Finanses

Krāsaino metālu oficiālās cenas Londonā 12. septembrī

Laura Hofmane, 15.09.2003

Jaunākais izdevums

Metāls Šodienas 3 mēnešu 15 mēnešu 27 mēnešu pērk pārdod pērk pārdod pērk pārdod pērk pārdod Varš 1803 1804 1818 1818.5 1820 1825 1822 1827 Svins 515 516 518 518.5 525 530 Cinks 810.5 811 827.5 828 853 858 868 873 Alumīnijs 1410 1411 1419 1419.5 1420 1425 1428 1433 Niķelis 10000 10010 9940 9950 9220 9270 8750 8800 Alva 4890 4895 4910 4920 4850 4860 Al. sakaus. 1382 1387 1390 1395 1400 1410 1400 1410 Dārgmetālu cenu fiksācija Londonā, USD/oz: zelts 378.25, sudrabs 5.32, platīns 701, pallādijs 214 Dati: Moneyline Telerate

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Oficiālā e-publikācija paplašina informācijas pieejamību jeb «Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības»

VSIA Latvijas Vēstnesis viedoklis, 17.03.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar 2011. gadu Latvija plāno ieviest valsts oficiālo elektronisko publikāciju, piešķirot tai juridiski saistošu oficiālās publikācijas statusu. Turklāt visa valsts oficiālā informācija tiks publicēta vienotā interneta vietnē, kurā būs pieejami likumi, Ministru kabineta (MK) noteikumi, valsts sludinājumi u.c. iedzīvotājiem saistoša informācija. Valsts gādās arī par informācijas sistematizāciju. Šādu risinājumu piedāvā dokumenta projekts «Valsts oficiālo elektronisko publikāciju pieejamības veicināšanas koncepcija». Kāds ir sabiedrības ieguvums? Oficiālā e-publikācija būtiski uzlabo valsts informācijas pieejamības jautājumu un ar jauno tiesisko statusu garantē e-vidē sniegtās informācijas ticamību, drošumu un izmantošanas iespēju. Svarīgs faktors – vienuviet publicēta informācija ir lietotājam (sabiedrībai) ērts un draudzīgs valsts pakalpojums.

Koncepcijas gala variants sakņojas vairākus gadus ilgā diskusijā par oficiālās publikācijas formu, saturu un ceļu pie iedzīvotājiem. Paralēli diskutētais problēmjautājums – kas par ko maksā šobrīd un nākotnē. Lai rastu sabiedrības vajadzībām un valsts interesēm atbilstošāko risinājumu, dokumentā izvērtētas iespējamās alternatīvas. Tajā arī secināts: nav pieļaujami, ka valsts oficiālo informāciju iedzīvotājiem sniegtu par maksu, jo nedrīkst rasties situācija, ka cilvēkam ir pienākums zināt ārējos normatīvos aktus, bet to zināšana ir atkarīga no viņa materiālā stāvokļa (ja nav naudas, nevar īstenot savas tiesības, jo tās nezina). Visiem indivīdiem ir jānodrošina vienāda oficiālo publikāciju pieejamība neatkarīgi no mantiskā stāvokļa, turklāt oficiālajai informācijai jābūt skaidrai un saprotamai ikvienam. Lai to nodrošinātu, konceptuāli jāatrisina jautājums par oficiālās e-publikācijas finansēšanas modeli. Koncepcijas projektā analizēti divi varbūtējie mehānismi: pārejas laikā saglabāts pašreizējais finansēšanas modelis, kad Latvijas Vēstneša maksas pakalpojumi sedz izmaksas arī par tiesību aktu publikācijām vai arī valsts budžets dotē tiesību aktu publicēšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Beidzot pieņem jaunus lūžņu iepirkšanas noteikumus

Māris Ķirsons [email protected], 23.11.2005

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mainīsies noteikumi, kuri nosaka kārtību, kādā krāsaino un melno metāllūžņu iepirkšanai tiek izsniegtas licences. To paredz valdībā akceptētie noteikumi, uz kuru pieņemšanu uzņēmēji gaida teju vai 10 - 11 mēnešus. Turpmāk Ekonomikas ministrijas izveidota licencēšanas komisija licenci komercdarbībai ar melno un krāsainajiem metāllūžņiem izsniegs bez termiņa ierobežojuma. Visas licences metāllūžņu iepirkšanai, kas ir izsniegtas līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, būs derīgas līdz tajās norādītajam termiņam. Noteikumi paredz, ka Latvijā iepirkt melno un krāsaino metālu atgriezumus un lūžņus būs atļauts tikai tiem komersantiem, kuri saņēmuši attiecīgu licenci metāllūžņu iepirkšanai Latvijas teritorijā. Tikai komersants, kuram ir licence darbībām ar melno un krāsaino metālu atgriezumiem un lūžņiem un licence elektroenerģijas pārvadei vai sadalei, drīkst iepirkt no fiziskas personas vai komersanta, kuram nav licences darbībām ar metālu atgriezumiem un lūžņiem, vara (vai tā sakausējumu) vai alumīnija (vai sakausējumu) stiepļu, vadu, kabeļu, trošu (ar diametru 1.5 mm vai lielāku), atgriezumus un lūžņus. No fiziskajām personām, kas nav komersanti, varēs iepirkt tikai sadzīves izcelsmes vai saimnieciskajā darbībā radušos melno un krāsaino metālu atgriezumus un lūžņus. Ja fiziskā persona nav komersants un neveic saimniecisko darbību, mēģinās pārdod melno un krāsaino metālu atgriezumus un lūžņus, kas nav sadzīves izcelsmes atgriezumi un lūžņi, pircējam par to būs jāziņo Valsts policijai. Vairāki aptaujātie uzņēmēji atzina, ka vēl neesot ar noteikumiem iepazinušies un komentārus varētu sniegt tikai pēc iepazīšanās ar tajos esošajām normām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Piegriež skrūves metāllūžņu uzpircējiem

Māris Ķirsons [email protected], 08.09.2004

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Melno un krāsaino metālu atgriezumu un lūžņu iepircējiem precizē licences atņemšanas un izmantošanas prasības. To paredz vakar valdības sēdē akceptētie grozījumi noteikumos, kuri nosaka kārtību, kādā iepērkami un realizējami melno un krāsaino metālu atgriezumi un lūžņi. «Izmaiņas sarežģīs negodīgu uzņēmēju darbību šajā biznesā, bet neradīs nekādu apgrūtinājumu godīgajiem,» secina ekonomikas ministrs Juris Lujāns. Viņš norāda, ka Latvijā nav krāsaino metālu rūdu atradņu un tāpēc viss krāsainais metāls tiek iegūts kā otrreizējā izejviela, un diemžēl tai ir tendence rasties visneiedomājamākajās vietās. Grozījumi paredz, ka ar sadzīves izcelsmes krāsaino metālu atgriezumu un lūžņu iepirkšanu no fiziskajām personām licencēšanas komisija var atļaut licencētam komersantam, kas nostrādājis vismaz divus gadus un nav izdarījis pārkāpumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Vara cena sarūk līdz 14 mēnešu zemākajai atzīmei

Jānis Šķupelis, 03.10.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vara cena šo nedēļu sākusi ar strauju kritumu - par 5% līdz 6664 ASV dolāriem par tonnu.

Minētā metāla cenai krist liek nepārliecinošie pasaules ekonomikas izaugsmes tempi (daļā attīstīto valstu draud recesija) un ASV dolāra stiprināšanās. Tāpat neskaidrība valda par situāciju Grieķijā (var pavērties Pandoras lāde).

Pagājušā mēneša laikā industriālo metālu cenas samazinājās strauji – vidēji par 10% līdz 20%. Vara cena samazinājās par aptuveni 11%, niķeļa cena - aptuveni par 15%, svina cena nokrita aptuveni par 21%, alvas un cinka - aptuveni par 16%. «Metālu cenu vienlaicīga un paralēla samazināšanās norāda uz to, ka šo cenu izmaiņu iemesls bija pasaules ekonomikas tendenču un politisko lēmumu ietekme, nevis tūlītējais pieprasījuma kritums pēc kāda no metāliem vai kāda metāla pārāk liels piedāvājums,» tirgus faktorus skaidro Hipo fondu vecākais finanšu tirgus analītiķis Alekseja Marčenko.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Metālu cenas sarukušas, lai gan nākotne šajā ziņā vairs netiek zīmēta depresīva.

Pagājušā gada vidū un vēl izteiktāk tā otrajā pusē ar bažām varēja lūkoties uz rūpniecībā visplašāk izmantoto metālu cenām. Tās bija skārusi pamatīga depresija, kas lika bažīties par visas globālās ekonomikas virzienu. Kā nekā tendences industriālo metālu tirgus karaļa – vara – tirgū vēsturiski visai precīzi pareģojušas recesiju un pēc tam aktuālo izaugsmes ciklu iestāšanos (jeb lielos tautsaimniecības pagrieziena punktus). Tāpat daudzu citu reālu fizisku lietu radīšanā nepieciešams cinks, alumīnijs, alva un citi metāli.

To izmantošanas veidi mērāmi tūkstošos, un, ja kaut kas nelāgs sāk notikt ar to cenām, tad tas var liecināt par dažādu tautsaimniecībai svarīgu sektoru bremzēšanos. Izejvielas ir atbildīgas aptuveni par ceturto daļu no pasaules eksporta. To cena mēdz augt tad, ja tirdzniecības apjomi palielinās, un otrādi – nepārliecinoša ekonomika, mazākas investīcijas un patēriņš nozīmē, ka pieprasījums pēc izejvielām sarūk, kas attiecīgi parasti nozīmē to cenu kritumu. Sevišķi jutīgas pret šādām izmaiņām mēdz būt tieši rūpniecisko metālu vērtības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Japāna atklāj tūkstoš reižu lielākas retzemju metālu iegulas nekā visai pasaulei kopumā

Jānis Rancāns, 05.07.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Japānas zinātnieki Klusajā okeānā ir atklājuši milzīgas retzemju metālu iegulas. Šādi metāli kritiski nepieciešami modernās elektronikas izgatavošanā - sākot no iPad un plazmas televizoriem, beidzot ar kosmosa raķetēm, vēsta The Independent.

Zinātnieku komanda, kuru vadījis zemes zinātņu profesors Jašuhiro Kato atklājusi vismaz 100 miljardu tonnu retzemju metālu 78 iegulās Klusā okeāna dzelmē, vēsta Nature Geoscience. Salīdzinājumam, pēc ASV Ģeoloģiskā dienesta aprēķiniem, pasaulē (izņemot japāņu atklātās iegulas) ir tikai 110 miljoni tonnu retzemju metālu.

Lielākā daļa retzemju metālu sastopami Ķīnā, Krievijā un ASV. 97% no tiem iegūst Ķīna. Ja japāņu zinātnieku atklāto retzemju metālu iegulas būs iespējams komerciāli veiksmīgi apgūt, tad Ķīna zaudētu savu monopolu.

Atklātās iegulas atrodas okeāna dzelmē starp Taiti un Havaju salām, 3,5 līdz sešu tūkstošu metru dziļumā. Metālu iegulu atrašanās vieta var izsaukt plašu konkurenci starp tām valstīm, kuras šo okeāna reģionu uzskata par savu interešu sfēru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

«Nordea Markets» krāsaino metālu tirgus apskats 23. martā: lielu izmaiņu nav

Valters Paiders [email protected], 23.03.2005

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nordea Markets*

Dienu pirms ASV Federālo rezervju bankas (FRS) lēmuma par dolāra bāzes likmēm krāsaino metālu tirgus izvadīja mierīgi, jo vairums tirgus dalībnieku gaidīja FRS lēmumu. Likmes paaugstinājums par 25 bāzes punktiem un pieaugošās bažas par inflācijas palielināšanos deva spēku dolāram, palielinot risku, ka metālu cenas var atkāpties šodien. Krāsaino metālu tirgū cenas palielinājās, taču signāli, ka tirgus var ieiet komsolidācijas fāzē pastiprinās, liecinot par to, ka maksimumi, visticamāk, jau ir sasniegti. Papildus, 1. ceturkšņa beigu tuvošanās palielina risku, ka krāsaino metālu cenas var piedzīvot ļoti spēcīgu un strauju lejupslīdi.

