Rīgas Fondu birža atkāroti pieprasa a/s “Kaija” precizētu informāciju par darījumiem ar uzņēmuma nekustamajiem īpašumiem A/s “Rīgas Fondu birža” valde uzskata, ka a/s “Kaija” nav sniegusi konkrētas atbildes uz vairākiem jautājumiem, tāpēc atkārtoti lūdz a/s “Kaija” iesniegt atbildes uz šādiem jautājumiem: 1. Kāda bija atsavināto nekustamo īpašumu bilances vērtība? Par kādu summu SIA “Vindeks” novērtēja a/s “Kaija” nekustamos īpašumus? Kādi apstākļi ietekmēja īpašuma vērtētāja izvēli? Rīgas Fondu birža atkārtoti pieprasa iesniegt šo novērtējumu. 2. Rīgas Fondu birža Lūdz norādīt konkrētu laika periodu, kurā īpašumu ieguvējam jāsamaksā kopējā nekustamā īpašumu pirkuma summa, kā arī, cik lielu summu minēto nekustamo īpašumu pircējs uz doto brīdi nav samaksājis. 3. Vai starp a/s “Kaija” vai tās amatpersonām un nekustamo īpašumu ieguvējiem Raivo Kalliona, Jāni Smagaru un Oskaru Punenovu ir pastāvējušas jebkādas juridiskas attiecības? Ja ir pastāvējušas – tad jānorāda kādas un kad tās ir izbeigušās. 4. Par kādu summu a/s “Kaija” īpašumā esošie nekustamie īpašumi bija ieķīlāti a/s “Latvijas Krājbanka” un kad un par kādu summu plānots atsavināt patreiz a/s “Kaija” īpašumā esošos apķīlātos nekustamos īpašumus? 5. A/s "Kaija" jānorāda konkrēta summa par vienu kvadrātmetru un kopējo nomas maksas summu mēnesī, ko a/s “Kaija” maksā par ražošanai nepieciešamo telpu nomu. Kā arī, kādi ir uz nenoteiktu laiku noslēgtā nomas līguma laušanas noteikumi. 6. Kur a/s “Kaija” plāno iegūt 2 599 872.00 latus, SAPARD projekta realizācijai? Tāpat a/s “Rīgas Fondu birža” atkārtoti pieprasa arī a/s “Kaija” uzņēmuma restrukturizācijas plānu un visu augstāk minēto lēmumu pieņemšanu apliecinošus dokumentus -izrakstus no akcionāru pilnsapulces, valdes un padomes sēžu protokoliem, kuros lemts par minēto restrukturizācijas plānu vai pieņemti jebkādi ar tā realizāciju saistīti lēmumi. Minētie dokumenti jāiesniedz tādā veidā, lai būtu uzskatāmi redzams, kurš ir pieņēmis attiecīgos lēmumus. Visa iepriekš minētā informācija a/s “Kaija” jāiesniedz līdz 2004.gada 15.martam.

2008. gada decembrī noslēgto pirkuma līguma skaits, salīdzinājumā ar novembri, ir palielinājies par 34 %. Savukārt dzīvokļu reģistrācijas skaits decembrī, salīdzinājumā ar novembri, bija palielinājies gandrīz par divām reizēm, — informē Arco Real Estate.

Aktivitātes iemesls – cilvēku vēlme nokārtot nepabeigtos darbus tieši gada beigās un fakts, ka janvārī tiek palielināta vairākas nodokļa likmes, tostarp arī PVN likme pakalpojumu nozarē, — spriež kompānijas speciālisti.

Gada nogalē steidz reģistrēt īpašumusApkopojot šā gada janvāra tirgus datus, Arco Real Estate konstatē, ka 2009. gada janvārī sērijveida dzīvokļu cenu samazinājuma tempi turpināja pieaugt. Salīdzinot ar pagājušā gada decembri, janvārī tās samazinājās par 8.2 % līdz 858 eiro/m².

Šā gada pirmajos 6 mēnešos Attīstības finanšu institūcijas Altum pārvaldītais Zemes fonds iegādājies 68 jaunus īpašumus 1096 hektāru platībā, to iegādē ieguldot aptuveni 3 miljonus eiro. Salīdzinot ar līdzīgu periodu pērn, darījumu skaits ir pieaudzis par 70%, savukārt iegādāto platību apjoms – par 26%, informē Altum.

Zemes fonds strādā kopš 2015. gada 1. jūlija. Fonda īpašumā uz šī gada jūnija beigām ir vairāk nekā 3000 hektāru zemes (179 īpašumi), kas iegādāti ar mērķi tos saglabāt un atgriezt lauksaimnieciskajā ražošanā. Īpašumu iegādē kopš fonda darbības sākuma ieguldīti 7,8 miljoni eiro. Šobrīd fonds mēnesī saņem vidēji 40 jaunus zemes pārdošanas pieteikumus.

«Redzam pozitīvu tendenci, ka samazinās gadījumi, kad Zemes fonds atsaka īpašuma iegādi, jo tas neatbilst zemes iegādes kritērijiem. Ja sākotnēji no desmit piedāvātiem īpašumiem fonds kā lietderīgus varēja nopirkt vidēji divus īpašumus, tad šobrīd jau katrs otrais piedāvātais īpašums ir atbilstošs fonda darbības mērķim, un attiecīgi fondam ir lietderīgi to iegādāties. Darījumu skaita pieaugumu ir ietekmējusi arī 15% kapitāla pieauguma nodokļa atcelšana darījumiem, kuros lauksaimniecības zeme tiek pārdota Zemes fondam,» stāsta Altum valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš.

Rīgas apgabaltiesa apstiprināja izlīgumu un izbeidza tiesvedību strīdā starp MAS Kaija, SIA JS Īpašumi, SIA IP Vecmīlgrāvis, SIA MB Invest un AS Latvijas Krājbanka par 1.78 miljonu latu vērtiem nekustamā īpašuma atsavināšanas darījumiem.

MAS Kaija administrators lūdza atzīt par spēkā neesošiem darījumus, kuros tika atsavināti MAS Kaija piederošie nekustamie īpašumi Rīgā, Atlantijas ielā, un atjaunot uz tiem MAS Kaija īpašuma tiesības. Bez tam, administrators lūdza atzīt par spēkā neesošiem starp MAS Kaija un AS Latvijas Krājbanka noslēgtos hipotēkas līgumus.

Noslēgtais izlīgums paredz, ka SIA MB Invest samaksās MAS Kaija 71 000 latu. Tiesas lēmumu par apstiprināto izlīgumu var pārsūdzēt desmit dienu laikā.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Karavelas līdzīpašnieks un valdes loceklis Andris Bite. Uzņēmums ir lielākais zivju konservu ražotājs Baltijā (pēc saražotās un realizētās produkcijas daudzuma 2014.gadā). Eksportē uz vairāk nekā 30 pasaules valstīm.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Pirmais un galvenais iemesls – no sirds patīk nozare un darbības sfēra, kurā darbojos, tā sagādā pozitīvu «kaifu». Otrais, bet ne mazāk nozīmīgais ir tas, ka nozare ir dinamiska un ļauj nepārtraukti nodarboties ar ko jaunu un izaicinošu. Šāda dinamiska un mainīga vide atbilst manai būtībai.

Augstākās tiesas Civillietu tiesu palāta š.g. 17.decembrī, izskatot lietu apelācijas instancē, apstiprinājusi izlīgumu un izbeigusi tiesvedību strīdā starp maksātnespējīgo AS Kaija, AS Latvijas Krājbanka, SIA Korporatīvie īpašumi un Kristapu Rūmnieku.

MAS Kaija administrators lūdza atzīt par spēkā neesošiem darījumus, kuros tika atsavināti MAS Kaija piederošie nekustamie īpašumi Rīgā, Atlantijas ielā, un atjaunot uz tiem MAS Kaija īpašuma tiesības. Tāpat administrators lūdza atzīt par spēkā neesošiem arī starp MAS Kaija un AS Latvijas Krājbanka noslēgtos hipotēkas līgumus. Ar pirmās instances tiesas spriedumu prasība tika noraidīta pilnā apmērā, MAS Kaija administrators par spriedumu iesniedzis apelācijas sūdzību.

Saskaņā ar noslēgto izlīgumu visi apstrīdētie darījumi ar nekustamo īpašumu Rīgā, Atlantijas ielā paliek spēkā.

Tiesas lēmumu par apstiprināto izlīgumu var pārsūdzēt desmit dienu laikā.

Biznesa portāls Db.lv, aptaujājot nekustamo īpašumu speciālistus, secināja, ka Latvijā šobrīd par labu cenu ir iespējams pārdot ikvienu nekustamo īpašumu, neraugoties uz to, vai šis īpašums atrodas kapu, cūku fermas, šosejas vai citu dzīvošanai un darījumiem ne visai patīkamu vietu tuvumā.

Uz jautājumiem atbild kompāniju Balsts, Arco Real Estate un Colliers International nekustamo īpašumu speciālisti.

- Kuras ir tās vietas, kurās ir praktiski neiespējami pārdot nekustamos īpašumus (novietojuma dēļ)?

