Aizvadītajā gadā negatīvs pašu kapitāls, kas ir viens no pirmajiem signāliem, kas var liecināt par uzņēmuma iespējamām finanšu grūtībām, bija vairāk nekā trešdaļai uzņēmumu, rāda Lursoft pētījuma dati.

Visaugstākais šādu uzņēmumu īpatsvars reģistrēts izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē, kur ar negatīvu pašu kapitālu 2020.gadā bijuši 56,65% no visiem uzņēmumiem.

Lursoft valdes locekle Daiga Kiopa vērš uzmanību, ka ne visos gadījumos negatīvs pašu kapitāls vērtējams kā drauds uzņēmuma turpmākajai darbībai, ko apliecina arī pētījuma dati. Tāpēc svarīgi vērtēt arī to, vai uzņēmumam ir meitas uzņēmumi, dalība citās kompānijās.

“Praksē redzam, ka bieži vien tieši asociētie uzņēmumi sniedz aizdevumu un atbalstu saistītajiem uzņēmumiem, tāpēc ir svarīgi vērtēt pašu kapitāla izmaiņu dinamiku. Ja šajā pozīcijā vērojamas straujas izmaiņas, pašu kapitāls būtiski samazinājies, tas uzskatāms par svarīgu signālu, kuram jāpievērš uzmanību,” norāda D. Kiopa.

Lielākā daļa jeb teju 67% Latvijas uzņēmēju atzinuši, ka viņu uzņēmumu darbību Krievijas noteiktais tirdzniecības embargo uz Eiropas Savienību nav ietekmējis, liecina Citadele Index aptauja.

22% uzņēmēju atklāj, ka ir izjutuši nelielu negatīvu embargo ietekmi, savukārt 8% uzsver, ka ir izjutuši lielu negatīvu ietekmi. Bet 1% uzņēmēju atzinuši, ka bijusi neliela pozitīva ietekme.

Dati rāda, ka atkarībā no uzņēmuma lieluma, Krievijas noteiktais embargo visbiežāk negatīvi ietekmējis mazos uzņēmumus. Kopumā negatīvu ietekmi izjutuši 33% mazo uzņēmumu, no kuriem lielu negatīvu ietekmi izjutuši 8%, bet 25% aptaujāto – nelielu negatīvu ietekmi. Vismazāk embargo ir jutuši lielie uzņēmumi, 74% no tiem atzinuši, ka embargo tos nav ietekmējis, 14% - izjutuši nelielu negatīvu ietekmi, 3% - lielu negatīvu ietekmi, savukārt tikpat daudz jeb 3% izjutuši lielu pozitīvu ietekmi un 6% - nelielu pozitīvu ietekmi.

Nedrīkst pret visiem cilvēkiem, kuri Krievijā ir veiksmīgi attīstījuši biznesu, attiekties kā pret noziedzniekiem (iekļaut sankciju sarakstos), kuri veicinājuši, atbalstījuši pašreizējo režīmu un tā iebrukumu Ukrainā, jo tas neatbilst patiesībai.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Krievijas opozīcijas (Sojuz pravih sil) politiķis Leonīds Gozmans, kurš bija apcietināts par savu pozīciju – iestāšanos pret Krievijas iebrukumu Ukrainā, kas ilgst jau gadu.

Kāpēc Krievijas biznesa elites vidū nav vienprātības, daži atbalsta vai klusē, bet citi neatbalsta Krievijas iebrukumu Ukrainā, bet nenosoda to? Vai tie, kas nosoda karu Krievijā, vienkārši nezaudēs savu biznesu?

Jautājums ir ne tikai par to, vai uzņēmējiem, kuri kritizē karu, netiks atņemti uzņēmumi (aktīvi), kurus viņi daudzus gadus ir lolojuši, bet arī tas, vai tie netiks iznīcināti. Tāpat kā uzņēmējiem citās pasaules valstīs, arī Krievijas uzņēmējiem ir atbildības apziņa par saviem darbiniekiem, par viņu radīto rūpnīcu, veikalu. Es nedomāju, ka ir daudz uzņēmēju, kas apzināti atbalstītu karu. Gluži pretēji - bizness mīl mieru, nevis karu. Jā, varbūt ir cilvēki, kas gūst labumu no kara, jo karš viņiem ir izdevīgs, bet es nedomāju, ka šī kategorija veido ievērojamu uzņēmēju daļu. Daudzi uzņēmēji šādā situācijā dod priekšroku klusēšanai un vienkārši publiski neizpauž savu negatīvo attieksmi pret karu. Galu galā aktīva pretkara nostājas izpaušana var novest pie īpašuma konfiskācijas vai gadu gaitā radītā iznīcināšanas.