*Tulkojums no angļu valodas

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Palielinājies ostās pārkrauto kravu apjoms

, 29.10.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2007. gada 9 mēnešos Latvijas ostās pārkrauto kravu apjoms, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo laika periodu, ir palielinājies. 2007. gada janvārī – septembrī kravu apgrozība ostās bija 47,2 milj. t kravu, kas ir par 4,1 % vairāk nekā 2006. gada 9 mēnešos, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

No ostām 2007. gada 9 mēnešos nosūtīja 41,4 milj. t kravu, kas ir par 1,7 % vairāk nekā 2006. gada janvārī – septembrī. Pieaudzis no ostām nosūtīto minerālmēslu apjoms. 2007. gada deviņos mēnešos no ostām nosūtīja 4 milj. t minerālmēslu – par 14,7 % vairāk nekā 2006. gada attiecīgā periodā. No ostām nosūtītās jēlnaftas apjoms 2007. gada janvārī – septembrī, salīdzinot ar iepriekšējā gada janvāri – septembri, ir palielinājies 1,5 reizes un tas bija 1 milj. t. Arī no ostām nosūtīto naftas produktu apjoms 2007. gada janvārī – septembrī ir palielinājies un tas bija 16,2 milj. t, kas ir par 4,6 % vairāk nekā 2006. gada janvārī - septembrī. Bez tam 2007. gada 9 mēnešos no ostām nosūtīja arī 3,6 milj. t kokmateriālu, kas ir par 2,8 % vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā. No ostām nosūtīto ogļu apjoms 2007. gada 9 mēnešos bija 10,4 milj. t, kas ir par 9,3 % mazāk nekā 2006. gada attiecīgajā periodā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eksporta vērtība faktiskajās cenās 2008. gada deviņos mēnešos sasniedza 3.360 miljardus latu, kas ir par 410.5 milj. latu jeb 13.9% vairāk salīdzinājumā ar 2007.gada janvāri - septembri.

Pieaugums bija vērojams gandrīz visās preču grupās. Parasto metālu un parasto metālu izstrādājumu eksporta apjoms pieauga par 42.0%, lauksaimniecības un pārtikas preču – par 26.7%, satiksmes līdzekļu – par 26.6%. mehānismu un mehānisko ierīču; elektroiekārtu – par 26.1%, ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu – par 23.6%. Tomēr samazinājās koka un koka izstrādājumu eksports - par 14.5%, tekstilmateriālu un tekstilizstrādājumu – par 10.9%.

Svarīgākie Latvijas eksporta partneri 2008. gada janvārī – septembrī bija Lietuva (17.0% no eksporta kopapjoma), Igaunija (13.5%), Krievija (10.0%), Vācija (8.1%) un Zviedrija (7.0%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada septembrī Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 2,42 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 5,1 % vairāk nekā 2017. gada septembrī, tai skaitā preču eksporta vērtība samazinājās par 1,0 %, bet importa vērtība bija par 10,3 % lielāka, liecina Centrālās statistikas pārvaldes operatīvie dati.

Septembrī Latvija eksportēja preces 1,03 miljardu eiro apmērā, bet importēja par 1,38 miljardiem eiro. Salīdzinājumā ar 2017. gada septembri ārējās tirdzniecības bilance pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā samazinoties no 45,4 % līdz 42,8 %.

Šī gada pirmajos deviņos mēnešos Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 20,49 miljardus eiro – par 1,75 miljardiem eiro jeb 9,3 % vairāk nekā 2017. gada atbilstošajā periodā. Eksporta vērtība veidoja 9,05 miljardus eiro (palielinājums par 695,0 milj. eiro jeb 8,3 %), bet importa – 11,44 miljardus eiro (pieaugums par 1,06 miljardiem eiro jeb 10,2 %).

