Uzņēmējs Gunārs Ķirsons uz nenoteiktu laiku slēdzis jauno ēstuvi Ķirsons Māja, kas līdz šim nav nodota ekspluatācijā.

G. Ķirsons šodien preses brīfingā atzina, ka Ķirsons Māja nav nodota ekspluatācijā, un viņš uzņemas par to pilnu atbildību. Jautāts, kāpēc jaunā ēstuve vispār tika atvērta, ja tā nebija nodota ekspluatācijā, viņš skaidroja, ka ēstuve atvērta, jo bija cerības to nodot ekspluatācijā tuvāko dienu laikā pēc atvēršanas.

Ēstuves līdzīpašnieks uzsvēra, ka ēkai drošības riski nepastāv, Rīgas pilsētas būvvalde bija norādījusi vien uz astoņiem trūkumiem, kas bija saistīti ar visu kompleksu, nevis tieši ēku.

«Bija palikušas nelielas formalitātes, kas nekādi nebija saistītas ar drošību cilvēkiem, tāpēc uzņēmos visus finansiālos riskus - soda naudas, objekta aizvēršana -, ļaujot objektam strādāt. Taču apzinoties šī brīža sabiedrības satraukumu un savu kļūdu likuma priekšā, Ķirsons Māja no šodienas tiek slēgta līdz brīdim, kamēr tiks izpildītas visas Rīgas pilsētas būvvaldes prasības,» norādīja uzņēmējs.

Ja reiz ātrā ēdināšana ir kļuvusi populāra visā pasaulē, arī Latvijā šiem paradumiem nevarēs pretoties, taču fast food piedāvājumu var uzlabot, atsakoties no «ķīmijas» un cenšoties piedāvāt pircējiem pēc iespējas dabīgākas «sviestmaižu amerikāņu versijas», uzskata uzņēmējs Gunārs Ķirsons, kurš pērnvasar vēra vaļā ēstuvi Ķirsons Māja. Ēstuves saimnieks gan atzīst, ka pašlaik apaļmaizīšu jeb burgeru biznesā vēl neveicas kā cerēts, taču kaļ jaunus plānus, kā attīstīt šo ēdināšanas segmentu.

Jautāts par to, vai latvieši ir pieraduši pie ātrās ēdināšanas piedāvājuma, G. Ķirsons norāda, ka ēstuvi Ķirsons māja, kur nopērkami ēdieni līdzņemšanai, varētu salīdzināt ar bērnu, kurš vēl ir autiņos. Nākotnē ir paredzēts paplašināt piedāvāto produktu klāstu. Piemēram, burgeru stenda piedāvājumā klāt varētu nākt arī picas, kas, pēc G. Ķirsona vārdiem, karstas sviestmaizes vien ir, un dabīgi dzērieni. Picas plānots ieviest Ķirsons māja aptuveni pēc trim mēnešiem. Tāpat tiek kalti plāni par jaunu ēstuvju atvēršanu, un tas varētu notikt septembrī. «Sākumā gribam attīstīt vienu, un tad ķerties pie nākamā,» skaidro uzņēmējs.

Uzņēmējs un ēdināšanas uzņēmuma Lido īpašnieks Gunārs Ķirsons ir pārliecināts, ka viņam piederošos īpašumus izsolē nepārdos.

Ārpus tiesas tiesiskās aizsardzības procesā esošo ēdināšanas uzņēmumu Lido, kura vienīgais īpašnieks ir Ķirsons, plānots izsolīt par 7,9 miljoniem latu. Taču uzņēmuma īpašnieks cer, ka izsole nenotiks.

«Tautai ļoti interesē - kas tur būs? Mēs kārtojam, lai nekas nebūtu, - nekādas izsoles. Tā iespējamība ir vismaz 80%. 24 gadus strādāt, lai pēc tam pasludinātu... Izsoles plāns, kas ir uztaisīts, bija jātaisa pēc juridiskajām prasībām. Patlaban, domāju, nekā no tā nebūs,» norādīja Ķirsons.

«Bieži vien aizdevējs redz citādāk nekā aizņēmējs. Aizņēmējs aizņemas un tērē svešu naudu, bet atdod savu naudu, aizdevējs aizdod un saņem savu naudu. Aizdevējs to grib saņemt savā termiņā. Aizdevējs neatrod savu vainu, mēs - savējo, un rodas konflikts. Lai konfliktu risinātu, lūdzām ārpustiesas tiesisko aizsardzību,» skaidroja uzņēmuma īpašnieks.

Ēdināšanas uzņēmuma Lido īpašnieks Gunārs Ķirsons šogad plāno attīstīt jauna koncepta ēdināšanas uzņēmumu un pārtikas veikalu tīklu.

Pirmo Lido jauna koncepta ēdināšanas iestādi plānots atklāt šī gada augustā. Divu gadu laikā tīkls tiks paplašināts līdz 20-30 ēdināšanas iestādēm. Pagaidām par jaunā ēdināšanas uzņēmuma nosaukumu vēl notiek diskusijas, bet galvenā publika, uz ko būs orientēts jaunais koncepts, būs tauta, intervijā biznesa portālam Nozare.lv atklāja Ķirsons.

«Mēs neesam stāvējuši uz vietas, redzam, ka Latvijā ienāk McDonald’s, Hesburger un citi. Mēs pie sevis sakām: mēs esam tautu barojuši, mums jābaro vēl labāk,» atzina Ķirsons.

«Pamatā tie būs ēdināšanas uzņēmumi kopā ar pārtikas veikalu. Varēs paēst un paņemt līdzi uz mājām,» sacīja Ķirsons. Viņš arī norādīja, ka uzņēmums plāno pārtraukt savas produkcijas izplatīšanu lielveikalos, lai to piedāvātu tikai savā veikalu tīklā, bet konkrēti termiņi pagaidām vēl nav zināmi.

Divu restorānu Kirsons un ražotnes izveidē Vācijas galvaspilsētā Berlīnē ēdināšanas kompānija AS Lido investē trīs miljonus eiro, žurnālistiem stāsta Lido īpašnieks un padomes priekšsēdētājs Gunārs Ķirsons.

Projektu galvenokārt finansē DNB banka, atzīmē Ķirsons.

Viņš arī norāda, ka Lido attīstībai Rietumeiropā ir tālejoši mērķi. Vācija kā starta vieta izvēlēta, jo Latvijas un Vācijas vēsturiskā saikne veidojusi līdzīgu ēdienu kultūru. Savukārt Berlīne ir dinamiska lielpilsēta, kur pastāv liels pieprasījums pēc daudzveidīga ēdienu piedāvājuma.

Viens no restorāniem Kirsons atrodas netālu no tūristu apskates objekta un transportmezgla Alexanderplatz - iepirkšanās centra Alex pirmajā stāvā. Otrs restorāns atrodas Šarlotes ielā, netālu no Berlīnes apskates objekta Check Point Charlie. Šis restorāns atrodas biroju ēkas pirmajā stāvā.

Tuvāko divu līdz trīs gadu laikā Vācijas galvaspilsētā Berlīnē ēdināšanas kompānija AS Lido plāno izveidot tīklu ar vismaz 15 ēdināšanas vietām, teica Lido padomes priekšsēdētājs Gunārs Ķirsons.

Taču uzņēmums Vācijā plāno attīstīties arī ārpus Berlīnes. «Divu līdz trīs gadu laikā mums būs 15 vietas, un tās būs tikai Berlīnē. Plānojam paplašināties arī ārpus tās.»

Tiesa, patlaban sīkāku informāciju par paplašināšanos Vācijā, kā arī citās Eiropas valstīs Ķirsons vēl nevarēja izpaust.

Komentējot līdz šim Berlīnē atvērto divu bistro darbību, Ķirsons bija atturīgāks, sakot, ka līdzšinējais sniegums esot vērtējams pozitīvi. Taču par finanšu rādītājiem varēšot runāt vien pēc kādiem pieciem vai sešiem mēnešiem.

«Darbu Vācijā pirmajos divos bistro vērtējam pozitīvi. Zinu droši, ka pusdienlaikā mūsu bistro Vācijā ir tik pilni, ka nav vietas, kur papīram nokrist. Par finansēm varēsim runāt pēc pieciem mēnešiem vai pusgada,» atzīmēja Ķirsons.

Ēdināšanas uzņēmuma AS «Lido» nākotnē varētu pamest Vācijas tirgu, taču gala lēmums vēl nav pieņemts, un patlaban kompānija turpina analizēt savas kļūdas un iespējas šajā tirgū, sacīja «Lido» padomes priekšsēdētājs Gunārs Ķirsons.

«Neesam nolēmuši šo tirgu pamest, bet veicam tā izpēti, pārrunas un analizējam savas iespējas,» sacīja Ķirsons, atzīstot, ka tiek pieļauta iespēja, ka «Lido» varētu aiziet no Vācijas tirgus, taču gala lēmums nav pieņemts.

Komentējot līdzšinējo darbību Vācijā, Ķirsons norādīja, ka «Lido» patlaban Berlīnē ir divas ēdināšanas iestādes, no kurām vienai veicas samērā labi - tā dubultojusi apgrozījumu kopš darbības uzsākšanas. Otrai - Šarlotes ielā - klājies slikti, un to būtu jāslēdz ciet. Tāpat kompānijai ir ražotne Berlīnē, kuru gan plānots pārcelt uz citu apdzīvotu vietu Vācijā, jo iecere Berlīnē atvērt 12 restorānus esot kļūda, tostarp lielās ēnu ekonomikas dēļ Vācijas galvaspilsētā.

Lai gan Gunārs Ķirsons iepriekš pauda pārliecību, ka viņam piederošos īpašumus izsolē nepārdos, maksātnespējīgais uzņēmums SIA Dizaina projekti otrajā izsolē nosolīts par 3 miljoniem Ls.

Uzņēmuma administrators Ilmārs Krūms Db atzina, ka otrā Dizaina projektu izsole beigusies veiksmīgi un uzņēmums nosolīts par 3 miljoniem Ls. Izsoles sākumcena bija 1,875 miljoni Ls un tajā piedalījās vairāki dalībnieki. Iepriekš pirmajā izsolē, kad sākumcena bija 2,5 miljoni Ls, nebija pieteicies neviens pretendents. I. Krūms pagaidām neatklāja, kurš ir izsoles uzvarētājs. Tas būs zināms mēneša laikā, kad izsoles uzvarētājam jāsamaksā noteiktā summa.

Jau ziņots, ka ar Lido īpašnieku Gunāru Ķirsonu saistītā SIA Dizaina projekti, kuras iepriekšējais nosaukums bija Lido Dizaina rūpnīca, par maksātnespējīgu tika pasludināta pagājušā gada decembrī. Tāpat Db.lv jau vēstīja, ka Dizaina projekti pieteikto un atzīto nenodrošināto kreditoru prasījumu kopējā summa veido 11,97 milj. Ls, liecina Maksātnespējas reģistrā publicētā informācija.

Uzņēmējs Gunārs Ķirsons jau šogad plāno atvērt jaunu ātrās ēdināšanas restorānu Rīgā, ko tālāk varētu izvērst kā restorānu ķēdi ne tikai Latvijā, bet ar franšīzes starpniecību arī ārzemēs.

Restorāna nosaukums nesīs Ķirsona uzvārdu, bet par tā atrašanās vietu lēmums šobrīd vēl nav pieņemts. Notiek sarunas ar Rīgas domi un privātīpašniekiem, db.lv pastāstīja Gunārs Ķirsons. Ēdināšanas uzņēmuma koncepcija paredz iespēju produkciju ņemt līdzi, piedāvājot «veselīgus burgerus». «Cilvēki ir sākuši mīlēt burgerus. Pasaule pie tiem ir pieradināta. Rūpēsimies, lai cilvēki ar šo pārtiku uzņemtu enerģiju, bet centīsimies to piedāvāt interesantākā un labākā veidā,» saka uzņēmējs.

G. Ķirsons atzīst, ka sākotnējais plāns bija restorānu atklāt jau augustā, taču «dzīve plānos ienes korekcijas». «Līdzekļus pirmā restorāna atvēršanā ieguldīs uzņēmējs Vladimirs Šestakovs, kurš man ir palīdzējis jau iepriekš,» atklāja G. Ķirsons. DB iepriekš rakstīja, ka V. Šestakovs ir Krievijas pilsonis, G. Ķirsona uzņēmuma Daugmales projekti līdzīpašnieks, SIA GKVS valdes loceklis un Lido džudo kluba valdes priekšsēdētājs.

«Daži domā, ka tas nozīmē bankrotu. Man jāpasmaida. Es teikšu: tā ir lieta, kur tu vari uzrakstīt, cik ilgā laikā atgriezīsi naudu. Sakārto un plānveidīgi uzraksti, kā varēsi atdot aizdevumu,» intervijā žurnālam SestDiena norāda pazīstamais uzņēmējs un sabiedriskās ēdināšanas tīkla Lido īpašnieks Gunārs Ķirsons.

Viņš ir optimistiski noskaņots un uzskata, ka piecu gadu laikā spēs nopelnīt pietiekami, lai atmaksātu kredītus un atsauktu maksātnespēju.

«Bet šī ir kā nāvinieku kamera. Daudzas lietas nenotiek, kā vajag, kāds velk gumiju, esi nemitīgā stresā. Taču es esmu vainīgs, man tas jāiztur un jāatdod viss. Ja es negribētu atdot, es ietu pēc jaunā likuma - lētāk arī. Priekš kam man piecus gadus vilkt? Un pēc tam zem cita uzvārda... Bet es esmu audzināts godīgi, un es esmu sportists. Man ir plāni, kā šo situāciju sakārtot, biznesu attīstīt. Vairāk sākt strādāt Rietumos (nosaukums gan būs jāmaina, jo Lido es nevaru Rietumeiropā patentēt). (..) Bizness ir jāsadala, lai tās olas ir dažādos kurvīšos,» stāsta Ķirsons.

Ja valdība pieņems lēmumu vēlreiz paaugstināt pievienotās vērtības nodokļa likmi, SIA LIDO var nākties slēgt savus uzņēmumus Latvijā, norādīja uzņēmuma īpašnieks Gunārs Ķirsons.

Viņš atzina, ka uzņēmums turpina attīstīt projektus ārpus Latvijas – šobrīd strādā Igaunijā, Baltkrievijā, pēta tirgu Rietumos. Savukārt iecere atvērt LIDO Kazahstānā pagaidām apturēta valstī valdošās krīzes dēļ.

Jau ziņots, ka valdībā tiek pieļauta iespēja izvērtēt iespēju PVN likmi palielināt līdz 24% un atteikties no ar iedzīvotāju ienākumu nodokli neapliekamā minimuma.

SIA LIDO ir 1991. gadā dibināts sabiedriskās ēdināšanas uzņēmums. Tā īpašnieks un prezidents Gunārs Ķirsons šā gada maijā vērsās pie Valsts prezidenta ar aicinājumu mazināt šķēršļus uzņēmējdarbībai.

Latgale ir viena no visskaistākajām vietām pasaulē, ieguldot tur 2, 3, 4 miljardus latu, esmu pārliecināts, ka tūristi brauktu nevis uz Dubaiju, bet uz Latgali.

To LTV raidījuma Labrīt, Latvija teica Lido īpašnieks Gunārs Ķirsons. Viņš uzskata, ka šo naudu Latvijai vajadzētu aizņemties vēl papildu no tiem Eiropas un pasaules aizdevējiem, kas mums jau aizdod.

Gunārs Ķirsons. (Foto: Vitālijs Stīpnieks, DB)«Pašlaik mēs strādājam pa nullēm, taču mums ir biznesa ideja, kas palīdzētu celt Latvijas ekonomiku— koka māju ražošana un eksportēšana. Problēma, ka valsts skatās, nevis kā atbalstīt šo biznesu, bet kur no mums vēl vairāk paņemt. Valsti no krīzes izvedīs darbadevēji, nevis pacelti nodokļi, tāpēc darbadevējus vajag mīlēt,» tā G. Ķirsons.

Lai uzņēmumam dotu jaunu attīstības vērienu, par AS LIDO akcionāru (51%) kļuvis OU “Treeland”, kas ir Igaunijas uzņēmējam Ivaram Vendelinam (Ivar Vendelin) piederošs uzņēmums.

Kā nākamos attīstības soļus abi uzņēmēji - Gunārs Ķirsons un Ivars Vendelins - redz uzņēmuma darbības paplašināšanu ne tikai Baltijā, bet arī Skandināvijā un, iespējams, citviet Eiropā.

LIDO dibinātājs un akcionārs Gunārs Ķirsons apliecina, ka jauns partneris esošajos apstākļos ir vitāli nepieciešams, lai uzņēmums varētu turpināt attīstības ceļu.

“Covid-19 izraisītā krīze ir daudz iemācījusi, diemžēl valsts solītā palīdzība daudzkārt palikusi tikai vārdos. Taču uz vietas palikt nevar, tādēļ šis ir tālredzīgs lēmums. Šajā situācijā jauna attīstības partnera piesaiste, ar kuru mans stratēģiskais redzējums saskan, ir spēcīgs atspēriena punkts LIDO izaugsmei, lai LIDO augtu un radītu pievienoto vērtību un prieku cilvēkiem ne tikai Latvijā,” pārliecināts G.Ķirsons.

Šomēnes darbu Salaspilī sāk Lido Dizaina rūpnīca, kur ražos bistro aprīkojumu un tā saucamās zaļās mājas.

Intervijā Db Lido īpašnieks Gunārs Ķirsons atklāj, ka divi vērienīgi pasūtījumi bistro aprīkojumam jau saņemti - Baku (Azerbaidžānā) un Astanā (Kazahstānā), katrs no tiem aptuveni līdz 30 miljonus eiro vērts. G. Ķirsons uzsver, ka izmaksas var mainīties un precīzi izdevumi būs zināmi, kad tiks saražotas pirmās mājas.

Šobrīd situāciju Lido īpašnieks salīdzina ar bērnu, "kurš ir piedzimis, tagad viņš bļauj, viņam jādod labi daudz ēst. Viņam jādod viss, ko mēs gribam viņā ielikt, lai mūsu prece aiziet pasaulē, Eiropā, lai tā ir pieprasīta."

Uzstādīs maijā

Tuvākajos piecos gados ēdināšanas kompānija a/s Lido plāno agresīvi izvērsties tirgū, paplašinot uzņēmuma tīklu un realizējot vairākus vērienīgus projektus, sacīja uzņēmuma īpašnieks Gunārs Ķirsons.

«Kopumā apgrozījums visā firmā aug, un esam izveidojuši labu komandu, tuvākajos gados agresīvi iekarosim tirgu. Jau tuvākajā laikā tiks sākti jauni projekti, par kuriem pagaidām sīkāk atturēšos stāstīt, bet tiG. Ķirsons.

Viņš arī norādīja, ka turpmāk darbosies tikai ēdināšanas biznesā. «Iepriekšējo gadu kļūdas, pievēršoties citiem biznesiem, vairs neatkārtošu,» sacīja G. Ķirsons.

Savukārt jautāts par Lido provizoriskajiem pagājušā gada finanšu rādītājiem, G. Ķirsons atturējās tos nosaukt, tomēr norādīja, ka apgrozījums būs daudz cerīgāks, nekā iepriekš prognozēts.

Ēdināšanas kompānija AS Lido tuvāko piecu gadu laikā iecerējusi atvērt līdz 100 restorāniem, informēja Lido īpašnieks un padomes priekšsēdētājs Gunārs Ķirsons.

Viņš skaidroja, ka to būtu iespējams panākt, piesaistot investoru uzmanību Vācijā. «Piemēram, pēdējo objektu Tallinā atvērām, paši neko neieguldot. Šī objekta izveidē investēja investori no Norvēģijas.»

Jautāts, vai paplašināt restorānu tīklu nebūtu vieglāk, izmantojot franšīzes modeli, Ķirsons atzina, ka tas, iespējams, būtu vieglāk, taču viņam nav pārliecības par to, vai ar franšīzes modeli būs iespējams nodrošināt to kvalitāti, ko paredz Lido.

«Investīcijas saplānotas vēl uz vismaz trīs gadiem. Nākamgad ceram paplašināties Vācijā. Sagaidām, ka Vācijā mūs iepazīs un aicinās atvērties arī citās pilsētās,» norādīja Ķirsons.

AS Lido pirmās latviešu virtuves līdzņemšanai veikala-kafejnīcas Ķirsons koncepta izveidē, kas ietver jaunu zīmolu, dizainu un sortimentu, ieguldījusi ap 200 000 eiro.

Veikala-kafejnīcas dizaina autore ir māksliniece Evija Ķirsone, ar kuru kopā izveidots koncepts, kurā var gan ērti iegādāties produktus līdzņemšanai, gan baudīt garšīgu maltīti uz vietas kafejnīcā. Papildus tradicionālajam Lido ēdienam Ķirsons piedāvā būtiskus jaunievedumus, kas radīti sadarbībā ar Lido uztura speciālisti Alisi Kindzuli - veselīgas pilngraudu sviestmaizes līdzņemšanai, ar vitamīniem bagātus kokteiļus no jogurta, augļiem un ogām, kā arī īpašus uzkodu komplektus ar pārdomātu uzturvērtību.

«Pirmie darbības rezultāti priecē ar pozitīvām atsauksmēm un liecina, ka klienti ir gatavi izmēģināt jaunumus - pirmajās Ķirsona darbības nedēļās visvairāk pieprasīti bijuši tieši veselīgie komplekti - sviestmaizes un kokteiļi,» skaidroja AS Lido valdes priekšsēdētāja Rita Auziņa.

Rīgas pilsētas būvvalde, veicot kompleksu pārbaudi pilsētas būvobjektos, konstatējusi atsevišķus pārkāpumus, informē Rīgas dome.

Pārbaudē konstatēts, ka nelikumīgi darbojas suši restorāns Tokyo, Krāmu ielā 2, jo tas vēl nav pieņemts ekspluatācijā.

Līdzīgs pārkāpums fiksēts arī Teātra ielā 3, kur bez pieņemšanas ekspluatācijā tiek izmantota administratīva ēka.

Abos objektos īpašniekiem uzdots pārtraukt nelikumīgu ēkas ekspluatāciju un tiks lemts par administratīva soda piemērošanu.

Db.lv jau rakstīja, ka uzņēmējs Gunārs Ķirsons uz nenoteiktu laiku slēdzis jauno ēstuvi Ķirsons Māja, kas līdz šim nav nodota ekspluatācijā.

Ēdināšanas un pārtikas ražošanas uzņēmumā Lido vērojamas ievērojamas pārmaiņas – uzņēmums no sabiedrības ar ierobežotu atbildību Firma Lido kļuvis par akciju sabiedrību Lido, turklāt uzņēmuma īpašnieks Gunārs Ķirsons pametis kompānijas valdes priekšsēdētāja amatu, liecina jaunākie Lursoft dati.

Turpmāk G. Ķirsons darbosies uzņēmuma padomes priekšsēdētāja amatā. Savukārt padomes priekšsēdētāja vietnieka amata pienākumus pilda Vladimirs Šestakovs, savukārt padomes locekles amatu ieņem Valērija Lieģe.

Kā jaunā Lido valdes priekšsēdētāja iecelta Rita Auziņa, valdē darbojas ar valdes locekļi Juris Roganovs, Baiba Sleže un Solvita Treilande. J. Roganovs un S. Treilande ir jaunpienācēji Lido valdē. Pēc Lursoft datiem, J. Roganovs ieņem valdes locekļa amatus vēl divos ar Ķirsona ģimeni saistītos uzņēmumos – SIA K.E.Projekti un SIA K.E. serviss. R. Auziņa un B. Sleža jau iepriekš darbojās uzņēmumā kā valdes locekles.

Krīzes dēļ bistro ēku vietā SIA Lido dizaina rūpnīca sāk ražot ģimenes mājas. Pirmās dizaina ģimenes mājas Villa Estere prezentācijā atklāja SIA Lido dizaina rūpnīca īpašnieka SIA Lido prezidents Gunārs Ķirsons. Viņš atzina, ka šobrīd daudzi lielie bistro ēku pasūtījumi no ārvalstīm ir apstājušies.

«Bija liels projekts sadarbībā ar Kazahiju par 30 milj. eiro, no kuriem nedaudz vairāk par 0.6 milj. eiro jau bija iemaksāti, taču krīzes dēļ tas pašlaik ir apturēts,» ar piemēru situāciju skaidro G. Ķirsons.

Viņš atzīst, ka interese par Lido bistro komplektu iegādi joprojām ir gan no Krievijas, Azerbaidžānas, gan no citām valstīm, tomēr to realizācija ir atlikta. Kad situācija varētu mainīties, G. Ķirsons neprognozēja, vien atzina, ka iespējas jau ir, it īpaši saistībā gan ar iecerēto olimpiādes rīkošanu Sočos, gan pasaules hokeja čempionātu Baltkrievijā.

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

«Esam atnākuši pie klientiem. Ja redzēsim, ka cilvēki šeit, ārpus Rīgas centra, nāk un ka viņiem te patīk, tad vērsim vaļā arī jaunas vietas. Viņiem nebūs jābrauc uz šejieni, teiksim, no Imantas, mēs brauksim uz Imantu,» tā intervijā nedēļas žurnālam Sestdiena sacījis Gunārs Ķirsons. Tikšanās ar viņu notikusi jaunajā projektā, veikalā un bistro Ķirsons Māja, kas pirms pāris nedēļām svinīgi tika atklāts Purvciema mikrorajonā.

«Taču, lai varētu panākt to, ka cilvēki pie mums nāk, jāstrādā ar katru produktu. Piemēram, mēs esam izstrādājuši kotleti, kuru pērk. Tagad strādāsim pie tās kotletes vēl, lai tā būtu tik laba, ka cilvēks saprastu: mājās viņš tik labu nevarēs dabūt. Tur būs labākas sastāvdaļas un saderīgāka kombinācija. Aicināsim palīgā profesionāļus, piemēram, Mārtiņš Rītiņš varētu nākt, arī citi, kas atvēruši savus restorānus. Latvijā nevaram būt konkurenti, mums jābūt kolēģiem. Esam gatavi palīdzēt kādam citam un ceram, ka mums arī palīdzēs,» skaidrojis G. Ķirsons.

Jautāts, vai par iešanu ārpus Rīgas ar jauno projektu ir domājis, viņš atbildējis: «Otrajā dienā pēc atvēršanas uzaicinājām šeit Latvijas pilsētu mērus, lai viņi redz, kas šis ir par produktu. Interese bija liela. Teicām viņiem: mēs sešus mēnešus pastrādāsim te un skatīsimies, kā mums iet. Paskatieties jūs arī, vai mēs jums esam vajadzīgi. Cilvēki ārpus Rīgas grib ēst to pašu, ko Rīgā.»

Šogad varētu būt ap 20 % samazinājums, lai gan cilvēki uz Lido nāk aptuveni par 10 % vairāk nekā iepriekš.

To Db atzina sabiedriskās ēdināšanas Lido īpašnieks Gunārs Ķirsons. Viņš norādīja, ka uzņēmums jau samazinājis cenas. Turklāt «cilvēki vairs negrābj un neņem un apēd visu līdz galam - cilvēki ļoti, ļoti skatās, ko ņem».

«Nākamgad cenas laidīsim vēl zemāk, lai cilvēks, kas dzīvo Latvijā, var iegādāties preci un nākt ēst. Uz šā pamata ceram nenokrist vēl tik daudz kā šogad,» klāstīja Lido īpašnieks.

Jau ziņots, ka Lido nodarbojas ne tikai ar sabiedrisko ēdināšanu, bet arī attīsta vairākus projektus ārvalstīs. Patlaban tiek strādāts pie jaunu ēdināšanas kompleksu izveides Lietuvā un Krievijā, kam jābūt gataviem gada laikā. Igaunijā ar realizēto projektu Ķirsons ir ļoti apmierināts, jo «cilvēku rinda stāv un kā jūtam – mēs viņiem patīkam». Pērno gadu uzņēmums beidza ar 24.16 miljonu Ls apgrozījumu, kas bija par 12 % vairāk nekā gadu iepriekš.

Džudo cīņa, Imantā barotas cūkas un paštaisītie garie kokteiļi restorānā Ščecina – raibs bijis uzņēmēja Gunāra Ķirsona ceļš uz labklājību, ko viņam pavēra plaukstošās firmas Lido izveide.

Spriežot pēc Lido zīmola attīstības, jūs savam biznesam esat ielicis tik stabilus pamatus, ka uz tiem var uzcelt augstceltni, varbūt pat debesskrāpi. Kas kurā šīs būves stāvā atrodas?

Šīs būves pamatos ir gribēšana uztaisīt kaut ko labu, kas būtu paliekoša vērtība, nevis ekonomiskie rādītāji. Šajā ziņā esam dīvaiņi un biznesu veidojam tā, lai gūtu gandarījumu no sava darba. Līdzīgi kā cilvēkam, kurš raksta romānu – literāts taču nesāk ar topošās grāmatas pārdošanas aprēķiniem, bet gan domā par to, lai uzrakstītais būtu tīkams lasītājiem.

Un jūs domājat par to, vai ēdīs Lido?