Šī gada pirmajos sešos mēnešos konsolidētajā kopbudžetā bija 217,5 miljonu eiro liels pārpalikums. Taču, ja šā gada piecos mēnešos vēl bija vērojams bilances uzlabojums, salīdzinot ar atbilstošo periodu pērn, tad pusgada griezumā pārpalikums ir samazinājies par 58,4 miljoniem eiro, informē Finanšu ministrija. 

Kopbudžeta izdevumu pieauguma temps šā gada sešos mēnešos bija straujāks nekā ieņēmumu pieauguma temps. Kopbudžeta izdevumi pirmajā pusgadā bija 4 368,6 miljoni eiro, kas salīdzinājumā ar pērnā gada atbilstošo periodu pieauga par 281 miljonu eiro jeb 6,9%. Izdevumu kāpums vērojams gandrīz visās izdevumu pozīcijās. Savukārt, kopbudžeta ieņēmumi šā gada sešos mēnešos bija 4 586,1 miljons eiro, kas ir par 222,6 miljoniem eiro jeb 5,1% vairāk nekā atbilstošajā periodā pērn. Lielāko pieaugumu (par 160,7 miljoniem eiro jeb 4,9%) nodrošināja nodokļu ieņēmumi, kā arī saņemtie ieņēmumi no ārvalstu finanšu palīdzības, kas pirmajā pusgadā bija par 60,1 miljonu eiro jeb 9% vairāk nekā pērn.

Lai gan kopbudžeta nodokļu ieņēmumi iekasēti vairāk salīdzinājumā ar pirmajiem sešiem mēnešiem gadu iepriekš, nodokļu ieņēmumu pusgada plāns nav izpildīts par 9,9 miljoniem eiro. Lielākā neizpilde 20,2 miljonu eiro apmērā vērojama ieņēmumos no pievienotās vērtības nodokļa (PVN). Tas skaidrojams ar lēnāku ekonomikas izaugsmi nekā plānots likumā “Par valsts budžetu 2015. gadam”, kā arī ar PVN aktuālā parāda un piešķirto termiņa pagarinājumu apmēra kāpumu šā gada pirmajā pusgadā.

Tāpat pirmā pusgada ieņēmumu plāns nav izpildīts no sociālās apdrošināšanas iemaksām - iekasēti par 11,7 miljoniem eiro jeb 1,2% mazāk nekā plānots. Ieņēmumi iekasēti atbilstoši nodarbinātības rādītājiem šā gada pirmajā pusgadā, kas ir zemāki nekā tika plānots likumā “Par valsts budžetu 2015.gadam”.

Lielākais nodokļu ieņēmumu kāpums pret pērnā gada pirmo pusgadu vērojams tieši darbaspēka nodokļu ieņēmumos, kur sociālās apdrošināšanas iemaksas pieauga par 57,4 miljoniem eiro jeb 5,3% un iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) par 30,3 miljoniem eiro jeb 4,6%. Salīdzinot ar sešiem mēnešiem pērn, PVN ieņēmumi pieauga par 35,9 miljoniem eiro jeb 4,1%. Ieņēmumu pieaugums skaidrojams gan ar veikto PVN iemaksu palielināšanos, gan ar atmaksu samazināšanos.

PVN un darbaspēka nodokļu ieņēmumu plāna neizpildi daļēji kompensē pārējo nodokļu ieņēmumu izpilde virs plānotā pirmajā pusgadā. Tā, piemēram, akcīzes nodokļa ieņēmumi iekasēti par 7,6 miljoniem eiro jeb 2,1% vairāk, nekustamā īpašuma nodoklis - par 3,8 miljoniem eiro jeb 3,2% vairāk un muitas nodoklis par 2 miljoniem eiro jeb 11,6% vairāk nekā plānots.

Akcīzes nodokļa ieņēmumi kāpuši par 19 miljoniem eiro jeb 5,3%, salīdzinot ar pērnā gada sešiem mēnešiem, kur lielākais pieaugums vērojams ieņēmumos no naftas produktiem. Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datiem patēriņam nodotās dīzeļdegvielas apjoms 2014. gada decembrī un šā gada piecos mēnešos, salīdzinot ar atbilstošo periodu pirms gada, ir pieaudzis par 10,6%, kas skaidrojams ar dīzeļdegvielas mazumtirdzniecības cenas kritumu par 10% salīdzinājumā ar pērno gadu un transportlīdzekļu skaita, kas patērē dīzeļdegvielu, pieaugumu par 15,7% šā gada pirmajā pusgadā.

