Balsojums Saeimā par KNAB vadītāja Alekseja Loskutova atstādināšanu var arī nebūt. To intervijā laikrakstam Dienas bizness pieļauj Ministru prezidents Aigars Kalvītis, kura vadītajai valdībai šodien Saeimā ir jāpārdzīvo opozīcijas rosinātais neuzticības balsojums.
Jūsu vadītā valdība ir paudusi apņēmību turpināt darbu. Cik lielā mērā var runāt par šīs valdības stabilitāti, turklāt ilgtermiņā?
Lielā mērā tas ir atkarīgs no pašas koalīcijas spējām sastrādāties un spējas pieņemt lēmumus. Kamēr valdība būs spējīga pieņemt lēmumus, tikmēr tā var strādāt. Ja šajā brīdī mēs spēsim atrisināt jautājumus, kas saistīti ar 2008. gada valsts budžetu, kas saistās ar ļoti smagām problēmām, jo ir būtiski noturēt pašreiz piedāvāto makroekonomisko rāmi. Respektīvi, runa ir par 1% lielu budžeta pārpalikumu, nepārskatot ienākumu prognozes. Ja mēs spēsim šo pārbaudījumu izturēt Saeimā, tad valdības izredzes strādāt tālāk palielinās.
Cik reāls, jūsuprāt, vēl ir šis 1 % budžeta pārpalikums, ņemot vērā jūsu panākto vienošanos ar arodbiedrībām noteiktu profesiju pārstāvjiem palielināt algas?
Mēs neesam aizskāruši nevienu budžeta pozīciju, izņemot iekšējās pārdales. Ja uz iekšējo pārdaļu rēķina ir iespējams atrast līdzekļus, tad valdība neiebildīs algu palielinājumam. Bet nekādus papildu līdzekļus mēs neesam plānojuši piesaistīt.
Tātad šis algu paaugstinājums varētu arī nebūt?
Līdzekļi šim palielinājumam jāatrod budžeta iekšienē, jo mums nav iespējas palielināt budžeta ieņēmumu prognozes un nav iespējams samazināt pārpalikumu.
Jūs esat izteicies, ka neredzat problēmu faktā, ka valdība strādā bez trīs ministriem, jo šādā situācijā jāstrādā tikai 2,5 nedēļas līdz budžeta pieņemšanai. Kas tad notiks pēc šīm 2,5 nedēļām?
Tad arī koalīcija nāks kopā un spriedīs par tālāko darbu, kādā veidā mēs rīkosimiem saistībā ar jaunu ministru apstiprināšanu, un kā valdība plāno strādāt tālāk. Esošā situācija nav nekādā unikālā — regulāri valdībā nav divu, trīs, četru un pat piecu ministru saistībā, piemēram, ar komandējumiem vai atvaļinājumiem. Tādējādi es neredzu nekādas problēmas, ka valdība šādā veidā varētu strādāt 2,5 nedēļas. Turklāt, jāpiebilst, ka Pabrika kungs pildīs ārlietu ministra pienākumus vēl līdz nākamās nedēļas pirmdienai.
Pašu koalīcijas partiju pārstāvji neoficiālās sarunās atzīst, ka jūsu valdībai liktenīgs būs vai nu Saeimas balsojums par valsts budžetu, vai arī par KNAB vadītāja A. Loskutova atstādināšanu…
Budžeta jautājums valdībai vienmēr ir izšķirīgs. Ja parlaments neatbalstīs valdības izstrādāto budžeta projektu, tā būs kritusi. Kas attiecas uz Loskutova kunga atstādināšanu, mēs esam nosūtījuši materiālus parlamentam, lai tas izvērtē viņa darbību, ko tas arī darīs. Tad arī mēs redzēsim, ko darīs šajā sakarā parlaments, vai šis jautājums nonāks līdz balsošanai, vai arī nenonāks un būs kādi citi risinājumi. Tādējādi šobrīd ir pāragri par šo jautājumu runāt.
Kādi tad ir šie citi iespējamie risinājumi?
Vai nu šis jautājums nonāks līdz balsojumam, vai arī parlaments nospriedīs, ka tam vēl ir nepieciešams viedoklis no augstākām valsts amatpersonām, vai arī šis jautājums tiks nosūtīts uz Nacionālo drošības padomi. Iespējami ir dažādi scenāriji.
Valsts prezidents Valdis Zatlers gan ir skaidri norādījis, ka balsojums par A. Loskutova atstādināšanu vai attstāšanu amatā būs arī uzticības balsojums jūsu vadītajai valdībai…
Ja šis jautājums nonāks līdz balsojumam, tas, protams būs kritisks valdībai. Ja valdība uzskata, ka A. Loskutovs vairs nevar pildīt tālāk savus pienākumus, bet parlaments uzskata, ka var, tad tas nozīmētu, ka parlaments netieši izsaka neuzticību valdībai.
Kādēļ jūs uzstājat, lai A. Loskutovs tiktu atstādināts, ņemot vērā skaidru norādi no Ģenerālprokuratūras puses, ka nekā krimināla viņa darbā nav bijis? Vai šeit nav zināma pretruna?
Ja A. Loskutova darbība būtu kriminālsodāma, viņam arī būtu jānes kriminālatbildība. Mēs tagad runājam par to, var vai nevar cilvēks ieņemt iestādes vadītāja posteni. Šeit nav runa par kriminālu, bet gan elementāru iestādes vadīšanu. Valstī, kur vienas iestādes vadītājs nepakļaujas elementārai valsts hieraristiskai kārtībai, kur vadītājs ilgstoši ir atradies interešu konfliktā saistībā ar savu personisko dzīvi, situācijā, kad paraugiestāde nenodrošina finanšu un grāmatvedības uzskaiti, to var uzskatīt par pietiekami lielu pārkāpumu, lai šādu jautājumu vērtētu.
Vai ir konkrētas kandidatūras, ko jūs redzat kā nākamo iespējamo KNAB vadītāju?
Šāds jautājums pašreiz nav aktuāls, jo nav izvērtēts A. Loskutovs.
Kādi īsti iemesli bija tam, ka savus amatus zaudēja gan A. Štokenbergs, gan arī A. Pabriks?
Pirmām kārtām jāuzsver, ka Pabrika kungs pats aizgāja no amata. Kas attiecas uz Štokenberga kungu… Ja mēs strādājam vienā komandā, tad arī mums ir jābūt kopā gan priecīgos brīžos, gan arī ne tik priecīgos.
Bet kāds tad ir A. Štokenberga lielākais pārkāpums, ņemot vērā, ka šobrīd viņš tiek vainots Tautas partijas rindu šķelšanā?
Papildu komentārus šajā sakarā es nesniegšu. Gribu teikt tikai to, ka viņa darbības principi neatbilda mūsu komandas principiem.
Vai, jūsuprāt, var runāt par šķelšanos Tautas partijā?
Nav nekādu pazīmju, kas liecinātu par šādu šķelšanos. Tas, ka mēs vienu biedru esam izslēguši no partijas, nekādā mērā nevar liecināt par šķelšanos.
Nepieļaujat iespēju, ka A. Štonkenbergam varētu būt sekotāji?
Partija ir demokrātisks organisms, kur katram cilvēkam ir jāpieņem savs lēmums.
Bijušais veselības ministrs G. Bērziņš ir paudis, ka Latvijas politiķi esot izjutuši spiedienu no ASV vēstniecības puses. Vai esat izjutis spiedienu no šīs vēstniecības puses?
Kā valdības vadītājs es atturos komentēt savas personīgās sarunas ar ārvalstu diplomātiem. Varu teikt, ka ASV vienmēr ir bijis Latvijas stratēģiskais partneris, un tāds arī paliks.
Jautāšu citādi — vai jūs, būdams valdības vadītājs, esat izjutis spiedienu attiecībā uz viena vai otra lēmuma pieņemšanu?
Es pietiekami ilgstoši esmu bijis valdības vadītājs, lai uz mani nevarētu izdarīt spiedienu. Es pats pieņemu lēmumus.
Kuluāros jau zināmu laiku dzirdams, ka jūs gatavojaties pamest premjera krēslu, to atbrīvojot jau pieminētajam G. Bērziņam…
Baumas tiek izplatītas visu laiku, bet tām ir vajadzīgi arī kādi fakti. Šobrīd šādu faktu nav — ir tikai baumas.
Valdība ir apņēmusies panākt, ka nākamgad inflācijas līmenis nepārsniegs 6,3 %. Kas dod pamatu šādam optimismam?
Uz šo jautājumu, protams, atbildēt ir visgrūtāk, jo ir objektīvi apsvērumi tam, kāpēc inflācija šobrīd valstī ir augsta. Ir ļoti grūti novērtēt, vai šie objektīvie apstākļi mazināsies. Kad cenu līmenis enerģētikas sektorā Latvijā būs sasniedzis pasaules līmeni, visos citos sektoros šis līmenis jau sen ir sasniegts, inflācijai vienā brīdī būtu jāapstājas.
Attiecībā uz nākamo gadu gan Latvenergo, gan Latvijas Gāze, gan arī siltumapgādes uzņēmumi plāno ievērojamu tarifu kāpumu…
Mēs zinām, ka ir noteiktas saistības attiecībā uz gāzes cenu, sākot ar nākamā gada otro pusgadu, un skaidrs, ka elektroenerģijas tarifi arī varētu mainīties. Tajā pašā laikā atslābums ir iespējams citos sektoros.
Kuros?
Piemēram, pakalpojumu sfērā, un arī pārtikas jomā šā gada cenu kāpums nākamgad lielā mērā var arī neturpināties.
Kas jums ļauj tā uzskatīt?
Cenas šajā jomā ir vairāk nekā divkāršojušās un jo augstāks ir cenu līmenis, jo vairāk tiek ierobežots patēriņš. Lauksaimniecība ir ciklisks process. Ja cenas ir pārāk augstas, rodas saražotā pārprodukcija, un cenas atkal izlīdzinās.
Izskanējis arī pieļāvums, ka, lai apkarotu inflāciju, administratīvi regulējamās cenas varētu tikt iesaldētas. Cik tas, jūsuprāt, ir reāli?
To var izdrīt tikai vienā gadījumā — ja mēs esam sasnieguši vidējo tarifu līmeni, un tad politiski var izvērtē cenu pieauguma pamatotību. Kamēr izejvielu cenas enerģētikai ceļās, to izdarīt nevar. Šo vidējo Eiropas tarifu līmeni ir plānots sasniegt jau nākamā gada jūlijā, un tad jau uz šīm lietām būs iespējams skatīties nedaudz citādāk.
Citiem vārdiem sakot, attiecībā uz nākamā gada sākumu par šo administratīvi regulējamo cenu iesaldēšanu vēl netiek domāts?
Tas vienkārši nav iespējams. Mēs jau ar Latvenergo tarifiem atpaliekam no enerģijas izmaksām. Arī Latvijas Gāzei vēl nav beigušās sarunas ar Gazprom par trīs gadu līgumu, taču skaidrs, ka tarifi būs augstāki nekā šogad.
Valdība tā arī atteicās no iespējas samazināt iedzīvotāju ienākumu nodokli IIN līdz 15 %. Kāpēc?
Latvijā jau tāpat ir tik zema ar nodokļiem apliekamā bāze, ka mēs nespējam normāli pildīt savas funkcijas. Tāpēc arī es neuzskatu, ka tik augstas inflācijas apstākļos būtu iespējams runāt par nodokļu samazināšanu.
Bet vai šāda IIN samazināšana, jūsuprāt, neļautu uzņēmējiem palienināt algas darba ņēmējiem, vienlaikus nepalielinot savas produkcijas cenas?
Ziniet, tam nav nekādas tiešas saistības ar algām un ar produkcijas cenām. Produkcijas cenas var celt tikai tikmēr, kamēr tai ir pircējs. Kad pircēja nav, cenas apstājas. Ja Latvijā iestātos depresīvāki laiki, ekonomiskā attīstība piebremzētos, cenas nebūtu iespējams celt.
Bet, vai nesamazinot šo nodokli, necieš vietējo uzņēmēju konkurētspēja?
Mēs joprojām nodokļu ziņā esam zemā zonā attiecībā pret citām Eiropas valstīm. Turklāt nodokļu politikas pārskatīšana vispār ir ļoti riskanta šādos svārstīgos ekonomiskos apstākļos.
Uzņēmēji vairākkārt ir uzsvēruši nepieciešamību jau ar nākamo gadu samazināt vismaz līdz 10 dienām apmaksājamo slimības dienu skaitu darba ņēmējiem…
Cik es saprotu, šis jautājums tiek diskutēts ar darba devējiem, un mēs esam piekrituši šo termiņu samazināt līdz 10 dienām.
Jau sākot ar 2008. gadu?
Es nevaru pateikt, vai tas jau ir iestrādāts attiecībā uz 2008. gadu, bet principā vienošanos mēs esam panākuši.
Šobrīd tā arī nav skaidrības — tiks vai netiks nākamgad realizēti tā saucamie valsts lielie būvniecības projekti, piemēram, Gaismas pils…
Valdība par budžeta līdzekļiem šo Gaismas pils projektu nevar realizēt. Ja būs cita veida ieņēmumi, tad arī politiski tiks pieņemts lēmums, ko un kā ar tiem darīt.
Vai šeit ir runa par līdzekļiem no Lattelecom privatizācijas?
Ja tādi ieņēmumi būs, tad mēs varam šādu jautājumu skatīt. Bet pašreiz šajā sakarā nekādi lēmumi nav pieņemami, jo no budžeta tai finansējums netiks piešķirts.
Kāpēc lai nebūtu līdzekļu no Lattelecom privatizācijas?
Tāpēc, ka lēmums par to, kādā veidā tā notiks, vēl nav pieņemts.
Bet kā jūs pats uzskatāt — vai šīs privatizācijas rezultātā iegūtie līdzekļi būtu tērējami Gaismas pils būvniecībai?
Līdzekļi, kas tiek iegūti, pārdodot kādus valsts aktīvus, būtu jānovirza investīcijām. Un Gaismas pils ir investīciju projekts.
