Finanses

Krājaizdevu sabiedrību kredītportfelis audzis par 32 %

Inguna Šķepaste [email protected], 03.09.2003

Jaunākais izdevums

Latvijas krājaizdevu sabiedrību kredītportfelis jūlija beigās sasniedza 2,8 milj. Ls, kas ir par 31,8 % vairāk nekā gada sākumā, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas dati. Arī krājaizdevu sabiedrību biedru noguldījumi šā gada laikā auguši gandrīz tik pat strauji — par 33,7 % — un jūlija beigās sasnieguši 2,4 milj. Ls. Krājaizdevu sabiedrību aktīvu apjoms jūlija beigās bija 3,5 milj. Ls.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrijas (FM) ieskatā nepieciešams nodrošināt pakāpenisku krājaizdevu sabiedrību sektora attīstību, sākot to ar juridisku personu kreditēšanu, otrdien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē sacīja FM Kredītiestāžu un maksājumu pakalpojumu politikas nodaļas departamenta direktora vietniece Dina Buse.

Komisijas sēdē deputāti vērtēja grozījumus Krājaizdevu sabiedrību likumā, pirms balsojuma par otrajam lasījumam iesniegtajiem priekšlikumiem. Komisijas diskusija noritēja par partijas "Progresīvie" priekšlikumu atļaut krājaizdevu sabiedrības paju iegādes kreditēšanu, kā arī sākt juridisko personu kreditēšanu.

Buse norādīja, ka, ņemot vērā citu valstu darbības modeļus par krājaizdevu sabiedrību otrā līmeņa veidošanu, ir nepieciešams mērķtiecīgi nodrošināt pakāpenisku krājaizdevu sabiedrību sektora attīstību, uzsākot to ar juridisku personu kreditēšanu, jo pie esošās situācijas nav iespēju veidot otrā līmeņa krājaizdevu sabiedrību.

Buse informēja, ka no patlaban Latvijā esošajām 29 krājaizdevu sabiedrībām juridisko personu kreditēšanu varētu sākt septiņas sabiedrības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Metalurgu kooperatīvajai krājaizdevu sabiedrībai anulē licenci; noguldītāji saņems garantēto atlīdzību

Žanete Hāka, 05.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome pieņēmusi lēmumu ar 5. martu anulēt Metalurgu kooperatīvās krājaizdevu sabiedrības licenci, jo krājaizdevu sabiedrība neizpilda likumā noteiktās kapitāla pietiekamības prasības un nespēj izpildīt saistības pret saviem noguldītājiem, informē FKTK.

Tā kā Metalurgu kooperatīvā krājaizdevu sabiedrība vēsturiski veidojusies, apvienojot AS Liepājas metalurgs darbinieku arodbiedrības biedrus, uzņēmuma maksātnespēja un darbinieku atbrīvošana atstājusi ietekmi arī uz krājaizdevu sabiedrības izsniegto kredītu atmaksu. Ņemot vērā kredītņēmēju maksājumu kavējumus, krājaizdevu sabiedrībai bija pienākums veidot uzkrājumus nedrošajiem kredītiem, kas būtiski samazināja tās kapitālu, skaidro FKTK.

Kopš situācijas pasliktināšanās Metalurgu kooperatīvajā krājaizdevu sabiedrībā FKTK ir cieši sekojusi līdzi notikumu attīstībai un rīkojusies atbilstoši situācijai. Krājaizdevu sabiedrības valde, pasliktinoties kredītu kvalitātei, aktīvi strādāja ar saviem biedriem, kas reizē ir arī tās klienti, lai vienotos par risinājumu kredītu maksājumu veikšanai. Tomēr krājaizdevu sabiedrības finansiālā situācija nav uzlabojusies, un arī tās biedri neizteica vēlmi palielināt sabiedrības kapitālu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Krājaizdevu sabiedrības – Latvijas reģionālās ekonomikas neizmantotais potenciāls

Vents Armands Krauklis, Valkas novada domes priekšsēdētājs, 19.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Komercbanku pakalpojumu pieejamība reģionos turpina samazināties – jo tālāk no Rīgas, jo grūtāk saņemt kredītu bankā. Diemžēl bankas Latviju neformāli ir sadalījušas perspektīvās un mazāk perspektīvās zonās.

Daudzās ES valstīs komercbanku nevēlēšanos darboties reģionos veiksmīgi kompensē krājaizdevu sabiedrības, taču Latvijā tas notiek ļoti fragmentāri un nelielā apjomā. Lai reģionālā ekonomika turpinātu augt un tajā tiktu veidoti un attīstīti uzņēmumi, nepieciešams veicināt jaunas, alternatīvas uzņēmumu kreditēšanas formas, kam jo īpaši svarīgs ir valsts un likumdevēju atbalsts. Taču kādi ir iemesli tam, ka, par spīti pieprasījumam un nepieciešamībai, krājaizdevu sabiedrību un citu alternatīvo aizdevēju attīstība reģionos kavējas?

Krājaizdevu sabiedrībām Latvijā ir diezgan sena vēsture – jau 19. gadsimta nogalē un 20. gadsimta sākumā tas bija pamata finansēšanas veids. Tas bija veids, kā latvieši palīdzēja viens otram un sabiedrībai kopumā – būvēja īres namus, veidoja uzņēmumus, kultūras iestādes, citiem vārdiem sakot – uzlaboja dzīves kvalitāti. Tolaik krājaizdevu sabiedrības populāras bija visur Eiropā – īpaši rietumos. Atšķirībā no Rietumeiropas, kur tās nekad nav pārtraukušas savu darbību un joprojām ir nozīmīgs ekonomikas dzinējspēks, Latvijā to attīstība drīzāk ir stagnējusi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FM: Pārāk liela krājaizdevu darbības liberalizācija rada negatīvu ietekmi uz fiskālo situāciju valstī

Žanete Hāka, 18.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krājaizdevu sabiedrībām ir būtiski saglabāt esošo darbības modeli, un gan kaimiņvalsts Lietuvas, gan citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu pieredze vēsta, ka pārāk liela krājaizdevu darbības liberalizācija rada negatīvu ietekmi uz fiskālo situāciju valstī, norāda Finanšu ministrija.

Krājaizdevu sabiedrība var sniegt aizdevumus tikai saviem biedriem. Tie var būt fiziskas personas, individuālie komersanti, individuāli (ģimenes) uzņēmumi, kā arī zemnieku vai zvejnieku saimniecības.

«Pašreizējais krājaizdevu sabiedrību modelis Latvijā ir balstīts uz biedru savstarpēju uzticību un pašpalīdzību. Tas ir optimālais modelis, lai nodrošinātu reģionālo attīstību finanšu pakalpojumu sniegšanā. ES valstu pieredze rāda, ka krājaizdevu sabiedrību sektorā jābūt ierobežojumiem komercsabiedrību kreditēšanā. Ja tā nav, veidojas kredītportfeļa nesabalansētība. Tai raksturīgs augsts ienākumus nenesošu kredītu īpatsvars. Šādas situācijas dēļ, piemēram, Lietuvā bankrotējušas vairākas krājaizdevu sabiedrības. Tas, savukārt, radījis negatīvu fiskālo ietekmi,» norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas krājaizdevu sabiedrību kredītportfelis šogad deviņos mēnešos pieaudzis par 6,8% jeb 1,596 miljoniem eiro, septembra beigās sasniedzot 25,193 miljonus eiro, informē Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK).

Vienlaikus krājaizdevu sabiedrību kredītportfeļa kvalitāte šogad deviņos mēnešos nedaudz uzlabojusies - septembra beigās 79,1% no krājaizdevu sabiedrību kredītportfeļa bija novērtēti kā standarta, kamēr 2018.gada beigās šādu kredītu bija 76,8%.

Savukārt kā uzraugāmie septembra beigās bija novērtēti 6% (2018.gada beigās - 9,7%), bet kā zemstandarta, šaubīgie un zaudētie - 14,9% (13,4%). Krājaizdevu sabiedrību nedrošiem parādiem izveidoto speciālo uzkrājumu apmērs 2019.gada deviņos mēnešos pieaudzis par 14,4% jeb 215 tūkstošiem eiro, šogad septembra beigās sasniedzot 1,705 miljonus eiro jeb 6,8% no kopējā kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību kredītportfeļa (2018.gada beigās - 6,3%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Krājaizdevu sabiedrībās noguldīti deviņi miljoni latu

Žanete Hāka, 18.07.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā gada laikā ievērojami auguši visi krājaizdevu sabiedrību finanšu rādītāji, gan noguldījumu, gan kredītu kopējam apjomam pārsniedzot deviņus miljonus latu.

Kā liecina statistika, iedzīvotāji neizmanto tikai banku sniegtos finanšu pakalpojumus – daļa savus līdzekļus uzkrāj vai aizņemas naudu krājaizdevu sabiedrībās. Tādējādi pēdējā gada laikā krājaizdevu sabiedrību izsniegto kredītu apjoms ir audzis par 11%, sasniedzot 9,135 miljonus latu, liecina Latvijas kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību savienības (LKKSS) apkopotie dati.

Krājaizdevu sabiedrību biedriem ir pieejami dažādi kredītu veidi – sākot no patēriņa aizdevumiem steidzamu pirkumu iegādei līdz pat hipotekārajam kredītam, ja nepieciešams iegādāties jaunu mājokli.

Savukārt krājaizdevu piesaistīto noguldījumu apjoms šā gada pirmā ceturkšņa beigās sasniedza 9,156 miljonus latu, palielinoties par 15%. Kā liecina krājaizdevu sabiedrību aptauja, piedāvātās noguldījumu procentu likmes dažādām krājaizdevu sabiedrībām var būtiski atšķirties - no dažiem procentpunktiem līdz pat vairākiem procentiem, ievērojami pārsniedzot banku piedāvātās noguldījumu likmes. Procentu likmes, tāpat kā bankās, atšķiras arī atkarībā no noguldījuma veida – piemēram, krājkontam likme ir mazāka, savukārt par depozītu uz vairākiem gadiem noguldītājs saņem augstāku likmi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Krājaizdevu sabiedrības peļņu audzējušas par vairāk nekā trešdaļu

Žanete Hāka, 06.08.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada pirmajā pusgadā Latvijas krājaizdevu sabiedrības kopumā nopelnīja 253 tūkstošus eiro jeb par 38% vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā, kad peļņa sasniedza 183 tūkstošus eiro, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) operatīvā informācija.

Peļņas pieaugumu nodrošināja gan augošais kredītportfelis, kuram līdzi auga arī procentu ienākumi no kredītiem (par 3,6%), gan arī izdevumu sarukums nedrošu kredītu uzkrājumiem (par 39,4%). Savukārt procentu izdevumi par piesaistītajiem līdzekļiem joprojām zemo procentu likmju ietekmē turpināja sarukt (par 5,8%). Pārskata periodā ar peļņu strādāja 17 krājaizdevu sabiedrības kopā nopelnot 285 tūkstošus eiro, savukārt pārējo 16 sabiedrību zaudējumi kopā sasniedza 32 tūkstošus eiro.

Galvenais krājaizdevu sabiedrību ienākumu avots bija procentu ienākumi no krājaizdevu sabiedrību biedriem izsniegtajiem kredītiem (64%), savukārt būtiskākie sabiedrību izdevumu posteņi - administratīvie izdevumi, izdevumi uzkrājumiem nedrošiem parādiem un procentu izdevumi par noguldījumiem, jūnija beigās veidoja attiecīgi 39,7%, 36,1% un 17% no kopējiem sabiedrību izdevumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Krājaizdevu sabiedrībās gada sākumā noguldīti 422 tūkstoši latu

Žanete Hāka, 17.05.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada pirmajos trīs mēnešos Latvijas kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību biedru noguldījumu apjoms, kas ir galvenais sabiedrību piesaistīto līdzekļu avots, palielinājās par 422 tūkstošiem latu jeb 4,3% un marta beigās sasniedza 10,3 miljonus latu.

Kā liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas dati, kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību kapitāla pietiekamības rādītājs 1. ceturksnī saglabājās augsts un marta beigās bija 19,9% (decembra beigās – 20,1%), gandrīz divreiz pārsniedzot minimālā kapitāla pietiekamības prasību 10%.

Šajā periodā krājaizdevu sabiedrības kopā nopelnīja 103 tūkstošus latu jeb par 12% vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā, kad peļņa sasniedza 92 tūkstošus latu. Pārskata periodā ar peļņu strādāja 23 krājaizdevu sabiedrības, kopā nopelnot 110,5 tūkstošus latu, savukārt pārējo 10 sabiedrību zaudējumi kopā sasniedza 7,6 tūkstošus latu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Krājaizdevu sabiedrības pērn nopelnījušas par 10,8% mazāk

Lelde Petrāne, 10.02.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2011. gada laikā krājaizdevu sabiedrības kopā nopelnīja 130 tūkst. latu jeb par 10,8% mazāk nekā iepriekšējā gadā, kad peļņa sasniedza 146 tūkst. latu. Gūtās peļņas apmēru negatīvi ietekmēja gada laikā par 32,6% augušie izdevumi uzkrājumiem nedrošiem parādiem.

Par to liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) sagatavotā informācija par Latvijas kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību darbības rezultātiem 2011. gada 4. ceturkšņa beigās.

Kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību kapitāla pietiekamības rādītājs 2011. gada 4. ceturksnī saglabājās augsts un decembra beigās bija 20,1% (septembra beigās – 20,5%, noteiktā minimālā kapitāla pietiekamības prasība ir 10%).

2011. gadā ar peļņu strādāja 21 krājaizdevu sabiedrība.

Galvenais krājaizdevu sabiedrību ienākumu avots bija procentu ienākumi no krājaizdevu sabiedrību biedriem izsniegtajiem kredītiem (67,4%), savukārt būtiskākie sabiedrību izdevumu posteņi, t.i., administratīvie izdevumi, izdevumi uzkrājumiem nedrošiem parādiem un procentu izdevumi par noguldījumiem, decembra beigās veidoja attiecīgi 37,3%, 34% un 21,3% no kopējiem sabiedrību izdevumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome 14. jūnijā nolēma anulēt Latvijas veselības un sociālās aprūpes darbinieku kooperatīvajai krājaizdevu sabiedrībai izsniegto licenci un kooperatīvajai krājaizdevu sabiedrībai "Savstarpējā CKS" izsniegto licenci.

Latvijas veselības un sociālās aprūpes darbinieku kooperatīvajai krājaizdevu sabiedrībai izsniegtā licence krājaizdevu sabiedrības darbībai tika anulēta, jo šīs krājaizdevu sabiedrības biedri nolēmuši izbeigt sabiedrības darbību un likvidēt to.

Latvijas veselības un sociālās aprūpes darbinieku kooperatīvai krājaizdevu sabiedrībai nav saistību pret noguldītājiem.

Kooperatīvajai krājaizdevu sabiedrībai "Savstarpējā CKS" izsniegtā licence krājaizdevu sabiedrības darbībai anulēta, jo šīs krājaizdevu sabiedrības biedri nolēmuši izbeigt krājaizdevu sabiedrības darbību, atsakoties no licences.

Kooperatīvajai krājaizdevu sabiedrībai "Savstarpējā CKS" nav saistību pret noguldītājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Spānijā sācies krājaizdevu sabiedrību apvienošanās bums

Lelde Petrāne, 31.05.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Septiņās dienās 12 no Spānijas 45 krājaizdevu sabiedrībām jeb cajām ir sākušas apvienošanās sarunas un trīspadsmito krājaizdevu sabiedrību izglābusi centrālā banka, raksta The Wall Street Journal.

Medijs norāda, ka tagad grūtībās nonākusī nozare ilgi pretojās valdības spiedienam apvienoties.

Pagājušās nedēļas piektdienā katra par saviem apvienošanās plāniem paziņojušas arī Spānijas divas lielākās krājaizdevu sabiedrības - Barselonā bāzētā La Caixa un Caja Madrid. Tās plāno apvienoties ar dažām valsts vājākajām krājaizdevu sabiedrībām. Abas pagaidām tiekot uzskatītas par finansiāli stabilām.

La Caixa, valsts trešā lielākā finanšu iestāde pēc aktīvu apjoma aiz Banco Santander SA un Banco Bilbao Vizcaya Argentaria SA, iepriekš esot izrādījusi mazu interesi par citu aizdevēju pārņemšanu. Bet piektdien tā paziņojusi, ka sākusi sarunas par apvienošanos ar krājaizdevu sabiedrību Caixa Girona.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Par 5% augusi krājaizdevu sabiedrību biedru kreditēšana

Dienas Bizness, 11.12.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada 3. ceturksnī krājaizdevu sabiedrību biedriem izsniegto kredītu atlikums pieauga par 770 tūkst. eiro jeb 5%, septembra beigās sasniedzot 16,2 milj. eiro, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) apkopotā informācija.

Arī krājaizdevu noguldījumu biedru noguldījumi atlikums ceturkšņa laikā nedaudz pieauga (par 127 tūkst. eiro jeb 0,8%) un septembra beigās sasniedza 16,3 milj. eiro.

Tāpat ir augusi krājaizdevu sabiedrību peļņa, tādējādi deviņos mēnešos Latvijas kooperatīvo krājaizdevu sabiedrības kopumā nopelnīja 321 tūkst. eiro, kas ir par 9,6% vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā, kad peļņa sasniedza 293 tūkst. eiro.

FKTK norāda, ja peļņas pieaugumu nodrošināja gan arvien augošais kredītportfelis, kuram līdzi auga arī procentu ienākumi no kredītiem (par 1,3 %), gan arī tīro izdevumu uzkrājumiem nedrošiem kredītiem sarukums (par 19,7%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Krājaizdevu sabiedrību piesaistīto noguldījumu apjoms audzis par 8%

Žanete Hāka, 10.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušā gada 4. ceturksnī krājaizdevu sabiedrību biedru noguldījumu atlikums palielinājās par 3,1% jeb 456,7 tūkstošiem eiro, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) dati.

Savukārt kopš 2013. gada sākuma tas audzis par 8% jeb par 1,1 miljonu eiro un decembra beigās sasniedza 15,3 miljonus eiro.

2013. gada laikā krājaizdevu sabiedrības kopā nopelnīja 354 tūkstošus eiro, kas ir uz pusi vairāk nekā 2012. gadā, kad peļņa sasniedza 227,6 tūkstošus eiro. 2013. gadā ar peļņu strādāja 21 krājaizdevu sabiedrība, un to tirgus daļa kopējos krājaizdevu sabiedrību aktīvos bija 95,4%.

Krājaizdevu sabiedrību darbības galvenais virziens ir savu biedru kreditēšana. Biedriem izsniegto kredītu atlikums 2013. gada 4. ceturkšņa laikā samazinājās par 1,4% un decembra beigās bija 15,9 miljoni eiro, tomēr gada laikā kopumā kredītportfeļa atlikums ir ievērojami pieaudzis - par 8,7% jeb 1,3 miljoniem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Anulē licenci krājaizdevu sabiedrībai Krājkase

Lelde Petrāne, 20.06.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome pieņēmusi lēmumu ar 2014. gada 19.jūniju anulēt Latvijas Lauksaimniecības Kameras kooperatīvās krājaizdevu sabiedrības KRĀJKASE licenci, jo tā nav uzsākusi darbību vairāk nekā gada laikā pēc licences saņemšanas.

KRĀJKASE nav piesaistījusi noguldījumus, ne arī izsniegusi kredītus saviem biedriem, informēja FKTK pārstāve Laima Auza.

FKTK var anulēt krājaizdevu sabiedrībai licenci saskaņā ar Krājaizdevu sabiedrību likumu, ja tā nav uzsākusi savu darbību 12 mēnešu laikā kopš speciālās atļaujas izsniegšanas dienas.

KRĀJKASE licenci krājaizdevu sabiedrības darbības uzsākšanai saņēma 2012. gada 1.novembrī, t.i., gandrīz pirms pusotra gada. Tai ir 23 biedri.

Latvijā patlaban darbojas 33 kooperatīvās krājaizdevu sabiedrības. Kooperatīvā krājaizdevu sabiedrība ir tās biedru dibināts un pārvaldīts finanšu kooperatīvs, lai sniegtu saviem biedriem finanšu pakalpojumus - noguldījumus, aizdevumus u.c. Latvijā krājaizdevu sabiedrības veidojušās pēc diviem principiem - pēc teritoriālās un interešu vai nodarbinātības kopības. Par krājaizdevu sabiedrības biedru kļūst, iegādājoties tās pajas, un atšķirībā no bankas klienta krājaizdevu sabiedrības biedram ir iespējas aktīvi iesaistīties lēmumu pieņemšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FKTK anulē licenci Vecumnieku kooperatīvajai krājaizdevu sabiedrībai

Žanete Hāka, 02.07.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome pieņēmusi lēmumu anulēt Vecumnieku kooperatīvās krājaizdevu sabiedrības licenci, informē FKTK.

Licenci nolemts anulēt, jo sabiedrība neizpilda Krājaizdevu sabiedrību likumā noteiktās pašu kapitāla pietiekamības prasības (minimālā prasība vismaz 10%), neievēro citas likuma un FKTK normatīvo noteikumu un rīkojumu prasības.

FKTK uzraudzības eksperti pārbaudē konstatēja vairākus normatīvo aktu pārkāpumus un nepilnības Vecumnieku kooperatīvās krājaizdevu sabiedrības darbībā un noteica tai vairākus pienākumus to novēršanai, tai skaitā iesniegt pasākumu plānu par pašu kapitāla atjaunošanu. Tomēr krājaizdevu sabiedrība tā arī nav novērsusi konstatētos pārkāpumus noteiktajā termiņā, un tās biedri nav atjaunojuši pašu kapitālu nepieciešamajā apmērā, tādā veidā uzlabojot krājaizdevu sabiedrības finansiālo situāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Krājaizdevu sabiedrības peļņu audzējušas par 7,3%

Žanete Hāka, 14.11.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada deviņos mēnešos krājaizdevu sabiedrības kopā nopelnījušas 206 tūkstošus latu jeb par 7,3% vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā, kad peļņa sasniedza 192 tūkstošus latu, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) dati.

Pārskata periodā ar peļņu strādāja 19 krājaizdevu sabiedrības, kopā nopelnot 260,3 tūkstošus latu, savukārt pārējo 16 sabiedrību zaudējumi kopā sasniedza 54 tūkstošus latu.

Krājaizdevu sabiedrību biedriem izsniegto kredītu atlikums turpināja palielināties, ceturkšņa laikā pieaugot par 5,7% jeb 609 tūkstošiem latu. Tādējādi izsniegto kredītu atlikums septembra beigās sasniedza 11,3 miljonus latu.

Krājaizdevu sabiedrību darbības galvenais virziens ir savu biedru kreditēšana. Septembra beigās 64,5% no krājaizdevu sabiedrību kredītportfeļa bija novērtēti kā standarta, 30,1% – kā uzraugāmie un 5,4% bija zemstandarta, šaubīgo un zaudēto kredītu kopsumma (jūnija beigās attiecīgi – 65,5%; 28,9% un 5,6%). Izveidoto speciālo uzkrājumu apmērs nedrošiem parādiem septembra beigās veidoja 7% no kopējā sabiedrību kredītportfeļa (jūnija beigās – 7,2%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Audzis krājaizdevu sabiedrību biedru noguldījumu apjoms

Žanete Hāka, 23.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krājaizdevu sabiedrību biedriem izsniegto kredītu atlikums 2014. gada 4. ceturkšņa laikā samazinājās par 0,5% un decembra beigās sasniedza 16,2 miljonus eiro, tomēr gada laikā kopumā kredītportfeļa atlikums saglabāja izaugsmi par 1,9% jeb par 301 tūkstoti eiro.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) apkopotā informācija liecina, ka 2014. gadā Latvijas kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību kapitāla pietiekamības rādītājs saglabājās augsts, decembra beigās tas bija 20,6% (noteiktā minimālā kapitāla pietiekamības prasība ir 10%).

2014. gada 4. ceturkšņa laikā krājaizdevu sabiedrību kopējais aktīvu apmērs pieauga par nepilnu procentu, jeb par 200 tūkstošiem eiro un decembra beigās bija 22,7 miljoni eiro.

Lielākais sabiedrību piesaistīto līdzekļu avots ir biedru noguldījumi – to atlikums pārskata ceturkšņa laikā pieauga (par 162 tūkstošiem eiro jeb 1%), turklāt kopš 2014. gada sākuma tas audzis par 8,1% jeb par 1,2 miljonu eiro un decembra beigās sasniedza 16,5 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Krājaizdevu sabiedrību peļņa par 45% lielāka nekā iepriekš

Lelde Petrāne, 22.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir sagatavojusi operatīvo informāciju par Latvijas kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību darbības rezultātiem 2016. gada 2. ceturksnī. Šā gada 2. ceturksnī krājaizdevu sabiedrību aktīvu apmērs pieaudzis par 5.6% jeb 1.4 milj. eiro un jūnija beigās sasniedza 26.6 milj. eiro.

Kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību pašu kapitāla attiecība pret aktīvu un ārpusbilances posteņu kopsummu, t.i., kapitāla pietiekamība jūnija beigās saglabājās augstā līmenī - 19.7% (noteiktā minimālā kapitāla pietiekamības prasība – 10%).

Krājaizdevu sabiedrību darbības galvenais virziens ir savu biedru kreditēšana. Biedriem izsniegto kredītu atlikums 2. ceturksnī pieauga par 5.4% un jūnija beigās sasniedza 18.2 milj. eiro. Kredītportfeļa kvalitāte turpināja uzlaboties – 63.2% no krājaizdevu sabiedrību kredītportfeļa bija novērtēti kā standarta, 31.5% – kā uzraugāmie un 5.3% bija ieņēmumus nenesošo kredītu kopsumma (marta beigās attiecīgi - 61.9%, 32.8% un 5.3%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Krājaizdevu sabiedrības nopelnījušas par 23% vairāk

Žanete Hāka, 12.02.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērnā gada laikā kooperatīvo krājaizdevu sabiedrības kopā nopelnīja 160 tūkstošus latu jeb par gandrīz 23% vairāk nekā iepriekšējā gadā, kad peļņa sasniedza 130 tūkstošus latu.

Kā liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas apkopotie dati, pērn ar peļņu strādāja 22 krājaizdevu sabiedrības kopā nopelnot 216 tūkstošus latu, savukārt pārējo 11 sabiedrību zaudējumi kopā sasniedza 56 tūkstošus latu.

Kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību kapitāla pietiekamības rādītājs 2012. gada 4. ceturksnī saglabājās augsts un decembra beigās bija 20,1% (noteiktā minimālā kapitāla pietiekamības prasība ir 10%).

Galvenais krājaizdevu sabiedrību ienākumu avots bija procentu ienākumi no krājaizdevu sabiedrību biedriem izsniegtajiem kredītiem (70,1%), savukārt būtiskākie sabiedrību izdevumu posteņi, t.i., administratīvie izdevumi, izdevumi uzkrājumiem nedrošiem parādiem un procentu izdevumi par noguldījumiem, decembra beigās veidoja attiecīgi 38,5%, 32,9% un 19,8% no kopējiem sabiedrību izdevumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārskata ceturksnī kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību kopējais aktīvu apmērs pieauga par 906 tūkstošiem eiro jeb 3.3% un septembra beigās sasniedza 28.7 miljonus eiro, informē Finanšu un kapitāla tirgus komisija.

Savukārt pašu kapitāla attiecība pret aktīvu un ārpusbilances posteņu kopsummu (kapitāla pietiekamība) septembra beigās sasniedza 22.8% (noteiktā minimālā kapitāla pietiekamības prasība – 10%).'

Kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību kredītportfelis trešajā ceturksnī palielinājās par 766 tūkstošiem eiro jeb par 3.6% un septembra beigās sasniedza gandrīz 22 miljonus eiro, pieaugumu galvenokārt nodrošināja patēriņa kredīti. Tomēr kredītportfeļa kvalitāte pārskata ceturkšņa laikā nedaudz pasliktinājās – 60.4% no krājaizdevu sabiedrību kredītportfeļa bija novērtēti kā standarta, 35.3% – kā uzraugāmie un 4.3% bija ieņēmumus nenesošo kredītu kopsumma (jūnija beigās attiecīgi - 60.9%, 35% un 4.1%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome ir pieņēmusi lēmumu anulēt Hanzas Kooperatīvajai krājaizdevu sabiedrībai 2004. gada 20. aprīlī izsniegto licenci krājaizdevu sabiedrības darbībai.

Licence tiek anulēta pēc paša tirgus dalībnieka lūguma, informē FKTK.

Hanzas Kooperatīvajai krājaizdevu sabiedrībai nav neviena noguldījuma vai izsniegta kredīta un tā ir sākusi likvidācijas procesu. Saskaņā ar Krājaizdevu sabiedrību likumu, FKTK var anulēt krājaizdevu sabiedrībai izsniegto licenci, ja FKTK ir saņēmusi krājaizdevu sabiedrības iesniegumu par licences anulēšanu un ja krājaizdevu sabiedrība ir sākusi likvidāciju.

Iepriekš, šā gada maijā FKTK padome pieņēma lēmumu Hanzas Kooperatīvās krājaizdevu sabiedrības licences darbību apturēt, jo sabiedrības darbībā bija konstatēti trūkumi un nepilnības iekšējās kontroles sistēmā. FKTK noteica Hanzas Kooperatīvās krājaizdevu sabiedrībai pienākumu noteiktā termiņā veikt virkni pasākumu sabiedrības darbības turpināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Modernas krājaizdevu sabiedrības kā nacionālās ekonomikas balsts

Jānis Goldbergs, 29.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tādas krājaizdevu sabiedrības, kas spētu atbalstīt ražotņu veidošanu Latvijā, nav. Idejas izveidot pietiekami lielu krājaizdevu sabiedrību ar nopietnu kapitālu, kas spētu finansēt lielākus vietējos projektus, ir bijušas jau vairākkārt. Taču līdz šim dažādi apstākļi ir traucējuši šiem projektiem attīstīties. Šis mirklis atkal ir tas, kad šī ideja kļūst aizvien aktuālāka.

Tā intervijā Dienas Biznesa zīmola izdevumam TOP 500 saka kooperatīvās sabiedrības LATRAPS ģenerāldirektors Edgars Ruža.

Fragments no intervijas

Ko domājat par krājaizdevu sabiedrībām? Ideja kādreiz ir stāvējusi kooperācijas pamatos? Vai kāda no tām spēj finansēt lielus projektus? Vai ir iespējams tādu radīt?

Tādas krājaizdevu sabiedrības, kas spētu atbalstīt ražotņu veidošanu Latvijā, nav. Mazu sabiedrību nelieliem aizņēmumiem ir daudz, tomēr pietiekami lielu nav. Idejas izveidot pietiekami lielu krājaizdevu sabiedrību ar nopietnu kapitālu, kas spētu finansēt lielākus vietējos projektus, ir bijušas jau vairākkārt. Taču līdz šim dažādi apstākļi ir traucējuši šiem projektiem attīstīties. Šis mirklis atkal ir tas, kad šī ideja kļūst aizvien aktuālāka. Tas ir viens no virzieniem, kas ļautu un ļoti palīdzētu attīstīties. Jāteic, ka šobrīd šādu krājaizdevu sabiedrību vajadzētu redzēt mazliet atšķirīgā veidolā, nekā tādas pastāvēja pagājušā gadsimta sākumā. Ir cita ēra, ir izveidojies ļoti spēcīgs un labi attīstīts fintech kompāniju sektors. Šis moderno tehnoloģiju pienesums klasiskajās krājaizdevu sabiedrībās, pieļauju, ir tā komponente, kas varētu pilnveidot ideju. Domās mēs, lauksaimnieku sabiedrība, esam pie šīs idejas īstenošanas. Modernas krājaizdevu sabiedrības tāpat kā pirms gadsimta varētu būt nacionālās ekonomikas balsts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Krājaizdevu sabiedrību aktīvu apmērs pieaudzis par 1,1 miljonu eiro

Dienas Bizness, 16.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krājaizdevu sabiedrību aktīvu apmērs pieauga par 4,9% jeb par 1,1 milj. eiro, marta beigās sasniedzot 23,8 milj. eiro, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) apkopotā informācija par Latvijas kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību (KKS) darbības rezultātiem 2015. gada 1. ceturksnī liecina.

Aktīvu apmēra pieaugumu galvenokārt ietekmēja piesaistīto biedru noguldījumu apmēra pieaugums, tostarp biedru noguldījumi pārskata ceturksnī sabiedrību finansējuma struktūrā veidoja 99,2%; to atlikums pieauga par 6,8% jeb par 1,1 milj. eiro, sasniedzot 17,6 milj. eiro.

Šī gada trīs mēnešos krājaizdevu sabiedrības nopelnīja 101 tūkst. eiro, kas ir par 27% mazāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā, kad peļņa sasniedza 139 tūkst. eiro. Pārskata periodā ar peļņu strādāja 22 krājaizdevu sabiedrības, kopā nopelnot 126 tūkst. eiro, savukārt pārējo 10 sabiedrību zaudējumi kopā sasniedza 25 tūkst. eiro.

FKTK norāda, ka krājaizdevu sabiedrību galvenais darbības virziens ir savu biedru kreditēšana. Biedriem izsniegto kredītu atlikums turpināja augt – par 584 tūkst. eiro jeb 3,6% un marta beigās sasniedza 16,7 milj. eiro. Pārskata ceturksnī kredītportfeļa kvalitāte būtiski nav mainījusies, 62,4% no krājaizdevu sabiedrību kredītportfeļa bija novērtēti kā standarta, 31% kā uzraugāmie un 6,2% bija ieņēmumus nenesošo kredītu kopsumma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Krājaizdevu sabiedrību peļņa augusi

Žanete Hāka, 05.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš gada sākuma krājaizdevu sabiedrības kopumā nopelnījušas 404 tūkstošus eiro jeb par 14% vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) dati.

Ar peļņu strādāja 23 no 34 krājaizdevu sabiedrībām kopā nopelnot 439 tūkst. eiro. Krājaizdevu sabiedrību peļņas kāpumu galvenokārt nodrošināja ienākumu pieaugums no uzkrājumu samazināšanas, kā arī mazākā apmērā veidoti uzkrājumi nedrošiem parādiem.

Krājaizdevu sabiedrību biedru noguldījumu nelielā sarukuma ietekmē (par 1,2%) arī sabiedrību aktīvu apmērs pārskata ceturksnī nebūtiski samazinājās (par 0,2% jeb aptuveni 66 tūkst. eiro) un septembra beigās bija 26.6 milj. eiro. Biedru noguldījumu apmērs septembra beigās sasniedza 19,4 milj. eiro un tas bija lielākais sabiedrību piesaistīto līdzekļu avots (99%).

Krājaizdevu sabiedrību darbības galvenais virziens ir savu biedru kreditēšana. Biedriem izsniegto kredītu atlikums pārskata ceturksnī turpināja pieaugt (par 4.4%) un septembra beigās sasniedza 18.7 milj. eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Krājaizdevu sabiedrību peļņa dubultojusies

Žanete Hāka, 14.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada 1. ceturksnī krājaizdevu sabiedrību aktīvu apmērs praktiski nemainījās un marta beigās bija 25,2 miljoni eiro, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas dati.

Kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību pašu kapitāla attiecība pret aktīvu un ārpusbilances posteņu kopsummu, t.i., kapitāla pietiekamība marta beigās bija 20,4% (noteiktā minimālā kapitāla pietiekamības prasība – 10%).

Krājaizdevu sabiedrību darbības galvenais virziens ir savu biedru kreditēšana. Biedriem izsniegto kredītu atlikums pārskata ceturksnī saruka par aptuveni 3% un marta beigās sasniedza 17,3 miljoniem eiro. Savukārt kredītportfeļa kvalitāte uzlabojās – 61.9% no krājaizdevu sabiedrību kredītportfeļa bija novērtēti kā standarta, 32,8% – kā uzraugāmie un 5,3% bija ieņēmumus nenesošo kredītu kopsumma (decembra beigās attiecīgi - 60,6%, 33,5% un 5,9%).

Komentāri

Pievienot komentāru