Grozījumi noteikumos par koku ciršanu ārpus meža paredz, ka turpmāk arī pilsētās, aizsargjoslās, kur ir aizliegums audzēt kokus, tos varēs cirst bez saskaņošanas ar pašvaldību, Db.lv informēja Rīgas pilsētas būvvaldes Vadītāja biroja galvenā speciāliste Kristīne Bašķere.

Rīgas pilsētas būvvalde 18.aprīlī piedalījās Zemkopības ministrijas organizētā starpministriju sanāksmē par grozījumiem MK 2012. gada 2. maija noteikumos Nr. 309 Noteikumi par koku ciršanu ārpus meža. Pretēji Būvvaldes priekšlikumiem, grozījumos tiek plānots paredzēt, ka turpmāk arī pilsētās, aizsargjoslās, kur ir aizliegums audzēt kokus, tos varēs cirst bez saskaņošanas ar pašvaldību. Tas nozīmē, ka ar grozījumiem plānots noteikt, ka attiecīgā elektriskā tīkla īpašnieks vienpersoniski varēs izcirst visus kokus, kas pilsētās aug gar ielām, ja šie koki atradīsies aizsargjoslā gar elektriskajiem tīkliem.

Neskatoties uz sabiedrībā valdošo satraukumu par koku izciršanu, valstiskā līmenī tiek atvieglota kārtība koku ciršanai.

Ainārs Šlesers ir gatavs kandidēt Rīgas domes vēlēšanās, "lai ietu un vadītu Rīgu, un palīdzētu izvest valsti no krīzes".

Šlesers gatavs izvest valsti no krīzes

Nākamajam Rīgas mēram ir jābūt cilvēkam, kas spēj apvienot kopīgā darbā visus 60 domes deputātus, norāda A.Šlesers, kurš uzskata, ka varētu būt līderis domē. Viņa turpmākos plānus ietekmēs ekonomiskā un politiskā situācija.

A. Šlesers uzskata, ka cīņa pašvaldību vēlēšanās būs nevis starp partijām, bet gan sarakstu līderiem, cilvēki balsos par pieredzējušiem politiķiem, kas krīzes laikā būs spējuši pierādīt, ka var cilvēku dzīvi padarīt labāku. Viņaprāt, neviens no līdzšinējiem mēriem tāds neesot bijis.

Ar Jūrmalas domes lēmumu Mellužu kāpās, kur zeme pieder satiksmes ministram Aināram Šleseram, apbūves laikā atļauta koku izciršana, šodien vēsta Dienas bizness.

«Viss notiek likumīgi, saskaņā ar jau apstiprināto detālplānu. Lai kā arī kādam nepatiktu Šlesers, mums bija jāapstiprina meža zemes transformācija Upes ielā 1a, pretējā gadījumā būtu jārēķinās ar tiesu darbiem un jāmaksā īpašniekam zaudējumi,» laikrakstam norādījis Jūrmalas mērs Ģirts Trencis. Viņš skaidrojis, ka nemaz tik daudz kokus nenocirtīšot.

Db jau vēstījis, ka Jūrmalas dome apstiprināja zemesgabalu sadali Jūrmalā Upes ielā, kur vairāk nekā 2 ha platībā pieder zeme A. Šleseram. Zemes gabals kvartālā pie jūras sadalīts vairākos zemes gabalos, lai tur varētu veidot savrupmāju apbūvi. Projektus ēkām izstrādājis SIA Arhitektu birojs Sīlis, Zābers&Kļava. A.Šlesers 2008. gada 10. martā noslēdzis nomas līgumu ar SIA AVADEL, lai firma sadalītajā zemesgabalā veiktu būvprojektam atbilstošu dzīvojamo un saimniecības ēku būvniecību iznomātāja vajadzībām.

Purvciema iedzīvotāji vērsušies Rīgas Administratīvajā rajona tiesā ar lūgumu atcelt izdoto koku ciršanas atļauju Dzelzavas ielā 75B, kur plānota veikala Lidl būvniecība, aģentūru LETA informēja viens no prasības iesniedzējiem Jānis Maulis.

Maulis atgādina, ka, protestējot pret Apstādījuma komisijas lēmumiem, tika savākti vairāk nekā 1500 iedzīvotāju paraksti pret koku izciršanu, kā arī tika uzrunāts Rīgas mērs Nils Ušakovs (S). Mērs pērnā gada izskaņā atcēla komisijas lēmumu, kā rezultātā kokus tika aizliegts izcirst, kamēr nebūs notikusi iedzīvotāju iebildumu izvērtēšana. Savukārt neilgi pēc tam komisija pieņēma atkārtotu lēmumu atļaut cirst kokus Dzelzavas ielā 75B, sākotnējo lēmumu papildinot ar teikumu, ka neakceptē iedzīvotāju iebildumus.

«Izrādās, ka šāds - viena teikuma papildinājums bez pamatojuma - ir bijis pietiekami spēcīgs arguments, lai Ušakovs akceptētu lēmumu un atļautu koku izciršanu. Rodas aizdomas, ka iedzīvotāju viedokļus komisija nemaz nav vērtējusi. Šaubas procesa caurspīdīgumam rada sēdes lēmuma publiskā neizvietošana iestādes mājas lapā, kas pēc likuma ir obligāta,» pauda Maulis, norādot, ka sēdes lēmums nebija publiski izziņots un nebija atrodams sadaļā pie Koku ciršanas publiskās apspriešanas rezultātiem.

Balstoties uz vairāk nekā 2500 iedzīvotāju izteiktajiem viedokļiem izdevies panākt, ka būvniecības laikā 77 koku vietā tiks izcirsti tikai 10, informēja Rīgas domes pārstāve Dzintra Āboliņa.

Rīgas domes Apstādījumu saglabāšanas komisija par šo jautājumu lēma vairākkārt un uz konkrēto teritoriju devās arī divos izbraukumos.

Komisija pirmo iesniegumu no SIA "Estera Holding" par lielākās daļas koku nociršanu zemes gabalā Hipokrāta ielā bez numura un Sergeja Eizenšteina ielā bez numura saņēma 2019.gada sākumā. Uzņēmums saistībā ar daudzdzīvokļu mājas būvniecību sākotnēji vēlējās cirst 77 teritorijā augošos kokus. Iesniedzot koriģētu ģenerālplāna skici, ciršanai paredzēto koku skaits samazinājās līdz 48 kokiem.

Rīgas domes Apstādījumu saglabāšanas komisija vasarā organizēja pirmo izbraukumu un nolēma veikt publisko apspriešanu, jo speciālisti, vizuāli vērtējot šos kokus, bija secinājuši, ka lielākā daļa no tiem ir ainaviski un dendroloģiski vērtīgi. Mežciema un citu apkaimju iedzīvotāji kopumā iesniedza 2534 viedokļus.

Jelgavnieki satraukušies par koku izzāģēšanu Stacijas parka rajonā, kur šonedēļ sākti darbi projekta «Satiksmes termināļa apkalpošanai nepieciešamās ielu infrastruktūras izbūve Jelgavā» īstenošanai, vēsta reģionālais medijs Zemgales Ziņas.

«Būvprojekta izstrādes laikā tika izvērtēts ielu apstādījumos augošo koku stāvoklis, kā arī izbūvei paredzēto pazemes komunikāciju novietojums, zemes līmeņa izmaiņas, ielu un ietvju segumu nomaiņas darbu apjoms,» stāstījis Jelgavas pilsētas pašvaldības Būvvaldes ainavu arhitekts Andrejs Lomakins.

Speciālists pamatojis, ka, saglabājot kokus, būvdarbu laikā būtiski tiktu bojātas to saknes. Pēc projekta realizācijas koku ciršana un celmu frēzēšana būtu sarežģīta, jo notiktu jau labiekārtotā vidē. «Turklāt, saglabājot atsevišķus veselos kokus un papildinot ar jauniem, aleja nav viendabīga,» atzinis A.Lomakins.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputātu šodienas lēmums uz trešo lasījumu virzīt grozījumus Aizsargjoslu likumā, kur iestrādāta prasība AS Sadales tīkls maksāt kompensācijas īpašniekiem par izzāģētiem kokiem, uzņēmumam ir «sitiens zem jostasvietas», atzīst Sadales tīkla valdes loceklis Raimonds Skrebs.

Trešdien, 23. janvārī, komisijas deputāti nolēma, ka grozījumi Aizsargjoslu likumā tiks virzīti trešajam lasījumam uz rītdienas Saeimas sēdi. Tas nozīmē, ka Sadales tīklam varētu tikt uzlikts par pienākumu maksāt kompensācijas mežu īpašniekiem par nocirstajiem kokiem, kuri aizsargjoslās aug zem elektrolīnijām. Kā komentēja Kokrūpnieku federācijas vadītājs Kristaps Klauss, Sadales tīklam nozāģēto koku loģistika būtu izdevīgs bizness, jo izcirstos kokus varēs pārdot vai pārstrādāt produktos, kas savukārt ekonomikai nozīmē ap 17 000 kubikmetru koksnes papildus katru gadu.

«Pēkšņi pēdējā brīdī - pirms grozījumu nodošanas trešajam lasījumam - parādās būtiskas izmaiņas, par kurām deputāti nevēlas debatēt un kuras tā arī steigā tiks pieņemtas. Tas mums ir sitiens zem jostasvietas. Tāpat tā nav laba prakse no deputātu puses - pirms trešā lasījuma «izbīdīt cauri» pēdējā brīdī pieņemtus lēmumus. Tā ir izteikta meža īpašnieku interešu lobēšana uz citu rēķina,» sacīja Sadales tīkla pārstāvis.

Rīgas dome lauzīs līgumu par kolumbārija būvi ar SIA SPN 2, kas, uzsākot būvlaukuma sagatavošanu, bez atļaujas izcirta daudz vairāk koku nekā bija paredzēts.

Rīgas kolumbārija būvniecības problēmas plāno izskatīt Rīgas domes Komunālo un dzīvokļu jautājumu komiteja. Kolumbārija jeb pelnu kapsētas pirmās kārtas būvniecību uzsāka SIA SPN 2, kas uzvarēja cenu aptaujā, apņemoties darbus paveikt par 61.5 tūkstošiem latu.

Konstatēts, ka SIA SPN 2 darbus objektā uzsāka bez būvatļaujas, neinformējot pasūtītāju par objektā uzsākto darbību, ignorējot darba uzdevumu, kā rezultātā izcērtot transformētās meža zemes teritorijā saglabājamos kokus, kā arī nocērtot dabas pamatnes teritorijā augošos kokus, uz kuriem ciršanas atļauja vispār neattiecas. Rīgas domes Komunālā departamenta vēstulē teikts, ka pirms koku ciršanas uzsākšanas uzņēmuma pārstāvji īpaši informēti, ka koku izciršana pēc būvatļaujas saņemšanas attiecas tikai uz transformējamās meža zemes teritoriju 0.4 ha, kurā bija iezīmēti pilnīgi visi izcērtami koki. Taču uzņēmums izcirta arī tos kokus, ko bija paredzēts saglabāt. SIA SPN 2 ir rīkojusies patvarīgi un nelikumīgi, nocērtot darba uzdevumā norādītos saglabājamos kokus 764 latu vērtībā un tos no būvlaukuma aizvedot. Šī lieta izmeklēšanai ir nodota prokuratūrā un Valsts policijā, kas arī noteiks atbildīgās struktūras un personas, teikts deputātiem iesniegtajā dienesta vēstulē.

Rīgā šobrīd "Have a Tree" ir iznomājis vairāk nekā 100 lielus krūmus un kokus, no kuriem lielākā daļa atrodas Tērbatas ielā, bet nākotnē plāno izplesties arī citās valstīs.

"Mērķtiecīgi visu komunikāciju "Facebook" un mājaslapā veidojam angļu valodā, jo mūsu mērķis ir kļūt par stabilu spēlētāju vismaz Ziemeļeiropas reģionā. Esam izpildījuši pirmos mājasdarbus un vienojušies ar nozīmīgākajiem partneriem prioritārajās valstīs. Veidojam partneru tīklu ar koku speciālistiem un kokaudzētavām Latvijā, Igaunijā, Lietuvā, Vācijā, Norvēģijā, Polijā, Nīderlandē, Krievijā un, atkarībā no tā, kur ir klients, pāris nedēļu laikā varam realizēt teju jebkuru projektu – gan ar 100, gan 2000 kokiem," saka Jānis Volberts, SIA "Have a Tree" izpilddirektors.

Viens no pakalpojumiem, ko piedāvā "Have a Tree", ir koku noma pasākumiem un citām vajadzībām no dažām dienām līdz pat vairākiem gadiem. "Mēs visā nomas periodā rūpējamies par kokiem, lai klientam, piemēram, pašvaldībai vai nekustamā īpašuma attīstītājam, nav jāraizējas par to, kurš izvēlēsies kvalitatīvu augsni un kokus, tos kops un laistīs, veidos vainagu. Mēs uzņemamies atbildību par visu. Citās situācijās, kad viens koku iestāda, cits laista un vēl kāds veic citas funkcijas, problēmu gadījumā notiek atbildības "futbolēšana". Šī ir laba iespēja juridiskām personām vai pašvaldībām. Es nesaku, ka visiem tagad obligāti jānomā koki, bet tā ir viena no iespējām, ko piedāvājam," saka J. Volberts.

Par godu Dārzu un parku direkcijas nodibināšanas gadadienai, SIA Rīgas meži ceturtdien, 11.aprīlī, plkst. 12:00 stādīs kokus – ozolu un trīs liepas – Ēbelmuižas parkā Pārdaugavā.

Parkā tiks stādīti koki, kas kopš seniem laikiem ir uzskatīti par spēcīgiem simboliem, bez kuriem nav iedomājama Latvijas ainava un Rīgas apstādījumi. Ozola – vīrišķības un spēka simbola - un trīs liepu – sievišķības, dailes simbola – stādīšanas vieta izvēlēta tuvumā parkā augošajam vienam no senākajiem Rīgas kokiem, slavenajam Ēbelmuižas dižozolam, lai jauniestādītie kociņi kā parka koku jaunākās paaudzes pārstāvji simboliski turpinātu dižkoku vectēva ilggadīgās augšanas tradīcijas.

Lai jaunais ozols augtu spēcīgs un spētu daudzus gadus priecēt pilsētas iedzīvotājus, tas tiks stādīts ūdens āderu krustpunktā, jo, kā liecina novērojumi, lielākoties visi Latvijas dižozoli aug uz āderu krustpunktiem. Ūdens āderu krustpunkta atrašanai tika pieaicināts dārzu arhitekta Kārļa Barona krustdēls, arhitekts, rīkstnieks un dabas vērotājs Valdis Liepa. Savukārt, trīs liepas tiks stādītas ielokā ap jauno ozolu, veidojot kopības sajūtu gan koku, gan cilvēku starpā.

Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) būvlaukumā esošos kokus tomēr nozāģēs, nevis pārstādīs, kā iepriekš to par saviem līdzekļiem plānoja būvkompānija AS RBSSKALS, Db pastāstīja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Māris Saukāns.

"Kas attiecas uz jaunceļamās LNB teritorijā esošajiem kokiem – tos šobrīd pārstādīt nevarēs un diemžēl vajadzēs nozāģēt. Taču ir iecere pēc tam, kad bibliotēka tiks uzbūvēta, tai apkārt iestādīt jaunus kokus. Iespējams, teritorijas apzaļumošanai izvēlēsimies jau sagatavotus, ilggadīgi trenētus kokus pārstādīšanai. Tādējādi radīsim ne tikai zaļu vidi ap Gaismas pili, bet tas būs arī pirmais precedents pieaugušu koku pārstādīšanai Latvijā," stāstīja M. Saukāns. Pašlaik LNB būvniecības tāmē gan nav paredzēta maksa par koku pārstādīšanu, bet gan par teritorijas labiekārtošanu.

Viņš arī norādīja, ka spēkā paliks iecere izveidot papildus biznesu koku pārstādīšanā: "Jau šobrīd esmu atradis partnerus ārpus Latvijas, ar kuriem šogad vai nākamgad izveidosim kopuzņēmumu, kas nodarbosies ar lielāku vai mazāku koku pārstādīšanu, to kopšanu." M. Saukāns arī vēstīja, ka šobrīd ar partneriem jau pēta jaunajam projektam nepieciešamo tehniku, izmaksas utt.

Tuvāko gadu laikā Rīgā taps «Laimes koku parks» - īpaša vieta, kur savu koku iestādīt varētu ikviens rīdzinieks vai pilsētas viesis, vienojušies kustības «Lielā Talka» pārstāvji un Rīgas domes vadība.

Pēc idejas prezentēšanas Rīgas domē, nolemts, ka no nākamā gada pilsētā atsevišķās parku vai skvēru teritorijās ikvienam interesentam būs iespēja iestādīt kokus, kuri atbilstu pilsētvides un dārznieku prasībām, tādējādi radot ainaviski iekoptas vietas parkos un skvēros.

Tā būtu sākotnējā iniciatīva - pilotprojekts, lai tuvākā nākotnē rastu vietu arī «Laimes koku parka» izveidei galvaspilsētā, kas lielā mērā būs atkarīga no iedzīvotāju, pašvaldības un kustības «Lielā Talka» līdzdalības.

«Arvien vairāk mēs domājam par sabiedrības līdzdalību un iesaisti savas pilsētas, apkaimes vai tuvākās apkārtnes sakārtošanā. Jebkura iniciatīva ir apsveicama un tās izvirzītie rezultāti ir sasniedzami, ja ir sadarbība un izpratne. Tāpēc, lai sasniegtu augstākos mērķus vispirms vēlamies pārbaudīt, vai šī līdzdarbība notiks aktīvi un sentēvu tradīcijas iesakņosies arī Latvijas galvaspilsētā,» projektu komentē Rīgas mērs Oļegs Burovs.

Skanstes teritorijas attīstības projekta ietvaros plānots izbūvēt inženiertīklus, ielas un labiekārtojot teritoriju, tostarp nocērtot 327 esošus kokus, vietā iestādot 700 jaunus kokus, informē Rīgas pilsētas būvvaldes pārstāvis Edgars Butāns.

2018. gada 9. martā spēkā stājās Skanstes apkaimes teritorijas lokālplānojums, uz kura pamata ir izstrādāti Skanstes teritorijas revitalizācijas 1. kārtas būvprojekta risinājumi. Būvprojektā tiek paredzēta Lapeņu, J. Dikmaņa, J. Daliņa un J. Krūmiņa ielu izbūve, vienlaikus paredzot inženiertīklu, lietus ūdens uzkrāšanas sistēmas gar Lapeņu ielu, kā arī lietus ūdens uzkrāšanās dīķa izbūvi.

Teritorijas attīstības ietvaros paredzēta jaunu dažādu sugu koku un krūmu stādījumu izvietošana gan ielu sarkanajās līnijās, gan labiekārtotajā teritorijā ap ūdenstilpēm. Plānots stādīt skābaržus, gobas, kļavas, kalnu priedes un citu sugu kokus un krūmus. Kopā paredzēts iestādīt vairāk kā 700 jaunu koku un 1000 krūmu.

Privāto mežu īpašniekiem būs lielāka brīvība apsaimniekot savus mežus - to paredz gaidāmie grozījumi Ministru kabineta noteikumos "Koku ciršana mežā".

Zemkopības ministrija (ZM) pēc aizvadītām vairāk nekā 30 sarunām un diskusijām ar vides organizāciju un meža nozares pārstāvjiem grozījumu noteikumos par Koku ciršanu mežā spēkā stāšanos plāno atlikt par pusgadu, ja noteikumu projektu atbalstīs valdība.

Tādējādi grozījumi noteikumos par Koku ciršanu mežā varētu stāties spēkā 2021.gada 1.jūlijā nevis nākamā gada 1.janvārī, kā bija paredzēts iepriekš. ZM ir sagatavojusi attiecīgu priekšlikumu par grozījumu spēkā stāšanās atlikšanu par pusgadu.

Zemkopības ministrija aizvadītajā nedēļā rīkoja izbraukuma pasākumu meža apsaimniekošanas procesu izzināšanai interesentiem un masu mediju pārstāvjiem, informējot par šobrīd spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, kā arī par gaidāmo grozījumu mērķiem ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas politikas nodrošināšanā.

Līdz šā gada 7. maijam turpinās sabiedriskā apspriešana par paredzēto koku ciršanu Grīziņkalna parkā un Ziedoņdārzā Rīgā.

Ar ES fondu līdzfinansējumu Rīgā šogad sāks Grīziņkalna, Ziedoņdārza atjaunošanu, kā arī Spīķeru kvartālā labiekārtošanu. Vistuvāk realizācija no pieminētajiem trim lielajiem projektiem ir Spīķeru t.s. revitalizācijas projekts. Pašlaik notiek iepirkums par būvdarbu veikšanu (pieteikumu iesniegšana ir līdz 15. maijam) un, ja konkursa rezultāts netiks apstrīdēts, jau tuvākajos pāris mēnešos varētu sākties rosība.

Arī parkos jau šogad varētu gaidīt pārmaiņas. Pašlaik notiek Ziedoņdārza un Grīziņkalna parka teritorijas atjaunošanas tehniskā projekta izstrāde (projekta izstrādes un rekonstrukcijas konkursā uzvarēja apvienība Livland un Livland Būve), paralēli notiek sabiedriskā apspriešana par vairāku koku ciršanu tajos.

SIA Rīgas pilsētbūvnieks šovasar plāno uzsākt trīs sociālo dzīvojamo māju būvniecību Imantas 8. līnijā. Patlaban tiek izstrādāts projekts, kurā paredzēts, ka kopumā tur būs 290 sociālie dzīvokļi, veselības centrs un sociālā dienesta telpas. Līdz ar to arī tuvākās apkaimes iedzīvotājiem būs nodrošināta gan ārstniecības pieejamība, gan sociālie pakalpojumi.

Lai sagatavotu būvlaukumu, ir nepieciešams nocirst kokus, tāpēc no 28. februāra līdz 12. martam Rīgas pilsētas būvvalde rīko sabiedrisko apspriešanu. Saskaņā ar topošo projektu, plānots izcirst mazāk vērtīgos kokus – vītolu, ievu, gobu, dažas kļavas, bērzus un melnalkšņus, kopumā 24 kokus. Taču lielākie un vērtīgākie koki – ozols un kļava tikšot saglabāti, kā arī ir paredzēts, ka tiks iestādīti jauni koki un teritorija pēc būvniecības darbu pabeigšanas tiks labiekārtota un apzaļumota.