Finanšu tirgi pēdējos gados nav bijusi nekāda mierīga pastaiga parkā (dēļ Covida, protams), taču galu galā visus satraukumus tirgus kompensēja ar cienījamu ieguldījumu atdevi.

Valsts fondēto pensiju sistēmas populārākā plānu grupa (ar pieļaujamo daļu akcijās līdz 50%) aizvadīto trīs gadu laikā ieguldītājiem pelnījuši vidēji 9% gadā, kopā 30%! Savukārt šis gads iesācies pavisam nelāgi – kopš gada sākuma visas plānu kategorijas ir mīnusos. Šogad cenas ir kritušas praktiski visos galvenajos finanšu tirgus segmentos – no ASV valdības papīriem līdz Ķīnas akcijām. Perfektā vētra.

Karš Ukrainā un karš pret inflāciju

Divi galvenie šī gada faktori, kas tā vai citādi atsaucas visos pasaules tirgus nostūros, ir globāls procenta likmju kāpums un karš Ukrainā. Ukrainas varonīgā pretošanās krievu agresoriem un pasaules reakcija uz notiekošo ir tēma, ar kuru mēs Latvijā jau vairāk nekā mēnesi ejam gulēt un mostamies, un loģiski, ka tā turpina dominēt arī globālajā ziņu plūsmā. Taču ticiet vai ne – visa šī vājprāta faktiskā ietekme uz pasaules finanšu tirgiem un arī Latvijas pensiju aktīviem ir ievērojami mazāka nekā procenta likmju kāpumam ASV un Eiropā.

Šogad liela daļa ES struktūrfondu līgumu noslēdzēju lauksaimniecībā izvērtē savas iespējas un lauž līgumus. Pieaug arī maksātnespēju ierosināšana.

Kā liecina ES līdzekļus administrējošās iestādes Lauku atbalsta dienesta (LAD) dati, kopumā pēdējo divu gadu laikā lauzti līgumi par 3.9 miljoniem Ls, kas ir sabiedriskā finansējuma kopsumma. Tomēr kopējais atbrīvojies finansējums ir ievērojami lielāks, jo tas ietver ne tikai lauzto līgumu summu, bet arī līdzekļus, kas atbrīvojušies neatbilstību un citu iemeslu rezultātā.

Izlemj nerealizēt

LAD pārskatā par ceturkšņiem norādīts, ka pārsvarā nu jau lauztie līgumi tika slēgti 2004.-2006.gados, kad Latvijas ekonomikā bija vērojams uzplaukums. Diemžēl pēdējā gada laikā situācija ir ievērojami pasliktinājusies un liela daļa uzņēmumu pārvērtē savas attīstības perspektīvas un izlemj projektus nerealizēt, līdz ar to tiek lauzti līgumi. Vēl viens iemesls līdzekļu neizmantošanai ir tas, ka daļa uzņēmumu iepriekš minētā iemesla dēļ atmaksā jau saņemtos līdzekļus, lai varētu savu biznesu pārdot un nebūtu piecu gadu uzraudzība. LAD arī norāda, ka pašlaik vērojama daudzu maksātnespēju ierosināšana - iemesls tas pats iepriekšējais - ekonomiskās situācijas pasliktināšanās - veidojas neatbilstība un LAD piesaka kreditoru prasījumu.

Ar zaļo iepakojumu un videi draudzīgiem produktiem nepietiek: soļi ilgtspējīga biznesa virzienā//Produktu ražotāji tiek aicināti cīnīties pret “zaļo tukšvārdību”

Sabiedrības “PwC” analīze liecina, ka pēdējos gados ilgtspējas jēdziens ir būtiski mainījies – šodien vairāk nekā puse no patērētājiem par labākiem atzīst ilgtspējīgus, videi draudzīgos iepakojumos esošus produktus. Tomēr, pieaugošā interese par ilgtspējību rada apstākļus “zaļajai tukšvārdībai” (angl. greenwashing), kad produkti, kas tiek saukti par ekoloģiskiem, neatbilst uz tiem līmējamām etiķetēm. Viens no veidiem skaidri atklāt produkta ietekmi uz vidi, pamatojoties uz konkrētiem datiem, – Produkta vides deklarācija (angl. Environmental Product Declaration, EPD).

Jūnijā publicēts “PwC” patērētāju apsekojums atklāja, ka vairāk nekā puse no patērētājiem par labākiem atzīst skaidras izcelsmes produktus (55 %) un dod priekšroku vidi aizsargājošajām kompānijām (54 %). Patērētāji arī nav vienaldzīgi pret produkta ietekmi uz vidi – 54 % respondentu izvēlas produktus videi draudzīgos iepakojumos vai ar mazāk iepakojuma, 53 % – ātri sadalāmus, videi draudzīgus produktus. Katrs otrais pircējs (52 %), pirms iegādāties produktu, meklē ilgtspējības sertifikāta apzīmējumu uz iepakojumiem.

Irākas karš Igaunijas ekonomiku skars vairāk, ja militārā darbība ieilgs, apgalvo Tanels Ross (Tanel Ross), Igaunijas Centrālās bankas starptautiskās nodaļas vadītājs. Nav šaubu — karš neveicinās valsts ekonomisko attīstību, tomēr par spīti karam un tam, ka tekošā konta deficīts pārsniedz 12% no IKP, prognozes par Igaunijas ekonomikas izaugsmi ir stabilas, vēsta laikraksts Aripaev. Labākajā gadījumā karš neietekmēs Igauniju, bet, ja viss noritēs pēc sliktākā scenārija, un karš ievilksies, Igaunijas ekonomika, neapšaubāmi, cietīs. Ilga kara sekas būs naftas un degvielas cenu pieaugums, kas veicinās inflācijas kāpumu. Viegli neklāsies arī Igaunijas eksportam, jo saruks kompāniju un patērētāju uzticība. Labākais, ko Igaunija pašlaik var darīt ir izvērtēt ekonomiskos riskus, kuri var realizēties, ja karš noritēs pēc sliktākā scenārija.

Aprīlī ceļu būvnieki varēs pieteikties diviem šogad lielākajiem ceļu rekonstrukcijas projektiem. 27 miljoni latu krīzes apstākļos ir kārdinoši liels skaitlis, lai kārtīgi pacīnītos, šodien, 4.aprīlī, vēsta laikraksts Diena.

Kā norāda laikraksts, šos miljonus valsts šogad iedalījusi galvenokārt diviem lieliem ceļu rekonstrukcijas darbiem ar Eiropas Savienības (ES) finansējuma līdzdalību. Naudas maka turētāja valsts akciju sabiedrība Latvijas valsts ceļi (LVC) aprīlī plāno izsludināt konkursu Latgales tranzīta ceļu rekonstrukcijai posmos Viskaļi - Koknese un Ludza - Nirza.

Diena norāda, ka cīņa solās būt nežēlīga, paCeļu būves nozarē sācies karšr kCeļu būves nozarē sācies karšo liecina pārtrauktā izsole vienā no šiem posmiem. Gada sākumā vienlaikus tika pātraukta izsoles procedūra vēl divos mazākos konkursos. Iemesls - jau pēc uzvarētāju noteikšanas konstatētas neprecizitātes izsoļu nolikumos.

Bailes no teroristiem brīvdienu laikā pēc Irākas kara sākuma izjūt 41% vāciešu, par to liecina aptauja, ko veica Eiropas tūrisma institūts. Bailes visvairāk attiecināmas uz arābu valstīm, Turciju un ASV. Tūrisma institūts aptaujāja telefoniski pavisam 589 personas laika posmā no 20. līdz 23. martam. Aptaujas rezultāti liecina, ka šajā gadā 56% aptaujāto noteikti vai iespējams dosies atpūtas ceļojumā, kaut arī viena ceturtdaļa no tiem min, ka Irākas karš ceļojuma izvēles plānus tomēr būs ietekmējis. Turpretī 27% aptaujāto personu nolēmuši, ka šajā gadā iespējams atliks, vai arī vispār nebrauks ceļojumā, kuram par iemeslu arī tiek minēts karš. Kopš kara sākuma par 10% ir palielinājies to personu skaits, kuras vēlas atlikt savus ceļojumus. Kā neaprēķināms fenomens ir terora akti, kas lielākai daļai Vācijas tūrisma nozares rada vairāk raizes nekā karš. Aptaujā 60% personu atzīmē, ka arī pēc Irākas kara saglabāsies bailes, bet 90% aptaujāto min, ka bailes no terora pastāv braucot atpūsties uz tādām valstīm kā Ēģipte, Tunisija un Maroka, bet 87% baidās no terora aktiem Turcijā un 85% ASV. Ja Irākas karš ieilgs, tad nāksies krietni ciest šiem reģioniem no tūristu trūkuma. Interesanti ir tas, ka 43% aptaujāto personu saglabā bailes no terora arī citās Eiropas valstīs. Aptauja liecina, ka tūroperatoriem terora akti vai arī karš varētu krietni ietekmēt biznesu, jo lielākā daļa aptaujāto, proti 66%, uzskata, ka pašu organizēts ceļojums ar automašīnu vai vilcienu ir daudz drošāks nekā tūroperatora piedāvātais ceļojums. Vācieši par alternatīvu atpūtai ārpus savas valsts uzskata atpūtu savā zemē, kas ir patreiz kā zīme, ka vietējie tūroperatori varētu pelnīt, piedāvājot vietējos ceļojumus. 82% aptaujāto labprāt izvēlētos atpūtu Ziemeļjūras un Baltijas jūras krastos, bet 62% dotos atpūsties Vācijas Alpu kalnos. Vācijas kempingu klubs patreiz notiekošajā "Ceļojumu & kempingu" gadatirgū Esenē (26. –30. martam) atzīmē, ka šogad palielinājies ir pieprasījums pēc vietējiem atpūtas reģioniem un 2003. gads būs veltīts Vācijas tūrismam. Jau pagājušajā gadā gandrīz katrs trešais ceļojums tika veiks Vācijas ietvaros un tikai pēc tam seko Spānija (13%) un Itālija (9%). Avots: Wissen

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pagājušajā gadā pieaudzis par 4,8%, salīdzinot ar 2020.gadu, liecina Centrāl;as statistikas pārvaldes dati. Ekonomisti norāda - līdz šim bija pamats domāt, ka 2022. gada Latvijas ekonomikas izaugsmes perspektīvas ir labas, taču Krievijas iebrukums Ukrainā ir būtiski mainījis politisko, kā arī ekonomisko situāciju pasaulē, un tas ietekmēs arī Latvijas ekonomiku.

Komentē bankas Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš:

Aizvadītās nedēļas laikā pasaule ir strauji mainījusies, mainīsies arī ekonomika un politikas prioritātes. Ir cerība, ka Ukrainas sekmīgā pretestība iebrukumam un ekonomiskais pretspiediens liks tai apturēt agresiju, bet ir jārēķinās ar risku, ka karš var turpināsies arī ilgi. Tādā gadījumā Latvijas un visas Eiropas politikā drošības nostiprināšanas mērķis vēl ilgu laiku gūs virsroku pār labklājības celšanu tuvākajā nākotnē. Tā kā dzīvojam bīstamākā pasaulē, ir jābūvē ekonomika, kas būs noturīga pret satricinājumiem, kā arī jāizmanto ekonomika kā ierocis miera labā.

Šogad Latvijas ekonomikas sniegumu lielā mērā noteiks pret Krieviju un Baltkrieviju noteiktais sankciju režīms. Jau šobrīd apstiprinātie pasākumi ir skarbi, Krievija būs tikai viena no trīs pasaules valstīm (kopā ar Irānu un Ziemeļkoreju), kurai ir liegta pieeja SWIFT. Turklāt tas iespējams vēl nav stingrākais līmenis, ASV ir arī iespēja aizliegt bankām, kas strādā ASV, veikt jebkādus darījumus ar Krieviju, tas padarītu norēķinus ar šo valsti praktiski neiespējamus, atslēgšana no SWIFT ir tikai liels apgrūtinājums. Arī šāda soļa iespēja tiek vērtēta.

Pēdējo 30 gadu laikā globālie importa tarifi ir pastāvīgi mazinājušies. Tomēr populisma vilnis pasaulē stiprina protekcionisma vēsmas. Tāpēc varam sagaidīt, ka tirdzniecības attiecību saspīlējums saglabāsies.

ASV, Eiropas Savienība, Ķīna un pārējās pasaules valstis vēl izsver atbilstošāko tirdzniecības politikas stratēģiju. Taču globālā ekonomika līdzšinējo tarifu celšanu spēj «sagremot», neradot būtisku ietekmi. Nākotnē tas var mazināt riska apetīti un aktīvu cenas. Tādejādi centrālās bankas var nonākt sarežģītā situācijā - inflācija aktivizējas, bet izaugsmes un aktīvu cenu izredzes pasliktinās.

Tramps paaugstināja tarifus atsaucoties uz «valsts drošības» interesēm, tādējādi iesaistot ASV tirdzniecības karā ar pārējo pasauli, galvenokārt Ķīnu, ES, Kanādu, Meksiku un Japānu. Ietekmētās valstis ir atbildējušas palielinot tarifus ASV precēm, vienlaicīgi mēģinot paplašināt un pastiprināt, starptautiskās tirdzniecības sadarbību. Taču 2018. gada tirdzniecības karš līdz ar to ir raksturojams kā divpusējs, ne vispārējs kā 1930. gados.

Pērnās nedēļas nogalē Neste realizētās cenu kampaņas ietvaros degvielas cena mazumtirdzniecībā bija zemāka nekā vairumtirdzniecībā.

Lai gan Latvijas mazie un vidējie degvielas mazumtirgotāji jau vairākkārt pauduši savu neapmierinātību par to, ka trīs degvielas tirgus līderi degvielas cenas savos DUS maksimāli pietuvina vairumtirdzniecības cenai, pagājušajā nedēļas nogalē SIA Neste Latvija degvielas cena bija pat zemāka nekā Mažeiķu nafta tirdzniecības nama vairumcena. Lai gan atklāti par to neviens nerunā, taču starp degvielas mazumtirgotājiem jau sen klīst runas, ka tieši Neste diktē degvielas cenu kāpumu vai kritumu, kuram pazemīgi seko citi degvielas tirgotāji.

Db jau vēstīts (02.08.2005), ka tieši zemās cenas Neste uzskata par savu galveno ieroci."Automātiskajās DUS tirgojam tikai degvielu bez papildservisa, un mūsu vienīgais instruments, lai piesaistītu klientu, ir cena," tā toreiz teica SIA Neste Latvija mazumtirdzniecības vadītājs Zigismunds Niedra. "Ja mūsu piedāvātā cena nav interesanta, pārdošanas apjomi var kristies." Jau toreiz Z. Niedra skaidroja, ka atteikšanās no veikaliem un cita veida papildservisa pakalpojumiem devusi apmēram 1-1.5 santīmu ekonomiju.

Karš Ventspils tranzītbiznesa uzņēmēju vidū, šo strīdu izšķiršanā ievilkto tiesībsargājošo iestāžu rīcība - kratīšanas, aresti, aizturēšanas var izsist Latvijas tranzītbiznesu no sliedēm, jo tiek grauts nozares tēls un rīcībspēja.

Ventspils tranzītbiznesa uzņēmēju aizturēšana -radījusis negatīvu nozares tēlu, kas izdevīgs konkurentiem citās valstīs. Tā sarunā ar Db atzina gan tranzītbiznesā strādājošie uzņēmēji, gan arī speciālisti. Ventspils Naftas padomes priekšsēdētāja Mamerta Vaivada aizturēšana tiek vērtēta kā kārtējais ventspilnieku cīņas moments, kurā sava loma atvēlēta ne tikai Ģenerālprokuratūrai un KNAB, bet arī tiesām. Tiek norādīts, ka tā vietā, lai ventspilnieki kopīgi risinātu jautājumus, kā uzlabot biznesu - piesaistīt jaunus sadarbības partnerus, uzlabot finansiālās darbības rādītājus, palielināt ostā pārkraujamo kravu apjomus, notiek pretējais - karš visdažādākajās izpausmēs tikai pieņemas spēkā. M. Vaivads ir līdz šim augstākā amatpersona no Ventspils tranzītbiznesa, kura ir aizturēta.

Šonedēļ vēl viena Dānijas banka noteikusi negatīvu likmi savu turīgo klientu depozītiem.

Proti, Sydbank lēmusi, ka negatīva gada likme -0,6% apmērā tiks piemērota depozītiem, kas ir lielāki par 7,5 miljoniem Dānijas kronām (aptuveni 1,1 milj. eiro). «Tādā vidē, kā esam pašlaik, būs arvien grūtāk un grūtāk nopelnīt naudu,» spriedusi bankas vadītāja Karena Frosiga un piebildusi, ka tas ir bijis nepieciešams solis.

