Šodien, 20. septembrī, Alta Capital Partners noslēdzis darījumu par Igaunijas piena pārstrādes un saldumu ražotāja Rubla un konfekšu un saldumu ražotāja Kalev akciju iegādi. Alta Capital Partners šo uzņēmumu akcijas iegādājās no to lielākajiem akcionāriem Olivera Krūdas (Oliver Kruuda), Heino Prīmāgi (Heino Priimägi) un Āre Annusa (Aare Annus).

Alta Capital Partners iegādājās šādus Kalev struktūrā esošos uzņēmumus - Kalev Paide Tootmine (piena produktu ražotājs), Kalev Jõhvi Tootmine (cepumu ražotājs), Kalev Chocolate Factory (vadošais šokolādes un konfekšu ražotājs), Vilma (cepumu ražotājs), Maiasmokk (sabiedriskās ēdināšanas uzņēmums), kā arī uzņēmumus Tere (piena produktu un siera produktu ražotājs) un Meieri Transport (piena savākšanas un piegādes uzņēmums), kuras kontrolē uzņēmums Rubla.Tere produktu klāstā ietilpst vairāk nekā 200 produktu. Kalev nekustamo īpašumu un mediju struktūrvienības saglabāsies to līdzšinējo uzņēmumu īpašumā.

Igaunijas Kalev un Tere Food Groups iegāde Alta Capital Partners meitas uzņēmumam a/s Rīgas Piensaimnieks pavers lielākas eksporta iespējas.

Ekskluzīvā intervijā Db a/s Rīgas Piensaimnieks (RPS) valdes priekšsēdētājs Edgars Štelmahers uzsver, ka notikušais darījums ir apliecinājums tam, ka turpināsies piena pārstrādes nozares konsolidācija Baltijas mērogā, kurā aktīvu dalību ņem viņa vadītā kompānija un tās akcionāri.

Alta Capital Partners iegādājies 100% piena produktu ražotāju Kalev Paide Tootmine, 100% vadošo šokolādes un konfekšu ražotāja Kalev Chocolate Factory, 99,1% cepumu ražotāja Kalev Jõhvi Tootmine, 100% cepumu ražotāja Vilma, 81,26% sabiedriskās ēdināšanas kompānijas Maias­mokk daļas, kā arī piena un siera produktu ražotāju Tere un piena savākšanas un piegādes uzņēmumu Meieri Transport, kurus kontrolē uzņēmums Rubla. Kalev Paide Tootmine kontrolē 65,6% Valmetek Invest, kas nodarbojas ar siera produktu ražošanu un izplatīšanu, daļas. Šī darījuma summa ir vairāk nekā 56 miljoni eiro (39,4 milj. Ls), savukārt Tere un Meieri pārdošanas cenu darījuma puses ir vienojušās neizpaust. Darījums tiks pilnībā noslēgts, saņemot Igaunijas Konkurences Padomes lēmumu. Alta Capital Partners šo uzņēmumu akcijas iegādājās no to lielākajiem akcionāriem Olivera Krūdas (Oliver Kruuda), Heino Prīmāgi (Heino Priimägi) un Āre Annusa (Aare Annus). Kalev nekustamo īpašumu un mediju struktūrvienības saglabāsies to līdzšinējo uzņēmumu īpašumā.

Ziemassvētku laikā saldumu ražotājs Kalev plāno pārdot vairāk nekā 700 tonnas našķu; lielāko daļu apēdīs Igaunijā, bet daļa nonāks arī pie citu valstu kārumniekiem

Uzķert ilgtermiņa tendenci ir daudz sarežģītāk, nekā saražot šokolādi, kas būs populāra dažas sezonas, saka AS Kalev pārdošanas direktors un valdes loceklis Janeks Kalbins (Janek Kalbin).

