Latvijas juridiskās personas to īpašnieku vai vadītāju vajadzībām šogad iegādājušās fantastiski daudz jaunu ekskluzīvu un luksus auto.

Šim nolūkam iztērēti vismaz 20 miljoni eiro. Turklāt vienlīdz naski uz dārgo rotaļlietu iegādi ir bijuši kā Latvijas miljonāru sarakstā atrodami ļaudis, tā cilvēki, kuri šim nolūkam tērējuši vēl nemaz nenopelnītus līdzekļus, - rāda Baltic Screen apkopotie dati un veiktie aprēķini par 2006. gadā Latvijā juridisko personu iegādātajiem un pirmoreiz reģistrētajiem luksusauto.

Pieprasījums pieaug

2005. gadā līdz rudenim Latvijā uz juridisko personu vārda tika reģistrēti trīs desmiti pilnīgi jaunu Porsche Cayenne auto, savukārt 2006. gadā līdz 1. decembrim bija jau 67 reģistrēti šādi 2006. gada izlaiduma luksusauto, kuru cena var sniegties līdz 80 000 un vairāk eiro. 2005. gadā šajā periodā netika reģistrēts neviens jauns Ferrari, 2006. gadā - 2; 2005. gadā uz juridisko personu vārda tika reģistrēti 5 jauni Bentley markas auto, 2006. gadā - jau 16.

Skujkoku konstrukciju materiālu ražotāji sastapušies ar būtisku izstrādājumu pieprasījuma un līdz ar to arī cenu kritumu Eiropas un Āzijas tirgos, savukārt to ražošanai nepieciešamos zāģbaļķus no Latvijas Valsts mežu apsaimniekotāja spiesti iegādāties par labo laiku cenām, kā rezultātā zaudēta konkurētspēja un tiek zvanīti trauksmes zvani, cerot uz ministru un valdības iesaisti situācijas normalizēšanai.

Stāvokli vēl skarbāku padara fakts, ka citās Latvijas zāģētās produkcijas ražotāju konkurentvalstīs to pašu izejvielu – skujkoku zāģbaļķi - varot iegādāties par būtiski zemākām (pat par 40%) cenām, nekā tos atbilstoši noslēgtajiem līgumiem piegādājot AS Latvijas Valsts meži (LVM). Rezultātā uzņēmumi cenšas superdārgos zāģbaļķus no Latvijas Valsts mežu apsaimniekotāju mežiem jaukt ar lētākajiem, kas iegādāti no privātmežu īpašniekiem, un vai tos importēt no Skandināvijas. Vienlaikus par šo problēmu apspriedes tiek rīkotas ne tikai nozares uzņēmēju organizācijās, bet nu jau arī citā līmenī, jo pagājušajā nedēļā par šo jautājumu sprieda arī Vācijas - Baltijas Tirdzniecības kamerā.

Latvijā strādājošo kokzāģētavu neto apgrozījums pēdējo piecu gadu laikā pieaudzis, tomēr sarukusi to rentabilitāte attiecībā pret apgrozījumu

To liecina DNB bankas ekspertu aprēķini, vērtējot Latvijas lielāko kokzāģētavu (ar gada neto apgrozījumu 10 milj. eiro vai vairāk – SIA AKZ, SIA Kurekss, SIA Vika Wood, SIA Gaujas koks, SIA BSW Latvia, SIA Lameko Impex, SIA Timberex Group, AS Pata Saldus, SIA Jēkabpils mežrūpsaimniecība, SIA Rettenmeier Industry Latvia, SIA Rettenmeier Baltic Timber) gada pārskatus. Šie uzņēmumi ir lieli zāģētās produkcijas ražotāji un arīdzan eksportētāji, to vidū ir gan tādi, kuri tikai ražo, gan tādi, kuri saviem ārvalstu partneriem piegādā citu ražotāju saražoto (iepērk un eksportē). Bez tam teju vai visi šajā sarakstā minētie uzņēmumi pēdējo piecu gadu (2011.-2015.) laikā ir īstenojuši vērienīgus investīciju projektus, kuri ir bijuši vērsti ne tikai uz darba ražīguma paaugstināšanu, koksnes resursu ekonomiskāku un racionālāku izmantošanu, bet arī jaunu produktu ražošanas uzsākšanu.

Mežsaimniecība Latvijā ir ilgtspējīga, jo vietās, kurās notikusi koksnes ieguve, pēc tam mērķtiecīgi tiek atjaunotas audzes, ikgadējas koksnes pieaugums pārsniedz cilvēku nocirstās un dabiski atmirušās koksnes apjomu.

Jāņem vērā, ka mežs ir salīdzinoši agresīva ekosistēma, jo vietās, kur cilvēks kaut kādu iemeslu dēļ pārstāj apstrādāt zemi, tur nekavējoties ierodas koku pioniersugas. Tā ir aizaugušas bijušās lauksaimniecības zemes, grāvji, ceļmalas, kuras, regulāri izcērtot, tiek atbrīvotas no šādiem iebrucējiem.

Meži būs varenāki

Latvijas Valsts mežzinātnes institūta Silava direktors Jurģis Jansons uzskata, ka mežsaimniecība nevar būt neilgtspējīga, jo tad tā nav mežsaimniecība. „Jautājuma, vai naftas vai grants ieguves ir ilgtspējīgas, vienkārši nav, jo ir kaut kāds katls, kurš tiek tukšots,” skaidro J. Jansons. Viņš arī nezinot, kas īsti ir atmežošana, jo šeit grūti esot kaut ko atmežot. „Latvija ir mežu zeme, un, tiklīdz cilvēki no tās pazūd – to pamet, tā ekosistēma ieņem cilvēka vietu, kuru viņš līdz tam izmantoja pārtikas audzēšanai, dzīvošanai. Tās būtībā ir savulaik mežam atņemtās teritorijas,” tā situāciju skaidro J. Jansons.

Vēl ne tik senā pagātnē ir laiks, kad Latvijas tautsaimniecības ārējā sektora analīzes pastāvīgs rūpju objekts bija ievērojama apmēra tekošā konta deficīts. Ar «ievērojams» domāti caurmērā padsmit un ap 20% no iekšzemes kopprodukta (IKP) laika periodā no 2005. līdz 2008. gadam.

2018. gada decembra sākumā publiskotie 3. ceturkšņa maksājumu bilances dati atklāja, ka Latvijā izveidojies tekošā konta deficīts 5.7% no IKP apmērā. Jāatzīst, šis jēdziens vai vismaz tā nozīmīgums no aprites bija teju izzudis jau labu brīdi. Šāds deficīts netika vērots kopš 2011. gada vidus, un arī tad tas bija vien īslaicīgs izņēmums. Vai tas nozīmētu, ka jaunākie dati ir satraucoši?

Šajā rakstā par to, ko rāda tekošā konta saldo un par ko ir vērts piedomāt, vērtējot tā lielumu un pārmaiņu virzienu, tostarp Latvijā.

Tekošā konta saldo: kas notiek pasaulē

Tekošais konts ir maksājumu bilances daļa, kas atspoguļo preču, pakalpojumu, sākotnējo ienākumu un otrreizējo ienākumu plūsmas starp konkrētas valsts rezidentiem un pārējo valstu rezidentiem. Tekošā konta atlikums jeb saldo parasti ir negatīvs situācijās, kad uzkrājumu apjoms valstī nespēj segt tajā veiktās investīcijas, un otrādi – pārpalikums atspoguļo situāciju, kad tiek veikti uzkrājumi, kas netiek ieguldīti vai tūlīt izlietoti patēriņam.

Koksnes resursu pieejamību Latvijā šodien un perspektīvā ietekmēs ne tikai lēmumi, kuri tiek gatavoti un pieņemti Eiropas Savienības institūcijās, bet arī Latvijā.

Pēc Valsts meža dienesta datiem meža platības Latvijā pēdējo nepilnu 100 gadu laikā ir dubultojušās, jo 1923. gadā mežainums bija vien 23%, bet pašlaik – 52% no Latvijas platības. Meži Latvijā aizņem 3,08 milj. ha. Salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm, Latvija pieskaitāma pie mežiem bagātām valstīm un meža nozare ir viena no Latvijas tautsaimniecības stūrakmeņiem. Pēdējos gados ir pieaudzis meža nozares eksporta ieņēmumu apjoms, bet ciršanas apjoms ir saglabājies tādos pašos apmēros.

Vienlaikus strauji pieaugošās inflācijas apstākļos un enerģētiskas krīzes apstākļos ir jautājumi ne tikai par pieejamajiem koksnes resursiem un to cenu korekcijām atbilstoši gala produktu realizācijas līmenim, bet arī par lēmumiem, kuri gan īstermiņā, gan nākotnē var ietekmēt koksnes resursu pieejamību Latvijā un līdz ar to arī ietekmēt kokrūpniecību, un ar šo sektoru saistīto nodarbinātību, samaksātos nodokļus. Vienlaikus ir zinātnieku pētījumu modelētas nākotnes situācijas, kas rāda iespējas Latvijā saglabāt esošo koksnes produktu ražošanas apjomus.

«2004. gads bija lielo pārmaiņu — restrukturizācijas gads, kas arī atspoguļojas uzņēmuma finansiālās darbības pārskatos,» skaidro a/s Inčukalns Timber valdes priekšsēdētājs Jānis Vuguls. Viņš atgādina, ka pērn tika pārdota arī lapkoku kokzāģētava Gulbenē . Db jau savulaik rakstīja, ka 1997. gadā Swedwood un Merex (šobrīd Rettenmeier Baltic Timber) kopīgi iegādājies Inčukalna MRS. 2001. gadā Merex pārziņā nonāca a/s Inčukalns Timber kokzāģētava Inčukalnā, kas Merex piegādāja egles, bet Swedwood - priedes zāģmateriālus, vēlāk SIA Swedwood izveidoja sev jaunu kokzāģētavu. 2003. gadā vēl Inčuklans Timber gan priekš Swedwood gan Rettenmeier Baltic Timber vajadzībām iepirka baļķus, bet 2004. gadā to sāka darīt pašas abas minētās kompānijas, skaidro J. Vuguls. Viņš norāda, ka uzņēmums šobrīd ir specializējies mežizstrādē un sniedz arī baļķu šķirošanas pakalpojumus Swedwood, gan Rettenmeier Baltic Timber. Restrukturizācija arī ir iemesls pērn uzrādītajiem salīdzinoši lielajiem zaudējumiem — gandrīz 467 000 Ls, tomēr mežizstrāde — uzņēmuma pamatbizness bijis rentabls, norāda J. Vuguls. 2005. finanšu gadā, pēc J. Vugula teiktā, ir izdevies pat kāpināt neto apgrozījumu un strādāt ar peļņu.

Lielākie zāģētās produkcijas ražotāji Latvijā (m3) 2003. gadā 2002. gadā SIA Vika Wood 188 162 121 548 A/s Stora Enso Timber 181 596 83 000 SIA Nelss 174 329 110 256 SIA Gaujas koks 154 754 83 000 SIA BSW Latvia 128 000 119 000 SIA Kurekss 102 000 81 000 SIA Merex 80 000 120 000 SIA Komiss 72 000 72 000 SIA Staļi 61 590 80 500 SIA Swedwood Latvia Ltd 59 000 — SIA Piebalgas 36 172 31 026 SIA Tezei S 30 000 30 000 SIA Ošukalns 30 000 33 000 SIA Cord 23 028 18 493 SIA Kalna Rauduvītes 21 198 17 500 SIA Balvi Holm 21 000 22 800 SIA BaltPro* 20 000 15 000 SIA Smilte Impex 19 905 20 596 A/s Saldus MR 19 000 9 000 SIA Holzwerke Lubāna 18 800 21 265 A/s Strenču MRS 17 158 26 400 SIA CED 16 500 17 900 SIA Frip 16 160** 16 130 ** SIA Senten Auto 14 633 14 108 SIA Rēzeknes MRS 14 000 9 700 A/s Latvijas Finieris 13 800 16 499 SIA Verso DLH 13 500 16 200 SIA Latvia Timber International 13 000 19 500 SIA Mētra 12 836 16 839 SIA Tekers 12 000 18 500 SIA Lāns 11 795 9 895 SIA Silviko 11 310 11 020 SIA Holders Grupa 11 000 32 000 SIA Balt Lia 11 000 10 000 SIA Ciedrs 10 500 9 200 Z/s Ezergaiļi 10 000 10 000 * — līdz 2003. gada 1. septembrim SIA Riika Wood ** — saražtās zāģētās produkcijas apjoms aprēķināts pēc uzņēmuma sniegtajiem datiem par pārstrādātās apaļkoksnes apjomiem — SIA Swedwood Latvia Ltd kokzāģētava sāka darboties 2003. gadā Avots: Pašu uzņēmumu sniegtie dati

Šogad Zviedrija nemarķētā koksnes iepakojamā materiālā, kura izcelsmes valsts bija Portugāle, vairākos gadījumos ir konstatējusi priežu koksnes nematodi (Bursaphelenchus xylophilus).

Priežu koksnes nematode ir bīstams augu karantīnas organisms, kurš izraisa skujkoku, galvenokārt priežu (Pinus spp.), masveida kalšanu un bojā eju. Ārēji redzamās pazīmes ir skuju dzeltēšana. Pilnīga koka bojāeja, labvēlīgos apstākļos, novērojama pat divu nedēļu laikā no redzamo simptomu parādīšanās, Db.lv informē Agita Pence, Valsts augu aizsardzības dienesta Fitosanitārās uzraudzības daļas vadītāja.

Kaitēklis pirmo reizi Eiropā tika konstatēts 1999. gadā Portugālē. Kopš tā laika Portugālē tiek veikti ļoti stingri fitosanitārie pasākumi šī kaitēkļa apkarošanai un tālākas izplatības ierobežošanai, izzāģejot un sadedzinot invadētos kokus. Lai gan fitosanitārie pasākumi ir piemēroti visu šo laiku un šajā periodā ir izzāģēti vairāki desmiti tūkstoši hektāri meža, 2008.gadā priežu koksnes nematode ir konstatēta jau visā Portugāles teritorijā.

Pagājušajā gadā kopumā reģistrēti 10,21 tūkstoši jaunu uzņēmumu, kas ir zemākais rādītājs kopš 2009.gada, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2016.gadu, Lursoft aprēķini rāda, ka gada laikā reģistrēto jauno uzņēmumu skaits sarucis par 8,89%. Tas gan nav mazinājis uzņēmēju vēlmi saviem uzņēmumiem izvēlēties nosaukumus, kuri būs pamanāmi starp pārējiem.

Ņemot vērā, ka nosaukums ir viens no pirmajiem, ko pamana patērētājs, tā izvēlei jābūt tālredzīgai. Iespējams, tieši tāpēc daļa uzņēmēju izvēlējušies nosaukumus, kas jau vedina domāt par tā darbības jomu. Tāds, piemēram, ir pērn janvārī Jaunpils novadā reģistrētais SIA «Traktordakteris», SIA «Latvijas alus paradīze», kas savu mājvietu radusi Rīgā, SIA «Aizvest paku», SIA «Žogu valstība» vai arī SIA «Labakais Tehnologiju Sakartotajs» Daugavpils novadā. Tomēr jāteic, ka šādi uzņēmumi ir mazākumā un vairumā gadījumu pēc nosaukuma izlasīšanas tā darbības joma tā arī paliek miglā tīta. Jūsuprāt, ar ko ikdienā nodarbojas aizvadītajā gadā reģistrētie SIA «Pupsiks», SIA «Jaukie cilvēki», SIA «Ko gribu, to daru», SIA «Turpinājums sekos» vai arī SIA «Čau Tēti»?

Ministru kabinets saskaņā ar Meža likumu apstiprināja kopējo maksimāli pieļaujamo koku ciršanas apjomu – 20 490 417 kubikmetrus likvīdās koksnes (saimnieciski izmantojamā koksnes daļa) 80 595,0 hektāru platībā – valsts mežos galvenajā cirtē (izņemot ošu mežaudzes galvenajā cirtē pēc Valsts meža dienesta sanitārā atzinuma) 2006.–2010.gadam,norādīts Ministru kabineta preses sekretāra informācijā. Tai skaitā: mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir priede, – 7 055 413 kubikmetrus likvīdās koksnes 27 412,0 ha platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir egle, – 2 907 144 m3 likvīdās koksnes 10 546,5 ha platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir ozols, – 10 074 m3 likvīdās koksnes 45,5 ha platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir osis, – 81 927 m3 likvīdās koksnes 326,0 ha platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir bērzs, – 7 716 508 m3 likvīdās koksnes 32 265,5 ha platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir apse, – 2 024 485 m3 likvīdās koksnes 7 183,0 ha platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir melnalksnis, – 694 866 m3 likvīdās koksnes 2 816,5 ha platībā. Sadalījumā pa apsaimniekotājiem apstiprināt šādu maksimāli pieļaujamo koku ciršanas apjomu valsts mežos galvenajā cirtē 2006.–2010.gadam: valsts akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” valdījumā esošajos mežos – 19 671 568 kubikmetrus likvīdās koksnes 77 469,5 ha platībā. Tai skaitā: mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir priede, – 6 730 190 m3 likvīdās koksnes 26 182,5 ha platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir egle, – 2 760 510 m3 likvīdās koksnes 10 020,0 ha platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir ozols, – 8 975 m3 likvīdās koksnes 39,0 ha platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir osis, – 78 845 m3 likvīdās koksnes 314,0 ha platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir bērzs, – 7 432 073 m3 likvīdās koksnes 31 139,5 ha platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir apse, – 1 985 280 m3 likvīdās koksnes 7 040,0 ha platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir melnalksnis, – 675 695 m3 likvīdās koksnes 2 734,5 ha platībā, norādīts Ministru kabineta preses sekretāra informācijā

Eksperti aicina valdību rīkoties, lai veicinātu eksporta nozares un lai Latvijā veidotos reāli kvalitatīva rūpniecība.

Jau kādu laiku finansisti vērš uzmanību uz negatīvo tendenci Latvijas maksājumu bilances tekošajā kontā, kura deficīts kopš pagājušā gada pārsniedz par kritisko robežu uzskatītos 10 % no iekšzemes kopprodukta (IKP). Tomēr pērn 3. ceturksnī tekošā konta deficīts (TKD) sasniedzis ļoti satraucošu un jaunu augstāko rādītāju kopš Latvijas neatkarības atgūšanas - 24.2 % no IKP. Tas tāpēc, ka pērn Latvijas imports jau gandrīz līdz 2 reizēm pārsniedza eksportu. Arī valsts vīri ir pamanījuši lielo TKD. Ekonomikas ministrs Jurijs Strods Db atzina, ka šonedēļ apspriedīsies ar savas ministrijas speciālistiem par izveidojušos situāciju un tad, izvērtējot riskus, lems, vai vajag ko darīt, vai nepieciešams iejaukties. Pagaidām plāna nav, tā viņš.

Koksnes izmantošanu būvniecībā Latvijā bremzē vēsturiski stereotipi, normatīvie akti un valstisku stimulu trūkums sava resursa pilnvērtīgākai izmantošanai pašu zemē.

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar Latvijas meža un saistīto nozaru portālu Zemeunvalsts.lv rīkotā diskusija par koka izmantošanu būvniecībā Latvijā un ārzemēs. Latvijā ir publiskās ēkas, ražotnes, noliktavas, infrastruktūras celtnes, kuras būvētas no koka, taču tādu ir salīdzinoši maz, labāka situācija ir ar privātmājām.

Ražojam, bet patērē ārzemnieki

“Latvijā ražo koka mājas, bet tās pārdod ārzemēs, praktiski visā pasaulē, jo grūti iedomāties kādu vietu, kur nebūtu Latvijā izgatavoto māju,” skaidro biedrības Zaļās mājas izpilddirektors Kristaps Ceplis. Latvijā ir uzņēmumi, kuri spēj saražot, Latvijā ir resursi (koksne), no kā saražot, bet produkcija nonāk ārzemēs. “Latvijā nav nekādu motivējošu rīku, lai būvētu koka ēkas, un ir liela vēsturiska stereotipu ietekme attiecībā par koka ēku ugunsdrošību. Cilvēkiem ir stereotips, ka koks pūst, vērpjas, deg, bet, ja izmantosim betonu un minerālus, visas problēmas būs atrisinātas, neiedziļinoties tajās blaknēs, kas mēdz būt visa veida būvēs,” skaidro koka ēku būvniecības uzņēmuma vadītājs Krists Slokenbergs. Viņš norāda, ka ne no valsts, ne arī pašvaldību puses nav neviena instrumenta, kas stimulētu būvēt ēkas no koka. “Labā ziņa, ka koka būvju skaits Latvijā tomēr pieaug, jo mīti par koku pirms gadiem desmit bija daudz ietekmīgāki, vienlaikus pieauguma temps ir pārāk lēns,” tā K. Slokenbergs.

Lai arī koksni pašlaik visvairāk izmanto tieši ēku būvniecībā un apdarē, kā arī mēbeļu un papīra ražošanā, tomēr perspektīvā tiks izstrādāti jauni produkti no koksnes, tostarp kompozītmateriāli, vēl jo vairāk – jau pašlaik ir izgatavots satelīts no bērza saplākšņa un top izolācijas materiāls, kurā naftas produktus aizstās koksne.

To, ka kokam joprojām ir liels, neizmantots potenciāls, atzīst arī biedrības Zaļās mājas valdes loceklis Kristaps Ceplis. Viņš norāda, ka koks vēsturiski ir izmantots gan māju (ēku), gan arī peldlīdzekļu (laivu, kuģu) būvniecībā, mēbeļu (galdu, krēslu, skapju) ražošanai, vēlāk, attīstoties koksnes ķīmijai, arī papīra izgatavošanai, taču vēl ir daudz pilnībā neizmantotu iespēju.

“Daudziem šķiet, ka neko vairāk no koka izgatavot nav iespējams, tomēr jaunākās tehnoloģijas jau pašlaik ļauj radīt kompozītmateriālus, kur koka vājākās īpašības tiek būtiski uzlabotas, radot materiālu ar daudz augstāku izturību,” uzsver K. Ceplis. Viņš norāda, ka ES Zaļā kursa bioekonomikas perspektīvā ļoti lielas iespējas paveras tieši koksnes ķīmijas segmentā.

Nemitīgi pieaugot baļķu cenām, kā arī ražošanas izmaksām, pēc daudzu kokzāģētāju teiktā, vienīgā iespēja ir dārgāku koksnes izstrādājumu ražošana, kas dod lielākus ienākumus. Šim secinājumam piekrīt arī SIA Komiss prezidents Nikolajs Perlovskis norādot, ka to pierāda arī Komisa 2004. gada rezultāti — 6.28 milj. Ls neto apgrozījums un apmēram 90 000 Ls (neauditētie dati) lielā tīrā peļņa ir lielāka nekā 2003. gadā, kaut arī pārstrādātās apaļkoksnes apjoms — 150 000 m3 un no tā saražotās zāģētās produkcijas apjoms — ap 75 000 m3 ir tāds pats kā 2003. gadā. «Šādi rezultāti sasniegti, pateicoties koksnes izstrādājumu ražošanai ar augstāku pievienoto vērtību, kā arī pieaugošajām kokapstrādes procesā radušos atlieku — skaidu, šķeldas un mizu — realizācijas cenām,» veiksmes recepti atklāj SIA Komiss īpašnieks. Viņš norāda, ka pērn 70 % no saražotajiem zāģmateriāliem ir realizēti jau ēvelēti, 20 % — žāvēti un tikai apmēram 10 % — 7300 m3 — nežāvēti, kuru dziļākai pārstrādei neesot ekonomiskā izdevīguma. Lai arī pēc saražotās zāģētās produkcijas apjoma SIA Komiss ir viens no lielākajiem zāģētās produkcijas ražotājiem Latvijā, tomēr savu nākotni uzņēmuma īpašnieks saista ar koksnes dziļāku pārstrādi. Uzņēmums ir izstrādājis savu nākotnes attīstības vīziju, kuras pamatā ir jaunas apmēram 5 milj. eiro vērtas baļķu zāģēšanas līnijas un kokskaidu granulu ražošanas līnija. Nodokļos kopumā pērn SIA Komiss samaksājis ap 522 879 Ls.

«2003. gada augustā valdība pieņēma lēmumu, kas principiāli mainīja koksnes pārdošanas veidus un nosacījumus valsts mežos,» norāda valsts mežu apsaimniekotāja valsts a/s Latvijas valsts meži (LVM) prezidents Roberts Strīpnieks. Viņš uzsver, ka valdība nolēma nepagarināt un neslēgt jaunus ilgtermiņa mežizstrādes (IML), novērst koksnes pārdošanas cenu atšķirības starp IML un izsolēs, kā arī dubultoja (no 360 000 līdz 760 000 m3) apaļkoku ražošanas un pārdošanas apjomus. Lai izpildītu valdības rīkojumu 2004. gadā IML turētājiem koksnes pārdošanas cenu tuvināt tirgus cenai, tika izveidota darba grupa (LVM, Zemkopības ministrijas Latvijas Kokrūpniecības federācijā pārstāveto asociāciju pārstāvji), kura meklēja risinājumus, kā novērst cenu atšķirības dažādos koksnes pārdošanas veidos. Augošu koku cirsmas (noteiktā vietā ar konkrētu koksnes daudzumu) izsoles cena veidojas atkarībā no tirgus apstākļiem, kamēr IML koksnes pārdošanas cenas tiek fiksētas pirms 1 līdz 1.5 gadiem no reālā darījuma veikšanas brīža, skaidro R. Strīpnieks. Piemēram, fiksējot IML pārdošanas cenas 2003. gadam, tās tika noteiktas, vadoties pēc 2002. gada augusta tirgus cenām. 2002. gadā šī starpība starp IML un augošu koku izsoļu cenām bija 4.75 Ls/m3, bet 2003. gadā sasniedza jau 7.15 Ls/m3. Lai arī koksnes pārdošanas vidējās cenas IML pieauga par 27 %, bet augošu koku izsolēs — par 38 %. Tā rezultātā koksnes pircēji izsolēs maksāja par 48.3 % dārgāk nekā IML. «Koksnes cenu lēcienveida pieauguma cēloņi ir: Latvijā koksnes pārstrādes jaudas vairākkārt pārsniedz legāli izcērtamās koksnes apjomus, salīdzinoši nelielais to imports, IML maksājot mazākas cenas, ietaupīto naudu varēja ieguldīt augošu koku izsolēs, tādējādi ceļot to cenas, koksnes ciršanas apjoma kritums privātmežos,» skaidro R. Strīpnieks. Lai novērstu cenu atšķirību dažādos augošas koksnes pārdošanas veidos, tika nolemts saīsināt termiņus brīvā tirgus cenu pārnešanai uz IML. Tagad IML, pērkot konkrētu koksnes apjomu, cena tika noteikta pēc iepriekšējo trīs mēnešu vidējās svērtās cenas konkrētā reģionā. Piemēram, ja IML koksni vēlēsies pirkt 2004. gada jūnijā, tad koksnes cena tiks noteikta, vadoties pēc vidējās svērtās cenas konkrētajā reģionā maijā, aprīlī un martā, skaidro R. Strīpnieks.

Meža nozarei 2023.gads bijis gana dinamisks un brīžiem arī neprognozējams, aģentūrai LETA stāstīja AS "Latvijas valsts meži" (LVM) valdes priekšsēdētājs Pēters Putniņš.

Viņš atzīmēja, ka, lai gan šogad saglabājās pietiekams mežizstrādes un transporta pakalpojumu jaudu piedāvājums, tirgū bija vērojama ekonomiskās aktivitātes bremzēšanās nozīmīgākajos koksnes produkcijas noieta tirgos.

"Arī Latvijā samazinās apstrādes rūpniecības apjomi, tostarp lielākajās apakšnozarēs - kokrūpniecībā, būvmateriālu un metālizstrādājumu ražošanā. Vājais pieprasījums un mazāks jauno pasūtījumu apjoms veicina koksnes realizācijas cenu lejupslīdi," stāstīja Putniņš.

Vienlaikus viņš piebilda, ka LVM darbību šogad būtiski ietekmēja arī egļu astoņzobu mizgrauža izplatība un tās ierobežošanai izsludinātā ārkārtas situācija, kas gada trešajā ceturksnī sakrita ar spēcīgo vētru un tās radītajiem postījumiem, īpaši LVM Zemgales un Austrumvidzemes reģionos.

Lai arī saražotās zāģētās produkcijas apjomu SIA Komiss pērn nav kāpinājis, taču ieņēmumi salīdzinājumā ar 2002. gadu pieauguši par 27.5 %. «Šādi rezultāti sasniegti pateicoties koksnes izstrādājumu ražošanai ar augstāku pievienoto vērtību, kā arī pieaugošajām kokapstrādes procesā radušos atlieku — skaidu, šķeldas un mizu — realizācijas cenām,» veiksmes recepti atklāj SIA Komiss īpašnieks un prezidents Nikolajs Perlovskis. Viņš atzīst, ka pērn kopumā varēja saražot vairāk nekā 72 000 m3 zāģetās produkcijas, jo uzņēmuma rīcībā esošās kokzāģēšanas jaudas to atļāva, taču tirgū trūka egles zāģbaļķu. «Apaļkoku deficīta pamatā ir ne tikai sarežģītie laika apstākļi, bet arī «liekās» kokzāģētavu jaudas, kuras nav segtas ar apaļkoku resursu ieguvi Latvijā,» norāda N. Perlovskis. Kā vēl vienu uzņēmuma veiksmīgas darbības pamatu N. Perlovskis min Talsu firmas SIA Tehnika un SIA Vesto ražoto lentzāģu izmantošanu. Viņaprāt Latvijā ražotajiem zāģiem ir krietni lētākas rezerves daļas, tādējādi zemāka pašizmaksa nekā analogiem attīstīto valstu ražojumiem, turklāt lielāks lietderīgais zāģētās produkcijas iznākums nekā gaterzāģiem. Uzņēmuma ieņēmumus arī ietekmēja britu sterliņu mārciņas (lielākajā uzņēmuma ražotās produkcijas noieta tirgū — Lielbritānijā) kursa kāpums attiecībā pret latu, skaidro N. Perlovskis. Nodokļos kopumā pērn SIA Komiss samaksājis ap 335 000 Ls.

Latvijas kompānijas SIA Zippy Vision izstrādātās un ražotās koka brusu un zāģmateriālu optimizācijas līnijas, kas ļauj palielināt gatavās produkcijas iznākumu, nepalielinot pārstrādājamās koksnes daudzumu, pašlaik sekmīgi izmanto vairāki kokapstrādes uzņēmumi Latvijā, bet tuvāko mēnešu laikā tiks uzsākts to eksports uz Ziemeļeiropas valstīm.

„Pašlaik ir sarunas ar ārvalstu dīleriem, kuriem jau ir padomā vairāki šajās zemēs strādājošie kokapstrādes uzņēmumi, kuriem ir nepieciešamas mūsu izstrādātās koksnes pārstrādes optimizācijas sistēmas, risinājumi un iekārtas,” situāciju skaidro SIA Zippy Vision līdzīpašnieks un valdes priekšsēdētājs Gundars Kuļikovskis.

Viņš atzīst, ka kompānijai ir paveicies ar pirmajiem klientiem, jo kokapstrāde ir salīdzinoši konservatīva un tajā labākais pārdošanas risinājums ir strādājoša un sevi pierādījusi iekārta. Vienlaikus, lai no ieceres un laboratorijas izmēra prototipa nonāktu līdz reālai, sekmīgi strādājošai sistēmai, ir vajadzīgs ne tikai laiks, bet arī resursi. „Būtībā nav tāda iekārtas prototipa, kas spēt izturēt sadursmi ar reālu ražotni, kurā ir viss — skaidas, putekļi, vibrācija utt. -, tāpēc bijuši nepieciešami ļoti daudzi uzlabojumi un jārisina problēmiņas, par kurām sākotnēji neiedomājāmies,” skaidro G. Kuļikovskis. Viņš norāda, ka viss sācies ar Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūta pasūtījumu, tomēr, ienākot ar savām iekārtām reālajā ražošanā, tās nācies pilnveidot, uzlabot ne tikai atbilstoši pasūtītāju vēlmēm un biznesa uzstādījumiem, bet arī atbilstoši videi, kādā attiecīgajām iekārtām jāstrādā.

Lai paaugstinātu darba efektivitāti, ir digitalizēti procesi no krautuves mežā līdz koksnes pārstrādei, perspektīvā šajā sistēmā tiks ietverts posms no harvestera līdz kokmateriālu noliktavai pie ceļa.

„Kopš 2023. gada nogales darbojas elektroniskās koksnes transporta pavadzīmes, kuras gada laikā kļūs par pilnvērtīgu risinājumu, bet 2024. gadā plānojam uzsākt arī kokmateriālu plūsmas digitalizāciju atbalstošu datu apmaiņas pakalpojumu mežizstrādes procesā,” vērtē koksnes uzmērīšanas SIA VMF LATVIA padomes loceklis Mārtiņš Gaigals. Savukārt SIA Koksnes plūsmas datu centrs valdes loceklis Ivars Kalmuks uzsver, ka pašlaik digitalizācija aptver darba uzdevumu kokvedējam — ko un cik daudz no kurienes uz kurieni transportēt, kokvedēja vadītāja atskaiti, cik daudz no kurienes ir paņemts, un apaļkoksnes saņēmēja fiksāciju par kravas saņemšanu. „Sistēmas elektroniskā pavadzīme kalpo gan kā pārvadājuma dokuments, kurš dod tiesības to transportēt, gan kā kravas pavaddokuments, gan kā preces īpašnieka maiņas dokuments, kuru akceptē gan Valsts ieņēmumu dienests, gan arī Valsts policija,” norāda M. Gaigals. „Savukārt norēķina dokuments par to, cik tad īsti kādas kvalitātes apaļkoksnes ir atvests, tiek sagatavots uzmērīšanas procesā, ko veic neatkarīgs uzmērītājs — SIA VMF LATVIA,” skaidro I. Kalmuks.

Eiropas apkures sezonas priekšvakarā, septembrī, enerģētiskā koksne un īpaši malka Eiropā kļūst arvien pieprasītāka. Senākais kurināmais šobrīd ir pats aktuālākais, jo paniku Eiropā rada ne tikai enerģētiskās koksnes iztrūkuma draudi, kas veidojas, atsevišķām valstīm aizliedzot koksnes eksportu, bet to kāpina arī bažas par “Nord Stream” gāzes cauruļvada bojājumiem.

Tikmēr skujkoku zāģbaļķa cena saglabājas gandrīz nemainīga, neskatoties uz pieprasījuma kritumu. Piegāžu pārtraukšanas no Krievijas un Baltkrievijas dēļ zāģbaļķu iztrūkums Eiropā ir lielāks un notur cenu nemainīgu, liecina lielākās meža izsoļu sistēmas Latvijā “E-silva” ekspertu apkopotā informācija.

Šobrīd lielākais enerģētiskās koksnes pieprasījums ir Francijā, Vācijā un citur Rietumeiropā. Vācijā ievērojami audzis pieprasījums pēc skursteņslauķu pakalpojumiem, iedzīvotājiem veidojot rindas. Latvijā izstrādātāji koncentrējas uz enerģētiskās koksnes nodrošināšanu, vairāk novirzot resursus tieši koksnes izstrādei, kas piemērota enerģētiskās koksnes ražošanai, nevis kvalitatīvu zāģbaļķu izstrādei. Augot koksnes pieprasījumam un vērtībai, žāģētavas bažās par garnadžiem, kas koksni varētu mēģināt iegūt nelikumīgā ceļā, pastiprina drošību, izbūvējot vārtus un uzstādot kameras. Latvijas koksnes tirgus apstākļus turpina diktēt tehnikas un darbaspēka pieejamības trūkums, kas ietekmē izstrādes apjomus. Sagaidāms, ka oktobrī un novembrī situācija tirgū vēl krasi mainīsies, jo apkures sezona ir tikko, tikko sākusies.

2017. gadā kopējais atjaunīgo energoresursu (AER) patēriņš Latvijā bija 80,5 petadžouli (PJ), liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati (CSP).

Salīdzinot ar 2016. gadu, AER patēriņš pieaudzis par 17,8 %, bet piecu gadu laikā - par 18,7 %. AER patēriņa pieaugumu 2017. gadā sekmēja vietējo energoresursu ražošana, kas salīdzinājumā ar 2016. gadu palielinājās par 5,6 %.

Palielinoties AER kopējam patēriņam, ko galvenokārt veido vietējie energoresursi, mazinās Latvijas enerģētiskā atkarība no importējamiem energoresursiem – no 55,9 % 2013. gadā līdz 47,2 % 2016. gadā. Lai arī Latvijā kurināmā koksne (malka, koksnes atlikumi, kurināmā šķelda, koksnes briketes, koksnes granulas) ir biežāk izmantotais AER, kurināmās koksnes īpatsvars AER patēriņā piecu gadu laikā samazinājās par 4,4 procentpunktiem, 2017. gadā sasniedzot 74,0 %. Ar katru gadu turpina pieaugt biogāzes (atkritumu poligonu gāze, notekūdeņu dūņu gāze, cita biogāze) patēriņš – piecu gadu laikā tas pieauga par 44,7 %, 2017. gadā sasniedzot 3,9 PJ.

Sarunā ar Db vairāki kokrūpnieki, kuri ir uzvarējuši konkrēto apaļkoku sortimentu izsolē, bažījās, vai šo konkursa rezultātu apstrīdēšanas dēļ agrāk nospraustajos termiņos saņems no LVM paredzēto apaļkoku apjomu, jo, ja nevar apstiprināt mežizstrādes konkursa (par 760 000 m3 vai to daļas) rezultātus, tad nav ko pārvadāt apaļkoku pārvadāšanas konkursa uzvarētājam, bet kokrūpnieki nevar saņemt paredzētos apaļkoku sortimentus. Turklāt šis process, kad no valsts mežiem apaļkoku tirdzniecība kaut uz laiku tiek apturēta, pēc dažu aptaujāto domām, varētu izarisīt papildu spriedzi baļķu tirgū, kas varētu izraisīt cenu kāpumu, kā arī tiem kokrūpniekiem, kuriem ir samērā nelieli apaļkoksnes krājumi problēmas ar noslēgto gatavās produkcijas līgumu izpildi. Ceru, ka LVM spēs izpildīt savas saistības pret apaļkoku sortimentu pircējiem paredzētajos apjomos un termiņos, uzsver viena no lielākajiem Latvijas kokrūpniecības uzņēmumiem SIA Merex iepirkšanas menedžeris Armands Apfelbaums. Viņš norāda, ka Merex rēķinās ar LVM piegādēm šogad, ko apstiprina noslēgtā vienošanās, pretējā gadījumā būs jāmeklē apaļkoksne, lai varētu izpildīt pircēju pasūtījumus. «Ja apaļkoku sortimentu piegādes nenotiek paredzētajos termiņos, tad var rēķināties ar tā jau superaugsto zāģbaļku cenu kārtējo kāpumu,» uzsver A. Apfelbaums. «LVM darīs visu, lai izpildītu līgumos paredzētos koksnes piegādes apjomus, neraugoties uz to, ka tiek torpedēti mežizstrādes un apaļkoku pārvadājumu konkursu rezultāti,» kokrūpniekus mierina LVM prezidents Roberts Strīpnieks. Viņš norāda, ka LVM ir izmantojusi likumā paredzētās tiesības sarunas procedūras rezultātā turpināt (apjomā līdz 50%) 2003. gadā noslēgtos iepirkuma līgumus, kā rezultātā kokmateriālu piegādes kokrūpniekiem nepastāsies.

Valsts lielāko zemes platību īpašnieki - fiziskās un juridiskās personas

Ja gadu iepriekš gandrīz piektā daļa Latvijas lielāko privāto zemes īpašnieku – fizisko personu pēdējā gada laikā bija šķīrušies no ievērojamas daļas savu zemes platību, tad aizvadītajā gadā šajā ziņā valdījis sastingums.

Kā rāda jau tradicionālā ikgadējā informācija par Latvijas, Rīgas, Jūrmalas un Rīgas rajona lielāko un vērtīgāko zemes platību īpašniekiem, ko Baltic Screen apkopojis, balstoties uz Valsts zemes dienesta atlasītajiem datiem, jaunpienācēji zemes megaīpašnieku vidū ir uz pirkstiem skaitāmi, savukārt būtiskākās pārmaiņas saistītas ar kadastrālo vērtību maiņu un zemes nonākšanu no fizisko personu īpašuma šīm pašām personām piederošu kompāniju rokās.