A/s Krāsainie lējumi nonācis nepskaužamā situācijā, jo VID neatmaksā PVN pārmaksu 1.9 milj. Ls un neļauj to izmantot kārtējo nodokļu maksāšanai."Tā kā uzņēmumam ir radies apgrozāmo līdzekļu deficīts, tādēļ nācās aizņemties naudu no bankas un palielināt tai maksājamo procentu apmēru, tomēr šie pasākumi nespēja nodrošināt ražošanas apjomus 2005. gada līmenī," secina a/s Krāsainie lējumi (KL) valdes loceklis Andrejs Ņikitins.
Savu teikto viņš skaidro ar to, ka šogad ir sarukuši ražošanas apjomi un līdz ar to arī ienākumi, eksports, nodarbināto skaits un arī samaksāto nodokļu summas. Lai arī situācija ir sarežģīta, tomēr uzņēmums nedomā padoties. "Ražošana netiks pārtraukta, uzņēmums netiks likvidēts," kategorisks ir A. Ņikitins. Viņš liek cerības uz to, ka galu galā pārmaksātās summas tiks atmaksātas vai nu ar tiesas lēmumu, vai arī beidzot tiks pabeigts audits.
Viss sākās ar auditu
Viss sācies 2005. gada nogalē, kad VID uzņēmumā uzsāka auditu par 2005. gadu, kurā vēlāk ticis iekļauts ari 2006. gada janvāris. "Līdz ar auditu VID atteica atmaksāt auditējamā periodā pārmaksāto pievienotās vērtības nodokļa summu ap 0.45 milj. Ls, kas ir absurds, jo nodokļu auditam taču nav jādara kaitējums uzņēmumam," norāda A. Ņikitins. Taču viņam vislielāko sarūgtinājumu sagādājis fakts, ka uzņēmumam tika atteikta nodokļu pārmaksas atmaksa par 2006. gada februāri, jo "pret uzņēmumu esot ierosināts kriminālprocess", par ko KL vadība neesot bijusi informēta. Tāpēc ticis lūgts un arī saņemts skaidrojums no Iekšlietu ministrijas, kurā norādīts, ka KL netiek kvalificēta kā aizdomās turamā persona, bet gan kā persona, kas, iespējams, ir saistīta ar citu personu krimināli sodāmām darbībām.
Riņķa dancis
Šā gada maijā KL saņēma VID vadības lēmumu par nodokļu audita veikšanas termiņa pagarināšanu līdz 3. jūlijam, kas vēlāk tika pagarināts vēl līdz oktobrim. "Paradoksāli, ka nodokļu audits ir izstiepies jau 11 mēnešu garumā (likums paredz 4 mēnešus, taču tajā netiek ieskaitīti daudzi pasākumi), un nav zināms, kad tas īsti beigsies," norāda A. Ņikitins. Uz šo KL iebildumu VID atbildējis, ka auditam, kurš ierosināts pēc tiesību aizsardzības iestāžu pieprasījuma, vispār neesot termiņa ierobežojuma. "Tas nozīmē, ka nodokļu pārmaksu atgūšanas termiņš ir nezināms," skaidro A. Ņikitints. KL vērsās Iekšlietu ministra otrreiz, lūdzot KL izslēgt no kriminālprocesa, un tādējādi VID varētu atmaksāt nodokļu pārmaksas par periodu, kurš netiek pārbaudīts nodokļu auditā - kopš šā gada februāra. A. Ņikitins esot bijis pārsteigts par Iekšlietu ministrijas atbildi - ka lēmumu pieņemšana neesot iespējama līdz brīdim, kamēr no VID netiks saņemti nodokļu audita rezultāti. "Apburtais loks - VID neatmaksā KL nodokļu pārmaksas, jo ierosināts kriminālprocess, bet kriminālprocess (var ierosināt šobrīd par 4500 Ls) nevar tikt izbeigts, kamēr nav saņemts VID audita slēdziens," norāda A. Ņikitins. Tā kā KL pašu kapitāls ir 4.6 milj. Ls, uzņēmums lūdza VID atmaksāt nodokļu pārmaksu pret ķīlu, taču arī šo piedāvājumu VID noraidījis.