Uzņēmumu ienākumu nodokļa (UIN) ieņēmumi pieauga par 10,9 miljoniem eiro jeb 5,9%, kas skaidrojams gan ar mazāku atmaksāto summu, gan lielākām iemaksām, ko ietekmēja gan avansa maksājumu, gan iemaksu pēc UIN deklarāciju rezultātiem palielināšanās.

Savukārt muitas nodokļa ieņēmumi salīdzinājumā ar pērnā gada sešiem mēnešiem pieauga par 2,5 miljoniem eiro jeb 14,8%, kas skaidrojams ar augstāku uzņēmējdarbības aktivitāti šā gada pirmajā pusgadā. Tika ievestas par 16,5% tonnu vairāk preču nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā, kas saistāms ar importa palielināšanos no valstīm, kas nav ES dalībvalsts, kā arī ar izmaiņām Vispārējā priekšrocību režīma (GSP) saņēmējvalstu sarakstā, jo 2015. gadā no saraksta izslēgtas tādas valstis kā Ķīna (samazinātā muitas nodokļa likme bija noteikta tikai atsevišķām preču kategorijām), Ekvadora un Taizeme, no kurām ievestajām precēm turpmāk nevarēs piemērot samazinātās muitas nodokļa likmes.

Lielākais izdevumu kāpums vērojams sociālajiem pabalstiem un atlīdzībai. Izdevumi sociālajiem pabalstiem šā gada sešos mēnešos pieauga par 95,4 miljoniem eiro jeb 8,1%, kur izdevumi pensijām pieauga par 34,1 miljoniem eiro jeb 3,9%, savukārt izdevumi pārējiem sociālajiem pabalstiem – par 61,3 miljoniem eiro jeb 19,5%. Šis pieaugums ir skaidrojams ar grozījumiem likumdošanā, atceļot vairāku sociālās apdrošināšanas pabalstu griestus, kā arī palielinot ģimenes valsts pabalsta apmēru par otro un trešo bērnu.

Izdevumi atlīdzībai sabiedriskajā sektorā nodarbinātajiem pieauga par 75,9 miljoniem eiro jeb 8,4%, kur izdevumi atlīdzībai valsts budžetā pieauga par 29 miljoniem eiro jeb 6,4%, savukārt lielākais pieaugums izdevumiem atlīdzībai bija vērojams pašvaldībās – par 46,9 miljoniem eiro jeb 10,4%. Jāpiemin, ka vidējā darba samaksa šā gada pirmajā ceturksnī palielinājās par 6,1% līdz 785 eiro salīdzinot ar pērnā gada atbilstošo periodu. Lielākais kāpums līdzīgi kā iepriekšējā gadā vērojams privātajā sektorā - par 6,9% līdz 773 eiro, bet sabiedriskajā sektorā vidēji algas palielinājās par 5% līdz 809 eiro, kas skaidrojams ar minimālās darba algas palielināšanu no 320 eiro līdz 360 eiro ar šā gada 1. janvāri, skaidro FM. 

Izdevumi kāpuši arī preču un pakalpojumu pozīcijā par 39,8 miljoniem eiro jeb 7,6%, kas saistāms ar izdevumu kāpumu autoceļu atjaunošanai, nacionālo bruņoto spēku uzturēšanai, kā arī Latvijas prezidentūras ES Padomē nodrošināšanai.

Pirmajā pusgadā vērojams arī kapitālo izdevumu būtisks kāpums par 36,1 miljonu eiro jeb 13,2%, kas galvenokārt skaidrojams ar izdevumu pieaugumu kapitālieguldījumiem valsts pamatbudžetā, lai nodrošinātu finansējumu būvniecības un rekonstrukcijas projektiem, piemēram, Rīgas pils Priekšpils un Austrumu piebūves būvniecībai, Jaunā Rīgas teātra rekonstrukcijai, u.c., kā arī kāpumu izdevumos, realizējot ES fondu projektus, galvenokārt, izglītības iestāžu būvniecības jomā.

 

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra