Savus garantētos noguldījumus «Latvijas krājbankā» apmēram 6 miljonu apmērā varētu zaudēt vairāk nekā 90 tūkstoši bijušo bankas klientu.

Šodien beidzas termiņš, līdz kuram likvidācijas procesā esošās «Latvijas krājbankas» bijušie klienti var izņemt valsts garantētos noguldījumus. Pēc naudas 6,1 miljona apmērā gandrīz astoņu gadu laikā nav atnākuši 92 tūkstoši klientu, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) dati, vēstīja LNT ziņas.

2011. gadā bankrotējusī «Latvijas krājbanka» bija viena no klientiem bagātākajām bankām. Tomēr tās maks izrādījās caurs un pat valsts grantēto noguldījumu izmaksai gandrīz 500 miljonus eiro nācās piesaistīt no FKTK pārvaldītā Noguldījumu garantiju fonda (NGF) un aizņemties no valsts. Laika gaitā izrādījās, ka bankas aktīvi ir uzpūsti, nauda izsaimniekota un līdz šim izdevies atgūt vien nepilnus 260 miljonus eiro, ar to gan pilnībā dzēšot valsts aizdevumu.

Akciju sabiedrības Latvijas Krājbanka (juridiskā adrese: Palasta iela 1,

Rīga) valde sasauc kārtējo akcionāru sapulci 2007. gada 23. martā plkst. 12.00, Rīgā, Dzelzavas ielā 55 (AS Latvijas Krājbanka klientu apkalpošanas centrs).

Darba kārtība:1.Par AS Latvijas Krājbanka 2006.gada darbības pārskata apstiprināšanu.

2.Par AS Latvijas Krājbanka peļņas izlietošanu.

3.Zvērināta revidenta vēlēšanas.

4.Par AS Latvijas Krājbanka padomes ievēlēšanu.

5.Par grozījumiem AS Latvijas Krājbanka statūtos.

6.Par grozījumiem AS Latvijas Krājbanka noteikumos par pamatkapitāla

palielināšanu.

7.Par parāda vērtspapīru emisijām.

Akcionāru reģistrēšana – sapulces dienā – 2007. gada 23. martā – no plkst.

Pastāv draudi, ka maksātnespējīgās a/s Latvijas Krājbanka kreditoru prasījumus nebūs iespējams apmierināti par apmēram 50 milj. Ls latu, jo šī summa, iespējams, pretlikumīgi pārskaitīta trešajām personām, savā paziņojumā uzsver Zaļo un zemnieku savienība (ZZS).

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) tikmēr šo informāciju noliedz, sakot, ka visas izmaksas notikušas saskaņā ar lēumu par saistību izpildes ierobežojumiem. Savukārt informācijiu par trešajām personām jeb personām, kurām maksājumi tika veikti, Komisija nevar publiskot, ne tāpēc, ka nevēlas vai slēpj informāciju, bet tāpēc, ka tā ir klientu intereses skaroša informācija, ko banku nozarē aizsargā likums. Taču, ja būs nepieciešams, FKTK arī šo informāciju nodrošinās, bet tikai likumā noteiktajā kārtībā.

Saeimas deputāts Uldis Augulis pauž: «Uzskatām, ka šādā gadījumā ir nodarīts kaitējums arī Latvijas valsts budžetam, jo Latvijas Krājbankā savus finanšu līdzekļus ir noguldījuši arī valsts un pašvaldību uzņēmumi, kā arī valsts iestādes kopumā aptuveni 70 milj. Ls apmērā. Izskatās, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) un valdība grib atkārtot savas iepriekš pieļautās kļūdas komunikācijai ar sabiedrību par notiekošo Latvijas Krājbankā. Neviena atbildīgā valsts amatpersona joprojām oficiāli nav šādu informāciju nedz noraidījusi, nedz arī apstiprinājusi.»

Izredzēto vidū, kam paveicies atgūt savus noguldījumus bankrotējušā Latvijas Krājbankā jau pēc tās slēgšanas, ir Latvenergo, airBaltic, Venden, Privatizācijas aģentūra un uzņēmēja Irēna Pulkinena, ziņo vesti.lv.

Jau iepriekš intervijā Delovie Vesti (Деловые Вести) bijušais Latvijas Krājbankas prezidents Ivars Priedītis atzina, ka 109 miljonus latu atguvuši lielie bankas klienti. Viņu vidū gan nav, piemēram, komponista Raimonda Paula. «Tā man arī pēc tam teica – ja R. Pauls būtu sēdējis klusu, arī būtu dabūjis savu naudu,» iepriekš laikrakstam atzinis I. Priedītis.

Tikmēr FKTK pārstāvji norāda – kopumā laikā no 17. līdz 22. novembrīm 2011. gadā FKTK saņēma aptuveni sešus tūkstošus bijušo Latvijas Krājbnakas klientu iesniegumu par noguldīto līdzekļu atgūšanu. Līdzekļu atmaksa notika pēc stingriem kritērijiem – naudu saņēma pensiju fondi, bankas, kurām bija korespondējošie konti Latvijas Krājbankā, kā ar tika izmaksāti līdzekļi saimnieciskai darbībai (50 lati dienā). Tāpat komisija ļāva izmaksāt līdzekļus tiem klientiem, kuriem banka uzsāka maksājumus 17. - 21. novembrī. Fakts, ka kleinti saņēma naudu vēlāk, pēc bankas slēgšanas, nemainot pašu lietas būtību – darbība par pārskaitījumu tika fiksēta lidz 21. novembrim, skaidroja komisijas pārstāve Marija Makareviča.

Parex banka ir atmaksājusi Latvijas Krājbankai daļu no iepriekš samaksātās priekšapmaksas summas par Šveices banku AP Anlage & Privatbank AG, informēja Krājbankā.

Parex banka samaksājusi 3 miljonus eiro, papildus samaksājot uzkrātos procentus.

Atlikušo daļu iepriekš samaksātās priekšapmaksas divu miljonu eiro apmērā Parex banka nav atmaksājusi un ir nosūtījusi Krājbankai paziņojumu par vienpusēju atkāpšanos no līguma.

Kā norādīts iepriekš, gadījumā, ja darījuma pusēm 30 dienu laikā no strīda paziņojuma iesniegšanas dienas neizdosies vienoties par atlikušās priekšapmaksas atmaksu, Krājbanka strīdu nodos izskatīšanai Londonas starptautiskajai arbitrāžai.

Db.lv jau rakstīja, ka Krājbanka pieprasījusi Parex bankai atmaksāt iepriekš par AP Anlage & Privatbank AG samaksātos 5 miljonus eiro, liecina paziņojums NASDAQ OMX Riga biržā.

Parādoties stratēģiskajam investoram, var no jauna rasties vecās prasības pret nacionālo aviokompāniju airBaltic To intervijā DB atzīst bijušais AS Latvijas Krājbanka (LKB) valdes priekšsēdētājs Ivars Priedītis un zvērināts advokāts Jānis Davidovičs.

Fragments no intervijas, kas publicēta 7. septembra laikrakstā Dienas Bizness:

Vai, raugoties no šodienas skatupunkta, bija pamats aizvērt Latvijas Krājbanku?

I. Priedītis: Nebija. Daļēji tas tika izdarīts uz nepārbaudītu dokumentu pamata - mans paraksts ir uz papīriem, kas ir parakstīti pusgadu pirms tam, kad es kļuvu par Latvijas Krājbankas valdes priekšsēdētāju, un turklāt ar nepareizu bankas adresi. Redziet, kad aiztaisīja ciet Krājbanku, FKTK izdeva rīkojumu visu naudu pārskaitīt uz norādīto kontu Deutsche Bank, kur lika akumulēt visu naudu. Varat iedomāties, ko tas nozīmēja Krievijas Investbankai, kurā stāvēja gandrīz 100 miljoni dolāru? Izpildīt šo FKTK rīkojumu Krievijas bankai faktiski nozīmēja tūlītēju maksātnespēju un bankrotu. Tāpēc šī banka atrada veidu, kā nemaksāt šo naudu, viltojot dokumentus, ko arī konstatēja Maskavas pilsētas arbitrāžas tiesa. Taču būtiskākais, kas apliecina, ka Krājbankas aizvēršana bija nepamatota, ir tas, ka bankā bija reāla nauda. Slēgšanas brīdī bankā bija vismaz vairāki simti miljonu latu. Tikai pirmajās nedēļās pēc bankas slēgšanas tika izmaksāti ap sešdesmit miljonu cilvēkiem, kurus akceptēja FKTK pilnvarotā persona. Es tolaik jau sēdēju Olaines cietumā, bet, kā man stāstīja bijušie kolēģi, darba diena Krājbankā sākās ar rindu no rīta pie FKTK pilnvarotās personas, lai vīzētu pārskaitījumus. Šos dokumentus iesniedzu izmeklētājam Ekonomikas policijā, bet tas netika ņemts vērā, un šīs epizodes lietā neeksistē. Taču ir vēl viena svarīga lieta, kas izskaidro Krājbankas aizvēršanu. Kad LKB mātes banka Snoras tika nacionalizēta, Latvijas Krājbanka faktiski kļuva par Lietuvas valsts banku. Ar visu lielo problēmu, ņemot vērā esošās 72 miljonu dolāru lielās saistības, par Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic kreditoru faktiski kļūst Lietuvas valsts – caur banku Snoras un Latvijas Krājbanku. Šie 72 miljoni bija airBaltic kredītsaistības – vai nu pa taisno, vai caur Baltijas Aviācijas Sistēmām un Taurus (bijušie airBaltic līdzīpašnieki – red.).

Iepriekš maksātnespējīgās AS Latvijas Krājbanka (Krājbanka) administratora amatam ieteiktā Aigara Lūša administrētā maksātnespējīgā SIA Skonto AL februāra beigās izsolē pārdos prasījuma tiesības pret Krājbanku par 920 000 latiem, liecina Lūša paziņojums laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

Izsole notiks 29.februārī plkst.11 Antonijas ielā 7-2, Rīgā. Iepriekš Skonto AL 920 000 latu zaudējumus saistībā ar kādreiz pazīstamās viesnīcas Rolands pārdošanu no Krājbankas vēlējās piedzīt tiesas ceļā.

LETA jau ziņoja, ka viesnīca Rolands savulaik piederēja Skonto AL un tā bija ieķīlāta Krājbankā par 2,7 miljoniem latu, kas no bankas bija ņemti būvniecībai. Īpašumu 2004.gada sākumā iegādājās tā paša gada 30.ganvārī dibinātā SIA Calculus, samaksājot par to divus miljonus latu. Firmai tika pārdots arī Krājbankā ieķīlātais viesnīcas inventārs.

Izvērtējot nekustamā īpašuma pārdošanas apstākļus, Lūsis secinājis, ka darījuma rezultātā pilnvarnieka Krājbanka vainas dēļ Skonto AL un tās kreditoru kopumam nodarīti zaudējumi, kurus bankai ir pienākums atlīdzināt. Līdz ar to 2010.gada martā Rīgas apgabaltiesā tika iesniegta prasība pret Krājbanku.

No šodienas banka Citadele sāk izmaksāt AS Latvijas Krājbanka noguldītājiem valsts garantētās atlīdzības, informē Citadeles pārstāve Ieva Prauliņa.

Pagājušajā piektdienā Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) pieņēmusi lēmumu, ka izmaksu nodrošinās banka Citadele.

Saskaņā ar likumu naudu varēs saņemt 60 gadus, rēķinot no 29.novembra. Atbildīgās amatpersonas tāpēc aicina cilvēkus jau pirmajā naudas izmaksas dienā «neforsēt» banku Citadele, jo valsts garantētos noguldījumus varēs izņemt ilgu laika posmu.

Ja vēlas skaidrā naudā izņemt summu, kas pārsniedz 500 latus, cilvēki aicināti vismaz dienu iepriekš par to paziņot bankai, jo Citadeles filiālēs papildu skaidras naudas pievedumi nenotiks.

Bankas Citadele filiāles pastiprināti apsargās policija, un banka aicina drošības apsvērumu dēļ cilvēkus izvēlēties bezskaidras naudas pārskaitījumu uz kādu citu kontu.

Vēl nesen Latvijā televīzijas kanālos bija redzami reklāmas rullīši ar aicinājumiem noguldīt savus līdzekļus nu jau uz likvidācijas ceļa esošajā Latvijas Krājbankā, solot potenciālajiem klientiem ne vien augstus noguldījumu procentus, bet arī «sirdsmieru».

(Papildināts ar Ērika Stendzenieka viedokli)

Tagad cilvēkiem, kas savus noguldījumus uzticējuši Krājbankai, attiecībā uz savu līdzekļu, ko nenosegs noguldījumu garantijas, atgūšanu atliek vien «cerēt», kā vēl nesen publiski izteicās Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadītāja Irēna Krūmane, kuras vadītās iestādes uzdevums ir pieskatīt banku tirgu mūsu valstī.

Jau ziņots, ka šaubīgu darījumu rezultātā Latvijas Krājbankā radies iztrūkums 100 miljonu latu apmērā, kas ieķīlāti citās bankās ar mērķi palielināt Krājbankas kapitālu, kā arī realizēt Latvijas Krājbankas mātes bankas Snoras akcionāra Vladimira Antonova personīgos projektus, kuru starpā tiek minēta arī iecere pārņemt Zviedrijas autobūves kompāniju Saab.

Pateicoties saņemtajai Vācijas Federālā finanšu pakalpojumu uzraudzības iestādes atļaujai, Parex bankai izdevies noturēt tos piesaistītos noguldījumus, kuriem beidzas termiņš.

Parex banka informēja, ka tās Vācijas filiāle saņēmusi Vācijas Federālā finanšu pakalpojumu uzraudzības iestādes atļauju Parex bankas Vācijas filiālei pagarināt tos klientu noguldījumus, kam ir beigušies termiņi un ir saistoši Finanšu un kapitāla tirgus komisijas uzliktie izmaksu ierobežojumi.

Termiņdepozītus var pagarināt uz laiku, kas nepārsniedz 6 mēnešus. Ja klients vēlas pagarināt savu termiņdepozītu, bankai ir jāsniedz klientiem pilna informācija par bankas finanšu stāvokli un par uzliktajiem izmaksas ierobežojumiem. Šī Vācijas regulatora atļauja ir nozīmīga Parex bankai, jo tā dod iespēju noturēt Vācijas filiāles kopējo noguldījumu portfeli esošajā līmenī.

Latvijas Krājbanka pārskaitījumu tarifos ir veikusi pārmaiņas un tās attiecas uz pārskaitījumiem, kas tiek veikti ar elektronisko norēķinu sistēmu palīdzību. Sākot ar šī gada 11. oktobri maksa par standarta pārskaitījuma veikšanu latos uz citu banku Latvijā, izmantojot Telefonbankas, Online bankas, Biroja bankas vai Mobilās bankas darījuma tarifu, tiks samazināta no Ls 0.24 uz Ls 0.15. Šis pakalpojums būs pieejams bezmaksas, ja, izmantojot Telefonbanku, Online banku, Biroja banku vai Mobilo banku ar darījuma tarifu modeli, pārskaitījums tiks veikts tikai Krājbankas ietvaros. Rūpējoties par klientu veikto pārskaitījumu, kā arī ienākošo naudas līdzekļu ieskaitījumu ātru izpildi, Krājbanka ir ievērojami uzlabojusi norēķinu veikšanas kārtību. Tagad standarta latu pārskaitījumi uz citu banku Latvijā, kuri Krājbankā iesniegti līdz 13.00 vai ievadīti elektronisko norēķinu sistēmās līdz 14.00, saņēmējbankai tiek pārskaitīti tās pašas dienas laikā. Savukārt, ja pārskaitījums Krājbankā tiek veikts pēc 13.00 vai ievadīts elektronisko norēķinu sistēmas pēc 14.00, saņēmējbankā naudas līdzekļi tiks ieskaitīti nākošās dienas pirmajā pusē. Tāda pati kārtība tiek piemērota arī ienākošajiem maksājumiem, kuri pārskaitīti no citas bankas Latvijā. Par vienu latu samazināta maksa standarta pārskaitījumiem eiro valūtā uz ārvalstīm, bet, veicot pārskaitījumus Krievijas rubļos, Krājbanka ir pagarinājusi maksājumu pieņemšanas laiku. Tagad līdzšinējo 12.00 vietā klienti maksājumus var iesniegt līdz 14.00, taču, veicot pārskaitījumu Sberbank klientiem, maksājuma rīkojumu Krājbankā var iesniegt līdz pat 16.00. Turklāt Klientu pieņemtos maksājumus Krājbanka izpilda jau tajā pašā dienā.

Šā gada 21.janvārī Rīgas apgabaltiesa plāno skatīt prasību, ko cēlusi LR Ģenerālprokuratūra kādreizējās VAS Latvijas Krājbanka interesēs pret likvidējamo a/s Banka Baltija un trešo personu SIA Grīnberga sabiedrība par 1994.gada 18.februāra ķīlas līguma atzīšanu par spēkā neesošu no noslēgšanas brīža, informēja Rīgas apgabaltiesa.

1996.gada 15.janvārī Rīgas apgabaltiesā saņemtajā prasībā norādīts, ka 1994.gada 1.februārī starp a/s Banka Baltija un Valsts akciju sabiedrību Latvijas Krājbanka tika noslēgts termiņdepozīta līgums, saskaņā ar kuru VAS Latvijas Krājbanka ieguldīja depozītā a/s Banka Baltija 500 000 ASV dolārus.

Saskaņā ar noslēgto aizdevuma līgumu a/s Banka Baltija izsniedza aizdevumu 500 000 ASV dolāru apmērā SIA Grīnberga sabiedrība.

Lai nodrošinātu izsniegto aizdevumu, starp a/s Banka Baltija un VAS Latvijas Krājbanka 1994.gada 18.februārī tika noslēgts ķīlas līgums par labu SIA Grīnberga sabiedrība.

Latvijas Krājbanka kopš nonākšanas Snoras īpašumā audzējusi aktīvus par 193%, nepilnos piecos gados nopelnot 11 miljonus latu, šodien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Krievijas izcelsmes uzņēmējam Vladimiram Antonovam piederošās Lietuvas komercbankas Snoras īpašumā Latvijas vecākā komercbanka nonāca 2005.gada septembrī. 2005.gada beigās Krājbankas kopējais aktīvu apjoms bija 241,65 miljoni latu, kas tolaik bija 11. lielākais banku sektorā. Kopš tā laika bankas aktīvi auguši teju trīs reizes, šogad jūnija beigās sasniedzot 709 miljonus latu, liecina Krājbankas finanšu pārskati.

Krājbanka pēc aktīvu apjoma patlaban atrodas desmitajā vietā, kas liecina, ka bankas izaugsme iespēju robežās notikusi līdzīgi kā sektorā kopumā, tostarp arī tā sauktajos treknajos gados, kad bankas audzēja savus aktīvus, galvenokārt pateicoties izsniegtajiem kredītiem.

Jau pirms diviem gadiem Finanšu un kapitāla tirgus komisija konstatēja (FKTK), ka Latvijas Krājbankas īpašnieks Vladimirs Antonovs no bankas izpumpē naudu. Krājbanka bez pienācīga nodrošinājuma izsniegusi kredītos nerezidentiem aptuveni 40 miljonus latu.

Bija aizdomas, ka kredītu saņēmēji ir saistīti ar Antonovu. Kopš tā laika bankai tika noteikts aizliegums izsniegt kredītus nerezidentiem, TV3 raidījums Nekā personīga uzzināja no avotiem FKTK.

Lai panāktu darījumu caurspīdīgumu, pie ierobežojumiem tika arī Krājbankas īpašniece Snoras banka Lietuvā. Valsts banka - Lietuvas banka - šī gada maijā aizliedza Snoras piesaistīt lielus noguldījumus no bankas klientiem Lietuvā un vienlaikus pieprasīja palielināt bankas kapitālu ar naudu, kuras avots nebūtu Krievija.

Tad arī Antonovs izdomājis jaunu shēmu, kā naudu iegūt Latvijā.

Krājbanka atvēra korespondētājkontus četrās mazās, Antonovam pretimnākošās bankās. Tur pārskaitīja 110 miljonus latu. Vasarā bankas valdes priekšsēdētājs Ivars Priedītis deva rīkojumu šo naudu apķīlāt. Nauda kontos palika un, iespējams, izmaiņas neviens nebūtu pamanījis. Taču šomēnes Snoras bankai radās problēmas un iedzīvotāji sāka no Krājbankas izņemt noguldījumus.

Vairāk dokumentu pārceļas e-vidē, bet e-paraksta lietotāju skaits valsts vadošajās iestādēs par to neliecina

Lai gan e-paraksts Latvijā pieejams kopš 2005. gada, DB veiktā valsts vadošo resoru aptauja liecina, ka parakstīties elektroniski vēlas ne visur. Tā, piemēram, Valsts prezidenta kancelejā (VPK) ir tikai viens darbinieks eID kartes turētājs. Šīs iestādes izejošie dokumenti to saņēmējiem tiek nogādāti drukātā veidā, lai gan e-dokumentu apritei ir tendence pieaugt, ko apliecina saņemto dokumentu ar e-parakstu skaita pieaugums gadu no gada. E-parakstu nodrošina Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs.

Ar katru gadu elektroniski parakstīto dokumentu skaits pieaug, norāda FM pārstāve Maija Straupmane. 2013. gadā vidēji mēnesī izmantoti 111 laika zīmogi, pērn – 312 laika zīmogi; bet šogad – 352. 37 FM darbiniekiem ir nodrošinātas e-paraksta viedkartes. Ar šo rādītāju FM ir līdere starp vadošajiem valsts resoriem. Savukārt VM e-paraksta lietošana dokumentiem uzsākta 2007. gadā, pakāpeniski palielinot elektroniski parakstāmo dokumentu skaitu. Pēdējos trīs gados elektroniski parakstīto dokumentu skaits svārstās 65% – 75% robežās no visu VM nosūtāmo dokumentu kopskaita. E-paraksts šajā ministrijā piešķirts deviņām amatpersonām un darbiniekiem. 773 reizes e-paraksts pērn ticis izmantots ĀM, un pašlaik e-parakstu izmanto 11 ĀM darbinieki. Salīdzinot ar gadu iepriekš, 2014. gadā e-paraksta izmantošana ĀM pieaugusi aptuveni par trešdaļu jeb 250 izmantošanas reizēm. VARAM e-paraksts pērn kopumā tika izmantots 7,9 tūkst. reižu, savukārt šogad tas izmantots jau aptuveni 4,3 tūkst. reižu. Šajā ministrijā ir 23 e-parakstu lietotāji. Mēnesī vidēji tiek parakstīts 610 dokumentu. Pašlaik e-paraksts ir visiem VARAM ierēdņiem un amatpersonām, kuriem iekšējie normatīvie akti nosaka nepieciešamību parakstīt izejošos VARAM dokumentus, paskaidro ministrijas pārstāve Kristīne Kļaveniece. Šogad ZM e-paraksts izmantots aptuveni 3 tūkst. reižu – vidēji 255 reižu mēnesī. ZM e-paraksts ir piešķirts 21 amatpersonai, bet faktiski e-paraksta lietotāju ir vairāk, norāda ministrijas pārstāve Dagnija Muceniece. Jūtami pieaugusi elektroniski parakstītu dokumentu sarakste arī ar privātpersonām un sabiedriskajām organizācijām, piebilst D. Muceniece. IZM nosūtāmie dokumenti maksimāli tiek gatavoti ar elektronisko parakstu. Ministrijā iekšējā sarakste notiek tikai elektroniskā veidā, izmantojot dokumentu vadības sistēmā iebūvēto parakstu. IZM ar e-parakstu apstiprina korespondences dokumentus, kā arī tas tiek izmantots iepirkumu procedūru dokumentu parakstīšanai. Šādi parakstītu dokumentu īpatsvars IZM pēdējos gados ir palielinājies. Pērn e-dokumenti veidoja 63% no kopējo parakstīto korespondences dokumentu apjoma, savukārt šogad provizoriski – 65%, norāda ministrijā. Šogad no 3,4 tūkst. dokumentu elektroniski parakstīti 2,2 tūkst. Pirms četriem gadiem proporcija bija vairāk par labu dokumentiem papīra formātā – no 6,9 tūkst. korespondences dokumentu tikai 2,6 tūkst. bija elektroniski. Tāpat TM pārstāve Līva Rancāne norāda, ka ne tikai pieaug elektroniski parakstītu dokumentu apjoms, bet arī elektroniski saņemtu un nosūtītu dokumentu īpatsvars.

Parex banka pieņēmusi lēmumu atcelt darījumu ar Latvijas Krājbanku par Šveices bankas AP Anlage & Privatbank AG akciju iegādi, informēja Parex bankā.

Darījums atcelts, jo Krājbanka nav izpildījusi virkni saistošu nosacījumu, skaidro Parex bankas pārstāvji.

AP Anlage und Privatbank AG grupā ieņem stratēģiski svarīgu pozīciju privātā kapitāla pārvaldīšanas segmentā, un jaunie apstākļi ļaus straujāk attīstīt šo biznesa virzienu. Turpmāk investoru piesaiste Šveices bankai notiks tikai kontekstā ar Parex bankas attīstības stratēģiju – bankas galvenie mērķi ir atgriešanās privātā investora īpašumā, Latvijas valsts noguldījumu atmaksa pēc iespējas īsākā termiņā, uzsver Parex banka.

Db.lv jau šodien rakstīja, ka Latvijas Krājbanka pieprasījusi Parex bankai atmaksāt iepriekš par AP Anlage & Privatbank AG samaksātos 5 miljonus eiro, liecina paziņojums NASDAQ OMX Riga biržā.

Rīgas apgabaltiesa a/s Latvijas Krājbanka atzinusi par maksātnespējīgu. Spriedums nav pārsūdzams. Maksātnespējas pieteikumus tiesā iesniedza gan Rīgas dome, gan Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK).

Kā jau rakstīts, tiesa bankas maksātnespējas lietu izskatīja ļoti ātri – gandrīz stundas laikā, un šodien arī nolēma paziņot savu spriedumu. Jāmin, ka FKTK pārstāvis Jānis Brazovsksi tiesai norādīja, ka bankas parādsaistības pārsniedz bankas aktīvus, Krājbanka savas saistības nokārtot nevarēšot.

DB jau rakstīja, ka sākotnēji FKTK nevedās ar maksātnespējas administratora atrašanu, un pirmās divas kandidatūras tika noraidītas. Tomēr trešais mēģinājums izrādījās veiksmīgs un šā gada 16.decembrī Rīgas apgabaltiesa par Krājbankas maksātnespējas administratoru apstiprināja zvērinātu revidentu komercsabiedrību SIA KPMG Baltic, kas pilnvaroja Jāni Ozoliņu veikt Krājbanka administratora pienākumus. Jāatgādina, ka iepriekš tika noraidīta gan Aigara Lūša, gan Inta Goldmaņa kandidatūras.

Tas, vai Latvijas valstij vajadzēs pārņemt a/s Latvijas Krājbanka, būs atkarīgs no Latvijas Krājbankas kontrolpaketes īpašnieku Snoras pārņēmušās Lietuvas valdības lēmumiem par Snoras sadalīšanu.

«Lietuvas valdībai nav citu variantu kā vien rīkoties līdzīgi, kā Latvija rīkojās ar Parex Banku, tas ir, sadalīt Snoras labajā un sliktajā bankā,» otrdienas rītā db.lv skaidroja Ministru prezidenta Valda Dombrovska (Vienotība) Saeimas frakcijas priekšsēdis Dzintars Zaķis.

Tas, vai Latvijas valstij būs jāpārņem Latvijas Krājbanka, esot atkarīgs no tā, vai Latvijas Krājbanka, atbilstoši Snoras jauno īpašnieku – Lietuvas valdības – lēmumiem, tiks pievienota labajiem vai sliktajiem aktīviem.

«Ja Latvijas Krājbanka nonāk pie sliktajiem aktīviem, tad, protams, Latvijas valstij tā būs jāpārņem, lai pasargātu klientu intereses,» sacīja Dz. Zaķis, uzsverot, ka pagaidām neesot pamata domāt, ka stabili strādājošā un pelnošā Latvijas Krājbanka varētu nonākt no Snoras atdalītajā «sliktajā bankā».

AS Latvijas Krājbanka klientu nauda ir vienkārši nozagta. Tā šodien izziņoto bankas administratora KPMG Baltics lēmumu rosināt sākt bankas bankrota procedūru vērtēja komponists Raimonds Pauls.

Paulam pērn par maksātnespējīgu atzītajā Krājbankā dažādās valūtās noguldīts gandrīz miljons eiro (700 000 latu).

«Ko es te varu teikt - kas zagts, tas nozagts,» sacīja Pauls, piebilstot, ka tas noticis ar valdības, Finanšu ministrijas un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) atbalstu. Viņa skatījumā, bankas klientu nauda arī ieguldīta airBaltic.

Pauls sacīja, ka parasti zagļus liekot cietumā, taču šajā lietā nekādas procedūras nenotiekot un neviens neliekoties ne zinis.

Vērtējot naudas atgūšanas iespējas, Pauls sacīja, ka tiesu darbi, visticamāk, vilkšoties gadiem, taču viņš pagaidām vēl nezinot, vai pats tiesāsies par naudas atgūšanu. Viņš atzina, ka vērtēs tālāko situāciju un tad pieņems lēmumu.

A/s Latvijas Krājbanka ir iestājusies noguldījumu nepieejamība, šodienas sēdē konstatējusi Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK).

Līdz ar šāda lēmuma pieņemšanu FKTK uzdevusi Krājbankai izmaksāt daļu garantēto atlīdzību līdz 50 latiem dienā tās klientiem fiziskām personām, kurām saskaņā ar Noguldījumu garantiju likumu ir tiesības saņemt garantēto atlīdzību, pamatojoties uz informāciju, kāda ir a/s Latvijas Krājbanka grāmatvedības reģistros noguldījumu nepieejamības iestāšanās dienā.

Sākot ar rītdienu, 24. novembri, dienišķos 50 latus bankas klienti varēs saņemt arī Krājbankas apkalpošanas centros to darba laikā.

FKTK lēmums arī paredz, ka Krājbanka garantēto atlīdzību izmaksai nav tiesīga prasīt no saviem klientiem komisijas vai jebkādu citu maksu par minēto pakalpojumu sniegšanu.

Ceturtdien, 4.janvārī noslēdzas parakstīšanās pirmais posms uz AS Latvijas Krājbanka jaunemitētajām akcijām. Tajā savas pirmtiesības uz jaunajām parastajām un priekšrocību akcijām bija tiesīgi izmantot AS Latvijas Krājbanka akcionāri proporcionāli 2006.gada 20.oktobrī katram akcionāram piederējušajam AS Latvijas Krājbanka akciju skaitam.

AS Latvijas Krājbanka pavisam emitējusi 1,65 miljonus jaunu akciju – 800 tūkstošus parasto uzrādītāja akciju ar balsstiesībām un 850 tūkstošus priekšrocību uzrādītāja akciju bez balsstiesībām. Parakstīšanās notiek trīs posmos - pirmajos divos posmos tiesības parakstīties uz akcijām ir AS Latvijas Krājbanka akcionāriem, bet trešajā posmā - pārējiem ieguldītājiem. Lēmumu par pamatkapitāla palielināšanu par 1,65 miljoniem latu - līdz 10,756 miljoniem latu - AS Latvijas Krājbanka akcionāri pieņēma pagājušā gada septembrī. Bankas pamatkapitāla palielināšanas mērķis ir piesaistīt līdzekļus Latvijas Krājbankas pakalpojumu attīstībai un palielināt aktīvu atdevi.

Gluži kā dators, pele vai klaviatūra – arī eParaksts kļuvis par mūsdienu uzņēmēja ikdienas darba rīku, kas tiek likts lietā gan darbinieku un klientu identitātes pārbaudei, gan dokumentu parakstīšanai.

Šī gada pirmajos sešos mēnešos eParaksta lietojuma skaits dokumentu parakstīšanai pārsniedzis 7 miljonus reižu, kas ir vairāk nekā visā 2019. gadā kopā. Arī e-Identitātes apliecināšanai dažādās interneta vietnēs un e-pakalpojumu portālos eParaksts tiek izmantots arvien biežāk un teju sasniedzis visu pērnā gada lietošanas reižu skaitu.

Ievērojamais eParaksta lietošanas skaita pieaugums vērojams ne tikai pandēmijas dēļ, bet arī pateicoties jaunām izmantošanas iespējām. Uzņēmumi izvēlas pāriet uz elektronisko dokumentu apriti un integrē savās dokumentu vadības sistēmās eParaksta funkcionalitāti, kā arī ievieš to klientu portālos un piedāvā saviem klientiem pieteikties un saņemt pakalpojumus droši, izmantojot eParaksta rīkus e-Identitātes apliecināšanai un dokumentu parakstīšanai. Arī mobilā lietotne eParaksts mobile kļūst arvien populārāka, katru mēnesi lietotnei piesakoties ap 10 000 jaunu lietotāju, un nu jau vairāk nekā 150 000 iedzīvotāju aktīvi izmanto eParakstu viedtālrunī. Ir ērti, ja daudzas – gan sadzīviskas, gan biznesa lietas – vari nokārtot ar savu viedtālruni. Šo ērtību lietotāji atzinīgi novērtē.

Latvijas iedzīvotāji par drošāko naudas uzkrāšanas veidu joprojām uzskata līdzekļu glabāšanu skaidrā naudā, bet bankām šim nolūkam naudu uztic tikai katrs septītais. Tāds secinājums izriet no pētījumu aģentūras "Norstat" veiktās aptaujas.

Lai arī vairākums strādājošo darba algu saņem bankas kontā, banku par pienācīgu vietu naudas uzkrāšanai uzskata vien 14% no visiem aptaujātajiem. Visnoraidošākie pret kredītiestādēm ir zemāko algu saņēmēji. Minimālās algas pelnītāju vidū bankām uzticas mazāk par desmito daļu respondentu, savukārt no darbiniekiem ar 1000 – 1500 eiro algu uzkrājumus bankā par drošāko uzkrājumu veidu uzskata ap 22% aptaujāto. Katram piektajam respondentam sirds ir mierīga, ja brīvie līdzekļi atrodas pie paša skaidras naudas formā, un 19% par drošāko ieguldījumu uzskata zeltu.

Aptauja atklāj, ka kopumā cilvēki īpaši neuzticas noguldījumiem bankā. Aicināti novērtēt savu uzticību bankām piecu ballu skalā, lielākā daļa jeb 38% izvēlējās atzīmi 3. Bankām pilnībā uzticas vien 6% respondentu, 27% izvēlējās atzīmi 4, 16% savu uzticības līmeni novērtēja ar 2 ballēm un nemaz neuzticas 12%. Interesanti, ka visaugstāk bankas vērtē pensijas vecuma cilvēki, bet tām vismazāk uzticas tieši gados jaunie, vecumā līdz 29 gadiem.

Deputāts Ainars Latkovskis (Vienotība) nosūtījis vēstuli ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram, lūdzot pārbaudīt, par kādām summām un procentu likmēm pašvaldības un valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības veikušas noguldījumus a/s Latvijas Krājbanka.

Latkovskis lūdz ģenerālprokuroru pārbaudīt, vai šo noguldījumu procentu likmes nav mazākas kā citiem a/s Latvijas Krājbanka noguldītājiem par līdzīgu laika posmu un vai tās atbilst vidējām likmēm tirgū.

Lūguma mērķis ir noskaidrot, vai attiecīgo pašvaldību, valsts un pašvaldību uzņēmumu amatpersonas, kuras pieņēmušas lēmumu par līdzekļu izvietošanu attiecīgajā bankā, viņu radinieki vai viņiem piederošās kapitālsabiedrības nav saņēmušas kādus īpaši izdevīgus komercbankas pakalpojumus vai citus mantiskus vai citāda veida labumus, kas varētu liecināt par iespējamiem likuma«Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā» pārkāpumiem.

MMM finanšu piramīda sola ieguldītājiem peļņu 20-75% apmērā, bet atbildīgās iestādes pagaidām nespēj liegt tai piesaistīt ieguldījumus, piektdien vēsta laikraksts Dienas bizness.

Sergeja Mavrodi finanšu piramīdas impērija plešas Latvijā, jo MMM no vienkāršu lapiņu reklāmas ir pārgājusi uz lielajiem plakātiem, bet valsts iestādes pagaidām plāta rokas. Piramīdas dibinātājs ir Sergejs Mavrodi, kura jau iepriekš radītās tāda paša nosaukuma finanšu piramīdas sabrukums 90. gadu vidū izputināja miljoniem Krievijas iedzīvotāju. Apsūdzībās par krāpšanu viņš tika arestēts 2003. gadā, bet 2007. gadā atbrīvots, un atkal izveidojis līdzīgu organizāciju.

MMM pārstāvji ir tikušies arī ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) ekspertiem, taču neesot runāts par licences saņemšanu, skaidro FKTK pārstāve Ieva Upleja. Komisija ir saskatījusi MMM veiktajās aktivitātēs finanšu piramīdas pazīmes un par to brīdinājusi sabiedrību ar mediju starpniecību. Tomēr I. Upleja uzsver, ka Latvijā nav tiesību normu, kas aizliegtu finanšu piramīdas izveidošanu. Finanšu piramīdas mērķis ir īsā laikā gūt maksimālu peļņu no arvien jauniem shēmas dalībniekiem, kā rezultātā vienīgie ieguvēji īstermiņā būs paši sākotnējie shēmas dalībnieki, bet vēlāk iesaistījušies dalībnieki zaudēs visu ieguldīto, paliekot bez jebkādām garantijām. Agrāk vai vēlāk finanšu piramīda vienmēr sabrūk, jo tai nav citu peļņas gūšanas avotu, kā tikai jaunu dalībnieku piesaistīšana un to spēja nosegt sākuma dalībnieku peļņu. Piramīdas sabrukšanas gadījumā, ja «jaunākie» dalībnieki zaudē visu ieguldīto naudu, «senākie» dalībnieki var tikt saukti pie atbildības par krāpšanu. Lai arī FKTK apgalvo, ka piesaistīt iedzīvotāju noguldījumus Latvijā ir atļauts darīt tikai komisijas licencētām kredītiestādēm un krājaizdevu sabiedrībām, patlaban nekādas sankcijas pret MMM pārstāvjiem veikt nav iespējams, jo, lai personas sauktu atbildības par krāpšanu, ir nepieciešams kāds cietušais, kas šajā gadījumā būtu persona, kas zaudējusi naudu. Taču, kamēr policijai nav informācijas par šādām personām, trūkst nozieguma sastāva, lai kādu sauktu pie atbildības. Komisija gan ir informējusi arī Valsts policiju par visiem gadījumiem, kad tiek mēģināts piesaistīt noguldījumus vai veikt ieguldījumus bez attiecīgas licences.