Lai trīs sociālo dzīvojamo māju, veselības centra un sociālā dienesta telpu būvniecības projektu varētu sekmīgi īstenot, kā arī, lai ievērotu dabas aizsardzības prasības, koki jānocērt līdz pavasara sākumam.

«Bebri mūs kaitina,» šodien Mājokļu un vides komitejas sēdē nopūtās Rīgas domes Vides pārvaldes priekšnieks Askolds Kļaviņš.

Rīgas kanāla bebri apgrauzuši ne tikai tuvākus un tālākus kokus parkā pie Nacionālās operas un Kongresu nama, bet nu jau ķērušies klāt arī soliņiem, rožu krūmiem un citām sev neierastām lietām, kuras parasti šie dzīvnieki negrauž.

Tomēr Rīgas dome pūliņiem sadzīvot ar bebriem negrasās atmest ar roku. Vispirms tiks pārbaudīta bebru barības kvalitāte un meklēti risinājumi, kā ēdienkarti dažādot, lai bebriem nerastos kārdinājums deldēt zobus pret vides objektiem un apstādījumiem. «Ja mūs katru dienu barotu ar kartupeļiem, arī mēs ar laiku prasītu rīsus vai griķus. Pieļauju, ka soliņš bebriem bija vajadzīgs tīri zobu deldēšanai,» sacīja Kļaviņš.

Mežu īpašnieki 20 kV elektrolīniju paplašinātajā aizsargjoslā kokus cirtīs paši, bet a/s Sadales tīkls bīstamos kokus varēs cirst, ja saimnieks to nebūs izdarījis.

Tādu risinājumu paredz Saeimā pieņemtie grozījumi Aizsargjoslu likumā, kuru savulaik otrreizējai caurlūkošanai parlamentam bija nodevis Valsts prezidents Andris Bērziņš. Sava veida kompromiss par 20 kV elektropārvades līniju aizsargjoslu paplašināšanu no pašreizējiem 13 m līdz 60 m tika panākts darba grupā, jo meža īpašnieki šajā paplašinātajā aiz- sargjoslā kokus drīkstēs nocirst ātrāk, nekā to pieļauj meža likums – sasniedzot ciršanas vecumu vai ciršanas diametru (kad ir liels risks, ka tie apdraud elektropārvades līnijas).

Par šādu bīstamo koku nociršanu meža vai elektrolīnijas īpašniekam būs jāinformē Valsts meža dienests, bet bīstamo koku ciršanai īpaši aizsargājamā dabas teritorijā vai mikroliegumā, izņemot Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta ainavu aizsardzības un neitrālo zonu, būs jāsaņem Dabas aizsardzības pārvaldes atļauja.

«Pirmās pozitīvās pārmaiņas vienā no svarīgākajiem tautsaimniecības rādītājiem - darba ražīgumā - varētu kļūt par tālāko labvēlīgo pārmaiņu liecību mūsu valstī,» uzskata Latvijas Bankas eksperts Oļegs Krasnopjorovs.

Viņš atzīmē, ka divi no darba tirgus rādītājiem - brīvās darbavietas un darba ražīgums - jau pirms ekonomikas lejupslīdes parādīja, ka tā drīzumā sāksies. Skatot 2009. gada 2. ceturkšņa datus, darba ražīgums pirmo reizi ir būtiski pieaudzis kopš 2008. gada 1. ceturkšņa, kas līdz šim bija pēdējais ceturksnis ar pozitīvām IKP gada pārmaiņām, norāda Latvijas Bankas Makroekonomikas analīzes daļas vecākais ekonomists O. Krasnopjorovs bankas biļetenā Averss un Reverss.

«Tas ir labvēlīgs signāls gan tāpēc, ka darba ražīguma pārmaiņas parasti apsteidz ekonomiskā cikla pārmaiņas, gan tāpēc, ka darba ražīguma pieaugums ļaus ātrāk pārvarēt iepriekšējos gados radušos plaisu starp algām un darba ražīgumu, turklāt, mazinot nepieciešamību tālāk samazināt darba samaksu,» uzsver ekonomists.

Pēdējā laikā novērots, ka cilvēki no Igaunijas sāk izvest lielas skaidrās naudas summas. Proti, apzināti 303 gadījumi, kad cilvēki ar uzkrājumiem virs 10 tūkst. eiro savu naudu nolēmuši izvest ārpus Igaunijas, raksta BBN.

Kopumā no Igaunijas izvestais naudas daudzums ir aptuveni 2.73 miljardi kronu (123 miljoni latu). Patlaban gan neesot skaidri nosakāms, vai šī tendence pieaug vai nē, jo summas krasi atšķiras pat pa mēnešiem.

Igaunija Muitas pārvalde secinājusi, ka galvenokārt nauda tiek vesta uz Krieviju. Lielākajā daļā gadījumu summas neesot pārsniegušas 6 miljonus eiro.

Igaunijas normatīvo aktu sistēma paredz, ka personai, kura vēlas no valsts izvest vai valstī ievest lielu naudas summu, ir jāaizpilda deklarācija, kurā jānorāda naudas izcelsme. Deklarācijā arī jānorāda informācija par deklarētāju vai naudas īpašnieku, naudas summa un valūta, kā arī, kur nauda tiek vesta, kā arī tās transportēšanas veids un cita informācija.

8.jūlijā Krāslavas novada Piedrujas pagasta Aleksandrovā Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes darbinieki, veicot personu un transportlīdzekļu pārbaudi Āfrikas cūku mēra karantīnas zonā, apturēja automašīnu VW, kuru vadīja 1962.gadā dzimis vīrietis. Veicot apturētā transportlīdzekļa pārbaudi, tajā tika atrasti 6 kg gaļas, ko vadītājs mēģināja izvest no epidēmijas rajona, liecina medijiem sniegtā informācija.

Saistībā ar izsludināto Āfrikas cūku mēra karantīnu Krāslavas un Dagdas novados, ir aizliegts izvest, pārdot cūkas un cūkgaļas izstrādājumus.

Ar savu rīcību vīrietis pārkāpa Administratīvā kodeksa 105.panta prasības Par karantīnas un veterināro prasību pārkāpšanu dzīvnieku infekcijas slimību skartā punktā, aizsardzības, uzraudzības un kontroles zonās, kas fiziskajām personām paredz no 7 līdz 350 eiro lielu naudas sodu.

Informācija par notikušo tālākai pārbaudei nodota Pārtikas un veterinārā dienesta Dienvidlatgales pārvaldei.

Valsts policijas darbinieki turpina personu un transportlīdzekļu pārbaudi Krāslavas un Dagdas novados.

Krāslavas novada Kalniešu pagasta Vikaiņos Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes darbinieki, veicot personu un transportlīdzekļu pārbaudi Āfrikas cūku mēra karantīnas zonā, apturēja automašīnu Audi, kuru vadīja 1969.gadā dzimis vīrietis.

Veicot apturētā transportlīdzekļa pārbaudi, tajā tika atrasti 3 kilogrami cūkgaļas, ko vadītājs mēģināja izvest no epidēmijas rajona.

Kā jau ziņots, saistībā ar izsludināto Āfrikas cūku mēra karantīnu Krāslavas un Dagdas novados, ir aizliegts izvest, pārdot cūkas un cūkgaļas izstrādājumus.

Ar savu rīcību vīrietis pārkāpa Administratīvā kodeksa prasības par karantīnas un veterināro prasību pārkāpšanu dzīvnieku infekcijas slimību skartā punktā, aizsardzības, uzraudzības un kontroles zonās, kas fiziskajām personām paredz no 7 līdz 350 eiro lielu naudas sodu.

Informācija par notikušo tālākai pārbaudei tika nodota Pārtikas un veterinārā dienesta Dienvidlatgales pārvaldei.

Ko par Saeimas ārkārtas vēlēšanu rezultātiem saka uzņēmēji, Dienas Bizness jautāja mazā un vidējā biznesa pārstāvjiem.

Aigars Ruņģis, SIA Valmiermuižas alus saimnieks: Vairums balsstiesīgo iedzīvotāju netic valsts varai

Ap 600 tūkstošiem balsstiesīgo pateikuši, ka vairs netic nevienai partijai – ne jaunam sākumam, ne stabilai attīstībai, ne pensiju pieaugumam, ne tam, ka politiķi spēs pozitīvi ietekmēt viņu labklājību un ka par kādu partiju būtu vērts atdot savu balsi.

Vēl satraucošāks ir tas, ka nebalsotāju skaits kopš 5. Saeimas vēlēšanām ir pieaudzis četras reizes. Tādēļ retoriskais jautājums visām partijām vai jaunajai Saeimai ir – vai šie nebalsotāji būs apzinīgi nodokļu maksātāji?

Kā uzņēmējs krīzes laikā esmu vienu vētru pārdzīvojis, tādēļ šobrīd vēlētos veidot plānveidīgu, paredzamu uzņēmuma attīstību, kas ir iespējams, ja plānveidīga ir arī valsts un makroekonomiskā attīstība. Tas nozīmē budžeta konsolidāciju un sadarbības izpildīšanu ar Starptautisko Valūtas fondu. Rekomendējama ir arī eiro ieviešana pēc plāna.

Pārņemot savā valdījumā Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (Stradiņa slimnīca) jaunā korpusa būvobjektu un 2024. gada 22. februārī turpinot tā apsekošanu, eksperti konstatēja, ka SIA “Velve” pārstāvji līdz ar personiskajām mantām no būvobjekta izveduši un turpina izvest pasūtītajam piederošo projekta dokumentāciju.

Par šo faktu tika informēta Valsts policija, kas ieradās notikuma vietā, un ir ierosināts kriminālprocess par dokumentu nolaupīšanu pēc Krimināllikuma 22.nodaļas – Noziedzīgi nodarījumi pret pārvaldības kārtību, informē slimnīcas pārstāve Gundega Vārpa.

Pēc Stradiņu būvobjekta pārņemšanas pazudusi būvdarbu dokumentācija 

Pārņemot savā valdījumā jaunā korpusa būvobjektu un veicot apsekošanu kopā ar SIA...

Projekta dokumenti, ko SIA “Velve” darbinieki mēģināja prettiesiski izvest no Stradiņa slimnīcas būvobjekta, ir pasūtītāja īpašums. Līdz ar kriminālprocesa ierosināšanu Valsts policijas pārstāvji prettiesisko darbību veicēju patlaban ir objektā aizturējuši. SIA “Velve” pārstāvis sākotnēji dokumentu kastes krāva automašīnā, bet, ieraugot policijas ierašanos, skriešus centās kasti aiznest.

Arī 2024. gada 21. februārī, Stradiņa slimnīca konstatēja būvdarbu dokumentācijas iztrūkumu, un šo faktu fiksēja zvērināti tiesu izpildītāji, par to informēts Būvniecības valsts kontroles birojs un Rīgas pilsētas būvvalde, lūdzot konstatēt šos SIA “Velve” pārkāpumus.

Šie un citi būvobjekta dokumenti tiek nolaupīti acīmredzot ar mērķi apgrūtināt slimnīcas turpmākos celtniecības plānus un sadarbību ar nākamo būvnieku.

Apsekojot būvobjektu, Stradiņa slimnīcas eksperti fiksē paveiktos darbus un to stāvokli, paralēli veicot aplēses par SIA “Velve” slimnīcai nodarītajiem zaudējumiem, lai noteiktu zaudējumu kopapjomu un celtu prasību tiesā pret SIA “Velve”.

Stradiņa slimnīca nekavējoties sāk arī neatliekamo darbu apzināšanu un steidzami veiks nepieciešamo defektu labojumus.

Būvniekam atzīstot nespēju pildīt savas līgumsaistības, līgums ar SIA “Velve” tika lauzts 2024.gada 13.februārī.

Investīciju un attīstības kompānija Estmak Capital investēs gandrīz 50 miljonus eiro jauna Rīgas “zaļā” projekta – Lāčplēša ielas dzīvojamā un biznesa kvartāla izbūvē.

Tā izbūve tiks uzsākta 2024. gadā, un to pilnībā plānots pabeigt 7-10 gadu laikā.

Lāčplēša kvartāla kopējā platība ir gandrīz 60 000 kvadrātmetru. Tajā tiks uzbūvēti 600 jauni dzīvokļi, kā arī komperctelpas 14 000 kvadrātmetru platībā, tostarp biroji, kafejnīcas, veikali, saloni u. c. Īpašu uzmanību plānots veltīt apzaļumošanai, saglabājot gan vēsturiskos kokus, gan stādot jaunus kokus, mūžzaļus krūmus un ierīkojot puķu dobes.

Pērn jaunā kvartāla projekts tika nominēts Latvijas nozīmīgāko nekustamo īpašumu projektu visambiciozāko nākotnes plānu kategorijā (BRELF Awards).

“Jaunais Lāčplēša kvartāls būs daļēji līdzīgs Tallinas Rotermana kvartālam, un tam ir visas iespējas kļūt par Rīgas jauno pievilkšanas centru. Kvartālam ir liels potenciāls. To veicina gan atrašanās vieta, gan daudzfunkcionālā publiskā ārtelpa – uz cilvēkiem orientētā aleja un laukums, kurā organizēt publiskus un kopienas pasākumus,” stāsta Estmak Capital mārketinga un komunikācijas vadītāja Marianna Elksniņa-Valda (Marianna Elksnin-Vald).