Savus pieteikumus dalībai konkursā "Baltic Brand‘2005" jau ir iesnieguši 47 zīmoli (brendi), starp kuriem tādi pazīstami zīmoli kā - Hansabanka, Hansa Līzings, Tukuma piens, Ķekavas putnu fabrika, Bauskas alus, Olainfarm, Jacobs, Santamaria, Zundas mēbeles, Elvi, Viči, Esva u.c. Konkursa "Baltic Brand'2005" gaitā, kurš notiek jau otro gadu un tika pasludināts 2004.gada 6.decembrī, tiks noteikti labākie Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, kā arī Baltijas brendi. “Augsts uzņēmuma zīmolu novērtējums ir uzņēmuma vērtība, konkurētspējas apliecinājums un arī klientu ieguvums, jo šāda atzinība norāda uz to, ka zīmoliem ir laba reputācija. Tāpēc ir ļoti vērtīgi, ka ir izveidots šāds konkurss "Baltic Brand", kas palīdz novērtēt zīmolus un it īpaši ka tas notiek visās trīs Baltijas valstīs - tieši tagad, kad mūsu zīmoliem jāsāk sīva cīņa ar Eiropas preču zīmēm. Es ceru, ka uzņēmēji novērtē šo konkursa aktualitāti un pieteiksies uz šo konkursu, lai konkurence būtu pēc iespējas sīvāka un rezultāti tādējādi objektīvāki.” – stāsta Imants Krūmiņš, kontaktu centra 118 direktors, kas tika atzīts par labāko Latvijas zīmolu pirmajā konkursā "Baltic Brand'2004". Konkursa "Baltic Brand'2005" uzvarētāji iegūs iespēju izmantot „labākā brenda“ titulu reklāmā, uz preču iepakojuma. Bez tam, konkursa dalībnieki varēs izmantot iegūtos pētījuma rezultatus un ekspertu vērtējumus savās mārketinga darbībās. Līdzīgi pētījumi kalpo kā labs atspēriens uzņēmuma mārketinga stratēgijas korekcijā un palīdz novērtēt uzņēmuma pozīcijas tirgū. Atgādinām, ka iepriekšējā gadā konkurss piesaistīja vairāk kā 50 dalībniekus no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas. Dalībnieku vidū nonāca visu trīs valstu lielakās bankas, kā arī paši populārākie preču un pakalpojumu ražotāji. Par Baltijas labāko brendu tika atzīts zīmols Hansabanka. Interesanti ir atzīmēt, ka daži iepriekšējā gada konkursa dalībnieki, piemēram, Kontaktu centrs 118, šobrīd ir kļuvuši par konkursa organizētāju partneriem un sniedz atbalstu konkursa telemārketinga organizēšanā. Uzvarētāju apbalvošana ir plānota š. g. maijā, Rīgā, 7. Baltijas Ekonomikas Foruma ietvaros.

9.martā notiks konkursa "Baltic Brand'2005" dalībnieku diskusija par zīmolu - līderu izveides īpatnībām Latvijā. Preses konferencē konkursa organizatori - Latvijas Biznesa skola un mārketinga komunikāciju aģentūra „Alfresco” - iepazīstinās ar konkursa „Baltic Brand 2005” norises gaidu un pirmajiem dalībniekiem. Konkursa dalībnieki diskutēs arī par zīmolu - līderu potenciāla izvērtēšanu un par zīmolu attīstības stratēģijām pēc iestāšanās Eiropas Savienībā. Diskusijā piedalisies - Oksana Sivokobiļska, bankas “Hansabanka” reklāmas daļas vadītāja, pagājuša konkursa Baltic Brand ’2004 uzvarētājs Baltijas nominācijā; Sanita Beķere, “Elvi”, mārketinga daļas vadītāja; Armands Artihovičs, “Tukuma piens”, mārketinga speciālists; Zoja Golubeva, “Ķekavas putnu fabrika”, mārketinga daļas vadītāja. Diskusiju vadīs reklāmas agentūras "Young & Rubicam / garage 4x4 Riga" (SIA "Garāža 4x4") klientu servisa direktors Ģirts Ozoliņš. Konkursu „Baltic Brand 2005” jau otro gadu organizē Latvijas Biznesa skola un mārketinga aģentūra „Alfresco”. Pagājušā gadā konkursā piedalījās vairāk nekā piecdesmit uzņēmumi no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas. Pagājušā gada labākā Baltijas zīmola titulu ieguva Hansabanka. Uzvarētāju vidū bija Latvijas gada zīmols Kontaktu centrs 118, Lietuvas gada zīmols „Karūna” un Igaunijas gada zīmols „Rock”.

Konkursam "Baltic Brand'2005" ir pagarināts reģistrāciju pieņemšanas termiņš – pieteikumi no dalībniekiem tiks pieņemti līdz 22.martam. “Šogad, sakarā ar pieaugošo interesi par konkursu, mēs gribētu dot mūsu dalībniekiem vēl vienu nedēļu pieteikumu iesniegšanai,” stāsta konkursa projekta vadītājs Vladimirs Korickis. "Baltic Brand‘2005" ir profesionāls konkurss Baltijā, kurā tiek vērtēti uzņēmumu rezultāti zīmolu (brendu) radīšanā un virzīšanā. Dalība konkursā, kas varbūt pat nav nesusi uzvaru vai apbalvojumu kategorijā, uzņēmēju un ekspertu vidū ir uzskatāms kā nopietns ieguvums un priekšrocība. “Brendiem, kas piedalās konkursā, jābūt izplatītiem vienā vai visos trīs Baltijas tirgos un tiem jābūt sasniegušiem tirgū pierādītiem rezultātiem,” teic Vladimirs Korickis. Pieteikumi, kurus ir saņēmusi konkursa orgkomiteja, tiek vērtēti gan no profesionālās ekspertu komisijas puses (pēc kritērijiem: atpazīstama brenda pozicionēšana, pozicionēšanas atbilstība patērētāju vajadzībām un vēlmēm, stratēģiskā konsekvence brenda attīstībā), gan arī izejot no patērētāju viedokļa , kas tiek iegūts ar tirgus pētījuma palīdzību (pēc kritērijiem: brenda atpazīstamība, patērētāju lojalitāte brendam un brenda vērtība). Šogad konkursam ir iesniegti 49 pieteikumi, kas jau ir sasniedzis iepriekšējā gada līmeni. Starp reģistrētajiem konkursa dalībniekiem ir tādi atpazīstami zīmoli kā - Hansabanka, Hansa Līzings, Tukuma piens, Ķekavas putnu fabrika, Bauskas alus, Jacobs, Santa Maria, Zundas mēbeles, Elvi, Viči, Esva u.c. “Pieteikumu šogad būs vairāk, jo tirgus ir kļuvis profesionālāks un sarežģītāks. Konkursā tiek novērtēta spēja strādāt konkurējošā vidē un sasniegt rādītājus, kuri demonstrē zīmola spēku un potenciālu” - informē projekta vadītājs. Pēc konkursa organizētāju domām, paaugstināta interese par konkursu liecina, ka uzņēmumi stingri apzinās zīmola mērķi un novērtē to kā instrumentu. Uzvarētāju vārdi tiks pasludināti svinīgajā apbalvošanas ceremonijā, kura norisināsies š. g. 19. maijā.

Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) pieaugušo izglītības projekta "Nodarbināto personu profesionālās kompetences pilnveide" attālināto mācību kārtā pieteicies 11 181 iedzīvotājs, un uzņemšanas noteikumiem atbilstīgi ir 10 780 pieaugušie.

Daudzi interesenti pieteikušies vairāk nekā vienā izglītības programmā, līdz ar to kopā saņemti 16 967 mācību pieteikumi, bet apstiprināti 16 369. Pēc dalībnieku pārbaudes noraidīti 598 pieteikumi jeb 401 persona, kas vecuma neatbilstības vai nodarbinātības statusa dēļ nav kvalificējusies mācībām.

Attālinātās mācību programmas šoreiz piedāvātas 11 tautsaimniecības nozarēs. Lielākā daļa jeb vairāk nekā 80% pieteikumu iesniegti IKT un elektronisko un optisko iekārtu ražošanas nozarē (9 438 iedzīvotāju pieteikumi), mākslas nozares dizaina un radošo industriju sektorā (3 151 iedzīvotāju pieteikumi), kā arī transporta un loģistikas nozarē (1 239 iedzīvotāju pieteikumi).

Populārākā studiju programma RTU ir «Uzņēmējdarbība un vadīšana», kurā saņemti 503 pieteikumi studijām, liecina Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) jauno studentu uzņemšanas statistika studiju programmu griezumā.

Otra populārākā RTU pamatstudiju programma ir «Telekomunikācijas» (446 pieteikumi), trešā – «Informācijas tehnoloģija» (421 pieteikums), ceturtā – «Datorsistēmas» (368 pieteikumi), piektā – «Enerģētika un elektrotehnika» (364 pieteikumi), sestā – «Būvniecība» (311 pieteikumi).

Salīdzinoši – pagājušajā gadā (t.i., 2008./2009. akadēmiskā gada uzņemšanā) pēc pirmās dokumentu pieņemšanas nedēļas trīs populārākās studiju programmas RTU bija: «Uzņēmējdarbība un vadīšana» (714 pieteikumi), «Būvniecība» (482 pieteikumi), «Muitas un nodokļu administrēšana» (430 pieteikumi).

Studentu uzņemšanas statistika fakultāšu griezumā šobrīd liecina par to, ka populārākās reflektantu vidū ir Inženierekonomikas un vadības fakultāte, Transporta un mašīnzinību fakultāte un Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultāte. Popularitātes svaru kauss pamazām, taču nosveras uz inženiertehnisko studiju programmu pusi – populārāko programmu augšgalā ir arī tādas programmas kā «Telekomunikācijas» un «Enerģētika un elektrotehnika», kā arī savu pozīciju, neraugoties uz nozares lejupslīdi, saglabā programma «Būvniecība».

Konkursa Energoefektīvākā ēka Latvijā 2015 ietvaros saņemti 25 pieteikumi, no kuriem visvairāk pieteikumi saņemti no Jelgavas – 5 pieteikumi, no Valmieras un Rīgas saņemti 4 pieteikumi, savukārt no Ādažiem, Liepājas un Ventspils – 3 pieteikumi, informē Ekonomikas ministrija.

Lielākā daļa projektu pieteikumu - 18 - pretendē uz uzvaru nominācijā Energoefektīvākā daudzdzīvokļu ēka Latvijā 2015. Nominācijā Energoefektīvākā sabiedriskā ēka Latvijā 2015 iesniegts viens pieteikums, bet nominācijā Energoefektīvākā industriālā ēka 2015 iesniegti četri pieteikumi.

Konkurss Energoefektīvākā ēka Latvijā tiek organizēts jau piekto gadu pēc kārtas ar mērķi veicināt labo praksi ēku energoefektivātes jomā, veidot sabiedrības izpratni par ēku siltumnoturību, kā arī siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas nozīmi un iespējām, lai radītu kvalitatīvu un arhitektoniski izteiksmīgu dzīves telpu.

Konkurss Energoefektīvākā ēka Latvijā 2015 tika izsludināts šā gada martā un pieteikumus konkursam piecās kategorijās varēja iesniegt līdz šā gada 15. maijam. Šobrīd konkursa komisija uzsākusi pieteikumu vērtēšanu un apsekošanu to atrašanās vietās. Plānots, ka konkursa komisija darbu beigs jūnija vidū. Noslēguma pasākums un konkursa laureātu paziņošana plānota 18. jūnijā.

Pēc 68 pieteikumu izvērtēšanas konkursā Eksporta un inovācijas balva 2009 atlasīti uzņēmumi, kurus vērtēs otrajā kārtā.

Otrās kārtas vērtēšanā ietilpst uzņēmumu apmeklējumi un konkursam pieteikto produktu vai pakalpojumu prezentācijas, intervijas ar uzņēmējiem, informē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA). Konkursa laureātiem būs iespēja bez maksas piedalīties komersantu delegācijas sastāvā augstāko amatpersonu ārvalstu vizītēs un LIAA organizētajās tirdzniecības misijās un individuālos darījuma braucienos, izmantot speciāli šim konkursam izveidoto zīmi uz produktiem un informatīvajiem materiāliem, kā arī citas veltes, kas lieti noderēs, domājot par sava biznesa paplašināšanu.

Konkursa kategorijā Eksportspējīgākais komersants lielo un vidējo komercsabiedrību grupā saņemti 22 pieteikumi. 2. kārtā izvirzīti:

Kopējais vīzu pieteikumu skaits Latvijas pārstāvniecībās ārvalstīs šā gada maijā, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo mēnesi, ir pieaudzis par 47 %. Pērn pieņemti gandrīz 11 tūkstoši, bet šogad – vairāk nekā 16 tūkstoši vīzu pieteikumu.

Ievērojams vīzu pieteikumu skaita procentuālais palielinājums maijā ir bijis vēstniecībā Baltkrievijā – tas pieaudzis par 105 %, attiecīgi tie ir 1178 vīzu pieteikumi pagājušā gada maijā un 2414 vīzu pieteikumi šogad.

Vīzu pieteikumu skaits par 113 % palielinājies arī vēstniecībā Turcijā, kur pērn maijā tika pieņemti 82 vīzu pieteikumi, bet šā gada maijā 175 vīzu pieteikumi. Savukārt vēstniecībā Ķīnā pērn maijā tika pieņemti 57 vīzu pieteikumi, bet šogad attiecīgajā mēnesī jau 116 vīzu pieteikumi, kas ir par 104 % vairāk.

Ārlietu ministrija atzīmē arī vīzu pieteikumu skaita pieaugums par 55 % vēstniecībā Krievijā, salīdzinājumam: 1010. gada maijā pieņemti 4998 un 7759 vīzu pieteikumi šogad. Vīzu pieteikumu skaita pieaugums par 48 % vērojams vēstniecībā Ukrainā, kur pērn maijā pieņemti 803 vīzu pieteikumi, bet šogad 1185 vīzu pieteikumi. Par 48 % pieaudzis arī vīzu pieteikumu skaits vēstniecībā Uzbekistānā, pieņemot attiecīgi 137 un 203 vīzu pieteikumus.

Valsts mērķdotāciju saņemšanai 2009.gadā virzīti tiks 75 pašvaldību projekti infrastruktūras attīstībai, informē Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija.

Projektu pieteikumi, kas tiks virzīti finansējuma saņemšanai, ir par kopējo summu 20.9 milj. Ls. Kopā saņemti tika 327 pašvaldību projektu pieteikumi par kopējo summu 91.5 milj. Ls.

Lielākais projektu pieteikumu skaits tika iesniegts izglītības iestāžu infrastruktūras atjaunošanai vai attīstībai - 227 projekti jeb 70% no projektu kopskaita, no kuriem 60 projekti tika apstiprināti un ieteikti finansēšanai no 2009.gada valsts budžeta.

Visaktīvākās pašvaldības plānošanas reģionu griezumā ar lielāko iesniegto projektu skaitu bija no Vidzemes – 104 projektu pieteikumi. Otras aktīvākās pašvaldības bija no Latgales – 76 projektu pieteikumi, kam sekoja Kurzemes pašvaldības – 61 projektu pieteikums, Zemgales pašvaldības – 45 projektu pieteikumi, un no Rīgas reģiona pašvaldībām tika saņemti 38 projektu pieteikumi.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) biznesa inkubatoros noslēdzies 2020. gada rudens biznesa ideju un jauno uzņēmumu atlases process atbalsta saņemšanai pirmsinkubācijas un inkubācijas programmās. Pavisam uzņemti 77 uzņēmumi inkubācijas un 259 biznesa ideju autori pirmsinkubācijas atbalsta programmā.

"Vērtējot 2020. gada rudens uzsaukumā pieteiktos uzņēmumus, secināms, ka uzņēmēji Latvijā vēlas attīstīt tādus produktus un pakalpojumus, kas atbilst šī brīža vajadzībām un nākotnes tendencēm - attālinātu pakalpojumu nodrošināšas platformas, produkti, kas uzlabo dzīves kvalitāti un veicina veselīgu dzīvesveidu, kā arī netiek aizmirsts par izklaidi ar nebijušām inovācijām. Ceru, ka visiem jaunuzņemtajiem uzņēmējiem pietiks drosmes un jaudas šos produktus virzīt tālāk pasaules tirgū," stāsta Laura Očagova, LIAA Biznesa inkubatoru departamenta direktore.

2020. gada rudens uzņemšanā LIAA biznesa inkubatoros saņemti 220 pieteikumi inkubācijas programmai un 313 pieteikumi pirmsinkubācijas programmai. Salīdzinot ar 2020. gada pavasara uzņemšanu, pieteikumu skaits inkubācijai nav būtiski mainījies (+9 pieteikumi), bet pieteikumu skaits pirmsinkubācijai ir audzis (+23).

VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) padome šodien, 31.augustā, pamatojoties uz Nominācijas komisijas vērtējumu, iecēla jaunu uzņēmuma valdi. Valdes locekļu amatos iecelta Kitija Gruškevica, Sigita Janvāre un Andris Vārna. Darbu VNĪ valdē turpinās Līga Ermane, kura valdes locekles amatā stājās 2016. gada septembrī, savukārt par jauno VNĪ valdes priekšsēdētāju ievēlēts Ronalds Neimanis, informē VNĪ Komunikācijas daļa.

Publiskais atlases konkurss uz vakantajām VNĪ valdes amata vietām tika uzsākts 2017.gada martā, piesaistot personāla atlases kompāniju SIA Fontes Executive Search. Amatu pretendentus izvērtēja nominācijas komisija, kurā darbojās VNĪ Padomes priekšsēdētājs Mārtiņš Bičevskis, VNĪ Padomes locekle Inta Komisare, Pārresoru koordinācijas centra Attīstības uzraudzības un novērtēšanas nodaļas vadītāja vietnieks Vladislavs Vesperis, Latvijas Būvnieku Asociācijas prezidents Normunds Grinbergs.

«Kandidātu atlases process bija gana apjomīgs. Tika saņemti un izvērtēti vairāk kā 500 pretendentu pieteikumi. Atklāta konkursa ietvaros kandidātiem bija iespēja pieteikties vakancēm pašiem, kā arī potenciālos kandidātus uzrunāja atlases kompānija Fontes. Atlases process tika organizēts 4 kārtās.» stāsta VNĪ Padomes priekšsēdētājs Mārtiņš Bičevskis.

No 16. jūlija līdz 24. jūlijam Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Uzņemšanas komisija ir saņēmusi 9203 pieteikumus pilna laika (dienas) pamatstudijām.

Iestāšanās rezultāti RTU reflektaniem būs zināmi 31. jūlijā, savukārt reģistrācija studijām par valsts budžeta līdzekļiem notiks no 31. jūlija līdz 3. augustam, kad arī tiks noskaidrots 2007./2008. akadēmiskā gada RTU pirmkursnieku skaits.

Vispieprasītākā studiju programma RTU reflektantu vidū ir bijusi profesionālā bakalaura studiju programma Būvniecība, kur studijām saņemti 937 pieteikumi. Šajā programmā ir arī visvairāk pirmās prioritātes pieteikumu - 606.

"Pieprasījumu pēc būvniecības studijām visvairāk ietekmē pieaugošie būvniecības tempi Latvijā. Līdz ar strauju būvniecības tempu pieaugumu darba tirgū ir palielinājies arī pieprasījums pēc kvalificētiem darbiniekiem, kas augstā līmenī veiktu apsekošanas, projektēšanas, būvniecības un uzturēšanas darbus ēkām un transportbūvēm," atzīst RTU Uzņemšanas komisijas atbildīgais sekretārs Ivars Odītis.

Latvijas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās ārvalstīs šā gada aprīlī pieņemti 13,3 tūkst. vīzu pieteikumi. Salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, pieteikumu skaits palielinājies par 40%.

Vislielākais vīzu pieteikumu skaita procentuālais pieaugums aprīlī bijis Latvijas vēstniecībā Krievijā - 60%. Pagājušā gada aprīlī vēstniecībā pieņemti 4,31 tūkst vīzu pieteikumi, bet šī gada aprīlī skaits sasniedzis jau 6,91 tūkst.

Vīzu pieteikumu skaits par 68% pieaudzis Latvijas vēstniecības Krievijā Konsulārās nodaļas kancelejā Kaļiņingradā, kur pērn aprīlī pieņemts 431 vīzu pieteikums, bet šogad pieņemti 722 vīzu pieteikumi.

Savukārt, Latvijas vēstniecībā Baltkrievijā 2010.gada aprīlī tika pieņemti 1,22 tūkst. vīzu pieteikumi, bet šā gada aprīlī 1,59 tūkst. vīzu pieteikumi, kas ir par 30% vairāk nekā pagājušā gada aprīlī.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) un Uzņēmumu reģistrs laika posmā no 2010.gada 1.septembra līdz 2018.gada 1.oktobrim ir saņēmuši 98 263 pieteikumus mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja statusa iegūšanai.

Šā gada oktobra sākumā reģistrēti 43 858 mikrouzņēmuma nodokļa maksātāji, savukārt izslēgto skaits ir 50 563.

Kā informēja VID Sabiedrisko attiecību daļā, no saņemtajiem pieteikumiem juridiskās personas bija iesniegušas 47 524 pieteikumus, savukārt no fiziskajām personām tika saņemti 47 209 pieteikumi. Tāpat pieteikumus iesniedza 3530 individuālie komersanti.

Kopumā apstiprināti 45 562 juridisko personu pieteikumi, 45 468 fizisko personu pieteikumi un 3421 individuālā komersanta pieteikumi mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja statusa iegūšanai.

Savukārt noraidīti 1598 juridisko un 941 fiziskās personas pieteikumi, kā arī 76 individuālo komersantu pieteikumi.

Noslēgusies Eksporta un inovācijas balvas 2012 pieteikumu un pirmās kārtas rezultātu apkopošana un izvērtēšana. Konkursa 2.kārtai ir izvirzīti 43 pieteikumi.

Ekonomikas ministrijas un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) rīkotajam konkursam Eksporta un inovācijas balva 2012 tika iesniegti 114 pieteikumi no uzņēmumiem visā Latvijā, pārstāvot galvenās eksporta nozares – kokapstrādi un mēbeļu ražošanu, metālapstrādi un mašīnbūvi, elektroniku un elektrotehniku, vieglo rūpniecību, poligrāfiju, būvmateriālu ražošanu, pārtikas pārstrādi, tekstilrūpniecību, ķīmisko un farmaceitisko ražošanu, kā arī IT, dizaina priekšmetus u.c. pakalpojumus.

Saskaņā ar konkursa nolikumu, iesniegto pieteikumu izvērtēšana notiek divās kārtās. Konkursa pirmajā kārtā tika izvērtēti dalībnieku pieteikumi un žūrijas komisija izvirzīja dalībai konkursa otrajā kārtā visvairāk punktus ieguvušos pretendentus katrā kategorijā. Otrajā kārtā ietilpst uzņēmumu apmeklējumi un konkursam pieteikto produktu vai pakalpojumu prezentācijas, intervijas ar uzņēmējiem.

Ekonomikas ministrija Eksporta veicināšanas programmas ietvaros sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA) jau otro gadu pēc kārtas rīko atklātu konkursu Latvijā reģistrētām komercsabiedrībām „Eksporta gada balva”. Konkursa mērķis ir sekmēt Latvijas uzņēmēju konkurētspēju ārvalstu tirgos, kā arī veicināt produktu un pakalpojumu eksporta apjoma un kvalitātes pieaugumu. Ekonomikas ministrija sadarbībā ar LIAA ir veikusi konkursa pretendentu izvērtēšanas pirmo kārtu, kur pieaicinātie eksperti izvērtēja uzņēmumus pēc to pieteikumu atbilstības konkursa nolikumam, pēc iesniegtajiem finanšu rādītājiem un pievienotās papildus informācijas. Uzņēmumus, kas pirmajā konkursa kārtā ir ieguvuši visvairāk punktus, sākot no 25.maija apmeklēs un padziļināti vērtēs konkursa žūrijas locekļi. Konkursa pirmajā kategorijā „Produkts/pakalpojums ar straujāko eksporta apjoma pieaugumu” eksperti vērtēja uzņēmumu eksporta finanšu rādītājus – konkursam izvirzītā produkta eksporta apjoma pieaugumu, kā arī tā īpatsvaru un pieaugumu uzņēmuma kopējā eksporta apjomā; eksporta īpatsvaru uzņēmuma kopējā apgrozījumā, eksporta apjoma pieaugumu, klientu skaita pieaugumu ārvalstīs. Uz šo konkursa kategoriju tika saņemti 32 pieteikumi. Sakarā ar vienādu iegūto punktu skaitu, žūrijas vērtējumam un otrajā kārtā ir izvirzīti seši uzņēmumi un to produkti vai pakalpojumi. Konkursa otrajā kategorijā „Jaunais eksporta produkts/pakalpojums” tika izvērtēta pretendējošā produkta vai pakalpojuma atbilstība konkursa kritērijiem par jauno eksporta produktu (eksports tiek veikts ne ilgāk kā divus gadus), uzņēmumu eksporta finanšu rādītāji, kā arī veiktie pasākumi kvalitātes vadības standarta ieviešanā, produkta un tā preču zīmes attīstīšanā un mārketingā ārvalstīs. Konkursa kritērijiem no iesniegtā 21 pieteikuma šai kategorijā atbilda 10 pretendenti. Visaugstāko vērtējumu no tiem ieguva un līdz ar to žūrijas vērtējumam un otrajā kārtā ir izvirzīti pieci uzņēmumi un to produkti vai pakalpojumi. Konkursa trešajā kategorijā „Inovatīvākais produkta/pakalpojuma eksporta risinājums” tika izvērtēti uzņēmumu eksporta finanšu rādītāji, investīciju jaunu produktu un pakalpojumu attīstībā īpatsvars, veiktie pasākumi kvalitātes vadības standarta ieviešanā, produkta un tā preču zīmes attīstīšanā un mārketingā ārvalstīs, veiktie uzlabojumi un inovācijas produktā vai pakalpojumā, kā arī jauna, inovatīva pieeja tā eksporta veikšanā (netradicionāli tirgi, mārketinga un pārdošanas veidi utml.). Uz šo konkursa kategoriju tika saņemti astoņi pieteikumi. Visaugstāko vērtējumu no tiem ieguva un žūrijas vērtējumam un otrajā kārtā ir izvirzīti pieci uzņēmumi un to produkti vai pakalpojumi. Konkurss ir ieguvis popularitāti un prestižu uzņēmēju vidū, par ko liecina ievērojamais dalībnieku skaits. Kopumā 61 pieteikumu konkursam ir iesnieguši 40 uzņēmumi no visas Latvijas, pārstāvot galvenās eksporta nozares – kokapstrādi un mēbeļu ražošanu, metālapstrādi un mašīnbūvi, vieglo rūpniecību, pārtikas pārstrādi un konditoreju, kā ķīmisko un farmaceitisko ražošanu.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) un Uzņēmumu reģistrs laika posmā no 2010.gada 1.septembra līdz 2019.gada 1.martam ir saņēmuši 102 073 pieteikumus mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja statusa iegūšanai un šā gada marta sākumā reģistrēti 39 388 mikrouzņēmuma nodokļa maksātāji, savukārt izslēgto skaits ir 58 624.

Salīdzinājumā ar 2019.gada februāri mikrouzņēmuma nodokļa maksātāju skaits samazinājies par 434.

VID arī informēja, ka ar 2018.gada 31.decembri mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja statusu zaudēja 5278 nodokļu maksātāji. Savukārt 705 nodokļu maksātājiem mikrouzņēmuma statuss tiek piemērots no 2019.gada 1.janvāra.

Kā informēja VID Sabiedrisko attiecību daļā, no saņemtajiem pieteikumiem juridiskās personas bija iesniegušas 48 970 pieteikumus, savukārt no fiziskajām personām tika saņemti 49 447 pieteikums. Tāpat pieteikumus iesniedza 3646 individuālie komersanti.

Kopumā apstiprināti 46 892 juridisko personu pieteikumi, 47 594 fizisko personu pieteikumi un 3531 individuālā komersanta pieteikumi mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja statusa iegūšanai.

Konkursa «Energoefektīvākā ēka Latvijā 2013» ietvaros ir saņemti 42 pieteikumi, no kuriem 25 iesniedzēji pretendē uz uzvaru nominācijā Energoefektīvākā daudzdzīvokļu ēka Latvijā 2013, informēja Ekonomikas ministrijas pārstāvji.

Konkursa mērķis ir veicināt labo praksi ēku energoefektivātes jomā, veidot sabiedrības izpratni par ēku siltumnoturību, kā arī siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas nozīmi un iespējām, lai radītu kvalitatīvu un arhitektoniski izteiksmīgu dzīves telpu. Konkurss «Energoefektīvākā ēka Latvijā» tiek organizēts jau trešo gadu pēc kārtas un pērn dalībai konkursā tika saņemts 41 pieteikums.

Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts stāsta, ka kopš 2009.gada ar valsts un Eiropas Savienības (ES) fondu atbalstu pilnībā ir pabeigta siltināšana 208 mājām dažādos Latvijas reģionos. Līgumi noslēgti par vēl 553 māju siltināšanu, bet pieteikšanās programmai vēl turpinās.

50 no 143 saņemtajiem pieteikumiem jauniešu reemigrācijas programmai Darbs valsts pārvaldē atceļojuši no Lielbritānijas. Kopumā pieteikumi saņemti no jauniešiem, kuri augstāko izglītību ieguvuši 20 valstīs, liecina medijiem sniegtā informācija.

«Šis ir negaidīti augsts rādītājs, kas apliecina jauniešu vēlmi atgriezties Latvijā un strādāt tās labā. Programma ir ieinteresējusi Latvijas jauniešus visā pasaulē, jo pieteikumus saņēmām gan no lielākās daļas Eiropas valstu, gan arī no aizokeāna valstīm,» norāda Valsts kancelejas direktore Elita Dreimane. Tas liecinot, ka reemigrācijas plāna ietvaros cilvēkiem ir jāpiedāvā ļoti konkrēti atbalsta pasākumi Latvijā - tikai ar tādiem līdzekļiem iespējams sasniegt reemigrācijas plāna mērķi.

Visvairāk pieteikumu reemigrācijas programmai saņemts no jauniešiem, kuri augstāko izglītību ieguvuši Lielbritānijā - 50. Populāra valsts studijām bijusi arī Nīderlande (18 pieteikumi), Dānija (16 pieteikumi), Francija (11 pieteikumi) un ASV (9 pieteikumi). Viens pieteikums saņemts pat no Taivānas.

Noslēdzies pieteikumu iesūtīšanas termiņš un izvēlēti dalībnieki veikalu tīkla K-rauta rīkotajā konkursā Latvijas augstskolu studentiem Karaliskais koju remonts, informēja konkursa organizatori.

Kopumā konkursam iesūtīts 31 pieteikums ar ideju aprakstiem, skicēm un fotogrāfijām. Studenti bija radoši savu pieteikumu noformējumos un aprakstos, par ko patīkami pārsteigti bija arī K-rauta eksperti.

Karaliskais koju remonts tika rīkots Rīgas Tehniskās universitātes (RTU), Latvijas Universitātes (LU), Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA), Daugavpils universitātes (DU), Liepājas Pedagoģiskās akadēmijas (LPA) un Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) studentiem. Visaktīvākie bija LLU studenti, no kuriem saņemti 12 pieteikumi. RTU studenti atsūtīja 10 pieteikumus, LPA – 4, DU – 3, LU – 2. Neviens pieteikums netika saņemts no LKA.

No 19 pieteikumiem uz Eiropas Savienības finansējumu ēku siltināšanai visvairāk – 7 pieteikumi saņemti no Valmieras.

Trīs projektu pieteikumi ir saņemti no Ventspils. Pa vienam projektu pieteikumam ir saņemts no Daugavpils, Limbažiem, Jēkabpils, Aizkraukles, Salacgrīvas, Rīgas pilsētas, Baldones novada, Salaspils un Siguldas pagasta, informēja Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūras pārstāve Inese Bērziņa. Valmiera jau tradicionāli ir līdere siltināšanas projektu pieteikumu skaita ziņā.

Minētie 19 pieteikumi iesniegti projektu atlases ceturtajā kārtā, bet jau 18. augustā sākas piektā projektu atlases kārta, kura ilgs līdz 18.septembrim. Kopumā siltināšanas projektiem piešķirts 16.6 miljonu latu finansējums, no kuriem 14.1 miljons ir no Eiropas Reģionālās attīstības fonda. Kopumā četrās atlases kārtās iesniegti 66 projektu pieteikumi.

Eksporta un inovācijas balvai četrās nominācijās šogad pieteicies rekordliels uzņēmumu skaits - 133, informē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Komunikācijas un informācijas departamentā.

Pirms Covid-19 pandēmijas, 2019.gadā, kad pēdējo reizi notika konkurss, tika saņemti 117 pieteikumi.

Konkursā balvas tiks piešķirtas četrās nominācijās - "Eksportspējīgākais komersants", "Eksporta jaunpienācējs "Uzlecošā zvaigzne"", "Uz zināšanām balstīta inovācija" un "Eksportspējīgākais jaunais tūrisma produkts".

Tiks pasniegti arī īpaši apbalvojumi tādās kategorijās kā "Eksporta čempions" un "Inovācijas čempions", bet AS "Attīstības finanšu institūcija "Altum"" pasniegs balvu "Drošākajam eksportētājam".

Nominācijā "Eksporta jaunpienācējs" žūrijā piedalīsies un savus apbalvojumus piešķirs arī Latvijas eksportētāju asociācija "The Red Jackets", tādā veidā turpinot pirms astoņiem gadiem aizsākto tradīciju, kad pirmo reizi tika organizēts jauno eksportētāju konkurss "Rising Stars".

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) saņēmusi 97 bezdarbnieku pieteikumus dalībai pasākumā «Komersantu nodarbināto personu reģionālās mobilitātes veicināšana».

Kā informēja NVA, no tiem 81 iesniegums ir atbalstīts, bet 16 noraidīti.

Lielākais skaits pieteikumu saņemts Ludzas un Rēzeknes filiālē – katrā pa 12 pieteikumiem. Astoņi pieteikumi saņemti NVA Jelgavas filiālē, seši Liepājas un tikpat Cēsu filiālē, pieci pieteikumi iesniegti Aizkraukles filiālē. Pašreiz pieteikumi dalībai reģionālās mobilitātes pasākumā saņemti visās NVA filiālēs. Arī NVA Rīgas reģionālajā filiālē iesniegti trīs pieteikumi mobilitātes pabalsta piešķiršanai darbam ārpus galvaspilsētas.

Pasākumā iesaistītie strādā visdažādākajās profesijās, gan vienkāršākās – autovadītājs, gaļas izcirtējs, galdnieks, pārdevējs, miesnieks, krāvējs, gan tādās, kas prasa īpašu izglītību un pieredzi, piemēram – gids, pavārs, tehniskais direktors, galvenais grāmatvedis, metālmateriālu metinātājs, farmaceita asistents un citās.

Kabeļtelevīzijas un telekomunikāciju uzņēmums IZZI ir pieņēmis lēmumu neiesniegt savu piedāvājumu konkursam par tiesībām īstenot pāreju uz virszemes televīzijas apraidi ciparformātā, Db pavēstīja IZZI sabiedrisko attiecību speciālists Artis Jurkevics.

Kompānija to pamato ar neskaidrajiem konkursa noteikumiem un īso termiņu, uz kādu konkursa uzvarētājam plānots piešķirt apraides licenci.

Lai nodrošinātu sekmīgu pāreju uz apraidi digitālā formātā, IZZI aicināja Ministru prezidentu kopīgi ar satiksmes ministru pārskatīt nolikumu un Ministru kabineta noteikumus. Šā gada 17. oktobrī nosūtītajā vēstulē premjerministram un satiksmes ministram, IZZI aicināja izdarīt divas būtiskas izmaiņas MK noteikumos un konkursa nolikumā – par mēnesi pagarināt pieteikšanās termiņu un licenci izsniegt nevis uz pieciem, bet 10 gadiem.

Konkurences padome (KP) pieņēmusi lēmumu piemērot naudas sodu SIA Broveks un SIA Abama Holding par aizliegtu vienošanos, piedaloties Ārlietu ministrija ĀM rīkotajā iepirkumā Remontdarbi Latvijas Republikas vēstniecībā Itālijas Republikā, liecina KP paziņojums.

KP konkstatējusi, ka Broveks un Abama Holding piedāvājumi tika iesniegti vienlaicīgi un tos iesniedza viena persona, tajos ir vienādas gramatiskās kļūdas, kā arī vienāds vizuāls noformējums.

Skaidrojot savu saistību ar SIA Abama Holding, SIA Broveks vadītājs KP norādījis, ka 2010. gadā vienu mēnesi strādājis šajā uzņēmumā, un, uzzinot par konkursu, piedāvājis startēt arī šim uzņēmumam, lai uzvaras gadījumā viņš varētu iesaistīties projektā kā darbinieks. Tāpat SIA Broveks vadītājs vienojies bez atlīdzības palīdzēt sagatavot dokumentus konkursam.

Savukārt SIA Abama Holding vadītāja norādījusi, ka lēmumu piedalīties konkursā pieņēmis pats. Tāpat viņa apgalvojusi, ka iepazinusies ar SIA Broveks vadītāju kvalifikācijas paaugstināšanas kursos un viņš nav strādājis Abama Holding. Viņa neatceras, ka SIA Broveks būtu zvanījis par konkursu vai devis zibatmiņu ar dokumentiem konkursam. Tāpat uzņēmuma vadītājai nav zināms, kas konkursam gatavojis tāmi un kāpēc Abama Holding tāmi parakstījis SIA Broveks vadītājs.