Investīciju fonds A3E Capital dibināts 2012. gadā Maltā, bet tā pamatlicēji ir latvieši, un fonds līdztekus investīcijām jaunattīstības valstīs investē arī Latvijā.

Kādēļ tieši obligācijas, kāds labums no fonda darbības ir investoriem un kāds ir tā ienesīgums, Dienas Bizness jautāja vienam no fonda dibinātājiem Aldim Reimam.

Kā nolēmāt izveidot savu ieguldījumu fondu? Iepriekš esat vadījis banku, tās arī ir investīcijas, ieguldījumi.

Es darbojos finanšu pasaulē jau vairāk nekā 30 gadus. Pirmos 20 gadus aizvadīju Latvijas banku sektorā. Pats savām rokām izveidoju pašreizējās BluOr Bank priekšteci Baltikums banku un vadīju to 10 gadus līdz 2011. gadam. Tad kopā ar bijušajiem bankas kolēģiem nolēmām izveidot savu investīciju fondu. Galvenā argumentācija bija tāda, ka pat bankas prezidents nav tās īpašnieks, bet ir tikai algots darbinieks, savukārt man bija vēlme izveidot savu biznesu jomā, kuru ļoti labi pārzinu. Banku bizness pēc 2008. gada krīzes kļuva aizvien garlaicīgāks, regulācijas un prasības pieauga. Esmu matemātiķis, beidzu LU Fizikas un matemātikas fakultāti, un tādēļ finanšu tirgi man vienmēr ir likusies ļoti interesanta sfēra. Salīdzinot ar galvenajām banku aktivitātēm, tādām kā, piemēram, klientu piesaiste un kreditēšanas bizness, kas ir zema riska, tomēr garlaicīgs process, investīcijas finanšu tirgos ir daudz aizraujošāka nodarbe. Ideja par fondu mums ar kolēģiem brieda jau ilgstoši, bet pie idejas realizācijas mēs ķērāmies 2011. gadā. Uzskatu, ka finansista karjerā kļūt par investīciju fonda, kaut neliela, īpašnieku noteikti ir solis augšup. Es pats šobrīd esmu profesionāli ļoti apmierināts, jo daru to, kas man patīk, kopā ar kolēģiem, kuri man patīk, un esmu vidē, kas man patīk. Būtiski, ka neesmu ne no viena atkarīgs, un savs fonds ir daudzu finansistu un baņķieru sapnis, ko nereti dzirdu no ārvalstu kolēģiem.

Signet Bank jau četrus gadus intensīvi nodarbojas ar alternatīva finansējuma piesaistīšanas risinājumu attīstīšanu, izmantojot obligāciju un akciju emisijas, ko piedāvā kapitāla tirgus.

Visa 2023. gada garumā Dienas Bizness sadarbībā ar Signet Bank stāstīs Latvijas uzņēmēju veiksmes stāstus, attīstot ilgtspējīgu uzņēmējdarbību un veicinot Latvijas ekonomikas attīstību.

“Mēs gribam veicināt Latvijas uzņēmumu straujāku izaugsmi un pieeju plašākām finansējuma iespējām. Kapitāla tirgus nodrošina iespējas gan uzņēmējiem straujāk audzēt savu biznesa vērtību, gan investoriem gūt lielāku atdevi no sava kapitāla,” uzsākot sarunu ar Dienas Biznesu, saka Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Signet Bank nav ļoti pazīstama tirgū. Vai varat pastāstīt, ar ko banka atšķiras no citām Latvijā strādājošām bankām?

Droši vien galvenā atšķirība ir mūsu fokuss nevis uz tradicionālajiem bankas produktiem, bet uz individuālu risinājumu meklēšanu katram klientam. Mūsu fokuss ir uzņēmējs. Daudziem no tiem ir nepieciešams finansējums savu plānu attīstībai – un mēs spējam piedāvāt ne tikai klasiskus bankas kredītus, bet arī alternatīvus finansējuma veidus – akciju un obligāciju emisijas, privāto akcionāru piesaistīšanu, mezanīna finansējumu vai riska kapitāla piesaistīšanu. Citiem uzņēmējiem ir brīvs kapitāls, ko tie vēlas investēt, lai gūtu ienākumus, – šeit mēs piedāvājam gan investīcijas starptautiskajos kapitāla tirgos, gan arī dalību vietējo uzņēmumu finansēšanas produktos – pamatā obligāciju un akciju emisijās. Mēs savedam kopā uzņēmējus, kam ir nepieciešams finansējums, ar uzņēmējiem, kuriem ir brīvs investējamais kapitāls. Un darām to efektīvi, rūpīgi strukturējot darījumus un pārvaldot riskus.

2006. gads ir bijis visveiksmīgākais AS Akciju komercbanka Baltikums (turpmāk Banka, Komercbanka Baltikums) pastāvēšanas vēsturē. 2006. gadā bija vērojams straujš visu Bankas finanšu rādītāju pieaugums. Banka ne tikai sasniedza plānotos rezultātus, bet arī būtiski tos pārsniedza. Komercbanka Baltikums ik gadu uzlabo būtiskākos finanšu rādītājus - pēc 2006. gada rezultātiem, Bankas tīrā peļņa pārsniedza 1 milj. LVL. Bankas aktīvi sasniedza 60 milj. LVL (salīdzinot ar gada sākumu, pieaugums bija par 47%). Klientu depozītu noguldījumi sasniedza rekordaugstu līmeni Bankas vēsturē - 38 milj. LVL, veidojot divas trešdaļas no visiem Bankas aktīviem. Bankas sasniegtie rezultāti kārtējo reizi apstiprināja izvēlētās darbības stratēģijas pareizību, kas balstīta uz noteiktu specializāciju - finanšu tirdzniecību un jūras transporta finansēšanu, darbu finanšu tirgū un klientu kapitāla pārvaldīšanu.

Komercbankas Baltikums kredītportfelis atskaites gada beigās sasniedza 17 milj. LVL. Pārdomātā un skaidrā politika korporatīvās finansēšanas jomā, kas ir viena no Bankas galvenajām prioritātēm, ir nodrošinājusi kvalitatīvu Bankas kredītportfeli (slikto kredītu skaits ir simbolisks). Klientu finansēšanas jomā tika turpināta veiksmīgā sadarbība ar AS SEB Latvijas Unibanka, izmantojot šīs bankas piešķirto kredītlīniju. Tāpat Komercbanka Baltikums aktīvi sadarbojās ar citām Latvijas bankām klientu sindicētās kreditēšanas jomā.

Saskaņā ar iepriekš izstrādāto stratēģiju 2006. gadā Komercbanka Baltikums būtiski palielināja savu kapitālu. 2006. gada laikā Banka veica divas jaunas akciju emisijas, kas ļāva palielināt pamatkapitālu līdz 7,5 milj. LVL. 2007. gada sākumā tika veikta vēl viena akciju emisija, kuras rezultātā Bankas kapitāls palielinājās līdz 10,4 milj. LVL.

Aug obligāciju ienesīgums; tirgus kļūst aizvien interesantāks investoriem, bet līdztekus obligāciju emitentiem naudas dārdzība rada papildu riskus, un palielinās saistību neizpildes risks, kuru agri vai vēlu nāksies pieredzēt arī Latvijā.

Kāda ir pieredze, drošības iespējas un izaicinājumi? Šie bija 12. oktobrī notikušās Baltijas kapitāla tirgus konferences Signet Bank Investment Banking pārvaldes vadītāja Edmunda Antufjeva skartie jautājumi. Konferences panelī Baltijas parādu tirgus – stabils finansējuma avots vietējiem uzņēmumiem, kuru vadīja E. Antufjevs, piedalījās platformas BeMyBond vadītāja Indra Dargite (Indre Dargyte), Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas Kapitāla un finanšu tirgu attīstības pārvaldes vadītājs Marks Feimi (Marc Fayemi), Eleving Group finanšu direktors Māris Kreics un COBALT Latvia partneris Edgars Lodziņš.

Investoru interese – vai runa ir tikai par peļņu?

Parex bankas mazākuma akcionāri vēlas virzīt savu pārstāvi bankas padomē, jo nevēlas pārdot bankas akcijas un it īpaši par santīmiem. Pagājušā nedēļā valstij piederošā (ap 85 %) Parex banka uzrunājusi Parex bankas mazākuma akcionārus, vai tie nevēlas pārdot sev piederošās bankas akcijas.

Lai gan valsts pārstāvji nav oficiāli pateikuši, kāds ir iemesls šādam piedāvājumam, publiskā telpā ir izskanējis, ka 100 % Parex bankas valsts īpašumā ir nosacījums, lai Latvija varētu dabūt starptautiskos finansējumus, tostarp no Zviedrijas. Savus piedāvājumus par nosacījumiem pārdot Parex bankas akcijas svētdien gan bankai, gan Finanšu ministrijai nosūtījuši lielie mazākuma akcionāri - ārvalstu fondi: East Capital, Danske Capital Finland, Amber Trust un Firebird Management, kas ir vieni no lielākajiem investoriem Baltijas valstīs. Tomēr atbildi ārvalstu fondi nav saņēmuši ne no viena adresāta. Uzņēmējiem arī nav izdevies sazināties ar atbildīgajām amatpersonām. "Mūs biedē, ka tā vietā, lai valdība konstruktīvi un pa tiešo runātu par šīm akcijām, daži valdības pārstāvji komentē situāciju presē, ka ja ar akcionāriem nepanāks vienošanos, tad akcijas atņems, nacionalizēs. Protams, ir valdībā daudz diskusiju, bankā, ar kreditoriem, un mēs saprotam, ka laikam valdībai ir ar ko nodarboties, bet mēs sagaidām, lai nebūtu tādu paziņojumu presē [par to, ka var atņemt akcijas]," Db skaidroja Parex bankas 4.2 % akciju īpašnieces East Capital partneris Aivars Abramovičus (Aivaras Abromavicius).

2006. gads ir bijis visveiksmīgākais AS Akciju komercbanka Baltikums (turpmāk Banka, Komercbanka Baltikums) pastāvēšanas vēsturē. 2006. gadā bija vērojams straujš visu Bankas finanšu rādītāju pieaugums. Banka ne tikai sasniedza plānotos rezultātus, bet arī būtiski tos pārsniedza. Komercbanka Baltikums ik gadu uzlabo būtiskākos finanšu rādītājus – pēc 2006. gada rezultātiem, Bankas tīrā peļņa pārsniedza 1 milj. LVL. Bankas aktīvi sasniedza 60 milj. LVL (salīdzinot ar gada sākumu, pieaugums bija par 47%). Klientu depozītu noguldījumi sasniedza rekordaugstu līmeni Bankas vēsturē – 38 milj. LVL, veidojot divas trešdaļas no visiem Bankas aktīviem. Bankas sasniegtie rezultāti kārtējo reizi apstiprināja izvēlētās darbības stratēģijas pareizību, kas balstīta uz noteiktu specializāciju – finanšu tirdzniecību un jūras transporta finansēšanu, darbu finanšu tirgū un klientu kapitāla pārvaldīšanu.

Komercbankas Baltikums kredītportfelis atskaites gada beigās sasniedza 17 milj. LVL. Pārdomātā un skaidrā politika korporatīvās finansēšanas jomā, kas ir viena no Bankas galvenajām prioritātēm, ir nodrošinājusi kvalitatīvu Bankas kredītportfeli (slikto kredītu skaits ir simbolisks). Klientu finansēšanas jomā tika turpināta veiksmīgā sadarbība ar AS SEB Latvijas Unibanka, izmantojot šīs bankas piešķirto kredītlīniju. Tāpat Komercbanka Baltikums aktīvi sadarbojās ar citām Latvijas bankām klientu sindicētās kreditēšanas jomā.

Saskaņā ar iepriekš izstrādāto stratēģiju 2006. gadā Komercbanka Baltikums būtiski palielināja savu kapitālu. 2006. gada laikā Banka veica divas jaunas akciju emisijas, kas ļāva palielināt pamatkapitālu līdz 7,5 milj. LVL. 2007. gada sākumā tika veikta vēl viena akciju emisija, kuras rezultātā Bankas kapitāls palielinājās līdz 10,4 milj. LVL.

Lai ierobežotu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas atmosfērā un veicinātu ES dalībvalstu Kioto saistību izpildi, sākot ar 2005. gadu ES ir ieviesta emisiju tirdzniecības shēma. Tās ietvaros Eiropas Komisija (EK) katrai dalībvalstij piešķir emisiju kvotas. Pagājušajā piektdienā EK pieņēma galīgo lēmumu par siltumnīcu efektu izraisošo gāzu emisiju kvotām Latvijai un vairākām citām ES dalībvalstīm 2008.-2012. gadiem. Latvijai piešķirtā CO2 emisiju kvota ir 3,43 milj. tonnu gadā.

Šāda EK pieeja ir vismaz dīvaina, jo atbilstoši pašas EK sniegtajai informācijai, ES emisiju tirdzniecības shēmas mērķis ir palīdzēt ES dalībvalstīm to Kioto mērķu sasniegšanā. Tādējādi kvotu piešķīrums būtu saistāms ar dalībvalstu progresu Kioto mērķu sasniegšanā.

Vairums no jaunajām ES dalībvalstīm jau ir sasniegušas savas Kioto saistības attiecībā uz izmešu samazināšanu. Latvijā siltumnīcas efektu izraisošo emisiju līmenis uz vienu iedzīvotāju ir zemākais ES. Latvija jau ir izpildījusi savas Kioto saistības. Paredzams, ka 2010. gadā izmešu daudzums samazināsies par 46%, salīdzinot ar 1990. gadu - piecas ar pusi reizes vairāk nekā Latvijas Kioto saistības. EK aicina dalībvalstis līdz 2020. gadam samazināt siltumnīcas efektu izraisošo gāzu izmešus par 20%. Tātad Latvija vairāk nekā divkārt ir pārsniegusi to mērķi, ko ES kopumā varētu sasniegt tikai 2020. gadā.

Lai nodrošinātu Parex bankas darbu, no Valsts Kases bez jau iepludinātajiem 200 miljoniem latu, vajadzēs vēl vismaz tikpat lielu naudas summu.

Tā intervijā Db atzīst Latvijas Hipotēku un zemes bankas valdes priekšsēdētājs, kā arī Parex bankas prezidents Inesis Feiferis.

Kādu jūs redzat savu galveno uzdevumu, kļūstot par šīs bankas prezidentu?

Ir vairāki svarīgi jautājumi. Pirmkārt ir runa par darbu ar klientiem. Kaut kādā veidā ir jānomierina klienti — neviens šeit negatavojas taisīt revolūciju, mēs turpināsim strādāt, nodrošinot nepieciešamās operācijas. Protams, viss tiks darīts likumdošanas robežās — neko nelikumīgu mēs nedarīsim. Otrkārt, ir skaidrs, ka Parex bankas darbinieki ir nervozi, satraukti. Viņus ir jānomierina, jāpanāk viņu konsolidēta darbība. Arī šajā jomā nekādas revolūcijas nebūs, bet loģiski viss būs atkarīgs no tā, cik lielā mērā katrs no viņiem būs gatavs sevi veltīt darbam, lai šo banku sakārtotu, lai situāciju uzlabotu. Treškārt, ir jāsakārto finanšu jautājumi, kas saistīti ar valsts atbalsta sniegšanu, kā arī iekšējo resursu efektīvu izlietojumu. Runa ir arī par spēcīgu kontroli, samazinot visus tos izdevumus, ko vien var samazināt. Tas ir jautājums, kuru risinām kopā ar Finanšu ministriju, ar centrālo banku, ar Valsts Kasi un FKTK. Šajā spēlē ir iesaistījies arī premjers.

2012. gadā dibinātā autolīzinga kompānijas Mogo, kas īsā laikā pārtapa multinacionālā un globālā uzņēmumā Eleving Group, veiksmes stāsts ir gan biznesa idejā, gan finanšu piesaistē, kur dominējošā loma ir obligāciju finansējumam.

Par uzņēmuma attīstību un izmantotajiem finanšu instrumentiem desmitgades garumā līdz 150 miljonus vērtai obligāciju emisijai un tās refinansēšanai Dienas Biznesam stāsta uzņēmuma finanšu direktors Māris Kreics. Materiāls tapis sadarbībā ar vietējā kapitāla banku - Signet Bank, aktīvāko kapitāla tirgus konsultantu Latvijā.

Eleving Group pirmsākumos bija Mogo Finance. Pastāstiet, lūdzu, īsi par uzņēmuma vēsturi un attīstību kopš tā dibināšanas! Kā izveidojās grupa, un kas tam pamatā?

Eleving Group aizsākumi ir meklējami 2012. gadā, kad tolaik ar Mogo Finance zīmolu uzsākām lietotu automašīnu finansēšanu Latvijā. Jaunā biznesa pamata ideja bija pavisam vienkārša – sniegt iespēju cilvēkiem iegādāties 9-10 gadus vecas automašīnas, proti, tādas, kuras vidējais patērētājs reāli var atļauties. Pirms vairāk nekā desmit gadiem tradicionālās bankas īsti nerāvās šādas kategorijas automašīnas finansēt, tādēļ mēs redzējām brīvu nišu, kuru ar savu produktu varētu nosegt. Pats biznesa modelis nav nekāda inovācija, jo līzings un atgriezeniskais līzings ir labi pazīstami kreditēšanas produkti jau izsenis. Inovācijas drīzāk bija šī produkta piedāvājumā, kas nozīmēja, ka spējām izteikt piedāvājumu jebkuram klientam, kurš pie mums ierodas atbilstoši viņa maksātspējai un vajadzībām. Tāpat inovatīva pieeja bija riska novērtēšanas metodē, kur jau tobrīd izmantojām mašīnmācīšanos un ar to saistītos algoritmus datu apstrādei.

Vides ministrija sadarbībā ar Pasaules Banku pabeigusi pētījumu Klimata pārmaiņu investīciju sistēmas izveides priekšizpēte, kura rezultātā sagatavots ziņojums par Latvijas līdzdalību Kioto protokola noteiktajā Starptautiskā emisiju tirdzniecībā, kas paredz, ka valstis, kurās emisiju apjoms ir zemāks par to saistību līmeni, var pārdot savas neizmantotās emisiju tiesības (noteiktās daudzuma vienības) citai valstij, kas pārsniegusi savu pieļaujamo emisiju apjomu. Tādējādi emisiju apjoms kopumā nemainās.

Ministru kabinets ir apstiprinājis Koncepciju par Latvijas dalību starptautiskajā emisiju tirdzniecībā (MK 2006.gada 12.aprīļa rīkojums Nr.249), sākot ar Kioto protokola pirmo saistību periodu, t.i. no 2008. gada. Iegūtie līdzekļi no Latvijai piederošo brīvo emisiju tiesību jeb noteiktā daudzuma vienību pārdošanas tiks ieskaitīti valsts budžetā un izmantoti tādu projektu atbalstam, kas samazina siltumnīcefekta gāzu emisijas, veicina cilvēkresursu kapacitātes celšanu un informē sabiedrību par klimata pārmaiņu samazināšanas pasākumiem. Finansējumu varēs saņemt jebkura juridiska persona esošās valsts atbalsta likumdošanas ietvaros.

Ņemot vērā to, ka starptautiskā emisiju tirdzniecība ir jauns finanšu instruments un šāds tirgus vēl neeksistē, kā arī globālā mērogā pieredze par šāda tirgus izveidi nav pieejama, Vides ministrija plāno arī turpmāk sadarboties ar Pasaules Banku šādas sistēmas izveidei.

Parex pārņemšana notikusi nevis valsts, bet Valērija Kargina un Viktora Krasovicka interesēs, atsaucoties uz Valsts kontroles revīziju, informēja TV3 raidījums Nekā personīga. Kontrole arī secinājusi, ka šobrīd pastāv neefektīvas līdzekļu izmantošanas risks, algojot pašreizējo Parex vadību un viņu konsultantus.

Valsts kontrole (VK) ir pabeigusi pirmo apjomīgo pētījumu par to, kā notika Parex pārņemšana. Tas apstiprinot, ka lielākie ieguvēji no bankas pārņemšanas ir tās bijušie īpašnieki, nevis Latvijas valsts. Un daudz kas no bankas pārņemšanas procesa ticis noslēpts.

2008. gada 31. augusts. Šajā dienā vairs nevar noslēpt, ka Parex ir nopietnas problēmas - no bankas strauji aizplūst nauda. Par to būtu jāsāk uztraukties Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK) un Latvijas Bankai. Taču viss ir diezgan mierīgi un nekādi lēmumi neseko. Tikmēr finanšu pasaulē viss notiek daudz straujāk - banku krīze piemeklē ASV un Islandi. Tās atskaņas jūtamas Latvijā.

Sākoties jaunajam mācību gadam, Parex banka ievieš īpaši jauniešu auditorijai izveidotu produktu līniju ar zīmolu Parex Play, tādējādi radot interaktīvu vidi www.parexplay.lv ar šai auditorijai pievilcīgu finanšu pakalpojumu piedāvājumu. Ieviešot Parex Play banka pamatojas uz popularitāti, ko bankas produkti ir ieguvuši jauniešu vidū pēdējā gada laikā.

Parex Play apvieno tādus produktus kā ISIC maksājumu karti, studentu un studējošā kredītu, MasterCard un American Express BLUE kredītkarti, pensiju sistēmas 2.līmeņa ieguldījumu plānus un naudas uzkrāšanu Maxi kontā. "Atšķirībā no citām bankām mūsu jauniešu produktu līnija orientēta uz cilvēkiem vecumā līdz 35 gadiem, tādēļ esam pievienojuši produktu klāstam arī naudas uzkrāšanas produktus. Mēs vēlamies aicināt jauniešus plānot savas finanses un domāt par saviem uzkrājumiem jau šodien," par Parex Play produktiem stāsta Parex bankas viceprezidents Guntis Beļavskis.

Līdz ar jaunā zīmola Parex Play izveidi, Parex banka plāno aktīvāk pievērsties jauniešu auditorijas uzrunāšanai, tādējādi palielinot savu tirgus daļu jauniešu produktu segmentā. Tā, piemēram, studentu kredīta iegūšanu nereti sarežģī galvotāju nepieciešamība. Parex banka ir atvieglojusi šo procedūru strādājošajiem studentiem, kuru ienākumi pārsniedz 200 latus mēnesī - šiem studentiem galvotājs nav nepieciešams. Studiju kredīta summa, ko piedāvā Parex banka, sasniedz 10 000 latu visam studiju periodam. Paralēli tam studenti var saņemt arī studējošā kredītu 150 latu apmērā mēnesī.

Akciju komercbankas "Baltikums" obligāciju sākotnējā publiskā piedāvājuma rezultātā ieguldītājiem ir izvietotas visas emitētās 50 000 obligācijas 5 milj. eiro nominālvērtībā un publiskais piedāvājums ir noslēdzies. Investoru interese par “Baltikums” obligācijām bija liela – pieprasījums pārsniedza piedāvājamo emisijas apjomu gandrīz divas reizes. Investori bija no Baltijas valstīm,obligāciju apjoma iegādājās institucionālie investori – pensiju un ieguldījumu fondi, bankas un apdrošināšanas kompānijas, un fiziskas personas. No obligāciju emisijas saņemtos līdzekļus Akciju komercbanka “Baltikums” plāno izmantot tirdzniecības finansēšanas un jūras un tranzīta biznesa kompāniju finansēšanas attīstībai. Akciju komercbanka “Baltikums” pilnvaroja “Parex banku” organizēt obligāciju publisko piedāvājumu. Obligāciju publisko piedāvājumu līdzorganizētājs bija “Latvijas Hipotēku un zemes banka”. “Baltikums” obligāciju kupona gada likme ir 6,875%. Kupona maksājumi tiks veikti 2 reizes gadā - 20.aprīlī un 20.oktobrī. Pirmais Kupona izmaksas datums ir 2006.gada 20.oktobrī, bet pēdējais - 2009.gada 20.aprīlī. Obligāciju dzēšanas datums ir 2009. gada 20.aprīlī. “Baltikumam” nav tiesību dzēst obligācijas pirms termiņa, izņemot gadījumus, kad banka obligācijas iegādājas otrreizējā tirgū. Šī bija otrā bankas “Baltikums” obligāciju emisija. 2004.gada decembrī banka realizēja vienu no nozīmīgākajiem projektiem savā pastāvēšanas vēsturē – izlaida nenodrošināto obligāciju pirmo publisko emisiju 3 855 500 eiro apmērā ar termiņu 2 gadi. Šīs obligācijas kotējas Rīgas Fondu biržas Parāda vērtspapīru sarakstā.

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

Baltijas uzņēmumi jau vēsturiski finansējuma nepieciešamības gadījumā ierasti vērsušies pie bankām, taču ne vienmēr šī ir vienīgā iespēja.

Vērtspapīru emitēšana ir apsvēršanas vērta un efektīva alternatīva papildu finansējuma piesaistei. Uzņēmumiem var emitēt gan kapitāla, gan parāda vērtspapīrus. Un obligāciju emisiju var veikt gan dažādas iestādes un institūcijas, gan privāti uzņēmumi. Pretēji akciju emisijai, obligāciju emisija neietekmē uzņēmuma īpašnieku sastāvu.

Obligācijas ir parāda vērtspapīru veids, kas tiek izmantots, lai piesaistītu līdzekļus finanšu tirgū. Vienkāršoti darījuma būtību var raksturot kā obligāciju emitenta aizņemšanos tirgū no daudziem aizdevējiem (obligāciju pircējiem) atbilstoši vienādiem emitenta sagatavotajos obligāciju emisijas noteikumos vai prospektā ietvertajiem nosacījumiem.

Vērtējot apdrošināšanas uzņēmuma Vienna Insurance Group ieceri iegādāties apdrošināšanas AS Baltikums, Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) pieprasījusi informāciju no Austrijas uzrauga par Vienna Insurance Group, lai pārliecinātos par uzņēmuma brīvā kapitāla pietiekamību, finansiālo stabilitāti un plānotās līdzdalības iegūšanas finansiālo pamatotību.

Pēc tam FKTK varēs lemt par atļaujas sniegšanu Vienna Insurance Group iegūt būtisku līdzdalību apdrošināšanas sabiedrībā Baltikums, informēja FKTK pārstāve Elīna Avotiņa.

Lēmums FKTK jāpieņem 60 darba dienu laikā no paziņojuma saņemšanas dienas. Paziņojumu par Vienna Insurance Group plānu iegādāties apdrošinātāju Baltikums FKTK saņēma 20.augustā.

Kā ziņots, jūlija beigās Vienna Insurance Group noslēdza līgumu par apdrošinātāja Baltikums 100% kapitāla daļu iegādi.

"Baltikums" ir nedzīvības apdrošināšanas sabiedrība, kam pašlaik ir 8% tirgus daļa. Tādējādi uzņēmums Latvijas apdrošināšanas tirgū ierindojas 6.vietā. Apdrošināšanas sabiedrībai ir filiāles arī Lietuvā un Igaunijā. 2014.gadā uzņēmums noslēdzis līgumus par apdrošināšanas prēmijām vairāk nekā 20 miljonu eiro apmērā. Baltikums pērn strādāja ar 743 057 eiro peļņu.

Parex Asset Management (PAM) ir pirmā aktīvu pārvaldes kompānija no Baltijas valstīm, kas uzsākusi izplatīt savus investīciju fondus klientiem visā pasaulē, izmantojot HSBC Vācijas globālo fondu tirdzniecības platformu. Līdz ar to Parex Asset Management pārvaldītie fondi tiks piedāvāti plašākam investoru klāstam un būs pieejami globālās HSBC platformas klientiem visā pasaulē. HSBC ir viena no lielākajām finanšu un bankas pakalpojumu institūcijām pasaulē un tā ir pārstāvēta 82 valstīs.

Savukārt Parex Asset Management saviem klientiem varēs piedāvāt vairāk kā 11 000 globālo investīciju fondu, kas tiek tirgoti ar HSBC platformas starpniecību, kas ievērojami paplašinās investīciju iespējas un veicinās PAM investīciju pakalpojumu spektra attīstību.

Daniels Brukners (Daniel Brückner), HSBC Securities Services (Vācija), sacīja: “Minētais līgums starp HSBC un Parex Asset Management pierāda, ka mūsu piedāvātais pakalpojums saistībā ar investīciju fondu tirdzniecības organizēšanu ir ļoti veiksmīgs, un iespējams Eiropā tam nav līdzvērtīgu. Mums ir liels prieks, ka varam pievienot Parex fondus mūsu platformas produktu klāstam.”

Db.lv rīcībā nonākusi sarakste un audio ieraksti, kas rāda bijušā Parex bankas darbinieka Džona Kristmasa (John Christmas) nesekmīgos mēģinājumus vairāku gadu laikā pierādīt Parex bankā it kā notikušas nelikumības. Jāpiezīmē, ka viņa sūdzības FKTK un VID ir pārbaudījis un nav konstatējis pārkāpumus. Savukārt Kristmasa kungs jūtas apdraudēts, pametis Latviju un turpina mēģināt pierādīt savu taisnību ārvalstu institūcijās.

Kā norāda Džons Kristmass, viņš ir sācis strādāt Parex bankā 2002. gada maijā. 2004. gada vasarā viņa rīcībā esot nonākusi informācija par krāpnieciskiem darījumiem, par ko viņš slepeni esot informējis vairākas finanšu iestādes uzraugošas institūcijas. Savukārt 2004. gada oktobrī viņš esot atlaists no darba, kā iemeslu minot sliktas latviešu valodas zināšanas.

Džons Kristmass Db.lv arī piegādāja audio ierakstus, kuros, iespējams, norisinās viņa saruna ar bijušo Parex Asset Management vadītāju Guntaru Vītolu, kuru laikā tiek mēģināts panākt izlīgumu. Db.lv mēģināja sazināties ar Guntaru Vītolu, lai iegūtu papildus informāciju, tomēr visi mēģinājumi bija neveiksmīgi.

Ja Lietuva izcīnīs vairāk emisiju kvotu, Akmenes cementas varēs ražot vairāk, bet Cemex plāni par jaunu rūpnīcu var izkūpēt gaisā. Šobrīd Cemex piešķirto kvotu skaits ir 350 tūkst. tonnu gadā, kuras visas uzņēmums pats arī izmanto. Latvijas sagatavotajā emisiju kvotu sadales plānā 2008. - 2012. gadam Cemex pieprasījis tikai 0.4 milj. t CO2 emisijas kvotu, bet, kā atzīst paši uzņēmuma pārstāvji, jaunās rūpnīcas darbības nodrošināšanai nepieciešams vismaz miljons emisijas tonnu gadā, kas Eiropas Komisijai iesniegtajā Latvijas plānā neparādās.

Tas kopā ar faktiem, ka Eiropas komisija vēlas, lai Latvija par vairāk nekā pusi samazinātu emisijas kvotas, un to, ka Lietuvas cementa ražotājam Akmenes cementas, kas plāno ievērojamu paplašināšanos, jau šobrīd kvotu ir gandrīz trīs reizes vairāk, var apdraudēt cementa rūpnīcas projekta realizāciju Latvijā, kas ar 200 milj. eiro (140,56 milj. Ls) lielām investīcijām tiek uzskatīts par pēdējā laika apjomīgāko investīciju projektu Latvijā.

Cerība mirst pēdējā

"Cemex emisiju kvotu jautājumu ir pārrunājis ar ministriju amatpersonām, un Cemex ir pārliecināts, ka Latvijas valdība spēs panākt vienošanos ar Eiropas Komisiju, un ražotājam būs piee-jams nepieciešamais kvotu daudzums," Db sacīja SIA Cemex valdes priekšsēdētājs Luiss Migels Kantu (Luiss Miguel Cantu).

Šī gada 4. novembrī stājās spēkā Parīzes klimata nolīgums, kuru parakstīja ap 200 pasaules valstu. Nolīguma galvenais mērķis - visā pasaulē būtiski mazināt siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju daudzumu un nodrošināt pāreju uz oglekļa mazietilpīgu un pret klimata pārmaiņām noturīgu attīstību. Parīzes nolīgums no 2021. gada aizstās Kioto protokolu, kurā saistības bija tikai industriāli attīstītajām valstīm. Taču Parīzes nolīgums saistības paredz visiem, un tas ir pamats uzskatīt, ka beidzot patiesi izdosies sasniegt noteiktos mērķus, uzskata Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Klimata pārmaiņu departamenta direktore Ilze Prūse.

“Oglekļa mazietilpīga attīstība (OMA) ir iespēja! OMA nozīmē iekšzemes kopprodukta palielināšanu pakāpeniski pārejot uz oglekļa mazietilpīgu ekonomiku – ekonomiku, kas rada minimālas SEG, sevišķi oglekļa dioksīda (CO2), emisijas”, skaidro I. Prūse. “OMA neprasa ražošanas apjomu vai peļņas mazināšanu. Tieši pretēji – OMA ir paredzēta, lai veicinātu uzņēmējdarbību. Tā veidota, lai veicinātu tehnoloģiju attīstību, jaunu darba vietu radīšanu, resursu izmantošanas efektivitātes palielināšanu, konkurētspējas uzlabošanu. Pārdomāti īstenotai OMA ir ne vien pozitīva ietekme uz klimatu un vidi, bet arī uz ekonomiku un sociālo jomu. OMA šobrīd ir ES attīstības politikas stūrakmens,” norāda I.Prūse, piebilstot, ka jau šobrīd, pareizi izmantojot modernās tehnoloģijas, iespējams efektīvi īstenot tehnoloģiskos procesus, vienlaikus radot mazākas SEG emisijas.

Laikā, kad valsts iepludina naudu Parex bankā, tā kreditē uzņēmumu, kas teju tūlīt pēc kredītķīlas reģistrēšanas atzīts par maksātnespējīgu. Pērnā gada 18. decembrī Komercķīlu reģistrā reģistrēta ķīla, ko Parex bankai devusi SIA Global Fashion Group, kas plašāk pazīstams kā pērnpavasar lidostas Rīga teritorijā atklātā modes preču tirdzniecības centra City Fashion Outlet un veikalu Palazzo Italia un Ermenegildo Zegna īpašnieks. Dažas dienas vēlāk - 23. decembrī - tiesa šo uzņēmumu atzinusi par maksātnespējīgu.

Krievijas uzņēmēja Grigorija Rabinoviča (attēlā) pārstāvētais luksus preču veikalu īpašnieks Global Fashion Group, pirms tika atzīts par maksātnespējīgu, devis komercķīlu Parex bankai."Nē" jauniem kredītiem

Kopš novembrī atklātībā nonāca ziņas par Parex bankas nopietnajām finansiālajām problēmām, kuru dēļ valdība spēra precedenta soli, pārņemot banku valsts īpašumā, reģistrēts ļoti mazs skaits ķīlu, kur kā ņēmējs vai devējs figurē šīs bankas nosaukums, Db secināja, pētot Komercķīlu reģistra datus. Finansiāli ietilpīgākās ir ķīlas, kuras Parex banka devusi depozītam no Valsts kases - kā Db jau ziņoja (5.01.2009.), līdz šim finanšu iestādes darbības stabilizēšanai valsts jau ir ieguldījusi 674 milj. Ls.

Iepriekšējie trīs gadi bija lielisks periods obligāciju investoriem. Pagājušais gads bija īpaši izcils, kad gandrīz visas lielākās obligāciju segmenta apakšklases nodrošināja divciparu ienesīgumu. Fantastiskākie rezultāti 2012. gadā bija spekulatīvā kredītreitinga uzņēmumu obligāciju segmentā, kur vidējais ienesīgums pakāpās virs 15%, investīciju kredītreitinga uzņēmumu obligācijām daudz no šī līmeņa neatpaliekot.

Lai saprastu, kādēļ vēsturiski zemu procentu likmju periodā ir iespējams sasniegt šādu ienesīgumu, ir vērts atcerēties to, kā veidojas obligāciju ienesīgums viena perioda laikā. Kopējo ienesīgumu obligācijā, piemēram, viena gada laikā, veido šī gada laikā saņemtie obligācijas kupona maksājumi, kā arī obligācijas cenas pieaugums vai samazinājums gada laikā. Ja procentu likmju līmenis finanšu tirgos ir iepriekšējā gadā samazinājies, tad ilgtermiņa obligāciju cena šajā periodā būs pieaugusi. Turklāt, ja procentu likmju līmenis pakāpeniski samazinās katru gadu, tad arī katru gadu investors papildus var saņemt obligācijās ieguldītās pamatsummas pieaugumu. Tādēļ arī pēdējo trīs gadu laikā atsevišķi obligāciju segmenti ir spējuši nodrošināt akciju tirgum līdzvērtīgu ienesīgumu ar mazākām ienesīguma svārstībām (skatīt 1.attēlu). Triju gadu laikā, visu Eiropas obligāciju (gan valdību, gan uzņēmumu) tirgus sasniedza 5.5% gada ienesīgumu (iBoxx EUR Overall TR), kamēr Eiropas plašs akciju tirgus nodrošināja 7.1% gada ienesīgumu (STOXX 600 EUR Gross Returns).

Prasība par lielākiem Parex bankas uzkrājumiem 2008.gadā radusies, vērtējot pašreizējās zināšanas, aģentūrai BNS bijušo Parex bankas vairākuma akcionāru – Valērija Kargina un Viktora Krasovicka – viedokli pauda viņu preses pārstāvis Sergejs Bardovskis.

Komentējot Parex bankas un Privatizācijas aģentūras (PA) lēmumu vērsties tiesā pret Karginu un Krasovicki, Bardovskis klāstīja, ka prasība iesniegta par to, ka 2008.gada novembrī bijušie akcionāri garantēja, ka finanšu pārskati sagatavoti atbilstoši starptautiskiem standartiem un patiesi atspoguļo bankas stāvokli.

«Pašlaik tiek apgalvots, ka jau tobrīd uzkrājumiem nedrošajiem kredītiem bija jābūt lielākiem. Šāds viedoklis radies, uz lietām skatoties ar mūsdienu zināšanām, neņemot vērā, ka 2008.gada novembrī neviens nedz Latvijā, nedz pasaulē nevarēja paredzēt, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) samazināsies tik dramatiski un nekustamo īpašumu tirgus sastings uz vairākiem gadiem,» viņš teica.

AS Akciju komercbanka Baltikums ir palielinājusi sava ieguldījuma apmēru meitas sabiedrības IPAS Baltikums Asset Management pamatkapitālā par 0,110 milj. LVL. Pēc kapitāla palielināšanas IPAS Baltikums Asset Managment parakstītais un apmaksātais pamatkapitāls ir 5,574 milj. LVL

Līdzekļi, kas iegūti IPAS Baltikums Asset Management pamatkapitāla palielināšanas rezultātā, tika novirzīti AS Baltikums Apdrošināšanas Grupa akciju iegādei, lai tādējādi sasniegtu līdzdalību 49% apmērā. Šīs darījums ir loģisks turpinājums AS Baltikums Apdrošināšanas Grupa un AS Baltikums Bankas Grupa akcionāru vēlmei pārstrukturizēt Baltikums holdingu, konsolidējot finanšu un apdrošināšanas uzņēmumus zem AS Baltikums Bankas Grupa. Minētā konsolidācija ļaus optimizēt un tālāk veiksmīgi attīstīt holdinga darbību.

AS Baltikums Apdrošināšanas Grupa akcionāri: IPAS Baltikums Asset Management, SIA Alexander Peshkov Family Holdings, SIA Sergey Peshkov Holdings, SIA Ivan Ulyanov Holdings un AS Baltikums Bankas Grupa.

AS Akciju komercbanka Baltikums ir palielinājusi sava ieguldījuma apmēru meitas sabiedrības IPAS Baltikums Asset Management pamatkapitālā par 0,110 milj. LVL. Pēc kapitāla palielināšanas IPAS Baltikums Asset Managment parakstītais un apmaksātais pamatkapitāls ir 5,574 milj. LVL, liecina Rīgas Fondu biržā ievietotā informācija.

Līdzekļi, kas iegūti IPAS Baltikums Asset Management pamatkapitāla palielināšanas rezultātā, tika novirzīti AS Baltikums Apdrošināšanas Grupa akciju iegādei, lai tādējādi sasniegtu līdzdalību 49% apmērā. Šīs darījums ir loģisks turpinājums AS Baltikums Apdrošināšanas Grupa un AS Baltikums Bankas Grupa akcionāru vēlmei pārstrukturizēt Baltikums holdingu, konsolidējot finanšu un apdrošināšanas uzņēmumus zem AS Baltikums Bankas Grupa. Minētā konsolidācija ļaus optimizēt un tālāk veiksmīgi attīstīt holdinga darbību.

AS Baltikums Apdrošināšanas Grupaakcionāri: IPAS Baltikums Asset Management, SIA Alexander Peshkov Family Holdings, SIA Sergey Peshkov Holdings, SIA Ivan Ulyanov Holdings un AS Baltikums Bankas Grupa.