Ņemot vērā Ķīnas ekonomikas pieaugošo svaru, SVF lēmums par šīs valsts valūtas rezervju statusu šķiet visai loģisks

Nav šaubu, ka Ķīnas ekonomikas nozīme pasaules tautsaimniecībā pēdējo dažu desmitu gadu laikā strauji pieaugusi, un ir nomanāmas prognozes, ka šāds process turpināsies, kā rezultātā pasaules ekonomikas epicentrs galu galā no rietumvalstīm pārvietosies uz šo reģionu. Par to, ka Ķīnas vēlmes vairs nevar neņemt vērā, liecina arī Starptautiskā Valūtas fonda lēmums iekļaut šīs valsts valūtu SDR valūtu grozā. Lēmumam ir liela simboliska nozīme – Ķīna kļuvusi par vienu no pasaules ekonomikas pīlāriem, bet kādi reāli efekti vismaz īstermiņā izjusti tiks maz.

Zīmīgi, ka Ķīnas valūtas iekļaušana SDR grozā pamatā notiks uz eiro rēķina. Eiro īpatsvars šajā grozā saruks no 37,4% līdz 30,93%, kas, iespējams, tuvāko gadu laikā var pastiprināt kopējās valūtas pārdošanas spiedienu no atsevišķu rezervju pārvaldnieku puses, kuri nākotnē savukārt savos krājumos atvēlēs vietu juaņās nominētiem aktīviem. Katrā ziņā var sagaidīt, ka starptautiskajā arēnā līdz ar šādu lēmumu turpinās palielināties Ķīnas juaņas loma, un pastāv pat viedoklis, ka tā nākotnē var ieņemt eiro lomu un būt otra nozīmīgākā rezervju valūta aiz ASV dolāra (daži šādu ainu bur jau 2030. gadā).

Rezervju valūtas statuss juaņai ir tikai laika jautājums, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Līdz ar strauju Ķīnas ekonomiskās varenības uznācienu, daudz diskusiju pēdējo gadu laikā veltīts tam, kāda loma nākotnē būs šīs valsts valūtai. Pati Ķīna arvien aktīvāk pauž vēlmi valūtu padarīt par vienu no pasaules galvenajām rezervju valūtām. Tas nozīmētu juaņas nozīmīguma palielināšanos un to, ka pasaules lielie investori un centrālās bankas zināmu īpatsvaru rezervju glabā šajā valūtā. Tāpat tas liecina par augošām Ķīnas starptautiskajām politiskajām ambīcijām.

Ir aizspriedumi

Neskatoties uz Ķīnas lielo ekonomisko svaru (tā ir pasaules lielākā eksportētāja), šīs valsts valūtas nozīmi starptautiskajā telpā par ļoti lielu uzskatīt nevar. Ķīna ir atbildīga jau vairāk nekā par 10% no kopējās pasaules tirdzniecības. Savukārt juaņu īpatsvars globālajos norēķinos ir vien 2,2% (tirdzniecība juaņās gan pēdējo gadu laikā ļoti strauji augusi). Galvenokārt juaņa tiek izmantota Ķīnas iekšējā tirgū, kur starptautiskajā arēnā norēķinos pārliecinoši dominē ASV dolārs un eiro. Saprotams ir arī tas, kāpēc daudziem ir aizspriedumi pret juaņu. Ķīnas varas iestādes šīs valūtas pirkšanu, pārdošanu un cenu ļoti cieši regulē, un ir nepieciešamas ļoti spēcīgas šādu ieguldījumu (juaņās) saglabāšanas garantijas. Pastāv viedoklis, ka juaņas loma varētu straujāk augt, ja tiks liberalizēta Ķīnas politiskā sistēma. Tiesa gan, ko tādu pašlaik prognozēt vēl nevar. Ķīnai izšķirīgais lēciens uz brīvo tirdzniecību vēl ir jāveic. Zināmi eksperimenti jau notiek. Pērn Ķīna ar Honkongas biržas palīdzību pieļāva ārvalstu kapitāla ieplūdi akciju tirgū. Ķīnas akciju cenas strauji kāpa, kur nu noticis šī tirgus sabrukums. No totāla kraha Ķīnas akciju tirgu atturējuši vien bezprecedenta jomas regulatoru avārijas pasākumi, kas atkal ietver ļoti stingrus vērtspapīru tirgošanās noteikumus. Analītiķi lēš – gadījumā, ja juaņai tiktu noteikts starptautiskās valūtas rezervju statuss, tad tas nozīmētu, ka Ķīnas aktīvos ātri vien tiktu pārvērsti līdzekļi aptuveni viena triljona ASV dolāru vērtībā.

Kamēr Eiropā ir zema ekonomikas izaugsme, ASV - nedaudz augstāka, tikmēr trešdaļu no visas pasaules izaugsmes veido Ķīna, kuras īpatsvars pasaules iekšzemes kopproduktā (IKP) arvien aug un kura arvien lielāku nozīmi ieņem arī finanšu sektorā, centrālās bankas rīkotajā diskusijā sacīja Latvijas Bankas Starptautisko attiecību un komunikācijas pārvaldes galvenā ekonomiste Ieva Skrīvere.

Eksperte skaidroja, ka Eiropā izaugsme ir zema, aptuveni 2%, un nav iemesla domāt, ka tā tuvākajā laikā varētu būtiski palielināties. Kopš ekonomikas krīzes bezdarba līmenis Eiropas Savienībā joprojām ir augsts, dažās valstīs pat virs 20%. Vēl viens krīzes mantojums ir samērā augstie parāda līmeņi, kas bremzē ekonomikas izaugsmi.

Eiropā daudzas valstis turpina dzīvot pāri saviem līdzekļiem - sabalansēts budžets 2015.gadā bija tikai četrām valstīm. Prātīga politika ir labajos laikos uzkrāt, jo tad, kad pienāk ne tik labi laiki, var investēt, lai ekonomikas kritums nav tik sāpīgs, taču pašlaik Eiropas valstis šādu stratēģiju neievēro, skaidroja ekonomiste.

Eiro starptautiskā loma ir kā sava veida atspulgs Eiropas Savienības (ES) un eiro zonas ekonomikas varenībai un spējai konkurēt un ietekmēt globālos procesus.

Nepārprotami ir dažādi vēsturiski faktori, kas noteikuši kādas valūtas dominējošu lomu noteiktā laika posmā. Piemēram, 1944. gadā noslēgtā Bretonvudsas vienošanās noteica ASV dolāra dominanci. Tomēr ilgtermiņā kādas valūtas plašāku starptautisko izmantošanu pamatā ietekmē tādi faktori kā attiecīgās valsts/vienotās valūtas zonas ekonomikas lielums, finanšu un monetārā stabilitāte, aktivitāte starptautiskajā tirdzniecībā un starptautiskajos finanšu tirgos, kā arī citi faktori, kas racionāli nosaka kādas valūtas pārākumu bagātības uzkrāšanai, aizsargāšanai un apmaiņai starp valstīm, uzņēmumiem un cilvēkiem.

Kā šajā ziņā veicas eiro?

Neskatoties uz to, ka Eiropas vienotā valūta eiro salīdzinājumā ar gadu simtus pieredzējušo Lielbritānijas mārciņu un ASV dolāru ir jauna valūta, kas tika ieviesta tikai pirms 20 gadiem, eiro savā ikdienā lieto ne tikai 340 miljardi eiro zonas valstu iedzīvotāji, bet arī daudzas citas pasaules valstis izmanto vai ir piesaistījušas savu valūtu eiro.

Pagājušajā mēnesī Ķīnas ārvalstu valūtas rezerves sarukušas rekordstraujā tempā, jo centrālā banka pārdeva dolārus, lai atbalstītu juaņu, raksta Bloomberg.

Ārvalstu valūtas rezervju apmērs samazinājās par 93,9 miljardiem dolāru līdz 3,56 triljoniem dolāru. Iepriekšējā mēnesī to apjoms bija 3,65 triljoni dolāru. Bloomberg aptaujātie ekonomisti prognozēja, ka rezerves būs samazinājušās līdz 3,58 triljoniem dolāru.

Rezervju apjoma kritums raksturo Ķīnas pūles balstīt valūtu un meklēt veidu, kā bremzēt kapitāla aizplūdi, kas rada riskus, ka turpmāk bremzēsies valsts ekonomikas izaugsme.

«Ja centrālā banka turpinās veikt intervences, Ķīnas ārvalstu valūtas rezerves turpinās samazināties – jo lielāka būs intervence, jo dziļāks kritums,» saka Bocom International Holdings analītiķis Lī Miaoksians.

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) sestdien oficiāli iekļauj Ķīnas juaņu speciālo aizņēmuma tiesību (SDR) valūtu grozā.

SDR ir SVF norēķinu vienība un tā nav pieejama kā skaidra nauda. Līdz šim šajā valūtu grozā ietilpa ASV dolārs, eiro, Japānas jena un Lielbritānijas mārciņa.

Ķīna, kuras ekonomika pēdējās desmitgadēs ir strauji augusi un kļuvusi par otru lielāko ekonomiku pasaulē, ilgi ir centusies panākt juaņas iekļaušanu SDR valūtu grozā.

SVF izpilddirektore Kristīne Lagarda piektdien juaņas iekļaušanu SDR grozā nosauca par «vēsturisku pagriezienu», kas «atspoguļo globālās ekonomikas evolūciju».

Lagarda aicināja Ķīnu turpināt reformas, lai atvērtu un modernizētu tās ekonomiku un padarītu juaņu par pievilcīgāku rezerves valūtu.

Septiņas industriāli attīstītākās valstis (G7) panākušas pamata vienošanos, ka Ķīnas nacionālo valūtu - juaņu - būtu jāiekļauj Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) starptautiskajā atsauču valūtu grozā, piektdien paziņoja Vācijas finanšu ministrs Volfgangs Šeible.

Vienlaikus G7 finanšu ministri norāda, ka šajā jautājumā steiga nav nepieciešama.

Pastāv tehniski jautājumi un ne tikai, kurus nepieciešams atrisināt," pēc G7 finanšu ministru un centrālo banku vadītāju sanāksmes pavēstīja Šeible. "Mēs pilnībā esam vienojušies par mērķi, taču nebūtu vēlams ar to steigties.

Ķīna vēlas nodrošināt juaņai lielāku lomu pasaules finanšu sistēmā, tostarp lai tā tiktu iekļauta valūtu grozā, kas veido SVF speciālo aizņēmuma tiesību rezervju valūtu.

Juaņas vērtība vairākus gadus bijusi saspīlējuma avots, Ķīnas lielākajiem tirdzniecības partneriem, tostarp ASV apgalvojot, ka