Balsts: "Nav tādu īpašumu, kurus būtu neiespējami pārdot. Ir tāds teiciens: "katram podiņam savs vāciņš". Ir tādi objekti, kuriem ir ilgāks pārdošanas termiņš. Visbiežāk šādiem objektiem ir nepareizi noteikta cena, kā arī nav ņemti vērā visi īpašuma vērtību ietekmējošie faktori.

Vietās, kur sarežģītāk pārdot, pārdošanas laiks var būt ilgāks, un vieta var būtiski ietekmēt nekustamā īpašuma cenu:

Stagnācijas dēļ nekustamā īpašuma tirgū izsolēs nepārdotos īpašumus bankas patur sev līdz labākiem laikiem.

Aptaujātās bankas atzīst, ka 2008. gadā pieauga kavēto mājokļu kredītu apjoms, kas ir likumsakarīga parādība ekonomikas lejupslīdes ap­stākļos. Tomēr līdz ar prognozētā bezdarba palielināšanos šādu slikto kredītu apjoms šogad varētu vēl palielināties. Pēdējā laikā pieaudzis arī to kredītņēmēju skaits, ar kuriem neizdodas vienoties par kredīta atmaksu, un īpašumi nonāk līdz izsolei. Tomēr aktivitāte nekustamo īpašumu tirgū ir ļoti zema, tādējādi izsolē šos īpašumus bankām neizdodas pārdot. Tāpēc bankas tos patur sev un apsaimnieko, tostarp izīrē līdz brīdim, kad situācija uzlabosies. Dažas bankas atzina, ka šos īpašumus turēs savās bilancēs, dažas veidos atsevišķus uzņēmumus vai bankas struktūrvienības.

Strīdā par paviljonu Kaija divas uzņēmējas panākušas kompromisu ar a/s Rīgas Centrāltirgus vadību.

SIA Kaija LN īpašniece Nataļja Šatohina DB skaidroja, ka uz diviem gadiem noslēgts līgums ar Rīgas Centrāltirgus (RCT) vadību un tādējādi panākts abu pušu kompromiss. Detalizētāku informāciju par līguma nosacījumiem uzņēmēja gan nevēlējās sniegt.

Jāatgādina, ka strīds starp divām uzņēmējām un RCT vadību izcēlās pērn pēc tam, kad tirgus vadība atteicās iznomāt tirdzniecības paviljonu SIA LTRA, kura saistības pārņēma Kaija LN. RCT pērn jūnijā atslēdza paviljonam elektrību un ūdeni un darbu nācās zaudēt sešpadsmit nomniekiem.

RCT vadība gan iepriekš noraidīja sev veltītos pārmetumus, sakot, ka strīdus objekts - tirdzniecības paviljons - ir īslaicīgas lietošanas būve, ko nevar ekspluatēt ilgāk par 10 gadiem. Turklāt abas puses nevarēja vienoties par abām pusēm pieņemamu risinājumu. Strīdus objekts bija tirdzniecības paviljons līdzās gaļas paviljonam ar kopējo platību 287,8 m2 un tirdzniecības vietas pie paviljona Kaija ar kopējo platību 48,0 m2, kas ieguldīts Kaija LN pamatkapitālā.

Rīgas Fondu birža (RFB) pieprasījusi zivju pārstrādes a/s Kaija sniegt papildu informāciju par darījumu ar kompānijas nekustamo īpašumu. RFB interesē, kam un kad Kaija pārdevusi savus nekustamos īpašumus, vai tie pirms pārdošanas tika novērtēti, kas ir īpašuma ieguvējs, kurš ir investors un citi jautājumi. Kaijai līdz 26 februārim biržā jāiesniedz arī Kaijas restrukturizacijas plāns, kā arī visu lēmumu pieņemšanu apliecinoši dokumenti. Db jau rakstīja(17.01.), ka Kaija nonākusi finansiālās grūtībās un, lai turpinātu ražošanu, uzņēmums pārdevis savus nekustamos īpašumus nekustamo īpašumu kompānijai IP–Vecmīlgrāvis.

Īpašumus Rucavas novada piekrastes zonā joprojām aktīvi iegādājas Lietuvas pilsoņi, savukārt, Nīcas novadā lietuviešu aktivitāte ir mazinājusies un īpašumus vairāk iegādājas Latvijas iedzīvotāji. Kā biznesa portālam db.lv pastāstīja kāds informācijas avots, sev māju tur būvē arī slavenais latviešu basketbolists Kristaps Porziņģis.

Veidojot rakstu par piekrastes īpašumiem, db.lv novēroja, ka K. Porziņģa mājas būvdarbus veic uzņēmums «UPTK». Uzņēmuma pārstāvis atzina, ka pasūtītājs ir persona, kura vēlētos uz kādu laiku palikt anonīma, bet tā ir kāda Latvijas slavenība. Būvniecības darbi uzsākti aptuveni septembra sākumā un tos plānots pabeigt nākamā gada maijā.

«Šeit jau iepriekš bija tāds kā komplekss un viss tika projektēts uz vecajiem pamatiem. Te iepriekš notika pionieru nometnes, bija ēdnīcu telpas un daudzas citas ēkas,» skaidroja «UPTK» pārstāvis. Galvenie norādījumi, kas jāievēro šīs būvniecības laikā - īpašums atrodas starplieguma zonā un būvniecības laikā nedrīkst aizskart kāpas, bet teritorijā var notikt brīva būvniecība. «No būvniecības viedokļa nekas te neatšķiras, grunts ir laba. Vienīgais visu laiku jāuzlabo piebraucamā ceļa kvalitāte,» viņš sacīja.

Latvijas evaņģēliski luteriskā baznīca (LELB) pavasarī nekustamo īpašumu tirgū piedāvās īpašumus 20 milj. Ls vērtībā.

80 % no iegūtajiem līdzekļiem nonāks ASV Misūri Sinodes apsaimniekošanā, bet 20 % - Latvijas finanšu uzņēmumos. Tas tiek darīts, lai izveidotu tā saucamo mācītāju atalgojuma fondu 30 milj. Ls apmērā. LELB Virsvaldes rokās tiks koncentrēti 30 % luterāņu draudžu īpašumu Latvijā. Tādējādi plānots, ka 20 milj. Ls tiks iegūti, īpašumus pakāpeniski pārdodot, bet īpašumi 10 milj. Ls vērtībā tiks apsaimniekoti, tos iznomājot vai izīrējot. Šīs aktivitātes notiek pēc 2007. gada vasarā notikušās LELB Sinodes lēmuma. Latvijas baznīcas ieguldīto naudu apsaimniekos partnerbaznīca ASV - Misūri Sinodes Luterāņu baznīca.

Nesaimnieko efektīvi

Kopumā Latvijas luterāņu draudzēm pieder īpašumi aptuveni 100 milj. Ls vērtībā, bet liela daļa no tiem netiek efektīvi apsaimniekoti, atzīst LELB sabiedrisko attiecību nozares vadītājs Ivars Kupcis. Tajā pašā laikā garīdzniekiem algas tiek maksātas atkarībā no draudžu iespējām, un lielākā daļa mācītāju saņem 100 - 150 Ls mēnesī. Tikai apkalpojot vairākas draudzes un strādājot papildu darbus, mācītāji var nodrošināt savu eksistenci. Ļoti maz studentu ir Lutera akadēmijā, kas gatavo jaunos mācītājus, un viens no iemesliem ir pieticīgais atalgojums. Katra draudze ir juridiska persona, bet tikai dažas nodarbojas ar īpašumu apsaimniekošanu efektīvi. LELB ir arī rīkojusi kursus draudžu pārstāvjiem, bet situācija joprojām ir neapmierinoša. Pērn pieņemtais lēmums paredz, ka katra draudze nodod 30 % savu nekustamo īpašumu kopsummā aptuveni 30 milj. Ls vērtībā LELB Virsvaldes rīcībā. Daļa draudžu labprāt atdotu pat vairāk, lai nebūtu jānodarbojas ar saimniecisko darbību. «Informācija tiek apkopota, un pavasarī baznīca piedāvās tirgū konkrētus nekustamos īpašumus 20 milj. Ls vērtībā. Aptuveni 10 milj. Ls vērtus īpašumus neizpārdos, bet iznomās vai izīrēs. Daļai īpašumu jau šobrīd ir noteikta tirgus vērtība, bet visus īpašumus vērtēs LELB speciālisti. Tiks meklēti investori, bet iespējams, ka daži īpašumi tiks izsolīti,» tā I. Kupcis.

Lai arī pērn zivju pārstrādes uzņēmums Kaija plānoja strādāt ar 7,8 miljonu Ls ieņēmumiem no pamatdarbības, visticamāk, šī iecere nav realizēta. Nozares speciālisti apgalvo, ka savulaik vadošais zivrūpniecības flagmanis jau ilgāku laiku pārdzīvo finansiālu krīzi, no kuras izeju Kaija varētu rast tikai ar investora palīdzību. To, ka Kaiju no finansiālām problēmām varot glābt stratēģiskais investors, Db atzina Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra direktore Ingūna Gulbe, kura vienlaikus norādīja, ka «arī pašreizējais īpašnieks var mainīt savu stratēģiju». Problēmas uzņēmumam radījuši gan iekšēji, gan ārēji apstākļi, skaidroja I. Gulbe, piemēram, – ierobežotie zivju resursi un izejvielu trūkums, to cenu kāpums, kā arī, iespējams, neprasmīga saimniekošana. Uzņēmuma reģistra dati liecina, ka Kaija ieķīlājusi gan savu mantu, gan slēgtās emisijas akcijas un lielākoties tas noticis Jāatzīmē arī uzņēmuma akcionāru maiņa 2002. gada augustā, kad a/s Latvijas Krājbanka pārdeva ieķīlāto Kaijas akciju kontrolpaketi 63,75 % akciju trīs ASV, Lielbritānijā un Lihteinšteinā reģistrētām kompānijām, no kurām I. Kalniņam 2003. gada maijā 49.5 % akciju izdevās atpirkt. Db arī rakstīja (26.01.), ka Privatizācijas aģentūra (PA) apsver iespēju iesniegt tiesā prasības pieteikumu zivju pārstrādes uzņēmuma a/s Kaija maksātnespējas atzīšanai. Kaijai izveidojies 39 482 Ls parāds PA par savulaik no PA iegādātajām 504 377 akcijām, kas izveidojās uzņēmuma parādu kapitalizācijas rezultātā.

"Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" ("Altum") pārvaldītais Latvijas Zemes fonds piecos tā darbības gados gados lauksaimniekiem iznomājis īpašumus par kopējo summu 50,32 miljoni eiro, informēja Zemkopības ministrijā (ZM).

Ministrijā norādīja, ka līdz 2020.gada 30.jūnijam Latvijas Zemes fonds ir izskatījis 2868 pieteikumus un iegādājies 824 nekustamos īpašumus 16 664 hektāru platībā par kopējo summu 50,32 miljoni eiro, ieskaitot reversās nomas darījumos iegūtos īpašumus, kā arī iznomājis 798 īpašumus 16 126 hektāru platībā, bet lauksaimnieciskajā ražošanā atgriezis 470 hektārus.

Latvijas Zemes fonda stratēģijā paredzēts līdz 2021.gada beigām uzkrāt lauksaimniecībā izmantojamās zemes aptuveni 18 000 hektāru apmērā, to iznomājot lauksaimnieciskās darbības veicējiem, tostarp 7000 hektārus ar nomas un atpakaļpirkuma tiesībām īpašumu pārdevējiem.

Vienlaikus ministrijā norādīja, ka, pēc "Altum" aplēsēm, pie pašreizējās darījumu aktivitātes minētais mērķis varētu tikt sasniegts agrāk - līdz 2020.gada beigām.

Attīstības finanšu institūcijas "ALTUM" pārvaldītais Zemes fonds piecu gadu pastāvēšanas laikā lauksaimniecībā izmantojamās zemes saglabāšanā ieguldījis 50 miljonus eiro.

Kopš fonda izveidošanas ir iegādāti 824 īpašumi ar kopējo platību 17 tūkstoši hektāru.

Latvijas zemes fonds iegādājas lauksaimniecības zemi ar mērķi sekmēt lauksaimniecībā izmantojamās zemes saglabāšanu un izmantošanu lauksaimnieciskajā apritē. Īpašumi tiek iegādāti no īpašniekiem, kas nevar vai nevēlas lauksaimniecības zemi apsaimniekot paši.

Piecu gadu darbības laikā nedaudz vairāk nekā 500 zemes īpašumos 10 tūkstošu hektāru platībā Zemes fonds ieguldījis 32 miljonus eiro, bet teju 18 miljoni eiro ieguldīti vairāk nekā 300 reversās nomas darījumos ar kopplatību 6350 hektāru. Reversā noma ir atbalsts lauksaimniekiem, lai iegūtu papildu resursus finanšu plūsmas stabilizēšanai un tālākai attīstībai, vienlaikus paturot garantētas tiesības zemi no fonda pēc laika atpirkt.

Saeima 10.februārī galīgajā lasījumā pieņēma likumu "Par labas gribas atlīdzinājumu Latvijas ebreju kopienai", kas nosaka desmit gadu laikā ebreju kopienai izmaksāt 40 miljonu eiro kompensāciju par holokausta dēļ zaudētajiem īpašumiem.

Atlīdzinājumu ebreju kopienai vēsturiskā netaisnīguma mazināšanai īstenos no 2023.gada līdz 2032.gadam - katru gadu izmaksājot četrus miljonus eiro, secināms no likuma anotācijā norādītā.

Līdzekļus cita starpā varēs izlietot Latvijas ebreju kultūrvēsturiskā mantojuma atjaunošanai un saglabāšanai, kopienas organizāciju atbalstam, īpašumu apsaimniekošanai, ar reliģiju, kultūru, izglītību, zinātni, veselības aprūpi, vēsturi, sportu, labdarību saistītu pasākumu finansēšanai un Latvijas sabiedrības saliedētības, vienotības un pilsoniskās sabiedrības attīstības veicināšanai.

Tāpat līdzekļus varēs izmantot holokausta upuru memoriālu (Biķernieku mežā, Dreiliņu mežā, Rumbulā, Mežaparkā, Šķēdes kāpās, Daugavpilī un citās vietās) uzturēšanai un labiekārtošanai.

Šāds secinājums veidojas apskatot Dienas biznesa un Baltic Screen sadarbībā tapušo ikgadējo Latvijas miljonāru TOPU. Jaunajam Latvijas miljonāru sarakstam šogad pienākuši klāt 200 cilvēki, tādējādi jaunajā Latvijas miljonāru sarakstā jau ir 1 000 vārdu un uzvārdu.

Nekustamo īpašumu tirgotāji, apsaimniekotāji, attīstītāji

Nekustamo īpašumu bums ir beidzies, bet tā atskaņas vēl jūtamas - miljoni ir sapelnīti, bet spekulanti vēl spirinās un nav sākuši masveidā bankrotēt. Rezultāts - šajā saraksta sadaļā gada laikā klāt nākuši 42 vārdi un uzvārdi, kopā šai jomai nodrošinot gandrīz piekto daļu visa Latvijas 1 000 miljonāru saraksta, jeb 195.

Nekustamo īpašumu pārdevēji

Nekustamo īpašumu bums tiešām ir cauri - to apliecina arī fakts, ka 17 cilvēki gada laikā tikuši pie miljonāra statusa, pārdodot mantotos, denacionalizētos vai par sertifikātiem privatizētos īpašumus. Kopā šajā jomā ir 75 miljonāri.

Ja ir interese par īpašumu reģionos, tad ir pēdējais laiks rīkoties, jo kāpj cenas un samazinās piedāvājums. Par kvalitatīvu īpašumu gan Rīgā, gan reģionos pircēji šobrīd ir gatavi arī pārmaksāt, secina nekustamo īpašumu eksperti.

Nekustamo īpašumu tirgus mājokļu segmentā bija apstājies vien dažus mēnešus - sākoties pandēmijai. 2020. gada decembrī bija rekordliels darījumu skaits. Savukārt 2021. gadā viss ir ritējis savu gaitu - gada pirmie mēneši bija klusāki, pēc tam tirgus atkal atdzīvojās, liecina nekustamo īpašumu kompānijas Latio veiktais 2021.gada 1.pusgada pārskats.

“Mūsu novērojumi liecina, ka daļai iedzīvotāju ir gana lieli uzkrājumi, kurus viņi ir gatavi tērēt, iegādājoties nekustamo īpašumu. Vēl pirms kāda laika iedzīvotāji uzkrājumus tērēja nelabprāt. Tagad daļa iekrājumu turētāju acīmredzot ir sapratuši, ka ir pēdējais brīdis pirkt, un to arī dara. Ja salīdzina šo gadu ar gadu pirms pandēmijas jeb 2019. gada pirmo pusgadu, tad tie abi darījumu skaita ziņā ir līdzvērtīgi,” saka Latio Mājokļu tirdzniecības nodaļas vadītāja Evija Dzenīte.

Vācijas kompānija Lidl turpina atkāpšanos no Baltijas reģiona, raksta Lietuvas laikraksts Verslo Zinios, informējot, ka kompānija jau pārdevusi trīs no tai šajā valstī piederošajiem 28 nekustamajiem īpašumiem, bet kopējie pārdošanai plānoto īpašumu apjomi esot iespaidīgi.

Lidl mājaslapā ievietotā informācija liecina, ka trīs Lietuvā esošos nekustamos īpašumus kompānija jau ir pārdevusi, bet vairākus tā vēl gatavojas pārdot. Medijos ievietotie sludinājumi liecina, ka pārdodamo nekustamo īpašumu platība ir 300,000 kvadrātmetri.

Salīdzinājumam, 2004.gadā Lietuvas tirdzniecības centru kopējā platība bija 244,000 kvadrātmetri. Tirdzniecības centra Akropolis, kas atrodas Viļņā, pašreizējā komerciālā platība ir 100,000 kvadrātmetri, kas ir trīs reizes mazāk nekā Lidl pārdošanai piedāvātā platība.

Lidl pārdod četrus īpašumus Kauņā, trīs - Paņevežā un divus - Viļņā, no kuriem divi pēdējie ir visvērtīgākie. Lidl pārdod īpašumus arī pilsētās: Alytus, Elektrenai, Jonava, Kedainiai, Klaipēda, Mazeiķi, Palanga, Plunge, Radviliskis, Siauliai, Silute, Taurage un Utena.

«Relaksācija,» labākais, ko dod īpašums Liepājas Zirgu salā, nosauc liepājnieks Arvīds Kupčs. Zirgu sala ir Liepājas pašvaldības īpašums un sastāv no diviem zemes gabaliem. Puse salas tiek iznomāta laivu novietņu kooperatīvam Kaija ZS, par otra zemes gabala izmantošanu lēmums vēl jāpieņem, vēsta reģionālais portāls Rekurzeme.lv.

«Atbraucu katru dienu. Makšķerēju, kopju dārzu, atpūšos,» to, kā pavada laiku Zirgu salā, uzskaitījis A. Kupčs. Viņa ģimenei atpūtas sezona Zirgu salā sākas 1. maijā. Tad mastā tiek pacelts Latvijas karogs. Ziemas sezona sākas pēc 18. novembra svinībām, kad karogu nolaiž

Laivu novietņu kooperatīva Kaija ZS īpašnieki Zirgu salā uzcēluši vairāk nekā 200 laivu būdu. Ēku iekšpagalmi no garāmgājēju puses nav redzami. Tajos iedzīvotāji ierīkojuši sakņu dārziņus un atpūtas vietas, bet namiņu priekšpusē ir laivu piestātnes.

Pašvaldība kooperatīvam Kaija ZS ir iznomājusi aptuveni 11 hektārus zemes. Otrs zemes gabals ir 10 hektārus liels un par tā izmantošanu vēl jālemj, Rekurzeme.lv norādījis Liepājas Būvvaldes vadītāja vietnieks, galvenais teritorijas plānotājs Arvīds Vitāls.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padome konstatējusi, ka a/s "Kaija" ir pārkāpusi Finanšu instrumentu tirgus likuma 58. pantu, jo laikā, kamēr tās akcijas bija iekļautas Rīgas Fondu biržas sarakstos, a/s "Kaija" neiesniedza informāciju par būtiskiem notikumiem, kas varēja ietekmēt akciju cenu. Šāds Komisijas lēmums rada tiesisku pamatu, lai a/s "Kaija" akcionāri, kas uzskata, ka tādējādi viņiem ir radīti zaudējumi, varētu prasīt zaudējumu piedziņu no uzņēmuma. Pilns lēmuma teksts ir pieejams komisijas mājas lapā internetā fktk.lv.

Parex Asset Management

Aizvadītajā nedēļā akciju apgrozījums Rīgas Fondu biržā pieauga līdz 318 tūkstošiem latu, bet biržas cenu indekss RICI nedēļu noslēdza par 0.82% zemāk - 528.82 punktu līmenī.

Lielākais apgrozījums tika reģistrēts tirdzniecībā ar A/S Latvijas kuģniecība (LASCO) akcijām - 136 tūkstoši latu jeb 43% no kopējā akciju apgrozījuma biržā. Uzņēmuma akciju cena nedēļas laikā novēlās par 4.44% jeb 2 santīmiem, līdz 0.43 latiem.

Salīdzinoši liels apgrozījums - 70 tūkstoši latu - bija vērojams tirdzniecībā ar A/S Rīgas kuģu būvētava akcijām. RKB akciju cena nedēļas laikā pakapās par 3.61%, līdz 0.86 latiem.

A/S Latvijas Gāze 2003. gadu noslēgusi ar 12.5 miljonu latu peļņu, kas ir par 0.3 miljoniem vairāk nekā gadu iepriekš un par 5.1 miljonu vairāk nekā plānotie 7.4 miljoni latu. Jāatgādina, ka šogad uzņēmums paredzējis nopelnīt 10 miljonus latu.

Valsts aģentūras Maksātnespējas administrācija direktors Aldis Gobzems lūdzis zivju pārstrādes kompānijas a/s Kaija administratorei īpaši rūpīgi izvertēt situāciju uzņēmumā. Pēc pagājušajā nedēļā notikušās tikšanās ar maksātnespējīgās Kaija darbiniekiem A. Gobzems lūdzis uzņēmuma administratorei Zintai Zālītei – Rukmanei rūpīgi noskaidrot, kā kompānija nonākusi līdz maksātnespējai un kāpēc izveidojušies tik lieli algu parādi kompānijas darbiniekiem. «Pēc tikšanās rodas vairāk jautājumu nekā atbilžu. Uzskatu, ka rūpīgi ir jāizvērtē, vai nevarēja būt pamats Kaijas maksātnespējas pieteikšanai jau agrāk, nevis tad, kad uzņēmumam vairs nav aktīvu un visa manta jau ir atsavināta,» atzina A. Gobzems. Viņaprāt, neesot arī normāla situācija, ka vēl joprojām maksātnespējīgajā uzņēmumā darba tiesiskajās attiecībās esot vairāki simti darbinieku. A. Gobzems pauž bažas, ka, iespējams, uzņēmuma novešanā līdz maksātnespējai saskatāmas ļaunprātības pazīmes, tāpēc situācija tikšot rūpīgi analizēta. Maksātnespējas administrācijas direktors arī uzskata, ka šajā gadījumā varētu būt pietiekams pamats to izvērtēt tiesībsargājošajās institūcijās. Jau vairākkārt ziņots, ka neizmaksāto algu parāds Kaijas darbiniekiem ir ap pusmiljons Ls. Jautāts par to, kādas ir darbinieku iespējas atgūt parādu, A. Gobzems atzina, ka patlaban to esot grūti prognozēt. Viņš pieļāva, ka aptuveni pusi parāda summu Kaijā strādājošie varētu arī nesaņemt.

Biotehnoloģiju jaunuzņēmums VeritaCell izstrādājis metodi, kā izolēt cilvēka ādas šūnas, lai pēc tam tās izmantotu ārstēšanā tam pašam cilvēkam

«Ambīcijas ir kļūt par lielāko uzņēmumu savā jomā globāli un tas, ka vairs nevajadzēs izmantot ādas pārstādīšanu,» saka Evija Vaščenko, SIA VeritaCell līdzīpašniece. Uzņēmuma līdzdibinātāja Kaija Kurme-Jansone cer, ka šī tehnoloģija ar laiku būs jebkurā slimnīcā, tā būs finansiāli pieejama un viegli lietojama, – lai nebūtu tā, ka metode nav pieejama, jo ir pārāk dārga vai sarežģīta. Uzņēmuma pirmsākums meklējams LIAA un Komercializācijas reaktora organizētajā pasākumā Deep Tech Atelier, kur tolaik savstarpēji nepazīstamajiem Aigaram Vītoliņam, Arsenijam Sergejevam, Kaijai un Evijai iepatikās viena un tā pati ideja – Lielbritānijas zinātnieku prezentētā inovācija ādas ārstēšanā. «Nāku no korporatīvās vides, esmu bijusi saistīta ar pārdošanu, mārketingu un e-komerciju. Biomedicīna man bija pilnīgi jauns lauciņš, kas šķita ļoti interesants izaicinājums. Tā kā man tuvs cilvēks bija cīnījies ar lielu brūci, spēju novērtēt šo inovāciju,» stāsta Kaija. Savukārt Evijai gribējās mesties kādā jaunā un ambiciozā projektā. «Esmu Rīgas Biznesa skolas (RBS) absolventu asociācijas prezidente, un man uzrakstīja Mārtiņš Ražuks-Ebels no Komercializācijas reaktora, ierosinot RBS sarīkot Deep Tech Atelier Ignition Event informācijas dienu. Dzirdot prezentāciju par izgudrojumu, uzreiz sapratu, ka vēlos piedalīties,» viņa saka. Aigars strādā finanšu analītikas jomā, un viņam šķita interesanti izmēģināt spēkus šajā nozarē. Pēc Deep Tech Atelier uzņēmums pieteicās Commercialization Reactor akselerācijas programmai. Sākumā uzņēmums saņēma 10 tūkst. eiro finansējumu un, izpildot izvirzītos kritērijus, vēl 40 tūkst. eiro.

Rīgas apgabaltiesa zivju pārstrādes uzņēmumu a/s Kaija šodien atzina par maksātnespējīgu. Pat maksātnespējīgu kompānija atzīta no 2003. gada 9. jūnija, jo šajā datumā Kaija rakstveidā paziņojusi Norvēģijas uzņēmumam to, ka nespēj veikt savus maksājumus pēc iepriekš noteiktā grafika. Par Kaijas administratoru Rīgas apgabaltiesa apstiprināja Zintu Zālīti–Rukmani. Tiesas spriedums ir galīgs un nav pārsūdzams apelācijas kārtībā. Kaijas maksātnespējas pieteikumu tiesā bija iesniedzis SIA Marint, kā arī pats uzņēmums, savukārt 5. aprīlī pieteikumu iesniedza arī Norvēģijas kompānija Norsk Havfisk, kurai Kaija palikusi parādā ap 101 000 Ls. Ir iespējama uzņēmuma sanācija un jau šobrīd tiekot izstrādāts sanācijas plāns. Tiesa, uzņēmuma administratore apšauba iespējas atjaunot kompānijas maksātspēju. Kopējā prasījumu summa pret Kaiju ir 2 135 189 Ls, tostarp aptuveni 0,5 miljoni Ls ir parāds strādājošajiem par laikus neizmaksātajām darba algām.