Kā Db.lv pastāstīja vienīgā specializētā Latvijas vides vortāla pārstāvis Jānis Pļavinskis, patlaban tiek meklēts šī vortāla pircējs. Nosaucot vortāla cenu, J. Pļavinskis akcentēja: "Mēs vēlētos atgūt apmēram to, kas ieguldīts tā veidošanā, attīstīšanā un uzturēšanā."

J. Pļavinskis Db.lv informēja, ka pagaidām gan neviens nav interesējies par vortāla iegādi. Viņš atzīst, ka, iespējams, vortālu neizdosies pārdot, taču pārdošanas sludinājums vortālā ievietots ar domu - "ja nu ir kāds, kam šīs lietas interesē un kam ir lieka nauda, lai piesakās".

Db.lv vaicāja:

-Kādēļ pieņēmāt lēmumu pārdot www.virums.lv?

J. Pļavinskis: Nespējām savākt stabilu līdzekļu plūsmu šī projekta stabilai darbībai. Ir kaut kāds minimālais slieksnis, ko nepieciešams pārkāpt, lai tas aiziet - mums to tā īsti nav izdevies. Pastāvēt jau var, bet tas nav tas apjoms, kādu es vēlētos redzēt un kāds būtu nepieciešams, lai iesaistītu sabiedrību mūs visus skarošo vides jautājumu risināšanā.

Ārzemju bankās ieķīlātos Latvijas Krājbankas līdzekļus var atgūt diezgan viegli, norāda bankas līdzīpašnieks Vladimirs Antonovs. Viņš, skaidrojotskaidrojot aptuveni 100 miljonu latu pārskaitīšanu uz korespondentkontiem ārzemju bankās, atzīst, ka šī nauda bija paredzēta nacionālās aviokompānijas airBaltic refinansēšanai.

Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka Krājbankas apķīlātie līdzekļi atrodas Meinl Bank Austrijā, East-West Bank Luksemburgā un VTG Bank AG Austrijā, kā arī Ukrainas bankā Investbank un Krievijas bankā Sberkred.

«Pirmkārt, ja Lietuvā nekas nenotiktu, tad līdz Jaungadam mēs refinansētu airBaltic. Tas pilnīgi skaidrs - mums ir attiecīgie dokumenti un pierādījumi. Līdz ar to šie jaukie korespondentkonti paši no sevis slēgtos un nevienam šādā situācijā nebūtu nekādu problēmu. Tālāk - saistībā ar to, ka viss notika strauji un stresa apstākļos, visi joprojām vēl nav sapratuši, ka Krievijā nauda korespondentkontos nav bloķēta un nekad arī nav bijusi bloķēta. Uz doto brīdi, cik saprotu, "Krājbankas" administrācija cenšas šo naudu atgūt. Tas, ka - cik izskatās - šo naudu no turienes ne īpaši grib atdot, droši vien vairāk attiecas nevis uz civiltiesisko, bet uz krimināltiesisko jomu,» intervijā žurnālam Kapitāls skaidro Antonovs.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājas vietnieks, Krājbankas pilnvarnieku grupas vadītājs Jānis Brazovskis apstiprināja, ka Latvijas Krājbankas līdzīpašnieka Vladimira Antonova pārstāvji esot ar viņu sazinājušies, lai noskaidrotu, kādu palīdzību problēmām Latvijas puse vēloties saņemt, uz ko J. Brazovskis esot norādījis, ka vēloties saņemt to naudu, kas no bankas tika izņemta.

«Personas ar parakstītiem dokumentiem, kas saka, ka pārstāv V. Antonovu ar mani tiešām ir sazinājušās, bet tikai, lai noskaidrotu, kādu palīdzību varētu sniegt Krājbankas problēmu risināšanai. Sarunā ar šiem cilvēkiem esmu norādījis, ka būtu labi, ja V. Antonovs bankā atliktu atpakaļ izņemtos līdzekļus,» LTV raidījumā sacīja J. Brazovskis. Tomēr viņš piebilda, ka jau zināmo apķīlāto 100 miljonu latu vietā no V. Antonova varētu arī prasīt lielāku summu. «Nevēlos tagad publiski manipulēt ar cipariem, bet kopējā summa varētu būt pat 150 miljoni latu,» sacīja Brazovskis.

Santīmu nekrāsi, pie lata netiksi – savulaik vēstīja liels Latvijas Krājbankas plakāts, man liekas, Lāčplēša un Gogoļa ielas stūrī. Tagad vairs nav ne santīmu, ne latu, ne Latvijas Krājbankas. Kamēr taupītājs, komponists Raimonds Pauls, latu vietā ir saņēmis «pigu», tikmēr advokāts Romualds Vonsovičs no Krājbankas maksātnespējas administrācijas procesiem ir izcēlis lielu «piķi». Krājbankas «taupītāji» kasa pakausi, prātojot, kurā «zeķē» no šādām bankām ir prātīgāk slēpt «trešo pensiju līmeni», bet «laupītāji» daudz nedomā. Latvijas Krājbankas bijušais klients Raimonds Pauls ir apzagts, bet Latvijas Krājbankas bijušais prezidents Mārtiņš Bondars dodas politikā.

Kur? Latgalē. Varbūt bijušais Latvijas Krājbankas prezidents Mārtiņš Bondars ne pārāk augstu vērtē Latgales iedzīvotājus? Dažkārt rīdziniekam ir novērots tāds netikums uzskatīt, ka cilvēki simts kilometrus no Rīgas neko nesaprot. Pieļauju, ka Mārtiņš Bondars domā, ka cilvēki Latgalē, iespējams, pat nezina, ka tāda Latvijas Krājbanka vairs neeksistē.

Galu galā tā ir banka, kas Latvijā ir bijusi tikpat ilgi, cik šeit ir bijusi Latvijas valsts! Jau Kārļa Ulmaņa pirmā pagaidu valdība 1919. gadā izdeva rīkojumu par Latvijas Valsts Krājkases dibināšanu. Visiem zināmā Krājkase – kā Laima un kā Metalurgs – darbojās pat padomju okupācijas laikā. Tiešām ir grūti noticēt, ka mūsu Latvijas Krājbankas vairs nav. Bet politiķi, cilvēki, kas ir tieši vainīgi pie viena no Latvijas simboliem iznīcināšanas, ne tikai neuzņemas atbildību, ne tikai nenožēlo notikušo, bet mierīgi dodas politikā, domājot, ka viss jau ir aizmirsts.

Informāciju par AS Latvijas Krājbanka apķīlātajiem līdzekļiem pagaidām nav sniegušas Ukrainas un Krievijas bankas Investbank un Sberkred, sacīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājas vietnieks un FKTK pilnvarnieku grupas Latvijas Krājbankā vadītājs Jānis Brazovskis.

«Krājbankas līdzekļu meklēšanai algojam advokātus Austrijā un Luksemburgā, un Eiropas Savienības (ES) bankas informāciju par apķīlātajiem līdzekļiem mums sniedz. Krievijas un Ukrainas bankas informāciju nesniedz. Tiks izmantoti Krievijas un Ukrainas advokātu biroju pakalpojumi, lai šo informāciju iegūtu,» sacīja Brazovskis.

Jautāts, vai kādai no šīm ķīlām jau netuvojas dzēšanas termiņš, Brazovskis sacīja, ka ķīlām situācija ir dažāda, bet plašāku informāciju sniegt atturējās.

Jau ziņots, ka dokumentus par Krājbankas līdzekļu aptuveni 100 miljonu latu vērtībā apķīlāšanu esot parakstījis bankas līdzīpašnieks Vladimirs Antonovs un bankas prezidents Ivars Priedītis. To 18.novembra sarunā ar FKTK pārstāvjiem un bankas vadību atzinis Antonovs, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Dokumentus par AS Latvijas Krājbanka (Krājbanka) līdzekļu aptuveni 100 miljonu latu vērtībā apķīlāšanu esot parakstījuši bankas līdzīpašnieks Vladimirs Antonovs un bankas prezidents Ivars Priedītis, to 18.novembra sarunā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pārstāvjiem un bankas vadību atzinis Antonovs, liecina aģentūras LETA rīcībā esoša informācija.

18.novembra pēcpusdienā Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pārstāvji informējuši Krājbankas valdes locekli Mārtiņu Zalānu, ka būtu nepieciešams pārskaitīt bankas korespondējošajos kontos esošo naudu NVS bankās, Meinl Bank Austrijā, East-West Bank Luksemburgā un VTG Bank AG Austrijā uz Krājbankas korespondējošo kontu, kas atvērts Deutsche Bank. Viens no pirmajiem bijis veicams pārskaitījums no Krājbankas korespondējošā konta, kas atrodas Krievijas bankās Investbank un Sberkred.

Ņemot vērā to, ka pārskaitījuma veikšana nebija Zalāna atbildības lauciņš, FKTK lūgumu viņš nodevis Krājbankas valdes loceklim Dzintaram Pelcbergam, kurš savukārt uzdevis to izpildīt Krājbankas Operāciju pārvaldei. Pēc tam Pelcbergs informējis bankas valdi, ka parasti šādu strauju bankas kontu atlikumu samazinājumu vajadzētu saskaņot ar attiecīgo korespondējošo banku, kā arī būtu nepieciešams kontaktēties ar Investbank bijušo īpašnieku, Krājbankas padomes locekli Antonovu, kuram esot labākas attiecības ar Investbank strādājošajiem.

Kultūras ministrija informē par jauna Latvijas kultūras vortāla www.kultura.lv atklāšanu. Vortālā ir apkopota visaptveroša informācija par Latvijas kultūras dzīvi – kultūras notikumiem, kā arī kultūras tradīcijām un mantojumu. Tāpat vortālā būs informācija par 21. gadsimta projektiem – Latvijas Nacionālo bibliotēku, Akustisko koncertzāli un Laikmetīgās mākslas muzeju. Vortāls sāk darboties šodien, 2.novembrī. Kultūras ministre Helēna Demakova informē, ka ar vortālu vēlas rādīt piemēru citām nozarēm, kā veidot un pasniegt informāciju, kas būs kopējā Latvijas valsts portāla sastāvdaļa. Viņasprāt, viena no interesantākajām vortāla sadaļām ir „Personības”, kurā izcelti „ļaudis, pēc kuriem pasaule pazīst Latviju”. Kā vortāla mērķauditorija plānota 70% ārzemju apmeklētāju un 30% Latvijas apmeklētāju. Vortāls šobrīd ir sagatavots būs trīs valodās – latviešu, angļu un franču. Turpmāk paredzēts pievienot vēl trīs valodas – krievu, vācu un spāņu. Vortāla vizuālā un satura koncepta autors ir Ēriks Stendzenieks.

Šajā rakstā Db.lv publisko sarunu ierakstus, kuros, kā informēja Džons Kristmass (John Christmas), norisinās saruna strap viņu un bijušo Parex Asset Management vadītāju Guntaru Vītolu.

Šajā rakstā Db.lv publisko sarunu ierakstus, kuros, kā informēja Dž. Kristmass, norisinās saruna starp viņu un bijušo Parex Asset Management vadītāju Guntaru Vītolu. Šo un citu sarunu dēļ Dž. Kristmass jūtas apdraudēts un ir pametis Latviju

"Telefonsaruna bija starp mani, Dž. Kristmass, bijušo Starptautisko attiecību grupas vadītāju Parex bankā, un Guntaru Vītolu, bijušo Parex Asset Management prezidentu, kurš tika izmantots kā starpnieks starp mani un Parex bankas līdzdibinātāju Viktoru Krasovicki," Db.lv norāda Dž. Kristmass. Šie esot 2006.gada 3. un 7.marta ieraksti.

Ierakstā dzirdams, ka, kā norāda Dž. Kristmass, Guntars Vītols piedāvā viņam parakstīt vienošanos ar Parex banku.

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

1993.gads 7.decembrī tiek oficiāli reģistrēta Rīgas Fondu birža, ko dibinājušas 4 komercbankas. Pirmais biržas prezidents ir Kārlis Cerbulis. 1994.gads Valdība atbalsta RFB izveidi, tiek izstrādāta biržas koncepcija un vērtspapīru tirdzniecības modelis. 1995.gads 25. jūlijā notiek biržas oficiālā atklāšana un pirmā tirdzniecības sesija. Tajā tiek tirgotas Kaijas, Vitransauto, Rīgas alus un Saldus naftas bāzes akcijas un valsts obligācijas. 1996.gads 16.janvārī biržas Oficiālajā sarakstā tiek iekļauts pirmais uzņēmums - a/s Latvijas Unibanka. 29.februārī par biržas prezidentu kļūst Uldis Cērps. 1997.gads Kopš februāra biržas tirdzniecības sesijas notiek katru dienu. Jūnijā sadarbībā ar aģentūru Dow Jones tiek izveidots kapitalizācijas indekss DJRSE, kas 17. septembrī sasniedz vēsturisko maksimumu 508.73 punkti. Par pirmo biržas Gada brokeri kļūst Uldis Bulavs no Trasta komercbankas. 1998.gads 2.februārī tiek ieviests akciju cenu indekss RICI 6.aprīlī tiek parakstīts līgums par informācijas apmaiņu ar Tallinas Fondu biržu. Sperts pirmais solis ceļā uz tālāko Baltijas biržu sadarbību. 1999.gads 15.februārī biržas Oficiālajā sarakstā tiek iekļautas a/s Latvijas Gāze akcijas un Latvijas Hipotēku un zemes bankas emitētās ķīlu zīmes. Pirmo Gada emitenta balvu Ineta Limbēna no a/s Balta 2000.gads 5.jūlijā birža svin 1000.tirdzniecības sesiju 21.decembrī par jauno prezidentu ievēl Guntaru Kokoreviču Biržā iekļauj ārvalstu – Svenska Exportkredit un Nordic Investment Bank obligācijas. Pirmo biržas Gada speciālbalvu saņem laikraksta Dienas bizness žurnālists Ainārs Sedlenieks 2001.gads 17. aprīlī Biržas sarakstos iekļauj ieguldījumu fondu daļas (Baltic Index fonds) Izstrādāts un pieņemts jauns biržas nolikums Par vērtspapīru sarakstiem, kas atbilst visām ES direktīvām un Ziemeļvalstu biržu prasībām, izveidoti divi jauni saraksti – Pirmsaraksts, kā arī Uzraudzības saraksts, kā arī veikta pilnīga akciju Oficiālā un Otrā saraksta pārstrukturizācija 15.novembrī biržā iekļauj Hipotēku un zemes bankas 10 gadu hipotekārās ķīlu zīmes 2002.gads Aprīlī biržā par sertifikātiem pārdod 64,26 milj. Latvijas kuģniecības akciju (32% no pamatkapitāla). 26.jūnijā publiskajā izsolē tiek pārdots 51 % jeb 102 miljoni Kuģniecības akciju Augustā par Rīgas Fondu biržas lielāko akcionāru kļūst Somijas HEX Group. 2003.gads Šobrīd uzsākti priekšdarbi jaunas tirdzniecības sistēmas SAXESS ieviešanai, ko plānots ieviest 2004.gada vidū Rīgā un Tallinā vienlaikus. Avots: Rīgas Fondu birža

Rīgā apcietināts gados jauns hakeris, kurš pēdējo mēnešu laikā šantažēja vairākus Latvijas portālus. Policija varēja viņu apcietināt, jo hakeris bijis fantastiski naivs, atsaucoties uz Čas, ziņo Biznews.

Apmēram pirms mēneša Latvijas interneta vortāls BMWLife.lv no kāda nezināmā saņēma e-pastu, kurā bija pieprasīta nauda.