Tiesa tikai 2008. gadā
"Šī jezga ir tiktāl apnikusi, ka KL jūnijā iesniedza Administratīvajā rajona tiesā pieteikumu ar lūgumu izvērtēt VID lēmumu, ar kuru tika atteikta pārmaksātā pievienotās vērtības nodokļa atmaksa, otrs tāda paša rakstura pieteikums tika iesniegts šā gada oktobra nogalē," skaidro A. Ņikitins. Lai arī tiesa KL pieteikumu pieņēma izskatīšanai, tiesas sēde nozīmēta tikai 2008. gada februārī. "Nonsenss, ka pirmās instances tiesa to skatīs pēc gada un septiņiem mēnešiem," sašutis ir A. Ņikitins. Lai līdz tam brīdim, ja vien ātrāk netiek atmaksāta pārmaksātā nodokļu daļa vai atļauts tos ieskaitīt kārtējo nodokļu vietā, izdzīvotu, ir vajadzīgi papildu apgrozāmie līdzekļi, jo algas un kārtējie nodokļi jāmaksā, izejvielas jāpērk utt. Diemžēl arī šāda aprakstītā situācija ir likusi daudziem sadarbības partneriem uz KL skatīties piesardzīgi, kaut arī alumīnija lietņi joprojām tiek piegādāti tādiem autobūves gigantiem kā Volkswagen, BMW, ·koda, Toyota utt.
Iesaista valsts vadību
"Tādā pašā situācijā, kādā ir KL, var nonākt jebkurš uzņēmums, tāpēc par situāciju informēts premjers A. Kalvītis, toreizējais ekonomikas ministrs A. ·tokenbergs, finanšu ministrs O. Spurdziņš," norāda A. Ņikitins. Viņu priecē, ka ir saņemtas atbildes, tomēr tās liekot domāt, ka ir nepieciešamas izmaiņas normatīvajos aktos. A. Ņikitins atzīst: viņam radusies sajūta, ka VID atliek nodokļu audita pabeigšanu, cerot, ka tiesībaizsardzības iestādes sniegs ziņas, kas var tikt izmantotas nodokļu auditā, bet policija, nesaņemot nodokļu audita rezultātus, nevar pilnvērtīgi turpināt procesuālās darbības. "·īs abas institūcijas daļēji kavē otras pilnvērtīgu darbu," secina A. Ņikitins. Tā kā likuma "Par nodokļiem un nodevām" (23. panta 1. daļas) redakcija atļauj VID veikt atkārtotu nodokļu auditu, ja tiesību aizsardzības iestādes kriminālprocesā atklās, ka KL ir veikusi kādas prettiesiskas darbības, tad nodokļu audita pabeigšanas nepārtrauktai atlikšanai nav racionāla pamata, uzskata A. Ņikitins. Vienlaikus viņš apšauba VID rīcības samērīgumu, likuma "Par nodokļiem un nodevām" (28.p. 3. daļas) jēga ir pārmaksāto nodokļu atmaksas aizturēšana, līdz atmaksājamās summas pamatotība nebūs izvērtēta kriminālprocesa ietvaros, taču šīs normas jēga nav nodokļu maksātāja, kura rīcība kriminālprocesa ietvaros tiek pārbaudīta, darbības paralizēšana vai pat apturēšana. Jo šī paša likuma norma paredz, ka nodokļu pārmaksa nav jāatmaksā, ja prasītājs - uzņēmums ir kļuvis maksātnespējīgs vai likvidēts.
Līdzīgā ķezā bijuši arī citi uzņēmumi
Līdzīgā situācijā pēdējo gadu laikā, kad VID neatmaksā lielas pārmaksāto nodokļu summas, ir bijuši arī citi nozares uzņēmēji.
Tik lielas neatmaksātās summas, kādas ir KL, nevienam nav bijis, atzīst Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības uzņēmēju asociācijas priekšsēdētājs Vilnis Rantiņš. Viņaprāt, situācija ir absurda un kurioza, tāpēc likumā "Par nodokļiem un nodevām" ir nepieciešami grozījumi, it īpaši tā 28. pantā, kas reglamentē nodokļu pārmaksas atmaksāšanu un to izmantošanu kārtējā nodokļu nomaksā. Par šo jautājumu asociācija ir griezusies Ekonomikas ministrijā un Ministru kabinetā. "Nedomāju, ka tā ir normāla situācija, kad valsts institūciju nesaskaņotas un neoperatīvas rīcības rezultātā vienu no lielākajiem nozares eksportētājiem noved gandrīz līdz maksātnespējai, kad jāatlaiž strādājošie un ir apdraudētas produkcijas piegādes ārzemju partneriem," uzsver V. Rantiņš. "Uzņēmuma vadības vēstules esmu saņēmis un sniedzis arī savu atbildi. VID konkrētajā gadījumā rīkojies tā, k to prasa likumi," uzsver finanšu ministrs Oskars Spurdziņš.
Daudz jautājumu
"Situācija, kādā nonācis uzņēmums, izskatās traģiska," uzsver KPMG nodokļu menedžere Gunta Kauliņa. Savukārt likuma interpretācija no VID puses viņai šķiet visai apšaubāma, bet augstāko institūciju viedoklis pauž absolūtu vienaldzību par uzņēmuma likteni. "Domāju, ka likums "Par nodokļiem un nodevām" konkrētajā lietā tiek traktēts paplašināti un, protams, ne jau par labu nodokļu maksātājam jo:
- ne jau pret šo uzņēmumu vai tā amatpersonām ir ierosināts kriminālprocess, bet gan uzņēmums tiek kvalificēts kā persona, kas, iespējams, ir saistīta ar citu personu krimināli sodāmām darbībām;
- līdz ar to šim uzņēmumam netiek inkriminēta ne krāpšana, ne dokumentu viltošana, ne izvairīšanās no nodokļu maksājumu nomaksas, ne citi noziedzīgi nodarījumi, kas var ietekmēt nodokļa apmēra noteikšanu," norāda G. Kauliņa.
Savukārt citu kritēriju nodokļu pārmaksas atteikšanai šajā sakarā nemaz nav. "Ja tiešām visa pārmaksātā nodokļu summa ir saistīta ar darījumiem ar personu, pret kuru uzsākts kriminālprocess, uzņēmums darbojas, lai izkrāptu naudu no valsts budžeta, tad sen šī uzņēmuma darbība bija jāaptur, jo nedrīkst taču vesela gada garumā atļaut veikt noziedzīgas darbības," norāda G. Kauliņa. Taču, ja šo pārmaksu summu pamatā veido darījumi ar citām personām, tad grūti izskaidrot vēlmi iznīcināt uzņēmumu tikai tādēļ, ka kāds no sadarbības partneriem ir izrādījies negodīgs.
"Gribētos, lai kādreiz kāda atbildīga amatpersona tomēr izvērtētu, ko šādu vai līdzvērtīgu darbību rezultātā iegūst vai zaudē valsts un kam ir izdevīgas šādas "aktivitātes"", uzsver G.Kauliņa. Pieņemot mazticamo, ka uzņēmumam tomēr izdodas izdzīvot un beigās izrādītos, ka nodokļu atmaksa aizturēta nepamatoti, rodas jautājums: kurš par to visu atbildēs? Nokavējuma nauda par atmaksas aizkavēšanu vien valsts budžetam izmaksātu ap 0.15 - 0.2 milj. Ls. "Vai esam gatavi akceptēt, ka no visas sabiedrības maksātas nodokļu naudas tiktu segti uzņēmuma zaudējumi vairāku milj. Ls apmērā ierēdņu neprofesionālās darbības vai bezdarbības dēļ?" - jautā G. Kauliņa.
Pilda prasības
"Tā kā likums "Par nodokļiem un nodevām" aizliedz VID sniegt informāciju par konkrētu nodokļu maksātāju, tad var komentēt situāciju vispārīgi," skaidro VID Komunikācijas daļas priekšniece Agnese Grīnberga. Minētā likuma 28. p. 3. daļa paredz, ka pārmaksāto nodokļu summu atmaksāšana nav piemērojama nodokļu maksātājiem, pret kuriem vai pret kuru amatpersonām ierosināta krimināllieta par krāpšanu, dokumentu viltošanu, izvairīšanos no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas vai citiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas var ietekmēt nodokļu apmēra noteikšanu, izņemot gadījumus, kad pieņemts lēmums par krimināllietas izbeigšanu vai spēkā ir stājies attaisnojošs tiesas spriedums. Arī likuma "Par PVN" 11. pants paredz, ka VID var izmantot tiesības aizkavēt pārmaksātās nodokļa summas atmaksāšanu.