Kāpēc klibo biržu rosība?

Finanses
2015. gada 25. maijs 10:43

Atsaucoties ieteikumam mazināt ekonomikas atkarību no bankām, birža aicina uz reformām, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Briseles gaiteņos ir nobriedušas vairākas iniciatīvas, kā likt naudai ieplūst Eiropas reālajā ekonomikā, un viens no šādiem plāniem ir vairot komercbankām alternatīvu biznesa finansējuma avotu aktivitāti. Tiesa, neminot ne vārda par Eiropas Komisijas priekšlikumu par Kapitāla tirgu savienību, kuras ideju EK nodevusi dalībvalstu un plašākas publikas apspriešanai, arī birža NASDAQ Baltic ir veikusi savu ieskatu apkopojumu un publiskojusi priekšlikumus, kā akciju publiskais piedāvājums jeb IPO varētu kļūt par papildus dzinējspēku Baltijas valstu ekonomiskajai izaugsmei.

Biržas ieteikumos uzsvars ir likts uz valsts uzņēmumu daļēju kotāciju biržā un obligāciju emisiju, MVU kotācijas uzsākšanas atvieglošanu, nodokļu reformām, sabiedrības izglītošanu un laba piemēra radīšanu. Latvijas pionieris šai jomā – Latvenergo ‒ DB atzīst, ka ieguvumi no līdzdalības kapitāla tirgū bijuši pārliecinoši, un tiek gatavota arī jauna emisija.

Viens no rādītājiem, kā mēra kapitāla tirgus izaugsmes līmeni, ir biržās kotēto uzņēmumu tirgus kapitalizācijas procents pret valsts IKP. Ja 2007. gadā Eiropā kopumā tie bija 85%, tad pēc krīzes 2013. gadā tie vairs ir tikai 64%, un tas norāda, ka ES ekonomika ir pārmēru atkarīga no banku finansējuma. Salīdzinājumam: ASV šis rādītājs ir 138%, Igaunijā – 10%, Lietuvā – 8%, bet Latvijā ‒ vien 4%. ES institūcijas ar EK priekšgalā iesaka mazināt uzņēmumu atkarību no banku finansējuma, attīstot kapitāla tirgus, un caur tiem stiprinot uzņēmumu konkurētspēju un izaugsmi.

Attiecīgi Nasdaq ir aptaujājusi vairāk nekā 100 tirgus dalībniekus Baltijā – bankas, investīciju bankas, uzņēmumus un investorus – un publicējusi priekšlikumus turpmākai attīstības politikai un rīcībai. To kopējais mērķis ir uzlabot tirgus ekosistēmu – kapitāla tirgum Baltijas valstīs jākļūst pieejamākam un iekārojamākam uzņēmumiem un investoriem.

Lai to īstenotu, nepieciešams veicināt akciju publisko piedāvājumu plūsmu, uzlabot tirgus likviditāti un attīstīt investīciju kultūru reģionā. Kapitāla tirgus spēcināšanai nepietiek ar atsevišķiem maigiem pasākumiem. Ir nepieciešami tādi pasākumi, kas būtu pietiekami spēcīgi, darbotos ilgtermiņā un kas vienlīdz atbalstītu gan tirgus piedāvājuma, gan pieprasījuma pusi, teikts biržas dokumentā.

Arī DB aptaujātie uzņēmēji piekrīt, ka infrastruktūra ir izveidota un iespējas ir, bet kapitāla tirgus apgrozījums Latvijā stagnē, un ekosistēmas uzlabošanai visaptveroši pasākumi ir ļoti nepieciešami. «Biržas sektors Latvijā nav pietiekami attīstījies un būtiski atpaliek no Lietuvas un Igaunijas,» norāda A/S Olainfarm valdes loceklis Salvis Lapiņš. «To lielā mērā ir veicinājusi lēto kredītu pieejamība Latvijā, kas neveicina pieprasījumu pēc alternatīviem finansējuma avotiem. Attīstību noteikti veicinātu valsts uzņēmumu dalība akciju biržās. Kā vēl viens aspekts jāmin sabiedrības izglītošana, jo liela daļa dod priekšroku investīcijām ārvalstu nevis vietējās akcijās, lai gan iespējas arī šeit, Latvijas akciju tirgū, ir plašas.»

Skatoties uz situāciju kaimiņos, redzam, ka nozīmīgu lomu spēlē veiksmīgi piemēri un valsts atbalsts.

Plašāk lasiet rakstā Kāpēc klibo biržu rosība? pirmdienas, 25. maija, laikrakstā Dienas Bizness (8.-9. lpp.)!

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra