Izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis jau šodien iesniedzis demisijas rakstu Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim (V), apliecina premjera preses sekretārs Mārtiņš Panke.

Premjers ir saņēmis un saskaņojis demisijas rakstu.

Tāpat saņemts Reformu partijas pārstāvja Vjačeslava Dombrovska iesniegums, kurā viņš apliecina gatavību kandidēt uz izglītības un zinātnes ministra amatu.

Valdis Dombrovskis nosūtījis abus iesniegumus Valsts prezidentam Andrim Bērziņam un Saeimai, aicinot jautājumu par Vjačeslava Dombrovska apstiprināšanu ministra amatā iekļaut 2.maija parlamenta plenārsēdē.

Premjers arī parakstījis rīkojumu, ieceļot iekšlietu ministru Rihardu Kozlovski (RP) par izglītības un zinātnes ministra pienākumu izpildītāju.

Izglītības un zinātnes ministra kandidāts Vjačeslavs Dombrovskis šodien tiekas ar valdošās koalīcijas frakciju pārstāvjiem. Nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK jau paudusi atbalstu Dombrovska kandidatūrai, arī citiem koalīcijas partneriem iepriekš nebija iebildumu pret viņa kandidatūru.

Veselības problēmu nomāktais izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis ir gatavs demisionēt, ja tiks nodrošināta viņa iesākto reformu pēctecība, šodien pēc Reformu partijas (RP) frakcijas un valdes sēdes žurnālistiem paziņoja Ķīļa padomnieks Reinis Tukišs.

Savukārt RP Saeimas frakcijas vadītāja vietnieks Edmunds Demiters pastāstīja, ka RP atbalsta frakcijas priekšsēdētāja Vjačeslava Dombrovska kandidatūru šim amatam.

Par Ķīļa demisiju un iespējamo RP frakcijas jauno vadītāju vēl tiks lemts koalīcijā un frakcijā.

Šodien par šo jautājumu tika diskutēts RP frakcijas un valdes kopsēdē. Ķīlis šajā sēdē klātienē nevarēja ierasties, jo viņam tajā laikā slimnīcā notika veselības pārbaudes. Taču ministrs plānoja ar RP sazināties telefoniski un bija paredzēts nodrošināt telefonkonferenci.

Kā iepriekš sacīja RP Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis, izvērtējot ārstu norādījumus, RP tiks pieņemts kopīgs lēmums, vai Ķīlis varēs turpināt darbu izglītības un zinātnes ministra amatā.

"Swedbank" uz laiku apturējusi studiju un studējošo kredītu izsniegšanu, informē bankā.

Jaunu studiju un studējošo kredītu ar "Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" ("Altum") garantiju līgumu slēgšana ir apturēta, jo lielās studentu intereses dēļ paredzētie valsts līdzekļi programmas īstenošanai šogad ir izsmelti, paskaidro "Swedbank" mediju attiecību vadītājs Jānis Krops.

Šis lēmums neskars studentus, kuri jau ir parakstījuši līgumu ar "Swedbank" par kredīta piešķiršanu.

Vienlaikus J.Krops norādīja, ka "Swedbank" ir gatava atsākt kredītu izsniegšanu līdzko būs pieejams nepieciešamais finansējums. Atbilstoši šī brīža aplēsēm, lai nodrošinātu atbalstu mācību maksas segšanai visiem studētgribētājiem šajā gadā, Izglītības un zinātnes ministrijai ir steidzami jārod aptuveni 600 000 - 700 000 eiro.

Aizejošajam izglītības un zinātnes ministram Robertam Ķīlim, ieejot Saeimā, rodas sajūta, ka nevar ticēt nevienam vārdam, sarunā telekompānijas LNT raidījumā 900 sekundes atzina ministrs.

«Jūs ieejat Saeimas mājā Jēkaba ielā 11 un rodas sajūta, ka nevienam vārdam nevar ticēt. Pasaka: «Būs tā.», bet pēc piecām minūtētm tas ir mainījies,» sacīja R. Ķīlis. Bijušais ministrs kā piemēru minēja gadījumu, kad kāds valdības loceklis, kuram pirms ievēlēšanas lūguši izdarīt noteiktas lietas, teicis - jā, bet pēc tam - kad ticis ievēlēts, sacījis, ka situācija tagad ir mainījusies. R. Ķīlis norādīja, ka šādā situācijā neesot nekāds brīnums, ka sabiedrībā uzticības līmenis politiķiem ir ārkārtīgi zems.

Jau iepriekš vēstīts, ka R. Ķīlis pēc amata atstāšanas plāno nodarboties ar to, ko vislabāk prot. «Es nekur nepazūdu un beidzot varēšu darīt, ko labi māku - analīze un stratēģiski risinājumi. Arī idiotus tagad tiešajā ēterā tā varēšu saukt,» sociālajā vietnē Twitter rakstīja R. Ķīlis. Sarunā LNT raidījumā R. Ķīlis tiešajā ēterā gan nevienu par idiotu nenosauca, bet norādīja, ka vēlētos atklātu diskusiju. Visvairāk R. Ķīlis vēlētos publiski aprunāties ar Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāju Inu Druvieti.

Pašreizējais studiju vietas izmaksu bāzes modelis neietver visas augstākās izglītības iestāžu faktiskās izmaksas studiju programmu nodrošināšanai, secināts AS "KPMG Baltic" veiktajā pētījumā par studiju programmu izmaksām.

Kā secina KPMG, Latvijā 67% no faktiskajām studiju programmu īstenošanai attiecināmajām izmaksām veido akadēmiskā personāla un pārējo darbinieku atalgojums, kas ir augstāks par Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstu vidējo rādītāju - 60%.

Pētījuma autori saskata nepieciešamību izveidot jaunu, pārskatāmu studiju vietas bāzes izmaksu modeli, kas būtu gan ar aktuālākajām izmaksām katrā izmaksu grupā, gan būtu vieglāk atjaunojams turpmāk.

Sekojoši pētījumā tiek piedāvāta studiju vietas bāzes izmaksu modeļa alternatīva. Jaunajā modelī KPMG piedāvā izmaksu sadalījumu, kas būtu salīdzināms ar OECD valstu augstskolu izmaksām darbinieku atalgojumam.

«Kā vienu no intensīvākajiem un grūtākajiem savas dzīves laikiem. Ir gan bijuši pāris brīžu dzīvē, kas ar šo laiku intensitātes un grūtību ziņā būtu salīdzināmi, taču neviens no šiem posmiem nebija tik ilgs kā ministra darbs, kas ilga pusotru gadu. Nekad nebiju saskāries ar tādiem ierobežojumiem izteikties, paust savu patieso viedokli par kādu jautājumu, nebiju saskāries ar to, ka kāds no manis tik ļoti gaida, ka es par kaut ko vienošos, proti, «dīlošu». Es nekad šādas lietas nedarītu no brīva prāta, bet amata dēļ man nācās to darīt,» intervijā laikrakstam Latvijas Avīze, vaicāts kā no šodienas skatpunkta vērtē laiku, ko pavadījis ministrijā, atzinis bijušais izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis.

«Turklāt tieši šajā laikā tik ļoti pasliktinājās veselība, kā nebija bijis kopš 12 gadu vecuma, kad man izgrieza vienu nieri. Bet es nežēlojos, pats šo darbu izvēlējos un pats vainīgs,» viņš piebildis.

Jautāts, kāds tad bijis viņa patiesais viedoklis, ko nācies noklusēt, bijušais ministrs Latvijas Avīzei skaidrojis: «Tas bija viedoklis par lietām, kas acīmredzot ir daļa no politiķu ikdienas, bet kas tikai atsevišķos gadījumos kļūst redzams plašākai publikai. Par tādām situācijām baumo, bet skaidri neviens neko nezina. Piemēram, nācās saņemt zvanus no Ministru prezidenta saistībā ar nepieciešamību iekļaut budžeta grozījumos papildu pozīcijas, kas saistās ar sporta finansēšanu, kaut Izglītības un zinātnes ministrijā bija cits viedoklis par šīs finansēšanas nepieciešamību.

Demisionēt nolēmušais izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis pēc amata atstāšanas plāno nodarboties ar to, ko vislabāk prot – analīzi un stratēģiskiem risinājumiem, savā sociālas vietnes Twitter kontā vēsta ministrs.

«Es nekur nepazūdu un beidzot varēšu darīt, ko labi māku - analīze un stratēģiski risinājumi. Arī idiotus tagad tiešajā ēterā tā varēšu saukt,» Twitter raksta R. Ķīlis. Arī sarunā ar Latvijas Radio ministrs norādīja, ka nākotnē varētu veidot domnīcu, kurā politiķi varētu smelties idejas savam darbam.

R. Ķīlis sacīja, ka tā būtu klasiska domnīca – ideju bāze, kas nodarbotos ar pētījumiem. Arī izglītības jomā, visticamāk, R. Ķīlis paliks. «Izglītība ir tā joma, kurā es skatītos nopietni,» sacīja ministrs.

Sarunā ar radio R. Ķīlis arī pauda, ka redz vairākus būtiskus uzdevumus, kurus viņš ir paveicis dažādos izglītības sektoros. Augstākajā izglītībā ir ieviesta sistēma, kurā Latvijas augstskolām ir paredzēts savas jaunās mācību programmas akreditēt starptautiskā līmenī. Līdz ar to vairs nav iespējams ieviest nekvalitatīvas programmas, norādīja R. Ķīlis.

Šogad pamatstudijām kādā no 12 Latvijas augstskolām kopumā pieteikušies 10 123 reflektanti, kas ir mazākais studētgribētāju skaits pēdējo trīs gadu laikā, liecina informācija vienotajā valsts un pašvaldību portālā "Latvija.lv" uz pirmdienas plkst.17.

Pieteikšanās studijām noslēgusies plkst.16.

Dati "Latvija.lv" liecina, ka 2020./2021.akadēmiskajam gadam bija saņemti 10 296 reflektantu pieteikumi, bet 2021./2022.akadēmiskajam gadam - 10 182 pieteikumi.

Jaunajam akadēmiskajam gadam studijām kādā no 12 Latvijas augstskolām uz plkst.17 apstiprināti 9289 studētgribētāji.

No tiem lielākais studētgribētāju skaits jeb 4362 cilvēki apstiprināti studijām kādā no Latvijas Universitātes (LU) pamatstudiju programmām. Savukārt populārāko Latvijas augstskolu reitinga otrajā pozīcijā ierindojas Rīgas Tehniskā universitāte (RTU), kurā studijām apstiprināti 2455 cilvēki.

Tālāk ar gandrīz trīs reizes mazāku reflektantu skaitu seko Latvijas Lauksaimniecības universitāte, kurā studijām apstiprināts 901 cilvēks. Ceturtajā vietā ir Daugavpils Universitāte, kurā apstiprināti 511 reflektanti.

Reģionālajām augstskolām, kurām pieteikties bija iespējams vienotajā uzņemšanas sistēmā, šogad nav izdevies piesaistīt reflektantus pat pusei izsludināto studiju vietu.

Kā liecina aģentūras LETA veiktie aprēķini, studijām piecās reģionālajās augstskolās kopumā pieteicās 1247 reflektanti. Lielākais studētgribētāju skaits pieteicies studijām Daugavpils Universitātē - patlaban augstskola varētu sagaidīt 387 jaunus studentus. Vismazāk reflektantu pieteicās studijām Ventspils Augstskolā, kura patlaban var cerēt uz 183 jauniem studentiem.

Tomēr Ventspils Augstskola ir vienīgā augstskola, kas ar salīdzinoši nelielo reflektantu skaitu spēs aizpildīt aptuveni pusi izsludināto studiju vietu. Sākoties uzņemšanai, augstskola izsludināja 369 studiju vietas, no kurām 190 bija budžeta vietas. Noslēdzoties dokumentu pieņemšanai, šajā augstskolā varētu būt aizpildīti 50% izsludināto studiju vietu.

Vienkāršotas procedūras studiju un studējošā kredīta noformēšanai un saņemšanai, kā arī iespēja saņemt kredītu bez otrā galvotāja – jaunie nosacījumi studiju un studējošā kredīta saņemšanai varētu stāties spēkā jau no 2020. gada 1. aprīļa, informē Izglītības un zinātnes ministrija.

Valdība šodien, 2019. gada 16. jūlijā, izskatīja Izglītības un zinātnes ministrijas kopā ar sadarbības partneriem izstrādāto informatīvo ziņojumu par plānotajām izmaiņām studiju un studējošo kreditēšanā, konceptuāli atbalstot jaunas sistēmas ieviešanu.

Pašreizējā sistēma nosaka, ka kredītus studijām izsniedz bankas par saviem līdzekļiem, savukārt valsts 90% apmērā nodrošina galvojumu. Lai saņemtu kredītu, studējošajam nepieciešams vēl viens galvotājs. Samazinoties kopējam studējošo skaitam, samazinās arī studijām ņemto kredītu apjoms, un kreditēšanas apjoms samazinās arī procentuāli.

Piemēram, 2014. gadā kredītu bija ņēmuši 14% maksas studējošo, bet 2018. gadā - tikai 10% no studējošiem par maksu. Pēc Latvijas Studentu apvienības apkopotās informācijas studējošiem ir problēmas atrast otro galvotāju, kas atbilstu prasībām par ienākumiem un citām saistībām. Tāpēc jaunieši finansējuma piesaistei cenšas izmantot citus risinājumus, piemēram, savienojot studijas ar darbu vai izmanto citus aizņēmumus. Studiju maksa augstākās izglītības iestādēs svārstās robežās no 1000 līdz 6000 eiro gadā, atkarībā no studiju programmas un studiju līmeņa.

Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija (RPIVA) beigs pastāvēt ar šī gada 1.oktobri, šodien lēma Ministru kabinets (MK).

Jautājuma skatīšana valdībā tika pārcelta divas reizes, kopumā lemšanu par RPIVA likvidāciju, to pievienojot Latvijas Universitātei (LU), atliekot uz trim nedēļām. Lēmuma pieņemšanas atlikšanu koalīcijas partijas motivēja ar nepieciešamību gūt papildu informāciju no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM), tostarp reaģējot uz tiesībsarga Jura Jansona norādītajām nepilnībām un neskaidrībām rīkojumprojektā, kā arī kopējā lēmuma virzīšanas procesā.

Lēmuma virzīšanas atcelšanu vairākkārt pieprasījusi arī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA), kā arī pati RPIVA, uzsverot, ka lēmums ir prettiesisks, kā arī sasteigts un nepārdomāts. Arī Latvijas Studentu apvienība (LSA) pēc ilgstošas lemšanas tomēr nolēma neatbalstīt IZM ieceri par RPIVA likvidāciju.

Dažas valsts augstskolas paplašina studiju programmu klāstu, dažas ceļ studiju maksu, teju vai visas fokusējas uz pieprasījumu darba tirgū un ārvalstu studentu piesaisti , pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Lai arī lielākā daļa valsts augstskolu studiju maksu vietējiem studentiem nākamajā gadā nepaaugstinās, divas no lielākajām, – proti, Latvijas Universitāte (LU) un Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU) – to palielinās pamata un augstākā līmeņa studiju programmām par 1–17%, liecina DB veiktā aptauja. Vairākas augstskolas ir sarūpējušas jaunas, konkurētspējīgas un pat prestižas mācību programmas. Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) informē, ka kopumā kopš pērnā gada septembra ir izsniegtas licences 30 jaunām studiju programmām, daļa no tām jau ir ieviesta pagājušā mācību gada ziemas sesijā. Pēc IZM aplēsēm, nākamajā mācību gadā tiks piedāvātas vairāk nekā 20 jaunas programmas.

Uzsākt studijas pēc vidusskolas absolvēšanas plāno kopumā 63% jauniešu - vairums (55%) kādā no Latvijas augstākās izglītības iestādēm, savukārt 8% lūkojas ārvalstu virzienā, liecina Swedbank Privātpersonu finanšu institūta veiktā jauniešu aptauja.

29% aptaujāto par saviem studiju plāniem vēl nav izlēmuši, bet katrs desmitais vidusskolas absolvents turpmāku izglītošanos vispār neplāno.

Šogad vidusskolēnu vidū vispopulārākās studiju jomas ir inženierzinātne un medicīna/veselības aprūpe (20%), kam seko ekonomika un biznesa vadība (18%). Populāra izvēle ir māksla un mūzika (15%), kā arī skolotāja profesija – 13% aptaujātie norādījuši, ka augstāko izglītību iegūs pedagoģijas vai psiholoģijas jomā. Vismazākā interese novērojama par tieslietām un jurisprudenci (2%), kā arī aizsardzību, policiju un robežsardzi (4%).

Izteikta stiprā dzimuma dominance vērojama tādās jomās kā inženierzinātne, informācijas tehnoloģijas, kā arī fizika un matemātika. Savukārt daiļais dzimums karjeras plānus ievērojami biežāk saista ar medicīnas vai veselības aprūpes, mākslas un mūzikas, kā arī pedagoģijas un psiholoģijas zinātņu jomām. Ārvalstīs jaunieši visbiežāk plāno apgūt tūrismu un viesnīcu biznesa vadību, savukārt Latvijā, biežāk nekā ārvalstīs – medicīnu un veselības aprūpi.

Pēc sarunas ar izglītības un zinātnes ministru Vjačeslavu Dombrovski (RP) par valsts budžeta studiju vietu sadales principiem Latvijas Studentu apvienībai (LSA) aizvien nešķiet atbalstāma iecere palielināt finansējumu eksaktajās un inženierzinātnēs uz sociālo zinātņu rēķina.

LSA prezidents Mikus Dubickis atzina, ka tikšanās laikā studenti precizējuši daudzas neskaidrības, taču budžeta vietu samazināšana sociālajās zinātnēs ir pretrunā ar LSA pozīciju par tuvināšanos valsts apmaksātām studijām visiem studentiem.

M. Dubickis pozitīvi raugās uz to, ka budžeta vietu pārdale notiek katrā augstskolā atsevišķi un neskars pašreiz studējošos. Viņš arī norādīja, ka eksaktajās zinātnēs bāzes finansējums var pieaugt, bet kopējais budžeta vietu skaits, arī sociālajās zinātnēs, sarukt, jo tas finansējums tiktu novirzīts studiju vietas bāzes izmaksu nodrošināšanai.

Turpmāko piecu gadu laikā Izglītības un zinātnes ministrija investēs Eiropas Sociālā fonda (ESF) finansējumu jaunu spēcīgu un starptautiski konkurētspējīgu studiju programmu izveidē Latvijas augstskolās, informē ministrija.

Tādējādi ikvienam studentam visos studiju līmeņos tiks nodrošināta kvalitatīva, ar zinātni un pētniecību sasaistīta izglītība, kas spēj dot zināšanas augstas pievienotās vērtības radīšanai, nodrošinot valsts ekonomikas izaugsmi un sabiedrības labklājību.

Kopumā šim mērķim projektā būs pieejami vairāk nekā 10 milj. eiro, no kuriem 8,6 milj. eiro ir ESF un 1,5 milj. eiro - valsts budžeta līdzfinansējums. Projektā varēs iesaistīties gan valsts, gan privātās augstākās izglītības iestādes, tajā skaitā arī koledžas. Projektus paredzēts uzsākt 2018.gada otrajā pusgadā. Programmas nosacījumi ietver prasību augstskolām pārskatīt esošo programmu saturu, slēgt novecojušās un dublējošās un uz to bāzes veidot jaunas izcilas studiju programmas.

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) noliedz, ka būtu savā darbā sliecies par labu kādai pašvaldībai, taču uzsver, ka viņam nereti nācies strādāt bijušā izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa vietā, kurš nav spējis sastrādāties ar nozari.

Šodien Latvijas Avīzē publicētajā intervijā R. Ķīlis saka, ka viņam, pildot ministra pienākumus, «nācās saņemt zvanus no Ministru prezidenta saistībā ar nepieciešamību iekļaut budžeta grozījumos papildu pozīcijas, kas saistās ar sporta finansēšanu, kaut Izglītības un zinātnes ministrijā bija cits viedoklis par šīs finansēšanas nepieciešamību». «Tāpat esmu saņēmis no Ministru prezidenta lūgumu atsevišķos jautājumos būt labvēlīgākam pret Ventspili. Piemēram, būt pielaidīgākam pret to, ka Ventspils Profesionālās izglītības centram ir dārgāka būvniecības tāme, nekā pieļaujams.»

SEB banka septiņu gadu laikā izsniegusi 28,6 tūkstošus aizdevumus studentiem ar valsts galvojumu 73,6 miljonu eiro apmērā, informē bankas pārstāvji.

Neskatoties uz to, ka tradicionāli lielākā aktivitāte bankā novērojama augusta otrajā pusē un septembra sākumā, jau šobrīd jaunieši izrāda pastiprinātu interesi par valsts galvotajiem studiju kredītiem. Jautājumi, kuri topošiem studentiem ir aktuāli, ir ļoti dažādi: kredīta priekšrocības, izdevīgie atmaksas un atvieglojumu piešķiršanas nosacījumi, pieteikšanās process kredītam.

SEB bankas prezidents Ainārs Ozols skaidro, ka studiju laikā students par studiju kredītu nemaksā neko. Pamatsummas un procentu atmaksa sākas ar 12. mēnesi pēc studiju pabeigšanas, kas ļauj studentam koncentrēties uz izglītības iegūšanu un finansiālo saistību kartošanu sākt tikai pēc studiju beigšanas, kad jaunais speciālists jau atradis darbu.

Pēdējo nedēļu laikā piedzīvoto Reformu partijas (RP) ministru krēslu šūpošanu pats politiskais spēks skaidro ar ietekmīgu grupu interešu aizskaršanu. Viens no trim kritizētajiem nozaru vadītājiem ir arī izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis, kuram Rektoru padome izteikusi neuzticību. Lai saprastu, pie cik apjomīgām interesēm ir ķēries šis ministrs, laikraksts Diena iepazinies ar publiski pieejamiem datiem par augstākās izglītības nozares finanšu plūsmu.

Apkopojums rādot, ka ik gadu šajā nozarē no dažādiem avotiem ieplūst 215,2 miljoni latu. Savukārt par valsts finansētajām budžeta vietām, kuru līdzšinējos sadales principus R. Ķīlis plāno izjaukt, izglītības iestādes pērn kopumā saņēma 55 miljonus latu.

Tiesa, cik lielā mērā R. Ķīlim izdosies īstenot iecerētās reformas, šobrīd nav skaidrs, jo vairākumam augstskolu viņa plosīšanās nav pa prātam, norāda laikraksts. Vakar koalīcijas padomes sēdes laikā augstākās izglītības reformu bloķētājiem pievienojās arī Nacionālā apvienība VL-TB/LNNK un Vienotība, Dienai paudis R. Ķīlis. Proti, koalīcija nolēma uz nedēļu atlikt pretrunīgi vērtēto augstskolu akreditācijas noteikumu izskatīšanu. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātos noteikumus bija paredzēts valdībā izskatīt šodien, taču tas nenotika, jo augstskolu rektori nepiekrita izstrādātajai redakcijai, bet IZM nebija gatava ņemt vērā viņu iebildumus.

Ilgs valsts galvotā aizdevuma noformēšanas process, kas var aizņemt pat vairākus mēnešus, prasība pēc privāta galvotāja, aizdevuma piesaiste vienai studiju programmai, kā arī neelastīgs apmaksas termiņš – šīs ir tikai dažas no būtiskām nepilnībām valsts galvotā studiju un studējošo kreditēšanas sistēmā, kas ierobežo šī finanšu atbalsta veida pieejamību studentiem.

Lai padarītu studiju un studējošā kredītus pieejamākus, tā sniedzot iespēju studēt plašākam studētgribētāju lokam, sistēma ir jāmaina, padarot to maksimāli vienkāršu un studentiem pēc iespējas vieglāk pieejamu, uzskata Latvijas Studentu apvienība (LSA).

Šobrīd augstāko izglītību Latvijā iegūst aptuveni 80 tūkstoši studējošo, no tiem vairāk nekā pusei jeb 59 % studiju maksa jāsedz pašiem, liecina Centrālās statistikas biroja dati. Diemžēl tikai daļai jauniešu ģimenes budžets ļauj apmaksāt studiju maksu un segt ikdienas izdevumus studiju laikā, tādēļ vairumam ir jāmeklē alternatīvi finanšu avoti. Saskaņā ar LSA veikto aptauju, aptuveni 50 % studentu ir izskatījuši studiju vai studējošā kredītu kā iespējamo finansiālo risinājumu, lai segtu studiju maksu vai ikdienas tēriņus. Tiesa, gandrīz puse no viņiem šim tam dažādu iemeslu dēļ nav pieteikušies, visbiežāk – tādēļ, ka nespēj atrast galvotāju vai šaubās par iespēju atmaksāt kredītu.

Kamēr Latvijā jaunais izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis vēlas, lai visi studenti aizņemtos naudu studijām no īpaši izveidota kreditēšanas fonda un valsts apmaksātās studiju vietas tiktu likvidētas, mūsu kaimiņvalsts Igaunija iet citu pārmaiņu ceļu. Tur nolemts visiem sekmīgajiem studentiem, kas studēs igauņu valodā, ļaut mācīties bez maksas, vēsta laikraksts Latvijas Avīze.

Igaunijas Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības departamenta direktors Marts Laidmets stāstījis: «Izstrādātais un valdībā apstiprinātais projekts par augstākās izglītības reformu paredz, ka no nākamā studiju gada visi studenti, kuri būs uzņemti valsts augstskolās, varēs par brīvu studēt studiju programmās, kas ir igauņu valodā. Lai saglabātu valsts apmaksāto studiju vietu, studentam katru semestri būs pilnībā jāizpilda studiju plāns, iegūstot vismaz 30 kredītpunktus. Ja students to pilnībā nespēs vai nevēlēsies izpildīt, izglītības iestādei būs iespēja prasīt, lai students atmaksā daļu no studiju izmaksām. Atmaksājamās summas griestus noteiks valdība. Augstskola gan drīkstēs arī nolemt neatprasīt studiju maksas atmaksu, ja students studiju plānu neizpildīs attaisnojošu iemeslu dēļ.»

Izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa rosinātās izmaiņas augstākās izglītības finansēšanā neatbalsta vairums (67%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem.

Izmaiņas augstākās izglītības finansēšanā pilnībā neatbalsta 47%, bet 20% to drīzāk neatbalsta, liecina tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūras TNS Latvia sadarbībā ar telekompāniju LNT, raidījumu 900 sekundes, oktobra beigās veiktais pētījums.

Savukārt izmaiņas augstākās izglītības finansēšanā atbalsta 23% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem. Katram desmitajam aptaujātajam (10%) šajā jautājumā nav konkrēta viedokļa.

Db.lv jau vēstīja, ka Roberts Ķīlis rosina veikt izmaiņas augstākās izglītības finansēšanā, likvidējot no valsts budžeta finansētas studiju vietas, tā vietā mudinot studentus ņemt valsts garantētus studiju maksas kredītus, kuri tiktu dzēsti tiem augstskolu absolventiem, kuri strādās valsts noteiktajās prioritārajās nozarēs.

Stratēģiskās analīzes komisija (SAK), kas izstrādā savu alternatīvu redzējumu par nepieciešamajām pārmaiņām augstākajā izglītībā, iespējams, piedāvās vispār likvidēt valsts apmaksātās studiju vietas Latvijas augstskolās, vēsta Latvijas Avīze.

To vakar Saeimas Izglītības, zinātnes un kultūras komisijā paziņojis SAK priekšsēdētājs Roberts Ķīlis.

Šāds R. Ķīļa paziņojums gan neesot guvis deputātu un klātesošā izglītības un zinātnes ministra Rolanda Broka atbalstu. Ministrs norādījis, ka tādā gadījumā studenti neizvēlētos dārgākās studiju programmas, kurās jau tagad reti kurš studē par savu vai aizņemtu naudu. Piemēram, zobārstniecības studijas kopumā izmaksā 20 000 latu. Reti kurš uzdrošināsies «iekrist» tik lielos parādos. «Sociālo zinātņu studenti biežāk ņem kredītus vai paši maksā par studijām, taču jo dārgāka studiju programma, jo mazāk tajā ir maksas studentu. Taču tieši dārgās studiju programmas, piemēram, inženierzinātnēs, pašreiz valstī ir prioritāras,» uzsvēris R. Broks.

