Budžeta veidošana patlaban izskatās pēc mēģinājuma uzvilkt koriģējošo veļu un iespraukties uzvalkā, lai gan vajadzētu citus risinājumus - sportot un pareizi ēst vai pirkt jaunu uzvalku - ar šādu salīdzinājumu Swedbank galvenais ekonomists Latvijā Mārtiņš Kazāks raksturoja valdības centienus atrast papildu ieņēmumus 2016.gada valsts budžetā.

Viņa ieskatā, diskusija par valsts budžetu ir jāsāk ar premisu - kāds naudas apjoms valsts budžetā ir jāsavāc. Pašlaik pietrūkst ilgtermiņa skatījuma, cik līdzekļu mēģina iekasēt budžetā un no kurienes. Pašlaik Latvijā nodokļu īpatsvars pret iekšzemes kopproduktu (IKP) ir viens no zemākajiem Eiropā. Nekur nav teikts, ka Latvijai ir jāvirzās uz Eiropas rādītājiem un jāiekasē nodokļos 39% no IKP pašreizējo 27-28% vietā. Taču tāda lēmuma gadījumā ir skaidrs, ka valsts vairs nenodrošina virkni pakalpojumu, skaidroja ekonomists.

Taču, ja no valsts tiek sagaidīts vairāk līdzekļu aizsardzībai un citām jomām, tad valstij ir jāiekasē vairāk naudas. Ja vairāk vēlas tērēt, tad ir jānopelna vairāk, jo visu laiku nevar dzīvot uz parāda. Ir labāki un sliktāki veidi, kā iekasēt budžetā papildu līdzekļus, un akcīzes nodokļa palielināšana nav tas sliktākais veids, vērtēja Kazāks.

Viņš minēja, ka sociālā nodokļa griestu atcelšana pēc būtības būtu jauna nodokļa ieviešana un var arī ieviest jaunus nodokļus, taču jautājums ir par to, cik daudz līdzekļu šādi var iekasēt. Kazāks pauda viedokli, ka daudz lielāka problēma ir ēnu ekonomika un izvairīšanās no nodokļiem - nebūtu pareizi ignorēt tos, kas nodokļus nemaksā. Valsts ieņēmumu dienests var mēģināt noķert nemaksātājus, taču būtu jāpievēršas arī ienākumiem, ko nevar noslēpt, piemēram, nevar noslēpt nekustamo īpašumu, atzīmēja ekonomists.

Swedbank ekonomisti arī uzsvēra, ka patlaban situācija Latvijas valsts budžetā nav dramatiska. Tomēr, ja budžetu mēģinās lāpīt, nevis domāt ilgtermiņā, tad nākamgad budžeta gatavošanas laikā atkal gaidāma līdzīga situācija kā šovasar. Jau ziņots, ka patlaban politiķi meklē dažādus risinājumus, kā nākamā gada budžetā iekasēt papildu līdzekļus, un plānots palielināt akcīzes nodokli degvielai, alkoholam, azartspēlēm. Iecerēts piemērot jaunu solidaritātes nodokli algām, kurām noteikti sociālo iemaksu griesti. Panākta vienošanās, ka valsts kapitālsabiedrības arī turpmāk dividendēs izmaksās 90% peļņu u.c.

Pēc Swedbank ekonomistu teiktā, pastāv iespēja, ka Latvijas ekonomika nākamajos gados varētu augt straujāk par prognozētajiem 3%. Tas iespējams, ja Eiropa aug straujāk, ja situācija Krievijā sāk nomierināties, ja straujāk attīstīsies kreditēšana, investīcijas. Pozitīvu tendenču rezultātā var sagaidīt, ka Latvijas izaugsme pēc 2017.gada var pārsniegt 4%. Tomēr nebūtu pareizi, ja budžeta veidotāji sēdētu un gaidītu, kad izaugsme atsāksies, lai tad tērētu naudu. Šāda attieksme būtu vieglprātīga, uzsvēra Kazāks. Viņš aicināja budžeta veidošanas procesā domāt nevis par to, kā viena gada laikā iztērēt naudu, bet kā ieguldīt naudu, lai Latvijas izaugsme turētos 4% līmenī un augstāk.

Ekonomisti arī prognozēja, ka nākamgad Latvijā nevarēs atļauties plānoto iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazināšanu un to varētu atlikt uz tālākiem gadiem. Taču nākamgad par 15-20 eiro varētu palielināt minimālo algu. Tautsaimniecībā sāks ieplūst arī struktūrfondu līdzekļi, kas ir pozitīva ziņa.

Swedbank bāzes scenārijs paredz, ka Latvijas ekonomikas izaugsme nākamajos divos gados kļūs spējāka, tuvu 3%. Tomēr Latvijas ekonomikas izaugsme ap 3% ir pārāk lēna, lai turpinātos tautsaimniecības līmeņa izlīdzināšanās ar Eiropas valstīm, ja tur izaugsme būs ap 2%.
 

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra