atjaunotu maksātspēju, dod lielāku brīvību kreditoriem, bet nesniedz nekādas garantijas par procesa veiksmīgu iznākumu. To intervijā DB stāsta Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš. Viņš norāda, ka sabiedrība, politiķi un uzņēmēji vēlas, lai finanšu grūtībās nonākušie uzņēmumi atgūtos un turpinātu strādāt, tādējādi saglabājot darba vietas, nodokļu maksājumus, taču Maksātnespējas likuma grozījumi, kuri stāsies spēkā šā gada 1. jūlijā, var nedot cerēto efektu.

Fragments no intervijas:

Kāpēc grūtībās nonākuši uzņēmumi Latvijā reti kad iegūst otro elpu?

Lai finanšu grūtībās nonācis uzņēmums atgūtos, ir vajadzīga vienošanās starp parādnieku un kreditoriem. Valstij nav un nebūs nekādu instrumentu, kas varētu piespiest kreditorus vienoties ar parādnieku par tā atveseļošanu. Kreditoru vidū arī nebūt nav viegli panākt vienprātību par parādnieka likteni. Jau kopš 2008. gada grūtībās nonākušiem uzņēmumiem ir iespēja vienoties ar kreditoriem un īstenot maksātnespējas atjaunošanu tiesiskās aizsardzības procesā (TAP) vai ārpustiesas TAP. Parādnieka glābšanas procesā kreditoriem visdrīzāk ir jānoraksta daļa parādsaistību, bet tad ir jautājums - ko viņi no tā iegūs? Deviņu gadu laikā ir uzsākts 931 TAP un 404 ārpustiesas TAP, bet maksātspēja tikusi atjaunota tikai 30 gadījumos. Galvenā problēma – uzticības krīze starp parādnieku un kreditoriem, kā arī neticamie, pat pasakainie grūtībās nonākušo uzņēmumu maksātspējas atgūšanas plāni. Turklāt – šo labi domāto iespēju pacentās sabojāt tie, kuri TAP mēģināja īstenot kā maksātnespējas novilcināšanu un tādēļ, lai ieceltu sev izdevīgu administratoru (uzraugu). Pašlaik šāda parādniekam izdevīga administratora atrašanās amatā, pārejot no TAP uz maksātnespēju, nav iespējama. Proti, likums pieprasa administratora nomaiņu, pārejot uz maksātnespēju. Problēmas, kas traucē reanimēt grūtībās nonākušus uzņēmumus, tika identificētas un to risinājumi tika iestrādāti Maksātnespējas likuma grozījumos. Šaubos, vai piedāvātais risinājums, dodot tiesības kreditoriem iecelt jebkuru Latvijas vai ārvalsts iedzīvotāju par parādnieka TAP uzraugu, būs tā brīnumnūjiņa, kas ģenerēs daudz «fēniksu» Latvijā.

Rīgas Fondu birža (RFB) pieprasījusi zivju pārstrādes a/s Kaija sniegt papildu informāciju par darījumu ar kompānijas nekustamo īpašumu. RFB interesē, kam un kad Kaija pārdevusi savus nekustamos īpašumus, vai tie pirms pārdošanas tika novērtēti, kas ir īpašuma ieguvējs, kurš ir investors un citi jautājumi. Kaijai līdz 26 februārim biržā jāiesniedz arī Kaijas restrukturizacijas plāns, kā arī visu lēmumu pieņemšanu apliecinoši dokumenti. Db jau rakstīja(17.01.), ka Kaija nonākusi finansiālās grūtībās un, lai turpinātu ražošanu, uzņēmums pārdevis savus nekustamos īpašumus nekustamo īpašumu kompānijai IP–Vecmīlgrāvis.

Grūtībās nonākušo banku glābšanai tika izmantotas dažādas metodes, bet to nākotne izskatās vienlīdz cerīga.

Krīzes trieciens trāpīja mums tieši pa galvu, atbildot uz izmeklēšanas komisijas jautājumiem par nonākšanu uz bankrota sliekšņa, rokas plātīja ASV hipotekārās bankas Fannie Mae bijušais vadītājs Daniels Mads. «Neparastais apvērsums ekonomikā un īpaši nekustamo īpašumu tirgū izaicināja Fannie Mae tā, ka ar to bija grūti tikt galā, neatkarīgi no iepriekš pieņemtiem lēmumiem,» pēc uzņēmuma nacionalizācijas atlaistais boss nevainoja sevi notikumu virpulī, kas beidzās ar 125,9 miljardu dolāru ASV nodokļu maksātāju naudas ieguldīšanu šajā un radniecīgajā bankā Freddie Mac.

Valsts aģentūras Maksātnespējas administrācija direktors Aldis Gobzems lūdzis zivju pārstrādes kompānijas a/s Kaija administratorei īpaši rūpīgi izvertēt situāciju uzņēmumā. Pēc pagājušajā nedēļā notikušās tikšanās ar maksātnespējīgās Kaija darbiniekiem A. Gobzems lūdzis uzņēmuma administratorei Zintai Zālītei – Rukmanei rūpīgi noskaidrot, kā kompānija nonākusi līdz maksātnespējai un kāpēc izveidojušies tik lieli algu parādi kompānijas darbiniekiem. «Pēc tikšanās rodas vairāk jautājumu nekā atbilžu. Uzskatu, ka rūpīgi ir jāizvērtē, vai nevarēja būt pamats Kaijas maksātnespējas pieteikšanai jau agrāk, nevis tad, kad uzņēmumam vairs nav aktīvu un visa manta jau ir atsavināta,» atzina A. Gobzems. Viņaprāt, neesot arī normāla situācija, ka vēl joprojām maksātnespējīgajā uzņēmumā darba tiesiskajās attiecībās esot vairāki simti darbinieku. A. Gobzems pauž bažas, ka, iespējams, uzņēmuma novešanā līdz maksātnespējai saskatāmas ļaunprātības pazīmes, tāpēc situācija tikšot rūpīgi analizēta. Maksātnespējas administrācijas direktors arī uzskata, ka šajā gadījumā varētu būt pietiekams pamats to izvērtēt tiesībsargājošajās institūcijās. Jau vairākkārt ziņots, ka neizmaksāto algu parāds Kaijas darbiniekiem ir ap pusmiljons Ls. Jautāts par to, kādas ir darbinieku iespējas atgūt parādu, A. Gobzems atzina, ka patlaban to esot grūti prognozēt. Viņš pieļāva, ka aptuveni pusi parāda summu Kaijā strādājošie varētu arī nesaņemt.

Biotehnoloģiju jaunuzņēmums VeritaCell izstrādājis metodi, kā izolēt cilvēka ādas šūnas, lai pēc tam tās izmantotu ārstēšanā tam pašam cilvēkam

«Ambīcijas ir kļūt par lielāko uzņēmumu savā jomā globāli un tas, ka vairs nevajadzēs izmantot ādas pārstādīšanu,» saka Evija Vaščenko, SIA VeritaCell līdzīpašniece. Uzņēmuma līdzdibinātāja Kaija Kurme-Jansone cer, ka šī tehnoloģija ar laiku būs jebkurā slimnīcā, tā būs finansiāli pieejama un viegli lietojama, – lai nebūtu tā, ka metode nav pieejama, jo ir pārāk dārga vai sarežģīta. Uzņēmuma pirmsākums meklējams LIAA un Komercializācijas reaktora organizētajā pasākumā Deep Tech Atelier, kur tolaik savstarpēji nepazīstamajiem Aigaram Vītoliņam, Arsenijam Sergejevam, Kaijai un Evijai iepatikās viena un tā pati ideja – Lielbritānijas zinātnieku prezentētā inovācija ādas ārstēšanā. «Nāku no korporatīvās vides, esmu bijusi saistīta ar pārdošanu, mārketingu un e-komerciju. Biomedicīna man bija pilnīgi jauns lauciņš, kas šķita ļoti interesants izaicinājums. Tā kā man tuvs cilvēks bija cīnījies ar lielu brūci, spēju novērtēt šo inovāciju,» stāsta Kaija. Savukārt Evijai gribējās mesties kādā jaunā un ambiciozā projektā. «Esmu Rīgas Biznesa skolas (RBS) absolventu asociācijas prezidente, un man uzrakstīja Mārtiņš Ražuks-Ebels no Komercializācijas reaktora, ierosinot RBS sarīkot Deep Tech Atelier Ignition Event informācijas dienu. Dzirdot prezentāciju par izgudrojumu, uzreiz sapratu, ka vēlos piedalīties,» viņa saka. Aigars strādā finanšu analītikas jomā, un viņam šķita interesanti izmēģināt spēkus šajā nozarē. Pēc Deep Tech Atelier uzņēmums pieteicās Commercialization Reactor akselerācijas programmai. Sākumā uzņēmums saņēma 10 tūkst. eiro finansējumu un, izpildot izvirzītos kritērijus, vēl 40 tūkst. eiro.

Kaut arī aizvadītais gads gan globālajai, gan lokālajai ekonomikai ir bijis izaicinājumiem bagāts, komercdarbības ekosistēmā lielas izmaiņas nav notikušas – dažāda mēroga biznesi turpina veidoties, attīstīties, uzņēmumi tiek pirkti, pārdoti un apvienoti.

Arī 2023. gadā tas nemainīsies, tomēr ir vairāki faktori, kas jāņem vērā mirklī, kad pienācis laiks pārdot uzņēmumu un arī ietekmīgs investors ir atradies.

Zvērinātu advokātu biroja “TGS Baltic” partnere Andra Rubene apkopojusi astoņus būtiskākos aspektus, kam jāpievērš uzmanība, īstenojot ieceri par uzņēmumu iegādi un apvienošanu.

Viedokļu atšķirības šogad varētu pieaugt

Viens no lielākajiem izaicinājumiem uzņēmumu apvienošanas un iegādes jomā kā Latvijā, tā citviet 2023. gadā būs pārvarēt pārdevēja un pircēja viedokļu atšķirības par mērķa sabiedrības vērtību un attiecīgi tās kapitāla daļu (akciju) pirkuma cenu. Pārdevēji vēlēsies noteikt cenu, par kādu tie būtu varējuši pārdot sabiedrību pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā. Savukārt pircēji būs gatavi piedāvāt tādu cenu, kādu uzskatīs par pamatotu šobrīd, ņemot vērā inflāciju, kredītu procentu likmju pieaugumu un citas izmaiņas. Lai darījumi varētu notikt, līdzējiem nāksies pielāgoties apstākļiem vai arī strukturēt darījumus tā, lai pārdevēja iecerēto cenu varētu salikt kopā ar pircēja piedāvāto, piemēram, paredzot atliktos maksājumus un daļu samaksas padarot atkarīgu no noteiktu rezultātu sasniegšanas (earn outs).

Ieviešot Eiropas banku iestādes Pamatnostādnes, Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) apstiprinājusi normatīvos noteikumus apstākļu, kādos iestāde uzskatāma par nonākušu finanšu grūtībās, vai, iespējams, nonāks finanšu grūtībās, konstatēšanas normatīvie noteikumi, informē FKTK.

Normatīvie noteikumi nosaka apstākļus un kārtību, kā kredītiestādes vai ieguldījumu brokeru sabiedrības valdei konstatēt, ka iestāde uzskatāma par nonākušu finanšu grūtībās vai, iespējams, nonāks finanšu grūtībās.

Tāpat noteikumi nosaka ar iestādes finanšu stāvokli tieši un netieši saistītus kritērijus, pēc kuru novērtēšanas konstatēt, ka ir iestājušās finanšu grūtībās. Šie kritēriji attiecas uz šādām jomām - pašu kapitāls, likviditāte, pārvaldība un spēja darboties parastā ikdienas darba režīmā. Vērtējot, vai iestāde nonākusi finanšu grūtībās, papildus ņem vērā arī makroekonomikas attīstību un tirgus rādītājus (piemēram, iestādes iespēju piesaistīt resursus starpbanku tirgū ar citiem tirgus dalībniekiem līdzvērtīgiem nosacījumiem).

Rīgas Fondu biržas (RFB) valde piektdien pieņēma lēmumu izteikt brīdinājumu par vilcināšanos būtiskas informācijas paziņošanā, informē RFB Korporatīvo komunikāciju departamenta vadītāja Krista Grīntāle. Kaijai līdz šā gada 26 februārim biržā bija jāiesniedz pieprasītā informācija, tajā skaitā restrukturizācijas plāns un saistītie dokumenti, informācija par šī brīža finanšu stāvokli, taču uzņēmums peprasītās ziņas nav iesniedzis. RFB vērsusies arī Finanšu kapitāla tirgus komisijā ar lūgumu komisijai izmantot savas pilnvaras pieprasītās informācijas saņemšanai no Kaijas. Kopš 16. februāra Kaijas akcijas ir pārceltas uz Uzraudzības sarakstu, jo tirdzniecība ar emitenta finanšu instrumentiem neatbilstot tirgus drošības un ieguldītāju interešu aizsardzības prasībām. Db jau rakstīja(17.01.), ka Kaija nonākusi finansiālās grūtībās un, lai turpinātu ražošanu, uzņēmums pārdevis savus nekustamos īpašumus nekustamo īpašumu kompānijai IP–Vecmīlgrāvis. Kaijas valdes priekšsēdētājs Imants Kalniņš iepriekš skaidroja, ka īpašumu pārdošana ļaušot samazināt Kaijas kredītsaistības, kuru kopējais apjoms esot sasniedzis ap 3 miljonus Ls. Lai ražotni sakārtotu atbilstoši ES prasībām, Kaija parakstījusi līgumu ar Lauku Atbalsta dienestu par ES pirmsstrukturālā fonda SAPARD projekta realizāciju 2,5 milj. Ls apjomā. Kaijas vadības ziņojums par uzņēmuma attīstības perspektīvām, kā arī nerevidēts pagājušā gada pārskats un citi dokumenti Kaijai līdz 15. martam arī jāiesniedz biržā.

Ar šodienu Rīgas Fondu biržā (RFB) apturēta tirdzniecība ar zivju pārstrādes uzņēmuma a/s Kaija akcijām. Kā informē RFB Korporatīvo komunikāciju departamenta vadītāja Krista Grīntāle, šo lēmumu 16. martā ārkārtas sēdē pieņēmusi biržas valde. Šāds lēmums pieņemts, jo Kaija vairākkārt pārkāpusi informācijas atklāšanas prasības, ko nosaka Finanšu instrumentu kotēšanas noteikumi un Finanšu instrumentu tirgus likums, kā rezultātā tirdzniecība ar emitenta vērtspapīriem neatbilst tirgus drošības un ieguldītāju interešu aizsardzības prasībām. Tāpat Kaija neesot iesniegusi visu pieprasīto informāciju biržas noteiktajos termiņos, kas varot būtiski ietekmēt uzņemuma akciju cenu biržā.

«Relaksācija,» labākais, ko dod īpašums Liepājas Zirgu salā, nosauc liepājnieks Arvīds Kupčs. Zirgu sala ir Liepājas pašvaldības īpašums un sastāv no diviem zemes gabaliem. Puse salas tiek iznomāta laivu novietņu kooperatīvam Kaija ZS, par otra zemes gabala izmantošanu lēmums vēl jāpieņem, vēsta reģionālais portāls Rekurzeme.lv.

«Atbraucu katru dienu. Makšķerēju, kopju dārzu, atpūšos,» to, kā pavada laiku Zirgu salā, uzskaitījis A. Kupčs. Viņa ģimenei atpūtas sezona Zirgu salā sākas 1. maijā. Tad mastā tiek pacelts Latvijas karogs. Ziemas sezona sākas pēc 18. novembra svinībām, kad karogu nolaiž

Laivu novietņu kooperatīva Kaija ZS īpašnieki Zirgu salā uzcēluši vairāk nekā 200 laivu būdu. Ēku iekšpagalmi no garāmgājēju puses nav redzami. Tajos iedzīvotāji ierīkojuši sakņu dārziņus un atpūtas vietas, bet namiņu priekšpusē ir laivu piestātnes.

Pašvaldība kooperatīvam Kaija ZS ir iznomājusi aptuveni 11 hektārus zemes. Otrs zemes gabals ir 10 hektārus liels un par tā izmantošanu vēl jālemj, Rekurzeme.lv norādījis Liepājas Būvvaldes vadītāja vietnieks, galvenais teritorijas plānotājs Arvīds Vitāls.

Parex Asset Management

Aizvadītajā nedēļā akciju apgrozījums Rīgas Fondu biržā pieauga līdz 318 tūkstošiem latu, bet biržas cenu indekss RICI nedēļu noslēdza par 0.82% zemāk - 528.82 punktu līmenī.

Lielākais apgrozījums tika reģistrēts tirdzniecībā ar A/S Latvijas kuģniecība (LASCO) akcijām - 136 tūkstoši latu jeb 43% no kopējā akciju apgrozījuma biržā. Uzņēmuma akciju cena nedēļas laikā novēlās par 4.44% jeb 2 santīmiem, līdz 0.43 latiem.

Salīdzinoši liels apgrozījums - 70 tūkstoši latu - bija vērojams tirdzniecībā ar A/S Rīgas kuģu būvētava akcijām. RKB akciju cena nedēļas laikā pakapās par 3.61%, līdz 0.86 latiem.

A/S Latvijas Gāze 2003. gadu noslēgusi ar 12.5 miljonu latu peļņu, kas ir par 0.3 miljoniem vairāk nekā gadu iepriekš un par 5.1 miljonu vairāk nekā plānotie 7.4 miljoni latu. Jāatgādina, ka šogad uzņēmums paredzējis nopelnīt 10 miljonus latu.

Rīgas apgabaltiesa zivju pārstrādes uzņēmumu a/s Kaija šodien atzina par maksātnespējīgu. Pat maksātnespējīgu kompānija atzīta no 2003. gada 9. jūnija, jo šajā datumā Kaija rakstveidā paziņojusi Norvēģijas uzņēmumam to, ka nespēj veikt savus maksājumus pēc iepriekš noteiktā grafika. Par Kaijas administratoru Rīgas apgabaltiesa apstiprināja Zintu Zālīti–Rukmani. Tiesas spriedums ir galīgs un nav pārsūdzams apelācijas kārtībā. Kaijas maksātnespējas pieteikumu tiesā bija iesniedzis SIA Marint, kā arī pats uzņēmums, savukārt 5. aprīlī pieteikumu iesniedza arī Norvēģijas kompānija Norsk Havfisk, kurai Kaija palikusi parādā ap 101 000 Ls. Ir iespējama uzņēmuma sanācija un jau šobrīd tiekot izstrādāts sanācijas plāns. Tiesa, uzņēmuma administratore apšauba iespējas atjaunot kompānijas maksātspēju. Kopējā prasījumu summa pret Kaiju ir 2 135 189 Ls, tostarp aptuveni 0,5 miljoni Ls ir parāds strādājošajiem par laikus neizmaksātajām darba algām.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padome konstatējusi, ka a/s "Kaija" ir pārkāpusi Finanšu instrumentu tirgus likuma 58. pantu, jo laikā, kamēr tās akcijas bija iekļautas Rīgas Fondu biržas sarakstos, a/s "Kaija" neiesniedza informāciju par būtiskiem notikumiem, kas varēja ietekmēt akciju cenu. Šāds Komisijas lēmums rada tiesisku pamatu, lai a/s "Kaija" akcionāri, kas uzskata, ka tādējādi viņiem ir radīti zaudējumi, varētu prasīt zaudējumu piedziņu no uzņēmuma. Pilns lēmuma teksts ir pieejams komisijas mājas lapā internetā fktk.lv.

PCTVL frakcijas deputātu Jakova Plinera un Valērija Buhvalova veidotā filma Uzvaras diena – mūsu svētki bez skolu direktoru ziņas ir nonākusi 80 skolās, bet Izglītības un zinātnes ministrija tikai iespēju robežās ir apzinājusi un mēģina kontrolēt, lai tā skolās netiktu demonstrēta.

Izglītības un zinātnes ministrijas (IzM) amatpersonas trešdien, 10. setembrī tikās ar TB/LNNK frakcijas pārstāvjiem, lai pārspriestu radušos situāciju, kad skolās tiek izplatīti pretvalstiski materiāli, Db.lv informē Rolands Pētersons, TB/LNNK preses sekretārs.

Filma Uzvaras diena – mūsu svētki iecerēta izplatīšanai Latvijas skolās ar krievu mācībvalodu. Pēc IzM rīcībā esošās informācijas, filma bez skolu direktoru ziņas ir nonākusi 80 skolās, pārsvarā vēstures skolotāju rīcībā. Vienlaikus nav informācijas, ka tā reāli kādā skolā būtu tikusi demonstrēta. Lai turpmāk varētu izvērtēt šādu un līdzīgu mācību palīgmateriālu saturu, ministrija gatavojas izveidot īpašu ekspertu komisiju no dažādu nozaru speciālistiem.

Slimo liellopu gaļa no Polijas nav nonākusi apritē, informē Lido Kvalitātes vadības un produktu attīstības daļas vadītāja Gunita Daine.

«Pēc Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) veiktajām pārbaudēm konstatēts, ka neliels daudzums saņemtās Polijas piegādātāja liellopu gaļas ir jāiznīcina un jānovērš riski tās izplatībai, kopumā tie ir 27 kg liellopu gaļas. Augsta izsekojamības sistēma uzņēmumā ļāva nekavējoties konstatēt, ka 9 kg gaļas atrodas Lido noliktavās un nav sākta šīs izejvielas izmantošana, savukārt 18 kg izmantoti desu produkcijas ražošanā, bet nekas no minētā gaļas apjoma nav nonācis apritē. Minētais gaļas daudzums pašlaik atrodas Lido noliktavās un sadarbībā ar PVD gaļa tiks iznīcināta atbilstoši pārtikas drošuma un higiēnas prasībām, lai novērstu jebkādus riskus par tās tālāko izplatību. Ņemot vērā, ka kvalitāte un drošība ir Lido darbības prioritāte, uzņēmuma iekšējā kvalitātes kontroles sistēma ļāva nekavējoties rīkoties un savlaicīgi novērst jebkādu apdraudējumu sabiedrībai,» skaidro G. Daine.

Par spīti ASV dārgajiem centieniem glābt finanšu sektoru, valsts ekonomika nonākusi recesijā. Tā 15. oktobrī paziņojis bijušais ASV Federālā rezervju sistēmas vadītājs Pols Volkers (Paul Volcker), ziņo aģentūra Reuters.

"Mājokļu cenas ASV joprojām samazinās. Vēl ir gaidāmi papildu zaudējumi. Ekonomika, manuprāt, ir nonākusi recesijā," sacījis P. Volkers.

P. Volkers norāda, ka pašlaik vismazāk ir jāuztraucas par inflāciju, taču tā būs liela problēma tad, kad recesija beigsies.

"Esmu savā mūžā piedzīvojis daudzas krīzes, taču neko līdzīgu tam, kas notiek pašlaik, neesmu redzējis," saka P. Volkers.

P. Volkeram ir bijušas vairākas nozīmīgas lomas ASV ekonomikā. Viņš ir bijis Amerikas centrālās bankas prezidents, Federālās rezervju sistēmas vadītājs, kā arī guvis atzinību par panākumiem inflācijas mazināšanā ASV 1970. gados, kad valsts inflācijas līmenis bija rakstāms ar divciparu skaitli.

Eiropas Komisija (EK) atbilstoši EK līguma valsts atbalsta noteikumiem ir atļāvusi Latvijai īstenot programmu, lai palīdzētu uzņēmumiem pārvarēt šobrīd valdošo ekonomikas krīzi.

Saskaņā ar šo programmu uzņēmumiem, kas pašreizējo kreditēšanas ierobežojumu dēļ saskaras ar finansējuma problēmām, 2009. un 2010. gadā drīkst piešķirt atbalstu līdz 500 tūkstošiem eiro apmērā katram.

Atbalstu piešķirs valsts garantiju veidā. Programma atbilst Komisijas valsts atbalsta pasākumu pagaidu shēmas nosacījumiem; šī shēma sniedz dalībvalstīm papildu iespējas, lai atvieglotu piekļuvi finansējumam pašreizējās finanšu un ekonomikas krīzes apstākļos.

«Šī programma palīdzēs samazināt grūtības, ar kurām saskaras Latvijas uzņēmumi, kurus ietekmē pašreizējā situācija, vienlaikus neradot pārmērīgus konkurences traucējumus,» norāda par konkurenci atbildīgā komisāre Nīlīja Krusa. «Pateicoties teicamajai sadarbībai ar Latvijas iestādēm, Komisija varēja apstiprināt pasākumus ļoti ātri.»

Uzņēmēju attieksmē par valsts ekonomisko stāvokli notikusi būtiska optimisma mazināšanās, turklāt uzņēmēji sagaida, ka valsts tos atbalstīs ekonomiskajās grūtībās, liecina Parex bankas un sabiedrisko pētījumu uzņēmuma SKDS aptaujas Parex index dati par 2008.gada decembri.

Parex index rādītājs decembrī samazinājies par 6.15 punktiem, sasniedzot jaunu rekordu – 35.26 punktus. Parex index izveidots 2004.gadā un šajā laikā tik krasas izmaiņas uzņēmēju noskaņojumā iepriekš nav konstatētas.

"Pētījumu izmantosim, attīstot bankas pakalpojumus saviem klientiem, jo pašreiz gan privātpersonām, gan uzņēmējiem mainījušās prioritātes. Šie fakti būs noderīgi arī Latvijas valdībai, plānojot Eiropas Savienības fondu un Starptautiskā valūtas fonda līdzekļu piešķiršanu tautsaimniecības attīstības stimulēšanai," norāda Parex bankas valdes priekšsēdētājs Nils Melngailis.

2008.gada decembrī Parex index jau gandrīz par piecpadsmit punktiem ir nokrities zem neitrālā vērtējuma sliekšņa, par ko tiek uzskatīta 50 punktu atzīme. Pēdējo astoņu ceturkšņu laikā uzņēmēju vērtējums kopumā ir samazinājies gandrīz par vairāk nekā 25 punktiem, un kopš 2006.gada nogales tā kopējais skaitlis ir uzrādījis tikai kritumu.

Pagājušajā gadā mājsaimniecībām visvieglāk bija piekļūt sabiedriskajam transportam (83,5%) un pārtikas preču veikalam (80,7%), liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veiktā ienākumu un dzīves apstākļu apsekojuma datu analīze.

Saskaņā ar apsekojuma datiem turpat visas mājsaimniecības (99,3%) izmanto pārtikas preču veikala un primārās veselības aprūpes (96,3%) pakalpojumus.

33,2% mājsaimniecību sagādāja grūtības piekļuve primārās veselības aprūpes pakalpojumiem.

Savukārt 2012. gadā mājsaimniecībām laukos vislielākās grūtības bija piekļūt bankas pakalpojumiem un primārajai veselības aprūpei. Kaut arī bankas pakalpojumus izmantoja 75,1% lauku mājsaimniecību, 49,2% no tām bija grūtības piekļūt šim pakalpojumam. Turklāt 45,8% lauku mājsaimniecību bija grūtības piekļūt primārās veselības pakalpojumiem.

Salīdzinot ar citiem Latvijas reģioniem, Vidzemē bija visvairāk mājsaimniecību, kuras izmantotajiem pakalpojumiem piekļuva ar grūtībām – pārtikas preču veikalam (30,7%,), bankai, tai skaitā, internetbankai (36,6%), pastam (37,5%) un sabiedriskajam transportam (28,6%). Vidzemē bija arī vislielākais mājsaimniecību īpatsvars (98%), kuras izmantoja primārās veselības aprūpes pakalpojumus, un 42,5% no tām bija grūtības piekļūt veselības aprūpei.

Rēzeknes pilsētas pašvaldības vadības atlaišana būtu ļoti galējs risinājums, reaģējot uz pilsētas finanšu problēmām, šorīt LTV "Rīta panorāmā" pauda vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks (AS).

Rēzeknes pilsētas pašvaldība ir nonākusi finanšu grūtībās. Sprindžuks jau iepriekš atzina, ka situācija ir tik slikta, ka pašvaldībai var draudēt finanšu stabilizācijas process. Rēzeknē pie varas ir no "Saskaņas" saraksta ievēlētais Aleksandrs Bartaševičs, kurš pēc konflikta ar savu līdzšinējo politisko spēku tagad ir izveidojis jaunu savu partiju.

Taujāts, vai pastāv iespēja, ka finanšu problēmu dēļ tiek atbrīvota pilsētas vadība, Sprindžuks LTV atzina, ka tas būtu ļoti galējs risinājums, ja konstatētu nelikumības vai nespēju pārvaldīt situāciju.

Rēzeknes pašvaldībai var draudēt finanšu stabilizācijas process 

Pašlaik pieejamā informācija par Rēzeknes pašvaldības finanšu grūtībām rada bažas, ka pašvaldībai...

Ministrs šobrīd "neriskētu spekulēt", ko "ieraudzīsim pašvaldības finanšu analīzē". Pašlaik primārais mērķis esot likt pilsētas vadībai pamatot, ka viņi spēj restrukturizēt savas finanses un tikt galā ar saistībām.

Sprindžuks iepriekš atzina, ka pašlaik pieejamā informācija par Rēzeknes pilsētas pašvaldības finanšu grūtībām rada bažas, ka pašvaldībai var draudēt finanšu stabilizācijas process, kuru administrētu Finanšu ministrija (FM).

Lai segtu visus pašvaldības izdevumus, pašvaldībai šim gadam pietrūkstot aptuveni trīs miljonu eiro. Lai ietaupītu līdzekļus, pašvaldība ķērusies arī pie darbinieku skaita samazināšanas.

Kā atzina ministrs, ņemot vērā, ka Rēzeknes pašvaldība saņem finansējumu no Pašvaldību izlīdzināšanas fonda, viņam esot bažas par pašvaldības nesaimniecisku rīcību. Pašvaldības galvenais uzdevums ir nodrošināt Pašvaldību likumā tai deleģētās funkcijas, piemēram, skolu darbību, sociālo palīdzību, sabiedrisko transportu, iedzīvotāju drošību un citas. Ja visas šīs funkcijas tiek nodrošinātas, tad pašvaldībai var ieguldīt līdzekļus arī citos projektos, bet šajā gadījumā ieguldījumi radījuši draudus pamatfunkciju izpildei.

Pēc Sprindžuka rīcībā esošās informācijas, Rēzeknes pašvaldība nonākusi finanšu grūtībās, jo īsteno rekreācijas centra būvniecību pie Kovšu ezera, kura būvniecības izmaksas ir sadārdzinājušās, līdz ar to projektu neizdodas pabeigt, turklāt pašvaldībai līdz šim nav izdevies atrast arī privāto operatoru, kas nodrošinās centra darbību. Ja pašvaldībai neizdosies atrast papildu nepieciešamos 3 miljonus eiro, tai nāksies atdot arī tos 5 miljonus eiro, ko tā jau centra būvniecībā ir ieguldījusi. Ministram esot pamatotas bažas, ka pašvaldība nespēj objektīvi novērtēt savas funkcijas un tām pieejamos finanšu resursus.

Finanšu ministrijā (FM) sacīja, ka FM pienākums ir sekot līdzi pašvaldību finanšu situācijai, pamatojoties uz pašvaldību mēneša pārskatos sniegto informāciju.

Rēzeknes gadījumā ir konstatētas augstas saistības ilgtermiņā un kavēti maksājumi viena miljona eiro apmērā, tādēļ FM vērsās pie pašvaldības, uzsākot komunikāciju un lūdzot papildu informāciju, tostarp FM ir lūgusi domē apstiprinātu rīcības plānu finanšu situācijas uzlabošanai ilgtermiņā, izvērtēt finanšu situāciju un pārskatīt budžeta izdevumus, meklējot iespējas izdevumu optimizācijā, kā arī izvērtēt 2023.gadā un vidējā termiņā uzsāktos investīciju projektus un to finansēšanas avotus, un nepieciešamības gadījumā veikt grozījumus budžetā, detalizēti izvērtējot projektu finansēšanas iespējas no pašvaldības budžeta līdzekļiem.

Tāpat pašlaik no Rēzeknes pašvaldības FM gaida rīcības plānu finanšu situācijas uzlabošanai ilgtermiņā.

Jau ziņots, ka rekreācijas centra būvniecības darbus plānots pabeigt rudenī, un līdz gada beigām ēka tikšot nodota ekspluatācijā. Projekta "Rēzeknes rekreācijas centra izveide tūrisma attīstībai" kopējās izmaksas ir 12 476 073 eiro. Šajā summā ietilpst gan ielas pārbūve, gan apkārtējās teritorijas labiekārtošana, gan SPA ēka, skaidroja pašvaldībā. Darbu gaitā centra būvniecības ir augušas par vairākiem miljoniem eiro.

Šovasar Rēzeknes doma paziņoja, ka cer topošajam rekreācijas centram atrast nomnieku, kas tajā spēs investēt vismaz 5 miljonus eiro.

Pirmās aizdomas par Rēzeknes pašvaldības finanšu grūtībām pašvaldību jautājumu ministram radušās Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) sanāksmē pirms pusgada, kad tika analizēti valstspilsētu finanšu dati.

Ministrs pieļāva, ka arī pašvaldības opozīcijas deputātiem nav objektīvas informācijas par pašvaldības finansēm, kā rezultātā tiek pieņemti nepareizie lēmumi.

Sprindžuks ir sazinājies ar FM kolēģiem, lai kopīgi meklētu labāko risinājumu finanšu situācijas stabilizēšanai Rēzeknē, kā arī veiktu pašvaldībā auditu, lai iegūtu objektīvu priekšstatu par pašvaldības finanšu situāciju. FM līdz 7.augustam gaidīs Rēzeknes pašvaldības informāciju par pašvaldības finanšu situāciju un pēc tam tiks lemts par turpmāko rīcību, zināja teikt Sprindžuks.

Ministrs uzsvēra, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) savukārt vērtēs to, vai Rēzeknes pašvaldības pārvaldība ir saimnieciska, kamēr FM varētu sākt finanšu stabilizācijas procesu, lai pašvaldībai palīdzētu sakārtot budžeta vadības procesus.

Likums "Par pašvaldību finanšu stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību" nosaka, ka pašvaldībām jāveic finanšu stabilizācija, ja parāda saistības, kurām iestājies atmaksāšanas termiņš kārtējā saimnieciskajā gadā kopā ar iepriekšējo gadu parādu saistībām, pārsniedz 20% no pašvaldības budžeta kopapjoma, ja pašvaldība nespēj vai nespēs nokārtot savas parāda saistības, vai ja pašvaldības parādi pārsniedz tās īpašumā esošos aktīvus pēc šo aktīvu tirgus vērtības. Par pašvaldības parāda saistībām atzīstami izdevumi kredītu un kredītu procentu nomaksai un izdevumi saistībā ar pašvaldības sniegtajiem galvojumiem, kā arī nokavētie maksājumi, soda naudas un citi ar šiem maksājumiem saistītie izdevumi.

Ja tiek pieņemts lēmums par pašvaldības finanšu stabilizācijas procesa uzsākšanu, finanšu ministrs ieceļ pašvaldības finanšu stabilizācijas procesa uzraugu. Tas nenozīmē, ka automātiski tiek atcelta pašvaldības vadība, taču uzraugam ir plašas pilnvaras pašvaldības finanšu rīcības kontrolē, piemēram, uzraugs var pieprasīt no pašvaldības vadības visu informāciju par pašvaldības darbību un finansēm, ierosināt pašvaldības revīzijas komisijai un Valsts kontrolei veikt īpašu revīziju attiecībā uz pašvaldības iestāžu un kapitālsabiedrību pārvaldi un finansēm, iesniegt izskatīšanai pašvaldības finanšu komitejai un domei lēmumu projektus, kā arī ierosināt grozījumus iepriekš pieņemtajos lēmumos, ierosināt finanšu ministram apturēt pašvaldības domes lēmumus, kas ir pretrunā ar apstiprinātā stabilizācijas projekta īstenošanu, kontrolēt pašvaldību izdevumus, arī parakstot pašvaldības maksājumu uzdevumus u.tml.

Šobrīd nevienai pašvaldībai Latvijā finanšu stabilizācijas process nav uzsākts.

Kā vēstīja Latvijas Radio, tostarp atlaižot darbiniekus, Rēzeknes dome cer ietaupīt budžetā trūkstošos 3 miljonus eiro. Pašvaldības Komunikācijas un ārējās sadarbības nodaļas vadītāja Nataļja Jupatova atzina, ka pilsētas pašvaldība ir nonākusi smagā finansiālā situācijā. Lai segtu visus pašvaldības izdevumus, pašvaldībai šim gadam pietrūkstot aptuveni 3 miljonu eiro.

Lai ieekonomētu līdzekļus, pašvaldības vadības uzdevumā iestāžu un pārvalžu vadītāji ir sagatavojuši priekšlikumus darbinieku skaita samazināšanai. Domes opozīcija šādu uzdevumu vērtē kritiski, sakot, ka ir citi risinājumi izdevumu samazināšanai.

Pašlaik Rēzeknes pašvaldība gatavo rīcības plānu finansiālās situācijas uzlabošanai ilgtermiņā. No tā būšot atkarīgas arī turpmākas aizdevumu saņemšanas iespējas.

Ņemot vērā naudas trūkumu pašvaldības budžetā, izpilddirektora uzdevumu optimizēt štatu sarakstu jūlija vidū saņēma astoņas Rēzeknes pašvaldības iestādes.

Jupatova, komentējot pašvaldības smago finansiālo situāciju, to izskaidro ar būtisku minimālās algas celšanu valstī, strauju cenu kāpumu siltumenerģijai, elektroenerģijai, kurināmajam, kā arī autoceļu uzturēšanai. Arī iepirkumu cenas pārtikas iegādei ir augušas. Izdevumu pieaugumu noteicis procentu likmju pieaugums visiem projektiem, saistību apjoms ir lielāks šobrīd. Izglītības jomai budžets šogad ir pieaudzis līdz diviem miljoniem eiro bez seguma no valsts puses.

Viņa gan uzsvēra, ka pagaidām domes lēmums par izmaiņām štatu sarakstos nav pieņemts. Tāpat viņai nebija pieejama informācija, cik darbiniekus varētu atbrīvot no darba un cik naudas tas varētu budžetā ietaupīt. Domes sēde, kur šis jautājums tiks skatīs, plānota 10.augustā.