Lai šodienas pirmklasnieku izskolotu augstskolā, nākotnē būs nepieciešami par trešdaļu lielāki līdzekļi, lēš Swedbank Privātpersonu finanšu institūts.

Labas bērna sekmes mācībās vairumā gadījumu ļauj cerēt uz valsts apmaksātas studiju vietas iegūšanu, aizvadītajā mācību gadā Latvijas augstskolās par valsts un pašvaldību budžeta līdzekļiem mācījās vien 37% studentu.

Aprēķinos balstoties uz darba tirgū atzītāko studiju programmu sarakstu, ko šī gada jūnijā izveidojuši Latvijas darba devēji, šodien nepieciešamā vidējā summa bakalaura studiju maksas segšanai ir 4744 lati.

Analizējot Izglītības un zinātnes ministrijas apkopoto informāciju par studiju maksas izmaiņām Latvijas valsts augstskolās laika posmā no 2002. līdz 2013.gadam, Swedbank Privātpersonu finanšu institūts ir secinājis, ka laika posmā līdz 2009.gadam studiju maksas strauji augušas par vidēji 18% gadā, līdz kamēr krīzes rezultātā 2010.gadā studiju maksas samazinājās par vidēji 10%. 2011.gadā studiju maksas bija samērā stabilas, bet pagājušajā studiju gadā tās bija atkal pieaugušas par aptuveni 4%.

Zatlera Reformu partijas (ZRP) izglītības un zinātnes ministra kandidāts ir Roberts Ķīlis, liecina medijiem šorīt izplatītā informācija.

Dr. phil. R. Ķīlis 1991. gadā ar izcilību esot beidzis Latvijas Universitātes Filozofijas fakultāti, 1999. gadā ieguvis filozofijas doktora grādu Kembridžas universitātes Sociālās antropoloģijas nodaļā. Kopš 1994. gada viņš ir asociētais profesors Rīgas Ekonomikas augstskolā. Kā norādīts paziņojumā, Ķīlis ir viens no Latvijas Antropologu biedrības dibinātājbiedriem. 2008. gada 15. oktobrī viņš tika iecelts par Stratēģiskās analīzes komisijas priekšsēdētāju un šo amatu pildīja līdz Valsts prezidenta Valda Zatlera pilnvaru beigām.

Savu gatavību kļūt par izglītības un zinātnes ministru Ķīlis pamatojis šādi:

«Labklājības ministre Jurševska, manis teikto novērtējot kā bezatbildīgus paziņojumus, izdarīja vēl šokējošāku gājienu, proti, viņa nosauca pensiju sistēmu raksturojošus ciparus. Sociālās iemaksas maksā nepilni 800 tūkst. cilvēku, kamēr no pensijām un pabalstiem dzīvo 600 tūkst. Tas ir baiss skaitlis, ka 1,4 cilvēki gādā, lai ir ko maksāt vienam,» intervijā Latvijas Avīzei norāda Rīgas Ekonomikas augstskolas profesors Roberts Ķīlis.

Viņš uzskata, ka skats uz pensiju sistēmu patlaban «ir bēdīgs», jo «bija prognoze, ka tie būs 3,2 strādājošie uz 1 pensionāru, bet tagad saprotam, ka uzlabojumi šai proporcijai nav gaidāmi».

« Tāpat ministre nosauca 2. līmeņa pensiju uzkrājumu – 875 miljonus. Gadā pensijās izmaksā 1,15 miljardus latu, tātad ar 2. līmeni nepietiek, lai jau tagad segtu viena gada pensijām vajadzīgo summu, kur nu vēl pēc desmit, piecpadsmit gadiem. Bet nesaliksim manus izteikumus ar visu kopā. Tie attiecās uz topošajiem nākotnes pensionāriem, nevis pašreizējiem,» skaidro R. Ķīlis.

Attiecībā uz sacelto sašutumu, ko radīja izteikumi par pensijām, R. Ķīlis norāda, ka viņa vērtējumi par pensiju sistēmas nākotni skanējuši jau no 2008. gada, toreiz tie tika izteikti mierīgā atmosfērā, piemēram, Ministru kabineta sēdēs.