"Jaunais cilvēks paziņoja, ka viņam ir mūsu vortāla kodi un viņš var nodarīt ļaunumu tam, lai viņš to nedarītu viņš pieprasīja no mums kompensāciju," intervijā sacīja BMWLife vortāla galvenais redaktors Andris Miemis.

Lai pierādītu savu varējumu nezināmais uzlauza hanzabrokeri.lv lapu un lieliem burtiem uzrakstīja - SveikiBMWLife.

Novērtējot situāciju BMWLife nolēma norēķināties ar hakeri. Hakeris no viņiem pieprasīja 100 LVL, kuri bija jāpārskaita uz Latvijas bankas kontu. Jāatzīmē, ka bankas konts bija reģistrēts uz viņa paša vārda. Vortāls pārskaitīja naudu uz šo kontu, jo uzskatīja, ka šis konts nepieder tam pašam izspiedējam.

Pēc tam, kad Latvijas Krājbankas vadību no bijušajiem akcionāriem bija pārņēmusi Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), no bankas aizpludināti vairāki desmiti miljoni latu. Savukārt FKTK uzsver, ka visi darījumi pēc Krājbankas darbības apturēšanas notikuši likumīgi.

FKTK norāda, ka pēc Krājbankas darbības apturēšanas, komisijas pilnvarnieki izpildījuši vairākus bankas maksājumus, ievērojot normatīvos aktus un noguldītāju intereses. Par veiktajiem darījumiem no aizvadītā gada 1. novembra līdz 31. decembrim sniegti arī skaidrojumi Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas komisijai.

Par vairāku desmitu miljonu aizpludināšanu liecienot portāla Pietiek rīcībā nonākušie Krājbankas maksājumu rīkojumi un FKTK priekšsēdētāja vietnieka Jāņa Brazovska parakstīti rīkojumi par līdzekļu nomaksu.

Portāls raksta, ka līdz pat pērnajiem Ziemassvētkiem uz dažādu ārzonās reģistrētu kompāniju kontiem ārvalstīs, kā arī privātpersonu un Latvijā reģistrētu firmu kontiem citās bankās Latvijā tikuši pārskaitīti kopumā aptuveni 56 miljoni latu. Nedaudz vairāk nekā 30 miljoni latu tikuši pārskaitīti uz Krājbankas kontiem ārvalstīs, kas apgrūtina naudas saņēmēju identificēšanu.

Likvidējamās Latvijas Krājbankas grupas peļņa pagājušajā gadā bija 6,418 miljoni eiro pretstatā zaudējumiem 2015.gadā, liecina informācija Firmas.lv.

Savukārt pašas Latvijas Krājbankas peļņa pretēji zaudējumiem 2015.gadā bija 5,485 miljoni eiro.

Bankas maksātnespējas administratora ziņojumā norādīts, ka aizvadītā gada beigās bankā strādāja septiņi darbinieki, no kuriem viens atradās bērnu kopšanas atvaļinājumā. Savukārt šā gada 14.jūlijā bankā bija seši darbinieki, ieskaitot vienu personu bērnu kopšanas atvaļinājumā.

Turpmākā darbinieku skaita samazināšana 2017.gadā būs galvenokārt atkarīga no tādiem faktoriem kā atlikušo Latvijas Krājbankas kredītu izstrāde, atlikušo aktīvu pārdošanas procesa pabeigšana un administratīvo funkciju nodošana ārpakalpojumu sniedzējiem.

Atbilstoši ziņojumam, pērn administrators ierosinājis vairākus tiesvedības procesus, lai nodrošinātu aktīvu atgūšanu. Pagājušā gada noslēgumā Latvijas Krājbanka bija prasītājs 35 civillietās Latvijas tiesās, atbildētājs - 11 lietās, savukārt trešā puse tā bija 35 lietās. Tāpat bankai ir liecinieka un/vai cietušā statuss 43 krimināllietās.

Latvijas Krājbanka, iespējams, tiek ziedota, lai iegūtu tās airBaltic akcijas, kas piederēja Baltijas aviācijas sistēmām.

Šādu versiju liek izvirzīt DB analīze, kas veikta, ņemot vērā datus, Krājbankas administratora darbu, valdības lēmumus, ekspertu komentārus. Šī situācija savukārt var pavērsties pret pašu valsti, tostarp pret Satiksmes ministriju (SM), kā arī Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK), piemēram, saistībā ar iespējamām tiesvedībām par miljonu latu zaudējumu atlīdzināšanu, kas varētu tikt uzsāktas, ja FKTK nolems sākt Krājbankas likvidāciju.

Pagājušā gada novembra beigās SM uz pirmpirkuma tiesību pamata iegādājās Krājbankā un bankā Snoras savulaik ieķīlātos 47,2% airBaltic akciju, kas piederēja Baltijas aviācijas sistēmām (BAS).

Sarežģītā atgūšanas procesa dēļ Krājbankas un Parex kreditori naudu var gaidīt vēl gadiem un galu galā tā arī nesagaidīt.

Patlaban Latvijas krājbankas maksātnespējas procesā atgūti 170 miljoni eiro, kas ir vien aptuveni ceturtā daļa no kopējās kreditoru prasījumu summas, taču bankas maksātnespējas administrators pagaidām atturas prognozēt, cik lielu naudas summu nāksies zaudēt kreditoriem. Savukārt Parex gadījumā zaudētās summas varētu būt mērāmas vairākos simtos miljonu.

Sāk norēķinus

Neskatoties uz to, ka patlaban izsolīta puse no Krājbankas īpašumā esošajiem nekustamajiem īpašumiem, kā arī visi pieci kredītu portfeļi, kopš bankas maksātnespējas procesa sākšanas ir atgūti vien 170 miljoni eiro, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un KPMG Baltics sniegtie dati. Kā stāsta KPMG Baltics pār- stāvis Oskars Fīrmanis, kopējais kreditoru prasījumu tiesību apjoms pret Krājbanku ir vairāk nekā 700 miljoni eiro, no kuriem lielākā daļa jeb aptuveni 470 miljoni eiro ir jāsaņem Noguldījumu garantiju fondam (NGF), un administrators jau sācis norēķinus ar fondu, līdz pērnā gada nogalei atmaksājot 193 miljonus eiro (fonds saskaņā ar likumu ir pirmais prasītājs, kas saņem līdzekļus no bankas aktīvu pārdošanas. Tālākā kreditoru prasījumu apmierināšanas kārtība ir šāda: bankas darbinieki, nodokļu maksājumi, neizpildītie maksājumi valsts un pašvaldību budžetos, valsts prasījumi par garantētajiem kredītiem, pārējie likumīgie prasījumi, procentu maksājumi kreditoriem, kreditoru prasījumi, kas pieteikušies pēc termiņa, sub- ordinētie aizdevumi un visbeidzot akcionāri). NGF saņemtā summa pārsniedz admini- stratora atgūtos līdzekļus tādēļ, ka, uzsākot maksātnespējas procesu, jau bija pieejama daļa līdzekļu, kas nebija jāatgūst, piemēram, bankas kontā Latvijas Bankā esošie līdzekļi, skaidro FKTK.

Informācija par Rīgas Fondu biržas darbību 2007.gadā liecina, ka pērnā gada beigās Rīgas Fondu biržas akciju emitentu kapitalizācija bija 1,475 miljardi latu, kas ir par 3% vairāk nekā 2006. gada beigās.

Aizvadītais gads Rīgas Fondu biržā vērtējams kā veiksmīgs, jo pērn gan pieaudzis tirdzniecības apgrozījums, gan biržas indekss OMXR septembra vidū sasniedza savu visu laiku augstāko vērtību - 759,44 punktu atzīmi. Tiesa, finanšu tirgus pērn rudenī atvēsināja krīze ASV nekustamo īpašumu tirgū un tas, protams, arī ietekmēja Rīgas Fondu biržas rādītājus, Db.lv informēja Rīgas Fondu biržas Korporatīvo komunikāciju departamenta speciāliste Aija Brasliņa.

"Latvijas iedzīvotāji 2007.gadā sāka vairāk aizdomāties par to, ka naudu var ne tikai tērēt, bet to var arī ieguldīt. Akcijas ir viens no ieguldījumu veidiem, kas pasaulē ir ļoti populārs un ar augstu ienesīgumu. To mēs pagājušajā gadā varējām arī ļoti labi redzēt Baltijas vērtspapīru tirgū, jo veiksmīgi izvēloties uzņēmumu, kura akcijās ieguldīt, gada laikā bija iespējams nopelnīt pat trīs reizes vairāk, nekā sākotnēji investēts. Gada beigās gan arī varējām redzēt, ka, investējot akcijās, kurām ir augstāks ienesīgums, pastāv risks. Taču jāatceras, ka akciju tirgos šādas situācijas periodiski atkārtojas, tāpat kā kritumiem parasti seko cenu kāpumi," norāda Daiga Auziņa – Melalksne, Rīgas Fondu biržas vadītāja.

Piektdien, 29. aprīlī, Rīgas Fondu birža Administratīvajā rajona tiesā iesniedza pieteikumu par Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) lēmuma Nr. 32 atcelšanu divās būtiskās daļās, kas, pirmkārt, attiecas uz vienlīdzīgas attieksmes ievērošanu Rīgas Fondu biržas darbībās, un, otrkārt, uz FKTK tiesībām atcelt Rīgas Fondu biržas brīdinājumu, kas izteikts emitentam AS “Latvijas kuģniecība”. Rīgas Fondu birža ir pārliecināta, ka pārmetumi par vienlīdzīgas attieksmes nenodrošināšanu Rīgas Fondu biržas darbībās ir nepamatoti, un uzskata, ka neskaidrais un nekonsekventais FKTK lēmums var radīt šķēršļus ES un pasaules prasībām atbilstošas labas korporatīvās pārvaldības prakses ieviešanai un nostiprināšanai Latvijā. Rīgas Fondu birža FKTK lēmumu vērtē kā kļūdainu, pieļaujot, ka FKTK nav pienācīgi izvērtējusi ne faktisko situāciju, ne sava lēmuma ietekmi uz tūkstošiem mazākuma akcionāru un ārvalstu investoru, kuri šobrīd ir neziņā par savu tiesību uz informācijas atklātību izmantošanas iespējām un biržas lomu viņu interešu aizstāvībā. “Vienlaicīgi Rīgas Fondu birža atzinīgi vērtē lēmumā iekļauto FKTK apstiprinājumu, ka biržai ir tiesības pieprasīt informāciju par akcionāru sapulces lēmumu projektiem, tostarp par padomes locekļu kandidātiem. Tas pilnībā atbilst gan ar nacionālajām tiesību normām, gan Eiropas komisijas rekomendācijām, gan progresīvajām tendencēm Eiropas Savienības korporatīvajā pārvaldē. Taču FKTK lēmums rada neskaidrību par biržas tiesībām piemērot sankcijas tiem emitentiem, kas nesniedz pieprasīto informāciju. Līdz ar to, ja FKTK lēmums paliek spēkā, citi publiskā tirgus uzņēmumi varētu to nepamatoti izmantot, lai pārkāptu Finanšu instrumentu tirgus likumu un biržas noteikumus, neinformējot visus, tostarp mazākuma akcionārus, par izvirzītajām padomes locekļu kandidatūrām.” Tā iesniegto pieteikumu komentē Rīgas Fondu biržas valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne. Tādējādi RFB kā aktīvs un profesionāls regulētā tirgus organizētājs uzskata par nepieciešamu pārsūdzēt FKTK lēmumu, lai citiem emitentiem nerastos iespēja izmantot šādu precedentu, un lai rastu skaidrību, kādā mērā FKTK kompetencē ietilpst pārvērtēt biržas piemērotās sankcijas. Saskaņā ar Finanšu instrumentu tirgus likumu un biržas noteikumiem Rīgas Fondu biržai ir jāveic informācijas atklāšanas uzraudzība. Lai pildītu šo pienākumu, biržai nepieciešams efektīvs mehānisms, ar kuru panākt, lai emitenti ievērotu biržas prasības. Rīgas Fondu biržai visai būtisks ir arī tirgus uzraudzības institūcijas atbalsts. Vienotu, saskaņotu un nepārprotamu prasību izvirzīšana emitentiem par atklājamās informācijas apjomu un saturu ļautu daudz efektīvāk sasniegt mērķi – caurspīdīgu un starptautiskajai praksei atbilstošu kapitāla tirgu. Papildu informācija: Daiga Auziņa-Melalksne, Rīgas Fondu biržas valdes priekšsēdētāja, 721 2431 e-pasts: [email protected] IZZIŅAI Saskaņā ar pienākumu nodrošināt informācijas atklātumu Rīgas Fondu biržas emitentiem ir jāsniedz informāciju Rīgas Fondu biržai kā regulētā tirgus organizētājam. Biržai ir tiesības emitentam pieprasīt pirms akcionāru sapulces atklāt sapulces lēmumu projektus, tostarp informāciju par padomes locekļu kandidātiem, lai nodrošinātu būtiskas informācijas atklāšanu un labas vadības principiem atbilstošas darbības ievērošanu. Šos pienākumus un tiesības paredz gan “Finanšu instrumentu tirgus likums” (27., 28. un 54. pants) , gan biržas noteikumi „Par finanšu instrumentu iekļaušanu un tirdzniecību biržas regulētajos tirgos” (p. 20.2.4 un 26.2.2.), gan starp emitentu un biržu noslēgtais līgums. Prasību izvērtēt Rīgas Fondu biržas darbības FKTK 9.02.2005. iesniedza AS„Ventspils nafta” pēc tam, kad Rīgas Fondu birža bija pieprasījusi AS„Latvijas kuģniecība” atklāt padomes locekļu kandidātus pirms ārkārtas akcionāru sapulces, kuras vienīgais darba kārtības punkts bija „Latvijas kuģniecības” padomes vēlēšanas. Ārkārtas akcionāru sapulce tika sasaukta pēc „Latvijas kuģniecības” lielākā akcionāra „Ventspils nafta” iniciatīvas.

Šodien, 15.oktobrī, aprit 100 dienas kopš Valdis Zatlers Saeimā deva Valsts prezidenta zvērestu.

Līdz ar pirmo amatā stāšanās dienu, Valsts prezidents ir pildījis visus ar Satversmi uzliktos pienākumus, akcentē Prezidenta Preses dienests:

-reprezentējis valsti, pārstāvot Latviju starptautiskajās organizācijās, darba vizītēs apmeklējot tuvākās kaimiņvalstis, tiekoties ar ārvalstu amatpersonām, akreditējot ārvalstu vēstniekus, izsniedzot akreditācijas vēstules Latvijas vēstniekiem ārvalstīs;

-pildot Latvijas valsts bruņotā spēka augstākā vadoņa pienākumus, apmeklējis Latvijas armijas kareivjus viņu dienesta vietās Latvijā un Latvijas lielākajā starptautiskajā misijā Afganistānā;

Latvijas Krājbankas maksātnespējas procesa administratora darbībā saskatāmi vairāki pārkāpumi, tomeŗ pats galvenais ir kreditoru interešu neievērošana. Tā uzskata Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācija.

Asociācija norāda, ka kreditoru interešu neievērošana ir galvenais administratora pārkāpums, kas sagrauj maksātnespējas procesu būtību.

Šāds pārkāpums, iespējams, radies tādēļ, ka bankas maksātnespējas procesu īsteno personas, kurām nav maksātnespējas procesa administratora sertifikāts. Asociācijas norāda, ka pieredze liecina, ka citos maksātnespējas procesos par šādu prettiesisku rīcību administrators tiek atcelts, atgādinot, ka maksātnespējas procesa mērķis ir parādnieka saistību izpilde, tātad kreditoru interešu nodrošināšana.

Maksātnespējas procesa ietvaros kreditoru galvenā interese ir savu līdzekļu atgūšana. Tieši maksātnespējas procesa administratoram ir jānodrošina tāda procesa virzība, lai kreditori varētu pilnvērtīgi aizstāvēt savas intereses, norāda asociācija.

Par maksātnespējīgu atzītās a/s Latvijas Krājbanka maksātnespējas procesa administratora KPMG Baltics pilnvarotā persona Jānis Ozoliņš izstājas no Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesu administratoru asociācijas.

SIA KPMG Baltic izplatītajā paziņojumā norādīts, ka atsevišķu asociācijas personu pastiprinātā interese par Krājbankas maksātnespējas procesu un viņu vēlme iegūt informāciju, kas nav viņu un asociācijas kompetencē, liecinot par spiediena izdarīšanu uz administratora pilnvaroto personu.

Izstāšanās no asociācijas gan neietekmēšot J.Ozoliņa profesionālo darbību un iespējas veikt savus pienākumus Krājbankas maksātnespējas procesā.

Paziņojumā arī uzsvērts, ka saskaņā ar Maksātnespējas un Civilprocesa likumu maksātnespējas procesa uzraudzību veic Maksātnespējas administrācija un tiesa. Tāpat arī maksātnespējas procesa uzraudzību saskaņā ar Kredītiestāžu likuma normām un Civilprocesa likumu veic Finanšu un kapitāla tirgus komisija. Tāpēc asociācija, vērtējot J.Ozoliņa darbības, nepamatoti ierosinot par tām disciplinārlietu un interesējoties par dažādiem darījumiem Latvijas Krājbankas maksātnespējas procesā, esot rupji pārkāpusi savas pilnvaras.

25.01% Latvijas krājbankas akciju izsole par naudu varētu notikt 17. maijā, Db informēja Privatizācijas aģentūras (PA) Ārējo sakaru daļas pārstāvis Jānis Bunte. PA padome ceturtdien atbalstīja Latvijas krājbankas privatizācijas otrās kārtības noteikumu projektu, kas izstrādāts, pamatojoties uz valdības noteiktajām privatizācijas pamatnostādnēm. PA padome nolēma ieteikt valdei apstiprināt Latvijas krājbankas privatizācijas noteikumus, kas paredz 2 277 514 bankas akcijas jeb 25.01 % no Krājbankas pamatkapitāla pārdot vienotā paketē, atklātā izsolē par sākumcenu 1.81 Ls par vienu akciju. Izsole būs maijā PA Ārējo sakaru daļas pārstāvis J. Bunte informēja, ka PA valde par Krājbankas privatizācijas otrās kārtas noteikumu apstiprināšanu lems 25. martā. Mēneša laikā pēc privatizācijas noteikumu apstiprināšanas PA valdē tiks uzsākta akciju pārdošana par sertifikātiem Latvijas krājbankas darbiniekiem un pensionāriem, savukārt 25.01% bankas akciju izsole varētu notikt 17. maijā, norādīja J. Bunte. Db (05.02.2003.) jau informēja, ka valdība februāra sākumā nolēma valstij piederošos 32.12% Latvijas krājbankas akciju privatizēt, izmantojot pārdošanas metodes. 25.01% akciju plānots pārdot vienotā paketē par naudu, 6.6% akciju tiks piedāvāti Krājbankas darbiniekiem un pensionāriem par privatizācijas sertifikātiem, savukārt 0.51% akciju veidos privatizācijas rezervi. Akcionāri ieinteresēti privatizācijā Db (10.03.2003.) jau informēja, ka iespēju piedalīties Latvijas krājbankas akciju privatizācijā apsver tagadējie bankas akcionāri Venbunkers un Ventamonjaks, kā arī Nīderlandes uzņēmums Macasyng Holding B. V., kam pieder 1.05% bankas akciju. Turklāt tiek pieļauta iespēja, ka Latvijas krājbankas akciju izsolē varētu piedalīties arī citi pretendenti, piemēram, Pirmās bankas īpašnieki — Vācijas NORD/LB. Pēc aktīvu apmēra Latvijas krājbanka ir astotā lielākā Latvijas komercbanka, turklāt tajā atrodas aptuveni 700 tūkstoši kontu. Bankas prezidents Zigurds Jeromanovs PA padomes sēdē atzinis, ka Latvijas krājbanka ir sasniegusi likumdošanā noteikto kapitāla pietiekamības rādītāju, tādēļ bankas tālākai attīstībai nepieciešama pamatkapitāla palielināšana. Db jau vairākkārt rakstīja, ka jau ilgāku laiku akcionāriem neizdodas vienoties par bankas pamatkapitāla palielināšanu. Par pamatkapitāla palielināšanu Latvijas krājbankas akcionāri varētu lemt akcionāru pilnsapulcē, kas notiks šī gada 31. martā.

Šodien līdz aptuveni plkst.18 no Latvijas Krājbankas bankomātiem izņemts nedaudz vairāk par diviem miljoniem latu.

«Izņemtā summa nepārsniedz bankas iepriekš prognozēto,» sacīja Latvijas Krājbankas pārstāve Dace Dūze.

Līdz šim Krājbankas bankomātos šodien veikti 47 000 transakciju.

«Iepriekš, kad Krājbankas bankomātus varēja izmantot arī citu Latvijas banku klienti, dienā vidēji notika ap 300 000 transakciju,» sacīja Dūze.

Šodienas naudas krājumi izbeigušies mazāk nekā desmit no 200 Krājbankas bankomātiem. Nauda bankomātos tikusi operatīvi papildināta.

Jau ziņots, ka no šodienas AS Latvijas Krājbanka bankomātos fiziskas un juridiskas personas varēs izņemt pa 50 latiem katru dienu līdz nākamajiem rīkojumiem, informēja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītāja Irēna Krūmane.

Snoras bankas maksātnespējas administratoru komanda un kompāniju Indėlių ir investicijų draudimas jau sazinājusies ar 95% no visiem 450 tūkstošiem bijušo Snoras bankas klientu, kuriem ir tiesības saņemt kompensāciju, vēsta delfi.lt.

Patlaban bijušajiem bankas klientiem no Noguldījumu apdrošināšanas fonda jau izmaksāti kopumā 3,2 miljardi litu (apmēram 610 miljonu latu).

Jau vēstīts, ka Snoras bankas meitas Latvijas Krājbankas klientiem līdz 12. janvāra pulksten 10 Valsts garantētā atlīdzība tika izmaksāta 305,5 miljonu latu apmērā, kas ir 91% no kopējās valsts garantēto atlīdzību summas. Kopumā atlīdzību saņēmuši vairāk nekā 92 tūkstoši Latvijas Krājbankas klienti.

Lietuvas valdība nacionalizējusi 100% Latvijas Krājbankas lielākās īpašnieces ‒ bankas Snoras ‒ akciju, kuru kontrolpakete piederēja Krievijas uzņēmējam Vladimiram Antonovam. Lietuvas centrālā banka saņēmusi informāciju no ārvalstīm, ka Snoras aktīvos trūkst vērtspapīru vairāk nekā miljarda litu (204 miljonu latu) vērtībā. Savukārt 24. novembrī Lietuvas centrālās bankas valde atzina banku Snoras par maksātnespējīgu un nolēma vērsties tiesā ar prasību atzīt to par bankrotējušu. Snoras pieder nedaudz vairāk kā 60% Latvijas Krājbankas akciju.

2007.gada 11. janvārī sākusi darbu Rīgas Fondu biržas izveidotā neatkarīgā Biedru un emitentu uzraudzības komiteja (Uzraudzības komiteja), kurai birža ir deleģējusi daļu no regulētā tirgus uzraudzības funkcijām. Par Uzraudzības komitejas priekšsēdētāju tās pirmajā sēdē ievēlēts Viktors Gustsons.

Līdz šim lēmumus par emitentiem un biedriem piemērojamām sankcijām, ja tie pārkāpuši biržas noteikumus, pieņēma vienīgi Rīgas Fondu biržas valde. Tagad nozīmīgākos uzraudzības lēmumus biržas vārdā būs tiesīga pieņemt Uzraudzības komiteja, kuru veidos ar biržu nesaistīti eksperti, biznesa portālu Db.lv informēja Rīgas Fondu biržas komunikāciju departamenta vadītājs Āris Dreimanis..

Daļēja uzraudzības funkciju deleģēšana neatkarīgai institūcijai ļaušot biržai izvairīties no interešu konflikta, kas tai varētu rasties, vienlaicīgi pildot gan tirgus organizatora, gan uzrauga lomas.

Par svešas mantas prettiesisku iegūšanu lielā apmērā, grāmatvedības un statistiskās informācijas slēpšanu, kā arī pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu un pārsniegšanu apsūdzētais bijušais AS Latvijas Krājbanka (Krājbanka) prezidents Ivars Priedītis nekad, ne pie kādiem apstākļiem nav piesavinājies svešu mantu ne lielākā, ne mazākā apmērā, apgalvoja viņa advokāts Jānis Davidovičs.

Advokāts norādīja, ka Priedītis noliedz vienošanos ar Vladimiru Antonovu, noliedz abu kopīgu noziedzīgu nolūku esamību un noziedzīgu darbību veikšanu. Starp Priedīti un Antonovu esot valdījušas tikai lietišķas attiecības - padotā un priekšnieka, bankas galvenā līdzīpašnieka attiecības, sacīja Davidovičs.

Advokāts norādīja, ka saskaņā ar bankas normatīvajiem dokumentiem Priedītis ir bijis tiesīgs parakstīt ķīlas līgumus ar visām bankām, tāpat Priedītis noliedz apgalvojumus par apzinātu nepatiesu gada pārskatu sniegšanu Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK) un Latvijas Bankai.

Dokumentu parakstīšana bijusi nepieciešama, lai sagatavotu dokumentus atvasināto finanšu vērtspapīru izlaišanai un kotēšanai Rietumeiropas fondu biržās. Antonovs Priedītim apgalvojis, ka tiek gatavota Air Baltic Corporation (airBaltic) un Baltijas Aviāciju sistēmu (BAS) pārkreditēšana ar vērtspapīru izlaišanu un kotēšanu fondu biržās un ka visu šo periodu no attiecīgo dokumentu parakstīšanas līdz vērtspapīru izlaišanai naudas līdzekļi būšot pieejami, un šīs ķīlas esot formālas.