Preču zīme Kvalitatīvs produkts jeb tā saucamā zaļā karotīte nonākusi valsts īpašumā un turpmāk to varēs izmantot nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas ietvaros.

Ja līdz šim karotītes preču zīme tika piešķirta pēc gatavo produktu izvērtēšanas, tad turpmāk tiks pārbaudītas izejvielas, no kā gatavots attiecīgais produkts un tas nozīmē stingrākus kritērijus un lielāku kvalitātes garantiju pircējam, galvenās izmaiņas raksturo I. Gulbe. Kā Db noskaidroja Zemkopības ministrijā (ZM), izstrādājot valdības noteikumus Prasības pārtikas kvalitātes shēmām, to ieviešanas, darbības, uzraudzības un kontroles kārtība, tika pieņemts lēmums Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas ietvaros saražotos produktus marķēt ar norādi Kvalitatīvs produkts, ko jau patērētāji pazina kā biedrības Mārketinga padome preču zīmi. Līdz ar to biedrība Mārketinga padome preču zīmi nodeva valsts īpašumā un valsts par preču zīmes pārņemšanu nav maksājusi neko, informē ZM.

Tuvojoties valsts svētkiem, Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija (LPUF) sadarbībā ar Zemkopības ministriju, kā arī pārtikas veikalu tīkliem «Rimi», «Maxima» un «Top» organizē reklāmas kampaņu, lai veicinātu kvalitatīvu vietējo pārtikas produktu patēriņu ikdienas uzturā, informē LPUF sabiedrisko attiecību konsultants Oskars Fīrmanis.

Šogad kampaņas moto ir «Neēd otru latvieti, ēd Latvijā ražotus augstas kvalitātes produktus!», kam pamatā ir visiem zināmā paruna, ka latvietis latvietim ir gardākais kumoss. Kampaņa ar veselīgu pašironiju apspēlēs šo parunu un aicinās iedzīvotājus «neēst», «negrauzt» un «neskaust» citam citu, un labāk negatīvo enerģiju vērst pozitīvā virzienā – patērējot kvalitatīvus vietējos pārtikas produktus, kas marķēti ar Zaļo un Bordo karotīti.

«Mūsu iepriekš veiktā aptauja atklāja, ka Latvijas patērētājs vietējo produkciju izvēlēsies tikai gadījumā, ja tā būs vienādā cenā ar importa produkciju vai lētāka. Mēs, protams, vēlamies panākt, lai šī situācija mainītos un vietējais patērētājus kļūtu daudz lojālāks kvalitatīviem vietējiem pārtikas produktiem, līdzīgi kā tas ir Igaunijā, kur daudz vairāk iedzīvotāju ir gatavi izvēlēties vietējos produktus, pat ja tie ir nedaudz dārgāki. Ceru, ka kopā ar mūsu ilggadējiem sadarbības partneriem – pārtikas tirgotājiem – mums to izdosies panākt un kvalitatīvu vietējo produktu veikalu plauktos būs arvien vairāk un pieprasījums pēc tiem augs,» atzīst LPUF vadītāja Ināra Šure.

Pērn ieviestā Bordo karotīte izvērtusies par legālu vietējo ražotāju protekcionismu, savukārt divu karotīšu - Zaļās un Bordo - līdzās pastāvēšana pircējiem galvu nejaucot, jo katrai no tām ir sava nozīme, norādīja Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas vadītāja Ināra Šure.

«Neatkarīgi no tā, ar kādu karotīti produkts marķēts, kvalitāte pārsniedz noteiktos standartus, pārstrāde ir izsekojama, kā arī produkts nesatur neko no ģenētiski modificētiem organismiem. Produktiem jābūt ražotiem Latvijā, bet atšķirība ir izejvielu proporcijās. Zaļās karotītes sastāvā 75% jābūt vietējām izejvielām, bet Bordo pieļauj arī ievestās izejvielas,» sacīja Šure.

Jautāta, kāpēc nevar atstāt tikai vienu - Bordo - «karotīti» un nejaukt galvu ne pircējiem, ne ražotājiem, Šure atbildēja noraidoši.

«Jau vēsturiski Zaļā karotīte asociējas ar to, ka šo produktu ražošanā ir izmantotas tikai vietējās izejvielas. Tā tas arī ir, jo līdz šim neviens ārzemju ražotājs Zaļo karotīti nav ieguvis, lai gan teorētiski to varētu. Savukārt Bordo karotīte ir paredzēta uzņēmumiem, kuri izejvielas ieved, tādēļ nebūtu pareizi šo uzņēmumu produkciju palikt zem Zaļās kvalitātes zīmes. Tagad sistēma ir daudz skaidrāka,» sacīja uzņēmēja.

Praksē ir sākusi darboties sistēma, kas paredz, ka valsts un pašvaldību iepirkumos kā viens no kritērijiem, kas dod papildu priekšrocības, ir dalība Nacionālajā pārtikas kvalitātes shēmā. Proti, pārtikas ražotājiem un viņu piedāvātajiem produktiem ir lielākas iespējas uzvarēt iepirkumos, ja tie ir Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas jeb Zaļās karotītes dalībnieki.

«Šobrīd valsts un pašvaldību iestādes sāk izsludināt jaunus konkursus par pārtikas iegādi, kur viens no vērtēšanas kritērijiem ir dalība pārtikas kvalitātes shēmā. Līdz ar to mēs izjūtam pastiprinātu interesi no pārtikas ražotājiem par iespēju iegūt Zaļo karotīti. Zvana arī esošie dalībnieki, kuriem jau nepieciešams iepirkumu komisijai iesniegt dokumentus, kas apliecina, ka viņi ir pārtikas kvalitātes shēmas dalībnieki,» saka Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

Šobrīd Zaļā karotīte ir piešķirta aptuveni 150 dažādiem pārtikas produktiem, taču šis skaits varētu pieaugt, ja ražotāji redzēs, ka Zaļā karotīte dod reālu labumu.

Sākta kampaņa Karotīte vieno! Izvēlies vietējos produktus!, kas aicina Latvijas iedzīvotājus dot priekšroku Latvijā ražotiem pārtikas produktiem, kas marķēti ar Zaļo vai Bordo karotīti.

Aptauja liecina, ka īpaši ar patriotismu pret savas valsts ražojumiem izceļas igauņi. Pat situācijā, kad produkti būs dārgāki, 60% igauņu izvēlēsies vietējos, nevis Latvijas vai kādas citas valsts produktus. Latvijas iedzīvotāju gadījumā cenas starpība tikai dažu centu robežās liktu izvēlēties importa produkciju. Tikai ap 45% šādos gadījumos nešaubīgi izvēlotos Latvijas produktus arī augstākas cenas gadījumā. Cena būtiskākā ir 45 - 54 gadus veciem cilvēkiem un cilvēkiem ar 500 - 700 eiro lieliem ienākumiem. Savukārt vietējos produktus regulāri vairāk pērk vidējās paaudzes un vecāka gadu gājuma cilvēki. Tas gan neattiecas uz konditorejas izstrādājumiem, alkoholu un bezalkoholiskajiem dzērieniem, kas nav pirmās nepieciešamības preces.

Zaļā karotīte un Bordo karotīte jauc prātus kā ražotājiem, tā pircējiem; uzņēmēji vērš uzmanību uz lielākiem bonusiem, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Kā uzlabot esošo un vai nepieciešama konceptuāli jauna nacionālās pārtikas kvalitātes shēma – vērtē DB uzrunātie pārtikas rūpniecības pārstāvji.

Nacionālās pārtikas kvalitātes shēma un Zaļā karotīte izveidota 2001. gadā. Tā piešķirama produktiem, ja vismaz 75% no produkta ražošanā izmantotajām izejvielām ir vietējās. 2014. gadā izveidota Bordo karotīte, kuru lauksaimnieki kritizēja kā valsts naudas ieguldīšanu importa produktu reklamēšanā – to piešķir produktiem, kuru pilns ražošanas cikls tiek veikts Latvijā, bet izejvielas var būt ievestas. Produktiem, kuri tikuši pie karotītēm, ir priekšrocības valsts un pašvaldību iepirkumos (par zaļo iepirkumu DB plašāk rakstīja 29.01.) Kā informē Pārtikas produktu kvalitātes klasterī, strauji palielinās uzņēmumu interese par karotītēm, jo uzņēmēji sākuši novērtēt šo karotīšu sniegtās priekšrocības valsts un pašvaldību iepirkumos. Aizvadītā gada laikā par aptuveni 25% palielinājies Zaļo karotīšu un par 64% Bordo karotīšu produktu skaits. Shēmā iesaistījušies aptuveni 80 uzņēmumi.

Putnu gaļas ražotāja AS Putnu fabrika Ķekava (PF Ķekava) svaigā vistas gaļa saņēmusi Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas norādi Kvalitatīvs produkts jeb Zaļā karotīte, informē uzņēmumā.

Zaļās karotītes zīme apliecina, ka PF Ķekava svaigās gaļas produkcija tiek ražota Latvijā, izmantojot vietējās izejvielas, un atbilst paaugstinātas kvalitātes standartiem.

Norāde Zaļā karotīte būs izvietota uz kopumā 14 PF Ķekava svaigās gaļas produktu veidiem, kuru skaitā ir svaigs cālis, cāļa krūtiņas fileja, cāļu šķiņķīši, cāļu spārniņi un pusspārni, cāļu kājas, muguras un stilbiņi. Putnu gaļa ir 100% audzēta un pārstrādāta Latvijā, ievērojot Eiropas Savienības regulas un Latvijas likumdošanas prasības.

«Esam gandarīti, ka PF Ķekava produkcijas augstā kvalitāte ir novērtēta nacionālā līmenī. Mūsu veiktais pētījums rāda, ka vairāk nekā 70% Latvijas iedzīvotāju ir būtiska pārtikas produktu izcelsmes valsts, un informāciju par to viņi meklē, pirmkārt, uz produktu iepakojuma. Tādēļ vizuāla norāde uz produkta ir ne tikai apliecinājums tā augstajai kvalitātei, bet orentieris pircējiem, lai atpazītu un izvēlētots Latvijā ražotus pārtikas produktus. Uz PF Ķekava svaigās gaļas norāde Zaļā karotīte būs izvietota kopā ar mūsu pašu ieviesto atpazīstamības zīmi 100% Latvijā audzēts dzīvnieks,» norāda uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Andris Vilcmeiers.

Ar kampaņu Turies pie karotītēm! Iedzīvotāji tiek aicināti izvēlēties kvalitatīvu, Latvijā ražotu produkciju, kas marķēta ar Zaļās un Bordo karotītes kvalitātes zīmēm, kā arī pievērst uzmanību informācijai, kas norādīta uz produktu etiķetēm, informē Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija (LPUF).

Federācijas aptauja Pārtikas kvalitātes zīmes Latvijā, kas veikta, gatavojoties kampaņai, liecina, ka Zaļā karotīte ir atpazīstamākā no pārtikas produktu kvalitātes zīmēm Latvijā, un arī tās jaunāko māsu – Bordo karotīti – atpazīst gandrīz puse Latvijas iedzīvotāju.

Aptauja liecina, ka pārtikas izvēlē galvenais kritērijs iedzīvotājiem joprojām ir cena (79%), taču 71% aptaujāto uzsvēruši arī kvalitātes nozīmi. Kā sava veida iepirkšanās ceļvedis pārtikas iegādē iedzīvotājiem kalpo kvalitātes zīmes uz iepakojuma – 74% aptaujāto tām pievērš uzmanību, sevišķi, ja tiek lemts par kāda jauna produkta iegādi.

AS Agrofirma Tērvete kā viena no Latvijas lauksaimniecības produktu ražotājfirmām pievienojas publiskajā telpā izskanējušajam viedoklim, ka Mārketinga padome, kā preču zīmes Zaļā karotīte ieviesēja, pārāk viegli ir pakļāvusies Eiropas Savienības institūciju ieteikumiem un no preču zīmes logotipa piekritusi izņemt vārdu Latvija.

Kā informē Agrofirmas Tērvete vadība, bez šādas mūsu valstiskas identitātes apliecinājuma Zaļās karotītes logotips zaudē nozīmīgāko daļu no savas misijas – uzsvērt pārtikas produkta latvisko izcelsmi, ne tikai augsto kvalitāti, un dot iespēju patērētājam izvēlēties vietējo ražotāju preci, kas ir būtiski pārtikas rūpniecības globalizācijas procesā, kad liela daļa uzņēmumu nonāk starptautisku koncernu rokās. Latvijas ražotājam ar zīmolu Zaļā karotīte bija iespēja pozitīvi atšķirties. «Mēs jūtamies emocionāli nodoti un ekonomiski saņēmuši kārtējo Eiropas Savienības ierobežojumu, no kura, iespējams, varēja izvairīties. Diemžēl par izmaiņām zīmolā ar uzņēmējiem, kuri to lieto uz savas produkcijas iepakojuma, nekonsultējās, bet pasniedza to kā neizbēgamu, notikušu faktu. Mēs noteikti būtu atbalstījuši Zemkopības ministriju un Mārketinga padomi cīņā par līdzšinējā zīmola saglabāšanu,» teikts AS Agrofirma Tērvete izplatītajā paziņojumā. Latvijas ekonomiskās attīstības posmā, kad mūsu valstī finansiāli nesaudzīgi izjūtam Eiropas Savienības radikālo diskrimināciju lauksaimniecības atbalsta maksājumos, salīdzinājumā ar vecajām dalībvalstīm, kas nostāda neapskaužamā situācijā mūsu zemniekus un ierobežo Latvijā ražoto pārtikas produktu konkurētspēju iekšējā un eksporta tirgū, Latvijas ierēdņiem bija jāizmanto visas iespējas pierādīt, ka vārds „Latvija” preču zīmē ir jāatstāj, tā uzņēmuma vadība, piebilstot, ka mainot preču zīmes Zaļā karotīte statusu uz valsts kvalitātes standartu, ar šādām jēdzieniski ļoti būtiskam zīmola izmaiņām, Latvijas valsts ierēdņi ievērojami riskē kārtējo reizi parādīt savu mazspēju vietējam ražotājam būtiskās lietās.

Pārtikas ražotājiem, kuri vēlas iesaistīties nacionālajā pārtikas kvalitātes shēmā - tā sauktajā karotītē, sākot ar nākamā gada 2.janvāri, ar iesniegumu būs jādodas uz Pārtikas un Veterinārā dienesta (PVD) reģionālo pārvaldi.

Kā informē PVD, to, ka turpmāk kvalitātes shēmā iesaistīto operatoru kontroles un uzraudzības funkcijas no Valsts agrārās ekonomikas institūta pārņems un pildīs PVD, noteic šāgada 18.decembra valdības sēdē apstiprinātie grozījumi valdības noteikumos Nr.663 Prasības pārtikas kvalitātes shēmām, to ieviešanas, darbības, uzraudzības un kontroles kārtība.

PVD informē, ka šie noteikumi arī papildināti ar produktu kvalitātes prasībām zivīm un to produktiem, tostarp arī sertifikācijas iesniegumā ietverot visas produktu grupas, lai uzņēmēji varētu veikt jaunu produktu grupu sertifikāciju.

Jau ziņots, ka daļa ražotāju iebilst pret preču zīmes zaļā karotīte nodošanu PVD, jo nav skaidrs, kurš turpmāk veiks mārketinga aktivitātes. Zaļā karotīte bija viena no atpazīstamākajām preču zīmēm pārtikas nozarē, taču pēdējos gados tā zaudējusi savu spoižumu.

Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmu (NPKS), ko aizvien ļoti liela Latvijas sabiedrības daļa zina kā zīmolu Zaļā karotīte, no nākamā gada kontrolēs Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), vēsta laikraksts Latvijas Avīze.

Šo ziņu aizvadītajā nedēļā apstiprinājusi Zemkopības ministrijā. «PVD veiks kvalitātes shēmā iesaistīto dalībnieku uzraudzības un kontroles funkcijas, kas līdz šim tika deleģētas kontroles iestādei (Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūtam), kuras darbību uzraudzīja PVD. Samazināsies kontroles institūcijas uzturēšanas izmaksas un izmaksas kvalitātes shēmas dalībniekiem. PVD ir kvalificēts personāls darba veikšanai un nebūs nepieciešami arī papildu līdzekļi speciālistu apmācībai,» norādīts Zemkopības ministrijas (ZM) speciālistu sagatavotajā atbildē Latvijas Avīzei.

Aizvien neesot zināma organizācija, kas uzņemsies Zaļās karotītes atpazīstamības un uzticamības veicināšanu. Tātad Zaļā karotīte, visticamāk, mainīsies, tomēr patlaban vēl nav skaidrs, kā, secinājis laikraksts.

Rīt, 12.septembrī plkst.12:00 restorānā "Sarkans" Stabu ielā 10 biedrība "Mārketinga padome" sadarbībā ar lielveikalu tīkliem "RIMI Latvija" un "ELVI" kvalitatīvu produktu popularizēšanas kampaņas ietvaros piešķirs pirmos "Zaļās karotītes" ordeņus.

"Zaļās karotītes" ordenis ir atzinība par izcilu kvalitāti. Apbalvoti tiks "Kvalitatīvs produkts Latvija" sadarbības partneri, godināti arī lielveikalu tīkli "RIMI Latvija" un "ELVI", kā arī mediji, kas ilgstoši atbalstījuši "Zaļās karotītes" ideju un tās augstos kvalitātes standartus.

"Tuvojoties "Zaļās karotītes" sešu gadu jubilejai, esam pārliecinājušies, ka šī kustība ir kļuvusi karaliska gan pēc vēriena, gan pēc satura. Tā kā karaliskam vērienam pieklājas dot apbalvojumus, ar šo dienu mēs iedibinām "Zaļās karotītes" ordeni, kas tiks pasniegts pašiem produktiem, to popularizētājiem un izcilākajiem pārdevējiem." atzīst biedrības "Mārketinga padome" direktore Ingūna Gulbe.

Šodien biedrība Mārketinga padome, kas ir Kvalitatīvs produkts Latvija administrators sadarbībā ar Carnikavas pamatskolu noslēgs izglītojošo kampaņu - karotīte rāda pavasari.

Kampaņa iesākās 7.aprīlī un noslēdzas šodien, kad visi pirmo trīs klašu skolēni dosies uz SIA Carnikavas Dārznieks un varēs aplūkot cik gari apstiepušies gurķi un tomāti, un redzēt ar ko tad īsti sākas karotīte. Mārketinga padomes mērķis bija pievērst uzmanību tiem produktiem, kas neaug visu cauru gadu, bet ir, tā sauktie, sezonālie produkti.

SIA Carnikavas Dārznieks dibināta 27. jūlijā 1992. gadā, galvenā darbība – lauksaimniecības produkcijas dārzeņu - tomātu, gurķu un puķu, griezto ziedu, podu puķu un dēstu ražošana. Ražotiem dārzeņiem – gurķiem, tomātiem ir preču zīme Kvalitatīvs Latvijas produkts jeb Zaļā karotīte.

Uzņēmumu skaits, kas ieguvuši tiesības produktus marķēt ar Zaļās un Bordo karotītes pārtikas kvalitātes zīmēm, turpina pieaugt arī Covid-19 laikā – karotīšu produktu skaits ir pārsniedzis 800. Nacionālajai pārtikas kvalitātes shēmai turpina pievienoties gan lielāki uzņēmumi, gan zemnieku saimniecības un mājražotāji.

10. jūnijā Latvijā beidzās 12. martā izsludinātā ārkārtējā situācija jaunā koronavīrusa Covid-19 ierobežošanai. Šis laiks bija izaicinājums visai pasaulei, un Latvijas pārtikas nozare nebija izņēmums. HoReCa (viesnīcas, restorāni, sabiedriskā ēdināšana) segments faktiski apstājās līdz ar tūrismu, slēgtajām skolām un bērnudārziem. Pārtikas ražotāji meklēja jaunus un radošus risinājumus, piemēram, uzsāka tirdzniecību internetā, nodrošinot produktu piegādes uz mājām.

Mums ir prieks, ka ir arvien jauni uzņēmumi, kas gatavi veikt sertificēšanos Pārtikas un veterinārajā dienestā, lai savu produkciju varētu marķēt ar Zaļās un Bordo pārtikas kvalitātes zīmēm. Aktīvākie pandēmijas laikā izrādījušies mazie un vidējie uzņēmumi. Piemēram, Nacionālajai pārtikas kvalitātes shēmai nesen pievienojies Amatas novada gaļas pārstrādes uzņēmums "Sidrabi", graudaugu ražošanas un fasēšanas uzņēmums "Oma Food" no Pārgaujas novada, Jaunjelgavas piena pārstrādes uzņēmums "Sērenes piens", kā arī "Alūksnes putnu ferma".

12.augustā valdība atbalstīja Zemkopības ministrijas sagatavoto noteikumu projektu, kas paredz Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmā (NPKS) turpmāk iekļaut arī tos produktus, kas atbilst paaugstinātas kvalitātes prasībām, nav audzēti Latvijā, pilns pārstrādes cikls notiek Latvijā un tos varēs atpazīt pēc norādes Bordo karotīte. Biedrība Zemnieku saeima (ZSA) un Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija (LLKA) neatbalsta šādu lēmumu, it īpaši tagad, kad pastiprināti ir nepieciešama reklāma vietējo produktu patēriņam, teikts paziņojumā medijiem.

Biedrības Zemnieku saeima valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja norāda: «Ja šobrīd tiks ieviesta Bordo karotīte, tad valsts nauda tiks ieguldīta importa produktu reklamēšanā, kas šobrīd ir absolūti nepieņemami. Pēc Krievijas aizlieguma ievest lauksaimniecības produkciju, mūsu uzdevums ir veicināt un pastiprināti reklamēt vietējās produkcijas izmantošanu un patērēšanu, jo mums ir jādomā par mūsu lauksaimniekiem un to, kā viņiem palīdzēt šajā situācijā. Iepriekš Latvijā norisinājās lieliska eiro ieviešanas kampaņa. Šobrīd ir īstais brīdis, kad valstij ir jāizmanto iepriekš iegūtā pieredze un jāizveido reklāmas kampaņa vietējiem pārtikas produktiem.»

SIA Daudznozaru kompānija Daugava(DKDaugava) šogad saņēmusi visvairāk Zaļo karotīšu no visiem Latvijas pārtikas ražotājiem. Biedrības Mārketinga padome piešķirtā Zaļā karotīte būs uz 31 piena produkta.

DK Daugava ir viens no 35 uzņēmumiem, kura ražojumiem biedrība Mārketinga padome piešķīrusi novērtējumu Kvalitatīvs produkts Latvija.

„Piensaimniecība tradicionāli ir viens no nozīmīgākajiem lauksaimniecības sektoriem, un neraugoties uz šī brīža grūtībām, katrs var būt lepns par sektora ieguldījumu Latvijas ekonomikā. Patīkami apzināties, ka arī DK Daugava piena produktiem ir piešķirta trīsdesmit viena „Kvalitatīvs produkts Latvija” zīme”, tā Mārketinga padomes direktore Ingūna Gulbe.

DK Daugava mārketinga daļas vadītājs Kaspars Ēvelis vērtē pozitīvi, ka biedrība Mārketinga padome šādā veidā popularizē pircēju vidū kvalitatīvus Latvijas uzņēmēju pārtikas ražojumus. Tomēr „Mārketinga padome” varētu vēl aktīvāk skaidrot, ko īsti nozīmē Zaļā karotīte uz krējuma vai jogurta burciņas.

Latvijā attīstās bioloģiskā lauksaimniecība, kas ir pozitīvi, jo nākotnē bioloģiskie pārtikas produkti kļūs arvien pieprasītāki, teica Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas (LPTA) izpilddirektors Noris Krūzītis.

Viņš pastāstīja, ka 10.jūlijā ticies ar zemkopības ministru Kasparu Gerhardu (VL-TB/LNNK) un pārrunājis Latvijā ražotu produktu īpatsvaru mazumtirdzniecības tīklos, augļu un dārzeņu samazinātā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieviešanas rezultātus, kā arī citus aktuālus tirdzniecības jomas jautājumus.

Pēc Krūzīša teiktā, tirgotāju novērojumi liecina, ka bioloģiskie produkti kļūst arvien pieprasītāki. Pozitīvi vērtējams, ka arī Latvijā attīstās bioloģiskā lauksaimniecība un nākotnē tās izaugsmei ir perspektīvas. Latvija jau šobrīd ir samērā «zaļa» un ir potenciāls audzēt bioloģiskos produktus. Pēc Krūzīša teiktā, arī kopumā Eiropā bioloģisko produktu ražošanas apmēri ir sasnieguši samērā lielu kapacitāti, un to cenas jau ir pietuvinājušās industriāli ražoto produktu cenām.

Pārtikas un veterinārais dienests konstatējis, ka SIA "Baltiņš", kas vairākām Daugavpils izglītības iestādēm zaļā publiskā iepirkuma ietvaros piegādā gaļas produktus, ir krāpies ar preču marķējumu un Polijā ražotus liellopu un putnu gaļas produktus uzdevis par Latvijā ražotiem.

Veicot gaļas produktu izsekojamības pārbaudi, PVD uzņēmuma noliktavā konstatēja Polijas izcelsmes saldētus dzīvnieku izcelsmes produktus, savukārt atkritumu tvertnēs - Polijas gaļas ražotāju oriģinālo produktu marķējumu.

Atrasti arī izdrukāti viltoti dažādu Latvijas gaļas produktu ražotāju marķējumi. Turpinot pārbaudes, PVD noskaidroja, ka Latvijas ražotāji SIA "Baltiņš" šogad šāda veida produkciju nav piegādājuši.

Pārbaudē konstatēts, ka no šā gada sākuma līdz februāra vidum, kad atklāti iepriekš minētie pārkāpumi, uzņēmums šādā veidā 16 Daugavpils izglītības iestādēm realizējis aptuveni 4 tonnas putnu gaļas un 500 kilogramus liellopu gaļas.

PVD par konstatēto ir informējis Daugavpils pašvaldību. Uzsākta lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā.

Lai gan valsts un pašvaldību pārtikas un ēdināšanas iepirkumos arvien biežāk laurus plūc vietējie ražotāji, lielākajos konkursos joprojām uzvar vairumtirgotāji

To apliecina DB izpēte. Publiskajos iepirkumos arvien vairāk tiek pievērsta uzmanību vietējo ražotāju produktiem, taču to vēl nedara visas pašvaldības, saka Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas valdes locekle Ligita Turnere. Iepriekš iepirkumos teju vienīgais kritērijs bija mazākā cena, kas nozīmēja arī zemākas kvalitātes importa preces. Tagad valsts iestādes instruētas iepirkumos lielāku vērību vērst uz bioloģiski vai pēc integrētās audzēšanas prasībām audzētiem produktiem, kā arī uz precēm, kas iekļautas nacionālās pārtikas kvalitātes shēmā, proti, kas marķētas ar kvalitātes zīmēm Zaļā karotīte un Bordo karotīte. Tas izriet no pērnruden valdībā akceptētās zaļā publiskā iepirkuma kritēriju piemērošanas instrukcijas, kas vērsta uz Krievijas embargo seku mazināšanu vietējiem ražotājiem.

Uzņēmums Aloja-Starkelsen kļuvis par pirmo uzņēmumu, kas saņēmis tiesības izmantot Bordo karotīti. Ar šo pārtikas produktu kvalitātes zīmi Aloja-Starkelsen turpmāk marķēs Latvijā ražotās želejas Citrus, Apelsīns un Kivi, informē Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) sabiedrisko attiecību konsultants Oskars Fīrmanis.

«Mums ir ļoti liels prieks, ka jau drīzumā Bordo karotīte parādīsies uz pirmajiem pārtikas produktiem. Mēs ceram, ka dalībnieku skaits pakāpeniski pieaugs un uzņēmumi novērtēs tādas šobrīd aktuālas Bordo karotītes sniegtās iespējas kā priekšrocības valsts un pašvaldības iepirkumos un atbalstu eksporta tirgus apgūšanai. Aicinu arī citus uzņēmējus būt aktīviem un pieteikties šīs kvalitātes zīmes izmantošanai,» saka LPUF padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

Bordo karotīti piešķir tikai tiem pārtikas produktiem, kuru pilns ražošanas cikls tiek veikts Latvijā, kas atbilst paaugstinātas kvalitātes prasībām un nesatur ģenētiski modificētus organismus.

Pārtikas un veterinārais dienests, veicot pārbaudi Cēsu profesionālās vidusskolas ēdnīcā, konstatējis «zaļā iepirkuma» prasību pārkāpumus - vietējas izcelsmes pārtikas produkti aizstāti ar citu valstu izcelsmes produktiem, «zaļās karotītes» produktu vietā izmantoti produkti, kam «zaļā karotīte» piešķirta nav.

PVD pārbaudē konstatēja – lai gan uzņēmumam, kas nodrošina ēdināšanu izglītības iestādē, saskaņā ar «zaļā iepirkuma» prasībām, ēdienu gatavošanā būtu jāizmanto tādā Latvijas uzņēmumā ražoti gurķi, tomāti un puravi, kas atbilst «zaļā iepirkuma» prasībām, tostarp ir audzēti Latvijā, faktiski tiek izmantoti Spānijas izcelsmes dārzeņi, iepirkumam atbilstošā Latvijas uzņēmumā ražotās cūkgaļas vietā bieži tiek izmantoti Polijas un Vācijas izcelsmes cūkgaļas produkti, atbilstošos Latvijas uzņēmumos ražota Holandes siera vietā izmantots Polijas izcelsmes siers, bet kāposti, burkāni, sīpoli un āboli ir iegādāti tādā Latvijas uzņēmumā, kur «zaļā karotīte» piešķirta tikai kartupeļiem.

Izglītības iestādes pavirši izturas pret zaļā publiskā iepirkuma līguma nosacījumu izpildi, secinājis Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), jaunajā mācību gadā pārbaudot pārtikas produktu piegāžu atbilstību zaļā publiskā iepirkuma prasībām 55 izglītības iestādēs.

86% no veiktajām pārbaudēm konstatēts, ka netiek ievērotas iepirkuma tehniskajās specifikācijās noteiktās prasības. Visos šajos gadījumos izglītības iestādēm būtu bijis jāpārliecinās, ka piegādāti līguma nosacījumiem atbilstoši produkti, tomēr tas nav darīts.

PVD informē, ka zaļā publiskā iepirkuma prasībām atbilstoši produkti ir tādi produkti, kas audzēti/ iegūti Latvijā un atbilst nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas (marķējumi «Zaļā karotīte» un «Bordo karotīte»), bioloģiskās lauksaimniecības, vai tās produktu kvalitātes rādītāju vai lauksaimniecības integrētās audzēšanas prasībām.

Uzņēmumam, piedaloties iepirkumā, ir jāapliecina, ka tas līguma darbības laikā izglītības iestādei piegādās zaļā publiskā iepirkuma prasībām atbilstošus produktus, kuru apraksts un ražotājs ir norādīs tehniskajā specifikācijā.

Situācija pārtikas ražošanas nozarē patlaban vērtējama kā apmierinoša, pauda Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja Ināra Šure, tostarp komentējot Covid-19 līdzšinējās sekas uz nozari.

Viņa teica, ka palēnām atgūstas sektori, kam ārkārtējās situācijas laikā klājās grūtāk, piemēram, viesnīcu, restorānu un sabiedriskās ēdināšanas jeb HoReCa sektors, kas bija apstājies līdz ar tūrismu, slēgtajām skolām un bērnudārziem. Kopumā situācija nozarē stabilizējas. Līdz ar to lielie pārtikas ražotāji, kam bija "darba pilnas rokas" arī ārkārtējās situācijā, kad primāri bija jāapgādā vietējais tirgus ar produkciju, tagad var vairāk pievērsties eksportam.

Pēc Šures teiktā, kopumā pārtikas nozare joprojām turpina darbu pastiprinātas drošības apstākļos, ievērojot paaugstinātas higiēnas normas, nelaižot nepiederošas personas savās ražotnēs.

Viņa atzina, ka, rēķinoties ar apgrozījuma kritumu, daudzi uzņēmumi ir optimizējuši izdevumus mārketingam, reklāmām. Nozares uzņēmumi atceļ gada noslēguma pasākumus darbiniekiem, jo tik augstu risku ražotāji nevar atļauties. "Esam atveseļošanās stadijā, bet nezinām, cik ilgi tā turpināsies, vai nesekos kritiens atpakaļ," sacīja Šure, attiecinot to uz epidemioloģisko situāciju.

Pēc biedrības Mārketinga padome pasūtījuma izcepta īpaša Ziemassvētku torte, kas šodien tiks pasniegta daudzbērnu ģimenēm, kuras viesosies pie Valsts prezidenta rīkotajā svinīgās egles iedegšanā pie Rīgas pils. Tā būs līdz šim lielākā un smagākā Zaļās karotītes torte.

Ingūna Gulbe, biedrības Mārketinga padome direktore: "Zaļās karotītes tortes cepšana Ziemassvētkos ir mums jauna tradīcija. Šī torte ir īpaša, jo cepta no Zaļās karotītes produktiem, kas nozīmē augstu kvalitāti un izcilas garšas īpašības. Tā apvieno visus Zaļās karotītes produktu ražotājus no dažādiem Latvijas reģioniem un to ieguldīto darbu kvalitatīvu un labu produktu audzēšanā un ražošanā. Valsts prezidents Valdis Zatlers ir Zaļās karotītes patrons. Tādēļ arī nolēmām šo Zaļās karotītes torti, kas tapusi pēc īpašas receptes, pasniegt daudzbērnu ģimenēm Valsts prezidenta rīkotajā svinīgās egles iedegšanā pie Rīgas pils."

Biedrība Mārketinga padome līdz 4. augustam aicina nobalsot par gada cilvēku Latvijas lauksaimniecības un pārtikas nozarē.

Tādējādi tiek ieviesta tradīcija turpmāk ik gadu celt gaismā tos cilvēkus, kas Latvijas lauksaimniecības un pārtikas nozares labā ieguldījuši krietnu daļu savu spēku, gudrības, zināšanas un patriotisma.

Apbalvojuma piešķiršanas mērķis ir veicināt Latvijas lauksamniecības un pārtikas uzņēmumu un to ražoto pārtikas produktu atpazīstamību un popularitāti kā pārtikas nozares speciālistu, tā patērētāju vidū, kā arī informēt par labākajiem pārtikas nozares sasniegumiem un celt tās prestižu sabiedrībā, paaugstinot iedzīvotāju motivāciju lietot Latvijā ražotos pārtikas produktus.

Šajā gadā balvu, saskaņā ar nolikumu (pieejams mājas lapā www.karotite.lv), pasniegs sekojošās nominācijās - Gada cilvēks eksportā, Gada cilvēks inovācijās, Gada cilvēks izaugsmē un Gada cilvēks zīmolvedībā. Informācija par balsošanu, balvas kandidātiem un ieguvējiem katrā nominācijā un norisi tiks publicēta interneta mājas lapā: www.karotite.lv.