Pašlaik Kalev ietilpst Orkla uzņēmumu grupā, kurā ir vairāki virzieni, tostarp pārtika (Orkla Foods), saldumi un uzkodas (Orkla Confectionery & Snacks). Lielāku valstu tirgū katrs virziens tiek vadīts atsevišķi. Piemēram, tā ir Latvijā, savukārt Igaunijā abiem virzieniem ir kopīga vadība, kas atbild par visu produktu ražošanu un zīmolu virzīšanu tirgū. Uzņēmums pārstāv šādus zīmolus – Kalev, Laima, Selga, Staburadze, Ādažu Čipsi, Taffel, Felix, Gutta, Spilva, kā arī pārtikas piedevas Möller’s, Livol, Gerimax u.c. «Mūsu pārvaldes modelis ir diezgan unikāls un interesants. Izaicinājums ir tas, ka produktu portfelis ir tiešām liels un dažāds un ir jautājums, kā to vadīt,» saka J. Kalbins. Pašlaik Kalev ir viena no lielākajām pārtikas ražotnēm Igaunijā, kas uzbūvēta pēc neatkarības atgūšanas. Tā aizņem vairāk nekā 2,5 ha. Tajā ražo aptuveni astoņus tūkstošus tonnas saldumu gadā. Apjomus ir iespējams dubultot, efektīvi vadot ražošanu; ir iespējas augt gan Igaunijā, gan eksportā.

Norvēģu kompānija Orkla Foods kļuvusi par vienīgo igauņu šokolādes fabrikas Kalev akciju paketes īpašnieci, ziņo Igaunijas portāls ERR novosti.

4. maijā Orkla noslēgusi līgumu ar igauņu uzņēmējam Oliveram Krūdam piederošo Kalev Chocolate Factory. Saskaņā ar pirkšanas-pārdošanas līgumu, norvēģiem piederēs 100% Kalev akciju, ieskaitot rūpnīcu.

Kalev Chocolate Factory gada apgrozījums sasniedz 28 miljonus eiro, uzņēmumā strādā aptuveni 400 cilvēku.

Orkla Foods Fenno-Baltic izpilddirektors Klāss Jērans Hagstroms uzskata, ka pēc šī darījuma uzņēmums spēs paplašināt savu konditorijas izstrādājumu ražošanu Somijā un Baltijas valstīs.

Orkla jau kontrolē daļu Krievijas saldumu tirgus, kur tai pieder kompānija СладКо ar fabrikām Jekaterinburgā un Uļjanovskā. 2006. gadā Orkla iegādājās vairāk nekā 75% akciju lielā konditorejas fabrikā Pēterburgā.

21. novembrī, apmierinot Alta Capital Partners filiāles Alta Food prasību, Harju apgabala tiesa uzlikusi arestu saldumu ražotāja AS Kalev aktīviem. Prasība tiesā iesniegta saistībā ar akciju pārdošanas darījumu, kas parakstīts 2007. gadā, ziņo BBN.

Parakstītais darījums ļauj Alta Foods vienpusīgi atteikties no AS Kalev akciju pirkšanas saistībā ar strauji pasliktinošos situāciju finanšu tirgos. Šādā gadījumā Alta Foods nav jāmaksā nekādas soda naudas, jo iemesls ir objektīvs, ņemot vērā globālā tirgus attīstību.

AS Kalev biržā norāda, ka par aktīvu arestu esot uzzināts tikai caur presi, un nekādi dokumenti no tiesas pagaidām neesot saņemti. Līdz ar to AS Kalev šo jautājumu varēs izskatīt un savu viedokli paust tikai pēc iepazīšanās ar pilnu tiesas lēmumu.

Ir dažādi uzkrāšanas veidi. Viens no tādiem ir ieguldīt līdzekļus uzņēmumu akcijās. Izplatītākais ieguldījuma veids uzņēmumu akcijās ir, pērkot un pārdodot publiski kotētu uzņēmumu akcijas biržā. Latvijā šo ieguldījuma veidu piedāvā Nasdaq Riga.

Šis apskats ir veidots, lai aplūkotu Nasdaq Riga (turpmāk tekstā Rīgas birža) piedāvāto Latvijas publiski kotēto uzņēmumu akciju cenu izmaiņas un veiktu analīzi par cenu svārstībām un iespējamām izmaiņām nākotnē.

Rīgas birža nav atrauta no kopējās pasaules ekonomikas, tādēļ pievienoju S&P 500 indeksu. S&P 500 indekss ietver kompānijas ar lielāko kapacitāti, ko tirgo Amerikas vērtspapīru tirgū. Atļaušos turpmāk tekstā šo indeksu asociēt ar pasaules kopējo akciju cenu indeksu par 2018. gadu un pēdējiem 11 gadiem.

(Avots: tradingview.com)

Ja aplūkojam indeksus 11 gadu garumā, tie ir iepriecinoši. Rīgas biržas izaugsme ir 56%, S&P 500 izaugsme - 76%. Pa vidu šim periodam, ar zemāko punktu 2009. gada martā, bija 2008.-2009. gada pasaules ekonomiskā krīze. Kopš 2009. gada marta zemākā punkta, kopējais indekss pasaulē līdz šā gada vidum, kad tika sasniegts maksimums, izauga par 437%, Latvijā 443%. Izaugsme iespaidīga.

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

Pārtikas ražotājs SIA Spilva ar nākamo mēnesi pārņem Igaunijas saldumu ražotāja Kalev Chocolate Factory tirdzniecības un mārketinga organizēšanu un pārraudzību Latvijā.

No 1. novembra Spilva nodrošinās Kalev produkcijas tirdzniecību visiem mazumtigotājiem Latvijā, izņemot Rimi, Maxima un Baltstor mazumtirdzniecības tīklus, kuri saņems Kalev produkciju atbilstoši iepriekš slēgtiem līgumiem ar Kalev Igaunijā, informē kompānija. Taču plānots, ka 2011. gadā Kalev produkcijas pārdošanu arī šiem mazumtirdzniecības tīkliem Latvijā pārņems Spilva.

«Līdz šim Latvijā ir pārstāvēts tikai neliels klāsts Kalev produkcijas. Ar laiku plānojam Latvijā piedāvāt plašāku Kalev produkcijas sortimentu, kā arī pilnīgi jaunus produktus,» skaidro Spilvas tirdzniecības un mārketinga direktore Dana Erciņa.

Investori, kuru portfeļos ir ieguldījumi akciju tirgos, šogad var justies ļoti apmierināti. Attīstīto valstu akciju tirgi ir snieguši īpaši labu peļņu.

Piemēram, ASV akciju tirgus S&P 500 indeksa vērtība ir pakāpusies šogad par vairāk kā 25%, bet Eiropas uzņēmumu akciju tirgus indeksa STOXX 600 cenas kāpums ir pārsniedzis 15% (pēc Thomson Reuters Datastream informācijas uz 2013.gada 20.novembrī, vērtības ir noapaļotas). Turklāt, S&P 500 indeksa vērtība atrodas vēsturiski augstākajā punktā, pārsniedzot iepriekšējo rekordu, kurš tika sasniegts 2007.gada rudenī. Šī augšupeja bez lielām svārstībām akciju tirgos īstenībā ilgts kopš pagājušā gada vasaras. Kopš 2012.gada jūlija, akciju tirgus cenas gan ASV, gan Eiropā ir pieaugušas par aptuveni 30%.

Ja šodien esmu pieņēmis stratēģisku lēmumu veikt ilgtermiņa ieguldījumus akciju tirgū, investējot daļu sava portfeļa, piemērām, augsti diversificētā akciju ieguldījumu fondā, kāds būtu vidējais sagaidāmais ienesīgums gadā, ar kuru varu saprātīgi rēķināties nākamo 10 gadu laikā? Šis nav triviāls jautājums, jo atšķirības pāris procentu punktu apmērā atstātu nozīmīgu ietekmi uz portfeļa gala vērtību termiņa beigās. Piemēram, izvēles cena starp sagaidāmo gada ienesīgumu 8% vai 10% ir papildus 43.5 eiro pēc desmit gadiem uz katriem sākotnēji ieguldītiem 100 eiro.

Lai iegūtu sākotnējo atskaites punktu ilgtermiņa sagaidāmā ienesīguma līmenim, varētu izmantot akciju tirgus vēsturiski sasniegtos ienesīguma rādītājus. Piemēram, ASV lielāko publisko uzņēmumu akciju tirgus indekss S&P 500 kopējais gada ienesīgums iepriekšējo 5 gadu laikā ir sasniedzis 18.4%, iepriekšējo 10 gadu laikā 7.8%, bet 25 gadu laikā 9.8% (skatīt 1. attēlu). Jāatzīst gan, ka šāda vienkārša vēsturisko datu analīze daudz nepalīdz, jo atšķirības dažādu laika periodu ienesīgumos ir ievērojamas.

1. attēls. ASV akciju tirgus indeksa S&P 500 vēsturiskie iepriekšējo periodu ienesīguma un riska rādītāji uz 31/05/2014

Igauņu saldumu ražotājs Kalev arī šā gada augustā un septembrī bijis Baltijas šokolādes un cukura konditorejas izstrādājumu tirgus līderis, ziņo bbn.

Saskaņā ar tirgus izpētes kompānijas Nielsen datiem Kalev tirgus daļa apjoma ziņā palielinājusies par 0.6 un apgrozījuma ziņā par 0.8 procentu punktiem līdz attiecīgi līdz 15.5% un 13.9%.

Kalev mārketinga un pārdošanas vadītāja Monika Heinrāde (Monika Heinrand) sacījusi, ka Kalev tirgus daļa palielinājusies, pateicoties apjoma un apgrozījuma pieaugumam Latvijā.

Kalev galvenokārt eksportē produktus uz Latviju, Lietuvu, Skandināvijas valstīm un Krieviju.

No šī gada 11. jūnija Kalev Chocolate Factory izpilddirektors Maits Nilsons pametīs savu amatu, tāpēc kompānija uzsākusi jauna vadītāja meklējumus, ziņo BBN.

Līdz jaunais izpilddirektors tiks atrasts Kalev vadītāja krēslā sēdīsies pašreizējais kompānijas valdes loceklis Marko Kaha.

M. Nilsons Kalev sāka strādāt 2005. gadā kā ražošanas vadītājs. Pēc kompānijas restrukturizācijas viņš kļuva par Kalev valdes locekli.

Kalev Chocolate Factory ir lielākais saldumu ražotājs Igaunijā. Kompānija nodarbina aptuveni 400 darbiniekus un gadā apgroza aptuveni 28 miljonus eiro.

Šā gada maijā Kalev nonāca starptautiskās kompānijas Orkla īpašumā un kļuva par vienu nu Orkla Foods Nordic uzņēmumiem.

Pasaules akciju tirgus flagmanis šonedēļ atgriezies uz jaunu rekordu sasniegšanas lielceļa.

ASV akciju tirgus dinamiku raksturojošā "Standard & Poor's 500" indeksa (tas apkopo 500 publiski kotēto ASV korporatīvo līderu akciju izmaiņas) vērtība kopš saviem marta zemākajiem punktiem ir palielinājusies jau vairāk nekā par 50%. Tas ir arī bijis pietiekami, lai šonedēļ šis indekss pirmo reizi kopš februāra aizsniegtos līdz jaunam vēsturiskajam maksimumam. Kopš šā gada sākuma ASV "S&P 500" indeksa vērtība nu ir palielinājusies par 4,8%, ko, ņemot vērā bezprecedenta pasaules nozīmīgāko ekonomiku kritumu, var uzskatīt pat par visai unikālu sniegumu. Gandrīz pat varētu teikt tā – cik ātri akciju cenas saruka, tik ātri tās arī pieauga. Iepriekšējais ASV akciju rekords tika fiksēts 2. februārī. Tādējādi, lai atgrieztos pie jauniem vēsturiskiem maksimumiem, ASV akcijām bija nepieciešamas vien 122 tirdzniecības dienas. Tas pēc lāču tirgus (akciju cenu krituma vismaz par 20%) ir visīsākais šāds periods vēsturē.

Pa īsteniem amerikāņu kalniņiem šogad līdz šim braukājusi ASV elektroauto ražotāja "Tesla" vērtība.

Straujš minētā uzņēmuma akcijas cenas kāpums ASV biržā aizsākās pagājušā gada oktobrī. Kopš tā brīža līdz šā gada februāra otrajai pusei "Tesla" akcijas cena bija palielinājusies gandrīz par 300%. Tiesa gan, tad atnāca globālās pandēmijas bažas, kas "Tesla" akcijai no saviem rekordiem līdz 19. martam lika sarukt par 60%.

Kopš tā brīža gan uzņēmuma akcijas cena atkal strauji aug, un tie investori, kas "Tesla" akcijas būtu iegādājušies šā gada sākuma, šobrīd tās varētu nopārdot ar 80% lielu peļņu. Jācer, ka šāds akciju sniegums priekšzīmi sniegs arī kopējam ASV akciju tirgum ilgtermiņā. Katrā ziņā pēdējās nedēļās lielākie pasaules fondu tirgi jau ir bijuši visai optimistiski. Galu galā viens no pamata pieņēmumiem, kādēļ nauda tiek plūdināta akciju virzienā, ir tas, ka šie tirgi ilgākā termiņā, neskatoties uz dažkārt asām īstermiņa vēdergraizēm, ir tendēti uz pieaugumu.

Kopbudžeta nodokļu ieņēmumiem astoņos mēnešos straujāks kāpums nekā kopbudžeta izdevumiem, informē Finanšu ministrijas (FM) Komunikāciju departamentā.

Konsolidētajā kopbudžetā šā gada astoņos mēnešos bijis 367,8 milj. eiro pārpalikums, augusta mēnesī vien, līdz ar straujāku ieņēmumu palielinājumu, palielinoties par 74,2 milj. eiro. Janvārī-augustā konsolidētajā kopbudžetā vērojams nozīmīgs nodokļu ieņēmumu kāpums. Kopbudžetā nodokļi šogad līdz augusta beigām iekasēti 5 235,1 milj. eiro apmērā. Salīdzinot ar 2016.gada astoņu mēnešu periodu, kopbudžetā nodokļu ieņēmumi palielinājušies par 364,8 milj. eiro jeb 7,5%.

«Ņemot vērā darba samaksas līmeņa pieaugumu, kas nodrošināja labākus darba spēka nodokļu ieņēmumus, nodokļu ieņēmumu plāns izpildīts 101,2% apmērā, tādējādi nodokļu ieņēmumi bija 63,4 milj. eiro virs plānotā. Pārējās ieņēmumu pozīcijas kopbudžetā astoņos mēnešos kopumā veidoja ieņēmumu palielinājumu vien par 27,3 milj. eiro jeb 2,3%,» norāda FM.

"Repharm" grupas mātesuzņēmums AS "AB City" uz tiešas un netiešas līdzdalības pamata ieguvusi no 7 174 218 "Olainfarm" akcijām izrietošās balsstiesības, kas veido 50,93% no "Olainfarm" balsstiesīgo akciju skaita, teikts "Olainfarm" paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Kopumā "Olainfarm" balsstiesīgo akciju skaits ir 14 085 078.

Paziņojumā biržai teikts, ka "AB Citu" tiešā veidā kontrolē 2 829 349 akcijas jeb 20,09%, bet netiešā veidā - 4 344 869 akcijas jeb 30,84%.

Tostarp "AB City" kontrolē ir 27,89% akciju, "Repharm" meitasuzņēmuma SIA "Farma Fund" kontrolē ir 21,97% akciju, bet "Repharm" meitasuzņēmuma AS "Rīgas farmaceitiskā fabrika" kontrolē ir 1,07% "Olainfarm" akciju.

Jau ziņots, ka 8.novembrī sākas "Repharm" grupas mātesuzņēmuma "AB City" izteiktais zāļu ražotāja "Olainfarm" akciju atpirkšanas obligātais piedāvājums, liecina oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publiskotais paziņojums.

Vienas akcijas cena akciju atpirkšanas obligātajā piedāvājumā ir noteikta 9,26 eiro.

Olivers Krūda (Oliver Kruuda), kurš bija vakar, 20. septembrī, pārdotās Igaunijas kompānijas Kalev lielākais akciju īpašnieka, apgalvo, ka turpmāk viņš centīsies attīstīt pats savu mediju biznesu, raksta Igaunijas laikraksts Aripaev.

Kompāniju Kalev pārdeva investīciju kompānijai Altia Capital Partners. Tagad bijušais Kalev īpašnieks O. Krūda plāno uzsākt jaunu biznesu, un dibināt savu ziņu aģentūru, un ziņu portālu zem nosaukuma kalev.ee.

O. Krūda intervijā pastāstījis, ka saredz vairākus trūkumus jau esošajās Igaunijas ziņu aģentūrās, kurus kalev.ee aizpildīs. "Mēs lasītājus nepiesaistīsim ar virsrakstiem," saka. O. Krūda.

Latvijas Krājbankas Investīciju pārvaldes Galvenās analītiķes Olgas Ertuganovas komentārs par finanšu tirgiem.

Baltijas akciju tirgus

Latvija

Aizvadītajā nedēļā Baltijas indeksi sabruka par vairāk nekā 10%, kam par iemeslu kalpoja vispārējs sabrukums pasaules finanšu tirgos. Indekss OMX Riga samazinājās par 12.9%, lielu kritumu par 21.2% piedzīvoja Rīgas Fondu biržās likvīdākās akcijas - Latvijas Kuģniecība vērtspapīri. Šī gada deviņu mēnešu laikā Ventspils nafta termināls nodrošināja 46.1% no kopējiem kravu pārkraušanas apjomiem Ventspils ostā, tomēr uzņēmuma pārkraušanās apjoms samazinājās par 1 miljonu, salīdzinājumā ar analoģisko periodu 2007. gadā. Mātes uzņēmuma Ventspils nafta akciju cena aizvadītajā nedēļā samazinājās par 14.7%. Uz kopējā krituma fona ir jāatzīmē Latvijas Balzams kotējumu pieaugums par 1.96%.

Igaunijas lielākais saldumu ražotājs Kalev savu finanšu gadu beidzis ar 113 miljonu Igaunijas kronu (5.07 miljonu latu) lielu peļņu, kuru galvenokārt veido Iegūtā kompensācija no Alta Capital, ziņo BBN.

Peļņu Kalev nodrošināja saņemtā kompensācija no kompānijas Alta Capital, kura piekrita pārpirkt Kalev no Igaunijas uzņēmēja Olivera Krūdas (Oliver Kruuda) un citiem uzņēmuma akcionāriem, taču galu galā to neizdarīja.

Alta Capital bija solījusi saldumu ražotāja Kalev un piena pārstrādes uzņēmuma Tere pārpirkšanu pabeigt šī gada maijā, taču nespēja nodrošināt nepieciešamo finansējumu.

Kalev 2007./2008. finanšu gada apgrozījums sasniedza 1.3 miljardus kronu (58.4 miljonus latu), kas ir par 44% vairāk nekā kompānijas 2006./2007. finanšu gadā.

15. janvāra rītā Igaunijas kompānija Elveso pārtraukusi ūdens apgādi saldumu ražotājam Kalev. Latvijas saldumu ražotāja AS Laima konkurents Igaunijā ilgstoši nebija maksājis rēķinus par ūdensapgādi, ziņo BBN.

Elveso pārstāvis Tomass Heinaru (Toomas Heinaru) norādījis, ka Kalev neizrāda ne mazāko iniciatīvu, lai nomaksātu parādu un atrisinātu problēmu. "Viņi [Kalev] nav ar mums kontaktējušies nedz šorīt, nedz vakar vakarā," skaidro T. Heinaru.

Kalev pārstāve Karina Lēmete (Karin Leemet) apgalvojusi, ka uzņēmumā turpinās ražošana. "Mēs bez ūdens varam turpināt ražošanu kaut vai bezgalīgi, taču mēs dabūsim ūdeni citur," sacījusi K. Lēmete.

Kalev kopējā parāda summa kompānijai Elveso bija 0.83 miljonus kronu (37.3 tūkst. latu), no tās 0.45 miljonus kronu (20 tūkst. latu) uzņēmums samaksāja 14. janvārī.

Konditorejas fabrikai Kalev joprojām ir vismīlētākais zīmols Igaunijā, tāpat kā iepriekšējos gados, vēsta baltic-course.com.

Otrajā vieta ir piena pārstrādātājs Tere. 3. un 4. vietas dala Skype un Maxima, liecina TNS Emor zīmolu pētījums.

Pirmajā desmitniekā iekļuvuši arī: valsts televīzija ETV, Google, maizes uzņēmums Leibur, lielveikalu ķēde Selver, telekomunikāciju uzņēmums Tele2 un YouTube.

Kamēr citu zīmolu pozīcijas pirmajā desmitniekā ir mainījušās, salīdzinot ar 2009. un 2010. gadu, Kalev ir saglabājis un pat palielinājis savu pārsvaru. Zīmols Tere piedzīvojis lielāko kāpumu - no 23. vietas 2009. gadā uz 12. vietu 2010. gadā un 2. vietu tagad.

Pētījumā, kas veikts no šā gada janvāra līdz februārim, piedalījies 1001 Igaunijas iedzīvotājs vecumā no 15 līdz 74 gadiem.

Investēšana akcijās, kā brīvo naudas līdzekļu ieguldījumu veids, Latvijā vēl nav sasniedzis tādu popularitātes līmeni kā pie mūsu kaimiņiem Igaunijā un Lietuvā, tomēr, kā redzam pēc MADARA Cosmetics 2017. gada nogalē veiktā sākotnējā publiskā piedāvājuma (initial public offering jeb IPO), kurā uz akcijām pieteicās vairāk nekā 700 privāto investoru, tendence Latvijā ir pozitīva.

Arī uzņēmumi sāk vairāk domāt par kapitāla tirgus sniegtajām iespējām un arvien biežāk dzirdam par vietējo uzņēmumu akciju publiskajiem piedāvājumiem arī privātajiem investoriem. Runājot par investīcijām akcijās, bieži tiek minēti dažādi riski, piemēram, cenu svārstības, kas ir neatņemama akciju tirgu sastāvdaļa. Tomēr nereti nākas dzirdēt arī dažādus mītus. Apskatīsim 5 populārākos un noskaidrosim – kā tad ir patiesībā?

Pirmais un, iespējams, vispopulārākais mīts ir, ka investēšana akcijās ir kā spēlēt kazino – riskanti un iznākums ir atkarīgs no veiksmes.

Jā, ieguldījums akcijās ir riskantāks nekā, piemēram, konservatīvs ieguldījums nekustamajā īpašumā, jo akciju cena var iet gan uz augšu, gan uz leju. Taču ieguldīšanai akcijās nav nekā līdzīga ar kazino, ja vien akciju tirgū jeb biržā neiemaldās cilvēks ar pāris tūkstošiem, kurš sāk pirkt akcijas, balstot savu lēmumu, uz, piemēram, izskatīgāko uzņēmuma logo vai skanīgāko nosaukumu. Akciju cena biržā tiek noteikta piedāvājuma un pieprasījuma rezultātā, līdzīgi kā Rīgas Centrāltirgū, kur neviens jūnijā nepirks poļu zemenes par 10 EUR/kg. Akciju cena var krist un augt tādu iemeslu dēļ kā: uzņēmuma finanšu rezultāti, panākumi eksporta tirgos, globālās ekonomikas pozitīvi/negatīvi faktori. Dažreiz cena var mainīties arī investoru uzvedības (herd behaviour) dēļ, piemēram, ja konkrētas nozares uzņēmuma cena biržā samazinās, investoriem var rasties sajūta, ka arī konkurenta akciju cena kritīs. Būtiskākā atziņa ir, ka akciju cena nemainās nelabvēlīga horoskopa ietekmē, tāpēc nav jālasa iknedēļas horoskops un jāpēta zvaigžņu stāvoklis, bet gan jāseko līdzi faktiem.

2008. gada deviņu mēnešu laikā liepājnieku vidējā alga palielinājusies par 68 latiem, jeb par 19.5%, salīdzinot ar 2007.gada vidējo algu, liecina domes attīstības pārvaldes ekonomikas nodaļas apkopotie jaunākie statistikas dati.

Ja 2008.gada pirmajā pusgadā Liepājā vidējās algas kāpums ir bija lēnāks nekā vidēji Latvijā, tad 2008.gada deviņu mēnešu laikā Liepājā vidējā alga pieaugusi straujāk nekā vidēji Latvijā. Latvijā vidējā alga palielinājusies par 73 latiem, jeb par 19.2%.

Liepājā procentuāli bijis trešais lielākais darba samaksas pieaugums starp septiņām lielākajām Latvijas pilsētām. Vislielākais darba algas pieaugums bijis Daugavpilī (par 20.2% salīdzinājumā ar 2007.gada vidējo darba samaksu). Straujāk nekā Liepājā darba samaksa pieaugusi arī Ventspilī (par 19.6%). Lēnāk darba samaksa palielinājusies Jūrmalā (par 19.4%), Rīgā (par 18.9%), Rēzeknē (par 18.6%) un Jelgavā (par 16.9%).

Janvāra mēnesis vērtspapīru tirgos ne tikai pasaulē, bet arī Latvijā uzrādīja izaugsmi. Ja iepriekšējā apskatā minēju, ka Rīgas biržas indekss visa 2018. gada laikā nokrita par 6,72%, tad šā gada pirmajā mēnesī izaugsme veidoja 6,24%. Līdzīgi arī S&P500 indekss - iepriekšējā gada laikā nokrita par 6,74%, janvārī pieauga par 7,09 %. Jāpiezīmē, ka S&P500 indekss pēdējās divās janvāra dienās pieauga par 2%, jo parādījās pirmās uzņēmumu atskaites par iepriekšējo periodu ar labiem rezultātiem.

(Avots: tradingview.com)

Līdz ar to indeksu lielums (vidējās akciju cenas) ir 2018. gada sākuma līmenī. Lai gan janvārī ziņu plūsma nebija tik optimistiska un analītiķu vērtējums gada sākumā par akciju tirgus nākotni neparedzēja šādu izaugsmi. Es to skaidroju ar investoru ticību uzņēmumu darbībai iepriekšējā gadā un cerību, ka atskaites par 2018. gadu būs labākas nekā paredzēts. Cenā tiek ietverta ticība, ka uzņēmumi uzrādīs labākus datus. Šajā situācijā es saskatu psiholoģisku spiedienu uz uzņēmumu vadību uzrādīt labus datus. Daļa analītiķu paredz izaugsmes samazinājumu vai pat recesiju, un, ja uzņēmumi masveidā sāks publicēt sliktākus rezultātus nekā paredzēts, akciju tirgus tik tiešām var nonākt recesijā. Krītoša tirgus situācijā uzņēmumiem ir grūtāk piesaistīt līdzekļus izaugsmei un investīcijām. Man var iebilst un teikt, ka uzņēmumiem jāatspoguļo patiesā situācija atskaitēs un nedrīkst manipulēt ar datiem. Ir dažādas iespējas grāmatvediski palielināt vai samazināt peļņu, aktīvus un citus balances posteņus, nepārkāpjot likumus. Mans secinājums, janvāris bija labs mēnesis investoriem vērtspapīros.