To sešu politisko partiju lokomotīvju materiālais stāvoklis, kuras pēc pēdējām aptaujām varētu iekļūt 10. Saeimā, ir ļoti atšķirīgs, bet lielākoties - labs.

Lielākajai daļai ir gan uzkrājumi skaidrā naudā, gan noguldījumi bankās, ir arī lielākas un mazākas parādsaistības, tie līdztekus darbībai politikā ieņem amatu arī privātos uzņēmumos, kuros mēdz būt arī līdzīpašnieki, daudziem pieder vairāki nekustamie īpašumi. Gandrīz visiem, izņemot diviem, ir augstākā izglītība, kas iegūta gan Latvijā, gan ārvalstīs. Tiesa, ir arī izņēmumi - dažiem tomēr nav nedz uzkrājumu, nedz arī kas pieder.

LD/DB apkopotā informācija par partiju lokomotīvēm Rīgā, Vidzemē, Latgalē, Kurzemē un Zemgalē liecina, ka Saskaņas centra lokomotīvju kopējais skaidras un bezskaidras naudas uzkrājumu apjoms ir ap 45,2 tūkst. latu, bet uzņemtas parādsaistības aptuveni par 164,9 tūkst. latu. Vienotības lokomotīvju naudas uzkrājumu apjoms veido aptuveni 288,8 tūkst. latu, bet parādsaistības - ap 84,6 tūkst. latu. Jāpiebilst, ka tās savukārt ir citiem aizdevušas kopumā 147,2 tūkst. latu.

Komercbankas Baltikums 2003. gada auditētā peļņa ir 307 tūkstoši latu. 2003.gada peļņu banka atstās nesadalītu, ieguldot to turpmākajā bankas attīstībā. 2002. gada peļņu 41 tūkst. LVL apmērā Komercbanka Baltikums arī atstāja nesadalītu. 2003. gadā Komercbanka Baltikums palielināja savu apmaksāto pamatkapitālu no 4.6 milj. LVL līdz 5.1 milj. LVL. Akciju jauno emisiju iegādājās bankas galvenais īpašnieks A/S Baltikums Bankas Grupa, kam tagad pieder 99.99 % akciju. 2003. gada beigās Komercbankas Baltikums pašu kapitāls un rezerves sasniedza 5.465 milj. LVL (pieaugums par17 %). 2003. gadā Komercbankas Baltikums aktīvi ir palielinājušies no 18.162 milj. LVL līdz 30.576 milj. LVL (pieaugums par 68 %). Uz 2003.gadam beigām Komercbanka Baltikums depozītos bija piesaistījusi 12.291 milj. LVL. Viena gada laikā banka ir palielinājusi depozītnoguldījumus 2.2 reizes (pieaugums par 122%). Uz 2003. gada beigām Komercbankas Baltikums kredītportfelis sasniedza 14.911 milj. LVL. Tas ir par 55 % vairāk nekā 2003. gada sākumā. Kā nozīmīgs notikums 2003. gadā ir atzīmējams fakts, ka Komercbanka Baltikums kļuva par investīciju kompānijas Baltikums Asset Management un līzinga kompānijas Baltikums Līzings īpašnieci. Tāpat 2003.gadā Komercbanka Baltikums uzsāka sadarbību ar Baltikums Asset Management un Valsts Sociālās apdrošināšanas aģentūru valsts fondētās pensiju sistēmas jomā (2.pensiju līmenis). Komercbanka Baltikums orientējamas uz vidēja lieluma juridisko personu un aktīvu fizisko personu kvalitatīvu apkalpošanu, sevišķu uzmanību pievēršot starptautiskās tirdzniecības un jūras pārvadājumu biznesa finansēšanai, klientu naudas līdzekļu individuālai pārvaldei un integrēto finanšu produktu, kas ietver visu Baltikums grupas uzņēmumu pakalpojumus, piedāvāšanai. 2004. gadā Banka turpinās uzlabot un paplašināt sniegto produktu klāstu un pilnveidot klientiem piedāvāto servisu. Tā iecerējusi tālāk attīstīt klientu naudas līdzekļu individuālas pārvaldīšanas pakalpojumus, lai spētu pilnībā apmierināt jebkuras klienta vēlmes efektīvā klientu īpašuma pārvaldīšanā. 2004. gadā Komercbankas Baltikums budžets paredz visu galveno rādītāju (aktīvi, kredīti, depozīti) palielināšanos ne mazāk kā par 50% gada laikā. 2004.gadā Komercbanka Baltikums plāno nopelnīt vairāk nekā 600 tūkstošus LVL, palielinot peļņu divas reizes salīdzinājumā ar pagājušo gadu.

2006. gads ir bijis visveiksmīgākais AS Akciju komercbanka Baltikums (turpmāk Banka, Komercbanka Baltikums) pastāvēšanas vēsturē. 2006. gadā bija vērojams straujš visu Bankas finanšu rādītāju pieaugums. Banka ne tikai sasniedza plānotos rezultātus, bet arī būtiski tos pārsniedza. Komercbanka Baltikums ik gadu uzlabo būtiskākos finanšu rādītājus - pēc 2006. gada rezultātiem, Bankas tīrā peļņa pārsniedza 1 milj. LVL. Bankas aktīvi sasniedza 60 milj. LVL (salīdzinot ar gada sākumu, pieaugums bija par 47%). Klientu depozītu noguldījumi sasniedza rekordaugstu līmeni Bankas vēsturē - 38 milj. LVL, veidojot divas trešdaļas no visiem Bankas aktīviem. Bankas sasniegtie rezultāti kārtējo reizi apstiprināja izvēlētās darbības stratēģijas pareizību, kas balstīta uz noteiktu specializāciju - finanšu tirdzniecību un jūras transporta finansēšanu, darbu finanšu tirgū un klientu kapitāla pārvaldīšanu.

Komercbankas Baltikums kredītportfelis atskaites gada beigās sasniedza 17 milj. LVL. Pārdomātā un skaidrā politika korporatīvās finansēšanas jomā, kas ir viena no Bankas galvenajām prioritātēm, ir nodrošinājusi kvalitatīvu Bankas kredītportfeli (slikto kredītu skaits ir simbolisks). Klientu finansēšanas jomā tika turpināta veiksmīgā sadarbība ar AS SEB Latvijas Unibanka, izmantojot šīs bankas piešķirto kredītlīniju. Tāpat Komercbanka Baltikums aktīvi sadarbojās ar citām Latvijas bankām klientu sindicētās kreditēšanas jomā.

Saskaņā ar iepriekš izstrādāto stratēģiju 2006. gadā Komercbanka Baltikums būtiski palielināja savu kapitālu. 2006. gada laikā Banka veica divas jaunas akciju emisijas, kas ļāva palielināt pamatkapitālu līdz 7,5 milj. LVL. 2007. gada sākumā tika veikta vēl viena akciju emisija, kuras rezultātā Bankas kapitāls palielinājās līdz 10,4 milj. LVL.

2006. gads ir bijis visveiksmīgākais AS Akciju komercbanka Baltikums (turpmāk Banka, Komercbanka Baltikums) pastāvēšanas vēsturē. 2006. gadā bija vērojams straujš visu Bankas finanšu rādītāju pieaugums. Banka ne tikai sasniedza plānotos rezultātus, bet arī būtiski tos pārsniedza. Komercbanka Baltikums ik gadu uzlabo būtiskākos finanšu rādītājus – pēc 2006. gada rezultātiem, Bankas tīrā peļņa pārsniedza 1 milj. LVL. Bankas aktīvi sasniedza 60 milj. LVL (salīdzinot ar gada sākumu, pieaugums bija par 47%). Klientu depozītu noguldījumi sasniedza rekordaugstu līmeni Bankas vēsturē – 38 milj. LVL, veidojot divas trešdaļas no visiem Bankas aktīviem. Bankas sasniegtie rezultāti kārtējo reizi apstiprināja izvēlētās darbības stratēģijas pareizību, kas balstīta uz noteiktu specializāciju – finanšu tirdzniecību un jūras transporta finansēšanu, darbu finanšu tirgū un klientu kapitāla pārvaldīšanu.

Komercbankas Baltikums kredītportfelis atskaites gada beigās sasniedza 17 milj. LVL. Pārdomātā un skaidrā politika korporatīvās finansēšanas jomā, kas ir viena no Bankas galvenajām prioritātēm, ir nodrošinājusi kvalitatīvu Bankas kredītportfeli (slikto kredītu skaits ir simbolisks). Klientu finansēšanas jomā tika turpināta veiksmīgā sadarbība ar AS SEB Latvijas Unibanka, izmantojot šīs bankas piešķirto kredītlīniju. Tāpat Komercbanka Baltikums aktīvi sadarbojās ar citām Latvijas bankām klientu sindicētās kreditēšanas jomā.

Saskaņā ar iepriekš izstrādāto stratēģiju 2006. gadā Komercbanka Baltikums būtiski palielināja savu kapitālu. 2006. gada laikā Banka veica divas jaunas akciju emisijas, kas ļāva palielināt pamatkapitālu līdz 7,5 milj. LVL. 2007. gada sākumā tika veikta vēl viena akciju emisija, kuras rezultātā Bankas kapitāls palielinājās līdz 10,4 milj. LVL.

Vērtējot apdrošināšanas uzņēmuma Vienna Insurance Group ieceri iegādāties apdrošināšanas AS Baltikums, Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) pieprasījusi informāciju no Austrijas uzrauga par Vienna Insurance Group, lai pārliecinātos par uzņēmuma brīvā kapitāla pietiekamību, finansiālo stabilitāti un plānotās līdzdalības iegūšanas finansiālo pamatotību.

Pēc tam FKTK varēs lemt par atļaujas sniegšanu Vienna Insurance Group iegūt būtisku līdzdalību apdrošināšanas sabiedrībā Baltikums, informēja FKTK pārstāve Elīna Avotiņa.

Lēmums FKTK jāpieņem 60 darba dienu laikā no paziņojuma saņemšanas dienas. Paziņojumu par Vienna Insurance Group plānu iegādāties apdrošinātāju Baltikums FKTK saņēma 20.augustā.

Kā ziņots, jūlija beigās Vienna Insurance Group noslēdza līgumu par apdrošinātāja Baltikums 100% kapitāla daļu iegādi.

"Baltikums" ir nedzīvības apdrošināšanas sabiedrība, kam pašlaik ir 8% tirgus daļa. Tādējādi uzņēmums Latvijas apdrošināšanas tirgū ierindojas 6.vietā. Apdrošināšanas sabiedrībai ir filiāles arī Lietuvā un Igaunijā. 2014.gadā uzņēmums noslēdzis līgumus par apdrošināšanas prēmijām vairāk nekā 20 miljonu eiro apmērā. Baltikums pērn strādāja ar 743 057 eiro peļņu.

AS Akciju komercbanka Baltikums ir palielinājusi sava ieguldījuma apmēru meitas sabiedrības IPAS Baltikums Asset Management pamatkapitālā par 0,110 milj. LVL. Pēc kapitāla palielināšanas IPAS Baltikums Asset Managment parakstītais un apmaksātais pamatkapitāls ir 5,574 milj. LVL

Līdzekļi, kas iegūti IPAS Baltikums Asset Management pamatkapitāla palielināšanas rezultātā, tika novirzīti AS Baltikums Apdrošināšanas Grupa akciju iegādei, lai tādējādi sasniegtu līdzdalību 49% apmērā. Šīs darījums ir loģisks turpinājums AS Baltikums Apdrošināšanas Grupa un AS Baltikums Bankas Grupa akcionāru vēlmei pārstrukturizēt Baltikums holdingu, konsolidējot finanšu un apdrošināšanas uzņēmumus zem AS Baltikums Bankas Grupa. Minētā konsolidācija ļaus optimizēt un tālāk veiksmīgi attīstīt holdinga darbību.

AS Baltikums Apdrošināšanas Grupa akcionāri: IPAS Baltikums Asset Management, SIA Alexander Peshkov Family Holdings, SIA Sergey Peshkov Holdings, SIA Ivan Ulyanov Holdings un AS Baltikums Bankas Grupa.

AS Akciju komercbanka Baltikums ir palielinājusi sava ieguldījuma apmēru meitas sabiedrības IPAS Baltikums Asset Management pamatkapitālā par 0,110 milj. LVL. Pēc kapitāla palielināšanas IPAS Baltikums Asset Managment parakstītais un apmaksātais pamatkapitāls ir 5,574 milj. LVL, liecina Rīgas Fondu biržā ievietotā informācija.

Līdzekļi, kas iegūti IPAS Baltikums Asset Management pamatkapitāla palielināšanas rezultātā, tika novirzīti AS Baltikums Apdrošināšanas Grupa akciju iegādei, lai tādējādi sasniegtu līdzdalību 49% apmērā. Šīs darījums ir loģisks turpinājums AS Baltikums Apdrošināšanas Grupa un AS Baltikums Bankas Grupa akcionāru vēlmei pārstrukturizēt Baltikums holdingu, konsolidējot finanšu un apdrošināšanas uzņēmumus zem AS Baltikums Bankas Grupa. Minētā konsolidācija ļaus optimizēt un tālāk veiksmīgi attīstīt holdinga darbību.

AS Baltikums Apdrošināšanas Grupaakcionāri: IPAS Baltikums Asset Management, SIA Alexander Peshkov Family Holdings, SIA Sergey Peshkov Holdings, SIA Ivan Ulyanov Holdings un AS Baltikums Bankas Grupa.

AS Baltikums Apdrošināšanas Grupa un AS Baltikums Bankas Grupas akcionāri vēlas pārstrukturizēt Baltikums holdingu, konsolidējot finanšu un apdrošināšanas uzņēmumus zem AS Baltikums Bankas Grupa, liecina AS Akciju komercbankas Baltikums sniegtā informācija Rīgas Fonda biržai.

Līdzekļi, kas tiks iegūti IPAS Baltikums Asset Management pamatkapitāla palielināšanas rezultātā, tiks novirzīti AS Baltikums Apdrošināšanas Grupa akciju iegādei, lai tādējādi sasniegtu līdzdalību 49% apmērā.

Šīs darījums ir loģisks turpinājums AS Baltikums Apdrošināšanas Grupa un AS Baltikums Bankas Grupa akcionāru vēlmei pārstrukturizēt Baltikums holdingu, konsolidējot finanšu un apdrošināšanas uzņēmumus zem AS Baltikums Bankas Grupa.

Latvijas kompānijas AS Baltikums Apdrošināšanas Grupa un AS Rīga Re, kas veido vienotu mārketinga grupu, ir paziņojušas par neauditētajiem 2003. gada darbības rezultātiem. Grupas parakstītais kopējais bruto prēmiju apjoms 2003. gadā ir pārsniedzis 26.51 milj. Ls, bet bruto atlīdzību apjoms 2003. gadā ir 6.555 milj. Ls. Akciju sabiedrībā Baltikums Apdrošināšanas Grupa ietilpst Latvijas kompānijas AAS Baltikums un AAS Baltikums Dzīvība, kā arī Lietuvas kompānija Baltikums Draudimas. 60 % Baltikums Apdrošināšanas Grupas akciju īpašnieks ir pārapdrošināšanas kompānija AS Rīga Re. Savukārt, AAS Baltikums (risku apdrošināšana) pēc neauditētajiem 2003. gada darbības datiem ir palielinājusi parakstīto bruto prēmiju apjomu no 5.741 milj. Ls līdz 9.5 milj. Ls. Tas ir par 65 % vairāk nekā 2002. gadā. Bruto atlīdzību apjoms gada laikā ir palielinājies no 1.420 milj. Ls līdz 2.3 milj. Ls, kas ir par 62 % vairāk salīdzinājumā ar 2002. gada rezultātiem. AAS Baltikums 2003. gadā ir dubultojusi savu peļņu — pēc neauditētajiem datiem tā ir 120 tūkst. Ls (2002. gadā kompānijas peļņa bija 63 tūkst. Ls). AAS Baltikums Dzīvība (dzīvības apdrošināšana) pēc neauditētajiem datiem 2003. gadā ir palielinājusi parakstīto bruto prēmiju apjomu no 1.4 milj. Ls līdz 1.830 milj. Ls (pieaugums ir 31 %). Savukārt, bruto izmaksas ir palielinājušās no 0.953 milj. Ls līdz 1.428 milj. Ls. Lietuvas kompānija Baltikums Draudimas (risku apdrošināšana) 2003. gadā ir palielinājusi parakstīto bruto prēmiju apjomu no 7.711 milj. Ls līdz 8.192 milj. Ls, kas par 6 % pārsniedz 2002. gada rādītājus. Bruto atlīdzību apjoms ir 1.477 milj. Ls. Kompānijas peļņa ir pieaugusi no 183.5 tūkst. Ls līdz 266.7 tūkst. Ls. Pārapdrošināšanas kompānija Rīga Re pēc neauditētajiem datiem 2003. gadā ir palielinājusi parakstīto prēmiju apjomu no 3.844 milj. Ls līdz 6.99 milj. Ls. Neauditētā peļņa pēc 2003. gada rezultātiem ir 200 tūkst. Ls.

Baltikums Bank valde ir apstiprinājusi lēmumu likvidēt investīciju pārvaldības uzņēmumu Baltikums Asset Management (BAM), liecina paziņojums NASDAQ OMX Riga biržā.

Tas ir saistīts ar investīciju biznesa restrukturizāciju un kopējo holdinga izdevumu samazināšanu.

Uzņēmumu 2006. gada jūlijā nodibināja Baltikums Bank, kas bija vienīgā akciju turētāja. Iesniegums aktīvu pārvaldības licences anulēšanai tika nosūtīts Finanšu tirgus un kapitāla komisijai. BAM likvidācijas process ilgs sešus mēnešus likumā noteiktajā kārtībā.

Kā skaidro Baltikums Bank pārstāvis Uldis Zandars, pēdējā gada laikā visi Baltikums Asset Management klientu aktīvi tika pārvesti Baltikums Bank trasta pārvaldīšanā.

Baltikums Bank grupā ietilpst Baltikums Bank AS, Baltikums Luxembourg S.A., BB Broker Systems SIA, Baltikums International SIA, CityCap Service SIA, Kamaly Development UAB, ZapDvina Development SIA; Rostman Ltd. un Pils Pakalpojumi SIA. Baltikums Bank grupai ir filiāle Kiprā un biroji Maskavā, Sanktpēterburgā, Almati, Kijevā, Baku un Luksemburgā.

Lai gan partiju kases strauji pildās, pavasarī notikušās Eiropas Parlamenta vēlēšanas to kabatas krietni patukšojušas, Saeimas vēlēšanu reklāmām atstājot visai ierobežotus līdzekļus

Par to liecina DB pētījums, apkopojot informāciju par partiju saņemtajiem ziedojumiem, biedru naudām un tēriņiem priekšvēlēšanu izdevumiem. Jāņem gan vērā, ka saziedotās summas ik dienu mainās, turklāt, tuvojoties vēlēšanām, tas notiek ļoti strauji. Turklāt atsevišķām partijām ir no dažiem līdz vairākiem desmitiem tūkst. eiro mērāmi naudas uzkrājumi no iepriekšējiem gadiem papildus tam jau šobrīd Saeimā pārstāvētās partijas saņem arī valsts budžeta finansējumu, kas visa starpā arī izmantojams politiskajai aģitācijai, līdz ar to šis pētījums parāda tendenci, nevis absolūti precīzi atspoguļo situāciju.

Neiesaistīšanās aktīvā mājokļu kreditēšanā iepriekšējos gados Komercbankai Baltikums ļāvusi 2008. gadu pabeigt ar peļņu 3.66 miljonu latu apjomā, kas ir par 83 % lielāka nekā pirms gada.

"Šādi rezultāti 2008. finanšu gadā, kad pasauli un Latviju plosa nebijusi krīze un nestabilitāte, ir iespējami, pateicoties labi izstrādātajai bankas darbības. Komercbanka Baltikums ir viena no nedaudzajām Latvijas bankām, kas konsekventi darbojas izvēlētajā nišā. Tā tika izvēlēta, jau dibinot banku 2001. gadā. Bankas pamatdarbības virziens ir starptautiskās tirdzniecības un jūras pārvadājumu uzņēmējdarbības finansēšana, kā arī turīgu privātpersonu apkalpošana. Šāda stratēģija, kā arī konservatīva pieeja risku pārvaldībai nodrošina bankai labus peļņas rādītājus un sniedz drošības sajūtu šajos smagajos laikos," skaidroja Komercbankas Baltikums valdes priekšsēdētājs Aldis Reims.

Centrālās vēlēšanu komisijas statistika liecina, ka starp Rīgas domes deputātu kandidātiem atrodams arī liels skaits dažādu uzņēmumu pārstāvju.

Tā vēlēšanās startē gan valdes priekšsēdētāji, gan valdes locekļi, gan direktori, gan citi augstākā līmeņa uzņēmumu darbinieki.

Lūdzām daļai no viņiem sniegt atbildes uz diviem jautājumiem:

1. Vai šis ir Jūsu pirmais starts politikā?

2. Kādēļ izlēmāt iet politikā? Kāda ir Jūsu motivācija un kādi ir plāni?

^{(Partijas sakārtotas secībā, kādā tās atrodamas cvk.lv)}

Atbildes:

- Politisko partiju apvienība Saskaņas Centrs, Partija Gods kalpot Rīgai

Deņiss Jeļizarovs, dzimšanas gads: 1981, dzīves vieta: Rīga, tautība: nav norādīta

Baltikums Konservatīvā ieguldījumu plāna ienesīgums no 2003. gada sākuma ir bijis 5.54 %, bet Baltikums Universālā ieguldījumu plāna ienesīgums bija 4.05 % gadā. Baltikums Konservatīvais ieguldījumu plāns veiksmīgi noslēdza 2003. gadu: ceturtajā ceturksnī plāna aktīvi pieauguši par 73 % un piesardzīgas ieguldījumu politikas realizācijas rezultātā plāna ienesīgums no darbības sākuma sasniedza 5.54 %. 2003. gada 4. ceturksnī plāna sasniegtie rezultāti pamatā atbilst nozares vidējiem rādītājiem un finansu tirgus vispārējām attīstības tendencēm šajā laika periodā. Vidējais ienesīgums visiem konservatīvā tipa plāniem bija 3.08 % (gada %), bet Baltikums Konservatīvā ieguldījumu plāna 2003. gada 4. ceturkšņa ienesīgums bija 3.18 % (gada %), bet plāna ienesīgums no gada sākuma bija 5.54 % (gada %). Baltikums Konservatīvā ieguldījumu plāna ieguldījumu portfeļa struktūra uz 31.12.2003.: LR obligācijas (63 %), komercsabiedrību parāda vērtspapīri (15 %), termiņnoguldījumi (15 %), nauda (7 %). Baltikums Universālais ieguldījumu plāns 4. ceturksnī plāna aktīvi pieauga par 36 % un veiksmīgas ieguldījumu politikas realizācijas rezultātā decembra ienesīgums plānam bija 15.8 % (gada%). Plāna 2003. gada 4. ceturkšņa sasniegtie rezultāti pamatā atbilst nozares vidējiem rādītājiem un vispārējām finansu tirgus attīstības tendencēm šajā laika periodā. Vidējais ienesīgums visiem aktīvās investīciju politikas Valsts fondēto pensiju shēmas plāniem bija 5.13 % (gada %), bet Baltikums Universālā ieguldījumu plānam — 5.51 % (gada %), savukārt plāna ienesīgums no darbības sākuma bija 4.05 % (gada %). Baltikums Universālā ieguldījumu plāna ieguldījumu portfeļa struktūra uz 31.12.2003.: LR obligācijas (57 %), komercsabiedrību parāda vērtspapīri (12 %), komercsabiedrību kapitāla vērtspapīri termiņnoguldījumi (17 %), nauda (6 %). Ralfs Drēska, Baltikums Asset Management (planu pārvaldītājs) valdes priekšsēdētājs: «Baltikums Asset Managenent 2004. gadā plāno saglabāt esošo ieguldījumu portfeļa struktūru, bet ņemot vērā aktuālos notikumus finanšu tirgos, var tikt samazināts kāda ieguldījuma īpatsvars portfelī. Prognozējot plāna iespējamo ienesīgumu, balstamies uz finanšu tirgus attīstības prognozēm 2004. gadam: plāna ienesīgums iespējams saglabāsies 2003. gada līmenī vai būs nedaudz augstāks, jo tikai šogad tika uzsākta plāna darbība, zināmu laiku tika uzkrāti finanšu līdzekļi, lai pēc iespējas veiksmīgāk varētu izveidot plāna ieguldījumu portfeli. Šogad plānots ieguldījumu portfelī palielināt noguldījumu un komercsabiedrību parāda vērtspapīru īpatsvaru Konservatīvajam plānam.»

Latvijas juridiskās personas to īpašnieku vai vadītāju vajadzībām šogad iegādājušās fantastiski daudz jaunu ekskluzīvu un luksus auto.

Šim nolūkam iztērēti vismaz 20 miljoni eiro. Turklāt vienlīdz naski uz dārgo rotaļlietu iegādi ir bijuši kā Latvijas miljonāru sarakstā atrodami ļaudis, tā cilvēki, kuri šim nolūkam tērējuši vēl nemaz nenopelnītus līdzekļus, - rāda Baltic Screen apkopotie dati un veiktie aprēķini par 2006. gadā Latvijā juridisko personu iegādātajiem un pirmoreiz reģistrētajiem luksusauto.

Pieprasījums pieaug

2005. gadā līdz rudenim Latvijā uz juridisko personu vārda tika reģistrēti trīs desmiti pilnīgi jaunu Porsche Cayenne auto, savukārt 2006. gadā līdz 1. decembrim bija jau 67 reģistrēti šādi 2006. gada izlaiduma luksusauto, kuru cena var sniegties līdz 80 000 un vairāk eiro. 2005. gadā šajā periodā netika reģistrēts neviens jauns Ferrari, 2006. gadā - 2; 2005. gadā uz juridisko personu vārda tika reģistrēti 5 jauni Bentley markas auto, 2006. gadā - jau 16.

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2006.gadā ievērojami pieaugusi graudaugu kopējā sējumu platība – salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu - par 42.9 tūkst. ha jeb 9.1%. Nelabvēlīgie laika apstākļi visā veģetācijas periodā ietekmējuši graudaugu ražību. 2006.gadā novākti 1.2 milj.tonnu graudu, kas ir par 155.6 tūkst. tonnu jeb par 11.8% mazāk nekā 2005.gadā.

Graudaugu vidējā ražība samazinājusies no 28.0 cnt no 1 ha 2005.gadā līdz 22.6 cnt 2006.gadā.

Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ziemāju graudaugu kopraža sarukusi par 16.2 tūkst. tonnu jeb 2.6%, kaut gan 2006.gadā ar ziemāju kultūrām apsētas ievērojami lielākas platības – par 23.4 tūkst.ha jeb par 12.5% vairāk nekā iepriekšējā gadā.

Sējumu platības pieaugušas visām ziemāju kultūrām, izņemot tritikāli. 2006.gadā, salīdzinot ar 2005.gadu, iesēts par 20.3 tūkst.ha jeb par 15.4% vairāk ziemas kviešu. To īpatsvars kopējā graudaugu sējumu platībā pieaudzis līdz 29.8%, bet graudu kopievākumā līdz pat 39.8%. Tai pat laikā, samazinoties vidējai ziemas kviešu ražībai no 37.7 cnt no 1 ha 2005.gadā līdz 30.3 cnt no 1 ha 2006.gadā, kopraža kritusies par 36.4 tūkst.tonnu jeb par 7.3%.

Pašvaldību vadītāju deklarāciju pūra lāde atklāj pa kādai divdomībai, piemēram, Jūrmalas mērs Gatis Truksnis pērn aizdevis summu, kas 1,3 reizes pārsniedz viņa kopējos gada ienākumus.

Tas izriet no viņa 2013. gada amatpersonas deklarācijas, kurā fiksēts 44,8 tūkst. eiro liels aizdevums. Viņa kopējie ieņēmumi pērn bijuši 35,4 tūkst. eiro lieli – mēra alga un atalgojums kā kapitāldaļu turētāja pārstāvim deviņos pašvaldības uzņēmumos. Jāpiebilst, ka viņam kā izpilddirektoram ienākumi bija lielāki.

Līdzekļi tik dāsnam aizdevumam viņam bija – kūrotpilsētas mērs gadiem veidojis uzkrājumus bankās. 2012. gadā Jūrmalā par teju 100 tūkst. eiro nopirktas zemes un pieminētā aizdevuma dēļ viņa bezskaidras naudas iekrājumi pēdējos gados gan ir strauji sarukuši – no 183,4 tūkst. eiro 2011. gadā līdz 41,5 tūkst. eiro pērn. Viņam ir arī iekrājumi skaidrā naudā.

2018. gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 milj. 934 tūkst. iedzīvotāju – par 15,7 tūkst. mazāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.Iedzīvotāju skaits 2017. gadā saruka par 0,8 % salīdzinājumā ar 1,0 % 2016. gadā. Pilsētnieku gada laikā kļuva par 8,3 tūkst. jeb 0,6 % mazāk, bet lauku iedzīvotāju – par 7,4 tūkst. jeb 1,2 % mazāk.

2017. gadā mirušo skaits pārsniedza dzimušo skaitu par 7,9 tūkst., un šis rādītājs ir lielākais pēdējo četru gadu laikā (2016. gadā – 6,6 tūkst.). Pagājušajā gadā Latvijā piedzima 20,8 tūkst. bērnu, kas ir par 1 140 mazāk nekā 2016. gadā, bet nomira 28,7 tūkstoši cilvēku, kas ir par 177 vairāk, salīdzinot ar 2016. gadu. Starptautiskās ilgtermiņa migrācijas rezultātā iedzīvotāju skaits 2017. gadā samazinājās par 7,8 tūkst. (2016. gadā – 12,2 tūkst.). Pērn Latvijā no citām valstīm ieradās 9,9 tūkst. cilvēku, kas, salīdzinot ar 2016. gadu, ir par 1,6 tūkst. vairāk un izceļoja 17,7 tūkst. – par 2,9 tūkst. mazāk nekā 2016. gadā. Apmēram puse (55 %) no iebraukušajiem ir saistīti ar Latviju (piemēram, dzimuši Latvijā u.c.).

Apdrošināšanas uzņēmuma Baltikums AAS akciju paketi ir iegādājusies Austrijas apdrošināšanas sabiedrība Vienna Insurance Group AG (VIG), informē kompānija.

AAS Baltikums ir dibināta 1998. gadā, lielākie tās akciju turētāji ir BBG AS (80%) un Baltikums Bank AS (19%). Tā ir viena no pirmajām apdrošināšanas sabiedrībām Latvijā, nodrošinot nedzīvības apdrošināšanas pakalpojumus Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un aizņemot 8% vietējā tirgū. Šobrīd sabiedrības 250 darbinieki strādā 38 Latvijas pilsētās, kā arī Viļņā.

«Mums ir plašs aģentu un brokeru tīkls, labi attīstīti produktu pārdošanas kanāli, stabils kolektīvs un pieredzējuši ilggadēji speciālisti. Aizvadīto 2014. gadu uzņēmums noslēdza ar vairāk nekā 20 milj. EUR parakstīto bruto prēmiju apmēru,» uzņēmumu raksturo Baltikums AAS valdes priekšsēdētājs Eduards Reinicāns. «Esmu pārliecināts, ka Baltikums AAS iekļaušanās pieredzes bagātajā VIG grupā pavērs mums jaunas attīstības iespējas un nodrošinās starptautisku pieredzi ikvienam tās darbiniekam. VIG plāno aktīvi izmantot vietējo speciālistu zināšanas un pieredzi. Nekādas izmaiņas neskars mūsu klientus, visas līdz šim brīdim noslēgtās apdrošināšanas polises paliek spēkā,» komentē Eduards Reinicāns.

Riska apdrošināšanas kompānija apdrošināšanas a/s Baltikums palielināja pamatkapitālu no 2 000 000 LVL līdz 2 100 000 LVL, Db informēja kompānijā. Jauno akciju emisiju ar nominālo vērtību 100 000 LVL iegādājās un apmaksāja Latvijas apdrošināšanas grupa a/s Baltikums Apdrošināšanas Grupa. Līdzekļi, kuri tika iegūti no jaunās emisijas, tiks novirzīti kompānijas attīstībai. Baltikums Apdrošināšanas Grupā ietilpst Latvijas apdrošināšanas kompānijas Baltikums un apdrošināšanas a/s Baltikums Dzīvība, pensiju fonds Atklātais pensiju fonds Baltikums, Lietuvas kompānija UADB Baltikums Draudimas. Tatjana Gaivoronska AS Akciju Komercbanka Baltikums Produktu attīstības un mārketinga pārvaldes vadītāja Tālrunis 7031343 Mob. +371 9253515 e-pasts: [email protected]

Pēdējā gada laikā pasaulē pelnošākā modele bija brazīliete Žizele Bundčena (Gisele Bundchen), kas nopelnījusi 35 miljonus USD, ziņo China Daily.

Otra pelnošākā modele bijusi vāciete Heidija Kluma, kas nopelnījusi 14 miljonus USD. Viņai seko skandalozā britu modele Keita Mosa, kas pēdējos 12 mēnešos nopelnījusi 7.5 miljonus USD.

Ceturtajā vietā ierindojusies brazīļu modele Andriāna Lima ar 7 miljoniem USD, piektajā holandiete Dozena Krosa (Doutzen Kroes) ar 6 miljoniem USD.

Šīm modelēm seko čehiete Karolina Kurkova, kas nopelnījusi 5 miljonus USD, krievu modele Natālija Vodianova ar 4.8 miljoniem USD un amerikāniete Karolina Mērfija, kas nopelnījusi 4.5 miljonus USD.

Devītajā vietā ierindojusies kanādiešu modele Darija Verbovija, kas pagājušajā gadā nopelnījusi 3.8 miljonus USD, bet desmitajā vietā ir brazīliešu modele Isabella Fontana, kas nopelnījusi 3 miljonus USD.

Komercbanka Baltikums un tās meitas uzņēmumi pērno gadu pabeiguši ar auditēto peļņu pēc nodokļiem 436 tūkst.Ls apjomā, kas ir par 42% vairāk nekā 2003.gada. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, Komercbanka Baltikums palielināja kapitāla atdeves rādītājus un klientu noguldījumu apjomu, kā arī ievērojami paplašināja Bankas klientu bāzi. 2004.gada beigās Komercbankas Baltikums pašu kapitāls un rezerves sasniedza 5,601 milj. Ls (pieaugums ir 2,5% jeb 136 tūkstoši LVL). 2004.gada beigās Komercbanka Baltikums piesaistīja depozītnoguldījumus 18,156 milj.Ls apmērā - pieaugums 48% jeb 5,865 milj.Ls salīdzinājumā ar 2003. gada beigām. 2004.gadā Komercbankas Baltikums aktīvi ir palielinājušies no 30,576 milj. Ls līdz 38,198 milj. Ls (pieaugums ir 25% jeb 7,622 milj. Ls). Uz 2004.gada beigām Komercbankas Baltikums kredītu portfelis sasniedza 10,220 milj. Ls. Bankas valdes priekšsēdētājs Aldis Reims: “2004.gads Bankai bija laiks, kad pēc veiksmīgas darbības uzsākšanas un pirmo pamatuzdevumu veikšanas iepriekšējos gados, tika sperti nopietni soļi tieši izvēlētajā stratēģiskās attīstības virzienā. Banka precizēja un pilnveidoja savu darbības stratēģiju, skaidri akcentējot specializāciju tirdzniecības un jūras transporta finansēšanas jomā, kā arī aktīvu darbību finanšu tirgos un klientu līdzekļu pārvaldes jomā. Bankas darbības līdzšinējā pieredze ir skaidri parādījusi to, ka specializācija savā tirgus nišā, reputācija kā darbības prioritāte, kā arī apdomīga un individuāla pieeja biznesam ir bijis veiksmīgi izvēlēts attīstības modelis, pie kura arī tālāk pieturēsimies un kuru attīstīsim nākotnē. Kā būtiskāko uzdevumu 2005.gadā varam minēt savu pozīciju nostiprināšanu izvēlētajās tirdzniecības un jūras transporta finansēšanas nozarēs. Lai labāk apmierinātu pieaugošās klientu vēlmes tirdzniecības un jūras transporta finansēšanas jomā, esam uzsākuši arī sadarbību ar vairākām Latvijas kredītiestādēm sindicētās klientu finansēšanas sfērā un plānojam šo virzienu attīstīt arī tālāk. Tāpat turpināsim attīstīt veiksmīgi uzsākto garāka termiņa finansējuma piesaistes programmu. Tuvāko 3-5 gadu laikā Banka plāno kā galvenos resursu avotus izmantot tieši publiski emitētus vērtspapīrus, ilgtermiņa starpbanku kredītus, kā arī Bankas kapitālu. 2005. gadā paplašināsim investīciju pakalpojumu un klientu līdzekļu pārvaldes produktu klāstu un nopietni plānojam attīstīt arī klientu privātapkalpošanas virzienu.”

Izmisīgā cīņa par pašvaldību un Eiroparlamenta deputātu krēsliem daudzām partijām izvērtusies ievērojami dārgāka nekā pirms tam gūtie ienākumi vēlēšanu izdevumiem.

Līdere ir pirms vēlēšanām agresīvu reklāmas kampaņu izvērsusī TB/LNNK, kurai pat 346.3 tūkst. Ls iztērēšana sevis slavināšanai nav līdzējusi iekļūt kārotajā Rīgas domē, kur nu vēl saglabāt mēra krēslu. Tikai 3.3 % galvaspilsētas iedzīvotāju balsoja par tēvzemiešiem. Arī cīņā par Eiropas Parlamentu TB/LNNK ieguva tikai vienu deputāta vietu, kas tika partijas līderim Robertam Zīlem, pretstatā četrām 2004. gadā notikušajās vēlēšanās.

Apvienības kopējie izdevumi vēlēšanām (jāuzrāda visi izdevumi no 7. februāra līdz vēlēšanu dienai, kā to paredz Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likums bija 406.7 tūkst. Ls, kas par 213.3 tūkst. Ls pārsniedz tai pat laikā gūtos ienākumus. Pat ņemot vērā līdz 7. februārim gūtos ziedojumus (45 tūkst. Ls), naudas atlikumu kontā (56.9 tūkst. Ls) un rezerves fonda atlikumu pērnā gada beigās (52,3 tūkst. Ls), ar to nav gana, lai segtu izdevumus.

Komercbankas Baltikums peļņa 2004. gada pirmajā ceturksnī ir 128 tūkst. latu. Šī gada martā Komercbanka Baltikums ir nopelnījusi 51 tūkstoti latu. Komercbankas Baltikums aktīvi uz 31. martu bija 32.420 miljoni latu, kas ir par 2.099 miljoniem latu jeb 7 % vairāk nekā 2004.gada februāra beigās. Izsniegto kredītu apjoms uz 31. martu bija 13.550 miljoni latu. Tas ir par 0.214 miljoniem latu jeb 2% mazāk nekā februāra beigās. Savukārt depozītnoguldījumu apjoms uz 31.martu bija 11.373 miljoni latu. Tas ir par 1.040 miljoniem latu jeb 10% vairāk nekā februāra beigās. Komercbankas Baltikums kapitāls un rezerves uz 31.martu bija 5.293 miljoni latu.

Aizvadītajā gadā Komercbankas Baltikums aktīvi pieauga par 63%, sasniedzot 97,731 milj. LVL, piesaistītie noguldījumi pieauga par 72,291 milj. LVL jeb 83%. Savukārt bankas peļņa sasniedza 1,964 milj. LVL, liecina bankas sniegtā informācija Rīgas Fondu biržā.

Komercbankas Baltikums valdes priekšsēdētājs Aldis Reims stāsta: “Pašlaik Latvijas finanšu sektorā valda zināmas nestabilitātes nojausmas, kas ir saistītas gan ar augošo inflāciju, gan ar situāciju nekustamā īpašuma tirgū, gan ar neskaidrībām par kopējo makroekonomisko situāciju un tās attīstību valstī. Šajā kontekstā Komercbankas Baltikums izvēlētā un ilgstoši īstenotā stratēģija, koncentrējoties uz starptautiski izteikti orientētu biznesa virzienu finansēšanu, ļauj bankai justies droši, neskatoties uz potenciālajiem riskiem vietējā tirgū. Mūsu mērķis nekad nav bijis piesaistīt lielu apjomu fizisko personu noguldījumus, tos savukārt izsniedzot hipotekārajos un patēriņa kredītos. Tas mūs izteikti atšķir no lielas daļas citu Latvijas banku.”