Šomēnes arī cits Dānijas aizdevējs Jyske Bank lēmis, ka tādu pašu likmi (-0,6%) piemēros lielajiem klientu depozītiem. Bankas vadītājs piebilda, ka gatavojās vēl astoņiem gadiem ar negatīvu likmi (šajā valstī centrālā banka negatīvas likmes ieviesa jau 2012. gadā).

DB jau ziņojis, ka Eiropā kādu laiku aktuāla diskusija par negatīvām likmēm ierindas banku klientiem. Tās pašas Dānijas baņķieru asociācijas pārstāvji teikuši, ka bankas, kas pagaidām privātpersonas no negatīvām likmēm pasargā, savus produktus pārdod zem pašizmaksas. Pagaidām šīs valsts lielākā banka - Danske Bank – teikusi, ka saviem klientiem šādas likmes nepiemēros.

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

Ņemot vērā aizdomas par «Swedbank» saistību ar naudas atmazgāšanu, Igaunijas finanšu uzraudzības iestāde nolēmusi sākt lietu pret Igaunijas «Swedbank», savukārt Zviedrijas finanšu uzraugs brīdinājis par iespējamu sodu tās mātesbankai Zviedrijā.

Lēmums par lietas sākšanu Igaunijā pieņemts, jo šogad veiktā izmeklēšanā par noteikumu cīņai pret naudas atmazgāšanu ievērošanu atklāti pierādījumi par iespējamiem pārkāpumiem. Šajā atsevišķajā lietā izmeklētāji pārbaudīs, vai veiktās darbības veido nepieciešamos pārkāpuma elementus, vai tie ir pretlikumīgi, vai persona ir vainīga par pārkāpuma pasūtīšanu un citus aspektus, paziņoja Igaunijas finanšu sektora uzraugs Finanšu inspekcija.

Lietas rezultātā bankai var tikt noteikt sods. Igaunijas finanšu uzraugi norāda, ka lietā par cīņas pret naudas atmazgāšanas noteikumu ievērošanu cieši sadarbojas ar atbildīgajām institūcijām Zviedrijā un citās Baltijas valstīs. Uzraudzības institūcijas koordinē savu rīcību un apmainās ar informāciju un novērtējumiem. Igaunijas finanšu uzraudzības iestāde uzsver, ka neveic kriminālizmeklēšanu un nav pilnvarota veikt kriminālizmeklēšanas.

Ziemeļkoreja paziņojusi, ka apsver iespēju raidīt savas ballistiskās raķetes uz ASV Klusā okeāna teritoriju Guamu, kurā atrodas ASV bruņoto spēku bāzes.

Interesanti, ka no tūrisma atkarīgā Guama par jauniegūto slavu kā Ziemeļkorejas raķešu mērķis pat priecājas un iecerējusi ar to piesaistīt vairāk tūristu.

Raksta galerijā - Guama fotogrāfijās.

TEV VARĒTU INTERESĒT ARĪ:

Matiss: Karš ar Ziemeļkoreju būtu katastrofāls

Brīdina Ziemeļkoreju par režīma beigām

Ziemeļkoreja draud ar «nežēlīgu» uzbrukumu ASV, izmantojot kodolieročus; karš var sākties šodien vai rītdien

Brexit un Ķīnas-ASV tirdzniecības karš ir sējis neziņu par globālās ekonomikas nākotni. Tomēr Baltijas valstu uzņēmumiem ir visai atšķirīgi uzskati par to, kā šīs divas ilglaicīgās starptautiskās sāgas ietekmēs uzņēmējdarbību.

Latvijā uzņēmēji vairāk uztraucas par Brexit, Lietuvā lielāko uztraukumu rada ASV-Ķīnas tirdzniecības karš, tikmēr Igaunija izceļas ar mieru un pārliecību par abiem notiekošajiem procesiem, rāda Luminor aptaujas rezultāti.

Luminor aicināja mazos un vidējos uzņēmumus izvērtēt riskus, ko varētu radīt divi notikumi — Brexit, kā arī Ķīnas un ASV tirdzniecības karš. Aptaujas dati atklāj, ka visvairāk par Brexit satraucas Latvijā — katrs ceturtais jeb 27% no Latvijas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem uzskata, ka Brexit lielākā vai mazākā mērā viņus ietekmēs. Tikai 16% mazo un vidējo uzņēmumu Lietuvā atbildēja, ka Brexit viņus ietekmēs, līdzīgi arī Igaunijā — 18%.

Šāda bija Dienas Biznesa tēma diskusijā par tūrisma industrijas darbību Rīgas centrā un iespējām turpmākajos gados, kuras galvenie secinājumi koncentrējas ap tūrisma uztveri valsti vispār. Proti, tūrisms ir jāvērtē kā eksportējoša nozare, un ir nepieciešama valsts tēla apzināta veidošana.

Dienas Biznesa diskusijā klātienē piedalījās Latvijas Investīciju aģentūras Tūrisma departamenta direktore Inese Šīrava, Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas vadītājs Andris Kalniņš un nacionālās lidsabiedrības airBaltic viceprezidents pārdošanas jautājumos Toms Andersons. Viedokļus par jautājumu iesūtīja Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas prezidents Ēriks Lingebērziņš, Rīgas Investīciju un tūrisma aģentūras vadītājs Fredis Bikovs, kā arī uzņēmuma Primex vadītājs Jānis Ošlejs, kurš arī bija šīs diskusijas iedvesmas avots ar savu sociālā tīkla publikāciju, kura noslēdzās ar izsauksmi: “Darām!” Ko īsti varam darīt, lai būtu rezultāts, lai Rīgas centrs šovasar būtu tūristu pilns, arī mēģinājām noskaidrot. Diskusija videoformātā skatāma portālā db.lv.

Zviedrija no 28.decembra pieprasīs visiem iebraucējiem uzrādīt negatīvu Covid-19 testu, kas veikts pēdējo 48 stundu laikā, trešdien paziņojusi valdība.

Prasība uzrādīt negatīvu Covid-19 testu attieksies uz visiem cilvēkiem, kas nav Zviedrijas pilsoņi vai iedzīvotāji un ir vecāki par 12 gadiem, tostarp ieceļotājiem no Eiropas Savienības (ES) un kaimiņvalstīm.

"Visiem ceļotājiem, ierodoties Zviedrijā, būs jāspēj uzrādīt negatīvu testu (..) neatkarīgi no tā, no kuras valsts jūs ceļojat," paziņoja valdība.

Valdība šādu lēmumu pieņēmusi pēc Sabiedrības veselības aģentūras lūguma, ņemot vērā plašo Covid-19 izplatību pasaulē un omikrona paveida straujo izplatīšanos.

Tiks ieviesti arī daži izņēmumi, piemēram, tiem cilvēkiem, kas šķērso robežu darba nolūkos, un dāņiem, kas šķērso Zviedriju ceļā uz Bornholmas salu. Viņiem būs jāuzrāda pierādījums par vakcinēšanos pret Covid-19 vai negatīvs Covid-19 tests, kas nav vecāks par nedēļu.

Latvijas iedzīvotāju aptaujas rezultāti par 2007.gada pirmajā ceturksnī veiktajiem ceļojumiem Latvijas robežās un ārpus tām liecina, ka pa Latviju atpūtas nolūkos (pie radiem, atpūtai brīvā dabā un tml.), šķērsojot pilsētas vai administratīvā rajona robežas, ceļoja 42% Latvijas iedzīvotāju, Db.lv informēja Centrālās statistikas pārvaldes Transporta un tūrisma statistikas daļa.

Visizplatītākie bija vienas dienas (bez nakšņošanas) braucieni. Tajos devās 35% no visiem iedzīvotājiem, kuri viena brauciena laikā vidēji iztērēja 18,6 Ls. Īsajiem atpūtas braucieniem (1-3 diennaktis) priekšroku deva 12% iedzīvotāju, iztērējot vidēji 19,0 Ls viena brauciena laikā. Garajos atpūtas braucienos pa Latviju (4 un vairāk diennaktis) devās 2% iedzīvotāju un iztērēja vidēji 31,6 Ls viena brauciena laikā. Atpūtas braucienos vairāk devušās sievietes (52%). Visvairāk ceļotāju bija vecumā no 25-44 gadiem.

Dodoties atpūtas braucienā, iedzīvotāji parasti izmantojuši privātās naktsmītnes - 94%. Visbiežāk atpūtas braucienā ceļotāji devušies ar vieglo automobili – 59%.

Sankcijas pret Krieviju varētu atsaukties augstākā inflācijā un lēnākā Latvijas ekonomikas izaugsmē, taču tam nevajadzētu atturēt no sankciju ieviešanas, pauda banku analītiķi.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš sacīja, ka situācija Ukrainā ir ļoti mainīga un ir iespējami dažādi situācijas attīstības scenāriji.

"Ja runa ir tikai par pašreizējām sankcijām finanšu sektorā, tad jūtamai ietekmei uz Latvijas ekonomikas rādītajiem nevajadzētu būt. Arī energoresursu cenas pēdējos nedēļu laikā pagaidām nav būtiski mainījušās. Tomēr dabasgāzes, naftas un elektrības cenas joprojām ir augstas, un šobrīd valsts tērē aptuveni 60 miljonus eiro mēnesī, kompensējot izmaksu kāpumu mājsaimniecībām un uzņēmumiem," pauda Āboliņš.

Viņš arī norādīja - ja dabasgāzes cenas saglabāsies esošajā līmenī līdz vasarai un par šādu cenu tiks iegādāta dabasgāze nākamajai apkures sezona, apkures tarifi rudenī Latvijā vēl būtiski kāps un energoresursu importam gadā tērēsim par 1-1,5 miljardiem eiro vairāk nekā iepriekšējos gados.

Uzņēmumu apvienošanās un iegādes tirgū šogad darījumu apjoms varētu būt līdzīgs iepriekšējam gadam, intervijā prognozēja zvērināts advokāts, advokātu biroja "Ellex Kļaviņš" vecākais partneris Raimonds Slaidiņš.

"Tirgus ir aktīvs. Protams, ne visi iecerētie darījumi izdosies, bet, ja nav kādu negatīvu notikumu ekonomikā vai ģeopolitiski, ir visas iespējas, ka darījumu atkal ir pietiekami daudz. Tirgū arī valda cerība, ka maijā jūnijā stabilizēsies ekonomika, sāks mazināties procentu likmes. Tāpat privātā kapitāla fondu rīcībā joprojām ir lieli finanšu resursi, un viņu bizness ir tieši uzņēmumu pirkšana un pārdošana," sacīja Slaidiņš.

Viņš piebilda, ka pašlaik ir redzams, ka karš Ukrainā paliekošu iespaidu nav atstājis, lai gan apvienošanās un iegādes darījumu tirgū parasti ļoti labi ir jūtami ģeopolitiski riski, jo uzņēmumiem, kuri iet uz darījumiem - it īpaši starptautiskiem darījumiem -, vienmēr ir ļoti svarīgi izvērtēt, ar kādiem riskiem var nākties saskarties. Tādēļ tad, kad Krievija uzbruka Ukrainai, varēja just, ka darījumu intensitāte Baltijas valstīs kļūst lēnāka, bet pēc tam situācija normalizējās. "Visi apzinās to, ka šis karš notiek, bet tāpat ir nepārprotams fakts, ka ukraiņi aizstāvas un, pateicoties viņiem, karadarbība neizplatās uz citām valstīm," pauda Slaidiņš.

Polija pievienojas negatīvu likmju klubiņam , ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Ārkārtīgi zemo likmju laikmetu Eiropā steidz izmantot vairākas šī reģiona valstis, kurām tā ir izdevība uz samērā ilgu termiņu ļoti lēti piesaistīt naudu. Šonedēļ par pirmo Eiropas attīstības valsti, kas naudu piesaistījusi ar negatīvu likmi, kļuvusi Polija. Tas gan galvenokārt ir tāpēc, ka valsts pārdevusi parāda vērtspapīrus, kas nominēti Šveices frankos. Pieejamā informācija liecina, ka Polijai izdevies pārdot trīs gadu termiņa obligācijas 580 miljonu Šveices franku vērtībā ar negatīvu ienesīgumu 0,213% apmērā. Pēc šīm Polijas obligācijām esot bijis liels pieprasījums no pašu šveiciešu puses, kur šīs valsts centrālā banka noteikusi negatīvu franku depozītu likmi pie -0,75% atzīmes (tādējādi frankos tiek meklētas ieguldījumu likmes, kuras negatīvajā teritorijā ir mazāk dziļi). Šveices trīs gadu termiņa obligāciju ienesīgums šo trešdien atradās pie -0,8% atzīmes.