Atbilstoši kalendāri un sezonāli izlīdzinātiem datiem 2018. gada septembrī salīdzinājumā ar 2017. gada septembri eksporta vērtība faktiskajās cenās bija par 4,5 % un importa par 17,6 % lielāka, savukārt, salīdzinot ar mēnesi iepriekš, eksporta vērtība samazinājās par 3,4 %, bet importa – pieauga par 2,3 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvijas ārējās tirdzniecības apjoms - 11746,4 milj. latu

, 21.02.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ārējās tirdzniecības apjoms 2007. gadā faktiskajās cenās sasniedza 11746,4 milj. latu. Savukārt 2006. gadā tas veidoja 9671,7 milj. latu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati .

Preču cenu izmaiņu ietekmes rezultātā eksporta apjoms salīdzināmajās cenās 2007. gadā ir pieaudzis par 7,9% salīdzinājumā ar 2006. gadu. Importa apjoms salīdzināmajās cenās ir palielinājies par 14,0%.

Eksporta vērtība faktiskajās cenās 2007. gadā sasniedza 4025,2 milj. latu – par 732,0 milj. latu vairāk salīdzinājumā ar 2006. gadu.

2007. gadā preču eksporta apjoma pieaugums faktiskajās cenās salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu bija vērojams gandrīz visās preču grupās. Koka un koka izstrādājumu eksporta apjoms bija 3,5 reizes lielāks nekā to imports. Samazinājums bija vienīgi tām precēm, kuru īpatsvars Latvijas eksportā ir neliels (mākslas un antikvāro priekšmetu – par 69,4%, minerālproduktu – par 9,2%, tauku un eļļu – par 4,9%, jēlādu, ādu, kažokādu un to izstrādājumu – par 0,8%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

«Nordea Markets» krāsaino metālu tirgus apskats 18. martā: cenu lejupslīdi veicina tehniskie faktori

Valters Paiders [email protected], 18.03.2005

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nordea Markets*

Krāsaino metālu cenas ceturtdien pārsvarā samazinājās. Cinka kontraktu izpārdošana negatīvi ietekmēja arī pārējo metālu cenas, kas samazinājās, galvenokārt tehnisko faktoru ietekmē. Papildus, negatīvu ietekmi uz cenām izrādīja dolāra nostiprināšanās. Īstermiņa perspektīvas krāsaino metālu tirgū joprojām ir ārkārtīgi neskaidras, iespējamība, ka cenas var strauji samazināties, pastāv joprojām. Tomēr, raugoties uz tirgu ilgtermiņa perspektīvā fundamentālo faktoru sniegtais atbalsts metālu cenu kāpumam joprojām nav zaudējis spēku. Jēlnaftas rekordaugstās cenas, neizteiksmīgais akciju tirgu sniegums, krītošie krājumi, neskaidrās dolāra nākotnes perspektīvas un strauji augošais pieprasījums, visticamāk, turpinās kalpot kā spekulatīvās naudas magnēts, veicinot lielu naudas masu ieplūšanu metālu tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ekonomikas ministrija: jaunie metāllūžņu noteikumi būs drīz

Māris Ķirsons [email protected], 22.02.2005

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Salīdzinot ar patreiz spēkā esošajiem Ministru kabineta 2003.gada 23.decembra noteikumiem Nr. 757 "Kārtība, kādā iepērkami un realizējami melno un krāsaino metālu atgriezumi un lūžņi",jaunajā noteikumu projektā ir paredzēts, ka turpmāk licences tiek izsniegtas bez termiņa ierobežojumiem, kā arī ir paredzētas tikai divu veidu licences: melno metālu atgriezumu un lūžņu iepirkšanai Latvijas Republikā un melno un krāsaino metālu atgriezumu un lūžņu iepirkšanai Latvijas Republikā, papildus neierobežojot komersantu iespējas iepirkt krāsainos metāllūžņus no fiziskām personām. Kā arī ievērojami samazinājies licences pieprasītājam iesniedzamo dokumentu skaits, skaidro Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evita Urpena. Viņa norāda, ka sagatavotais MK noteikumu projekts ir saskaņots un jau iesniegts 1.02.05. E. Urpena gan atzīst, ka nav bijusi doma, ka tie varētu stāties spēkā ar 01.01.2005. Vairāku asociāciju (Latvijas krāsaino metālu pārstrādātāju un tirgotāju asociācija, Metālražotāju un tirgotāju apvienība, Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības uzņēmēju asociācija) pārstāvji tika iekļauti darba grupā noteikumu projekta izstrādei, kas ir atbalstījuši šos noteikumus. Arī VID bija darba grupā un viss ar viņiem ir saskaņots. Tā kā tuvākajā laikā, ja VK dos pozitīvu atzinumu, tie tiks izskatīti MK. Jauni noteikumi bija jāizstrādā, jo iepriekšējie bija izdoti, atsaucoties uz Likumu par uzņēmējdarbību. Šie jaunie - atsaucoties jau uz Atkritumu apsaimniekošanas likumu, skaidro E. Urpena.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Maina licences izsniegšanas kārtību

Ilze Veģe, 03.01.2006

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets pieņēmis noteikumus, kuros paredzēta valsts nodevas likme par licences izsniegšanu melno un krāsaino metālu atgriezumu un lūžņu iepirkšanai. Licenci izsniegs Ekonomikas ministrijas izveidotā Melno un krāsaino metālu atgriezumu un lūžņu iepirkšanas licencēšanas komisija. Par licenci melno un krāsaino metālu atgriezumu un lūžņu iepirkšanai noteikta 300 latu valsts nodevas likme, arī par licenci melno metālu atgriezumu un lūžņu iepirkšanai noteiktā summa ir 300 lati. Lai novērstu administratīvos škēršļus uzņēmējdrbībai, noteikts, ka licencei vairs nebūs terminēts darbības laiks, kas nozīmē, ka šīs jomas komersantiem vairs nebūs regulāri jāmaksā par licences pagarināšanu, kā arī jākārto juridiskās formalitātes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Noteikumu pieņemšanai Latvijā vajag Eiropas atļauju

Māris Ķirsons [email protected], 18.03.2005

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sagatavoto noteikumu projektu, kurš nosaka kārtību, kādā iepērkami un realizējami melno un krāsaino metālu atgriezumi un lūžņi, Latvijas valdība varēs pieņemt tikai pēc ES komisijas atzinuma saņemšanas. Šāds atzinums esot nepieciešams, jo noteikumos ietvertās normas ierobežo to personu loku, kas Latvijā var iepirkt melno un krāsaino metālu atgriezumus un lūžņus no fiziskām personām vai komersantiem. Proti, tikai komersants, kuram ir licence darbībām ar melno un krāsaino metālu atgriezumiem un lūžņiem un licence elektroenerģijas pārvadei vai sadalei, drīkst iepirkt no fiziskas personas vai komersanta, kuram nav licences darbībām ar metālu atgriezumiem un lūžņiem, vara (vai tā sakausējumu) vai alumīnija (vai sakausējumu) stiepļu, vadu, kabeļu, trošu, ar diametru 1.5 mm vai lielāku, atgriezumus un lūžņus. Savukārt ES direktīva nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko noteikumu jomā, kas jāsaskaņo ar Eirioas komisiju un ES dalībvalstīm, respektīvi, jāsaskaņo tehnisko noteikumu projekts, kas nosaka prasību, kura aizliedz produkta tirdzniecību (to paredz Ministru kabineta instrukcija «Kārtība, kādā valsts pārvaldes iestāde sniedz informāciju par tehnisko noteikumu projektiem»).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rotu dizainere Ginta Sičeva jau 20 gadus dzīvo Londonā, 2000. gadā tur ir izveidojusi savu uzņēmumu, bet pirms pāris gadiem viņa savu darbnīcu pārcēla uz Rīgu

Biju domājusi, ka jūs lielākoties dzīvojat Londonā, bet, kad sarakstījāmies LinkedIn, pieminējāt, ka šobrīd dzīvojat starp Londonu, Tokiju, Minheni un Rīgu. Ko tas nozīmē?

Londonā esmu nodzīvojusi 20 gadus, bet pirms trim gadiem sāku veidot darbnīcu un izstāžu telpu (showroom) Rīgā. Tajā laikā paralēli izveidojās sadarbība ar Japānu, un tagad diezgan bieži jālido turp. Dzīvoju tur vienu vai vairākas nedēļas, tāpēc reizēm man šķiet, ka Japānā esmu biežāk nekā Londonā. Savukārt Minhenē daļēji dzīvo mana ģimene. Rīgā strādāju, te ir mana darbavieta, bet Londonā ir mana kompānija, grāmatveži, menedžeris, papīru darbi un mājas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums mēneša laikā samazinājies par 6.7%

, 10.12.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopējais preču ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās 2008. gada oktobrī sasniedza 1 036.3 milj. latu, kas ir par 74.2 milj. latu jeb 6.7% mazāk nekā mēnesi iepriekš un par 55.2 milj. latu jeb 5.1% mazāk nekā pagājušā gada oktobrī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

2008. gada oktobrī salīdzinājumā ar mēnesi iepriekš faktiskajās cenās visstraujāk pieauga kviešu un kviešu un rudzu maisījuma eksports – par 76.8%, šokolādes un citu pārtikas produktu ar kakao piedevu – par 47.9%, piena, krējuma un piena produktu, izņemot sviestu, sieru un biezpienu – par 34.2%, tekstila apģērba un tā piederumu – par 20.3%, finiera un saplākšņa – par 8.7%, bet samazinājās dzelzs un neleģēta tērauda eksports – par 50.9%, krāsošanas ekstraktu, krāsvielu, krāsu un laku, tepju, mastiku – par 20.0%, organisko ķīmisko savienojumu – par 16.9%, krāsaino metālu un to izstrādājumu – par 15.6%, parfimērijas un kosmētikas līdzekļu – par 5.1%, mehānismu un mehānisko ierīču – par 1.4%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

«Nordea Markets» krāsaino metālu tirgus apskats 20. aprīlī: cenas strauji pieaug

Valters Paiders [email protected], 20.04.2005

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nordea Markets*

Otrdienu krāsaino metālu cenas noslēdza ar vērā ņemamiem kāpumiem metālu deficīta draudu dēļ. Vara cena seko pieaugošajām fizisko piegāžu prēmijām, arī alumīnija deficīts ir nonācis priekšplānā. Pašlaik ir iedarbināti Londonas metālu biržas metālu kontraktu tirdzniecības limiti, kas savulaik tika ieviesti, lai novērstu pārmērīgu metāla deficīta radīšanu tirgū, vienlaikus biržas amatpersonas uzmanīgi seko līdzi notiekošajam tirgū. Arī citu metālu cenas sekoja vara piemēram un dienu noslēdza ar pieaugumu.

Vājie ASV ekonomikas dati ir radījuši nenoteiktību arī metālu tirgū, jo tirgū parādījušās dažādas spekulācijas par ekonomikas attīstības tempiem pasaulē un dolāra nākotni.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Kultūras pasākumi Jūrmalā no 3. līdz 12. septembrim

, 31.08.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dzintaru koncertzāle

Turaidas iela 1

Tālrunis 7762086

" 5.septembrī plkst.19.00 Ēriks Babičevs.

" 6.septembrī plkst. 20.00 Raimonds Pauls "Dzīve ir skaista"

" 7.septembrī plkst.20.00 A.Rozenbaums.

" 8.septembrī plkst. 19.00 Normunds Rutulis un Rīgas orķestris "Magones zieds"

" 9.septembrī plkst.17.00 Vasaras sezonas noslēguma koncerts.

" 10.septembrī plkst.19.00 Indijas kultūras svētki Latvijā.

" 15.septembrī plkst.18.00 Rīgas, Zemgales un Kurzemes novadu pūtēju orķestru svētki.

Jūrmalas teātris

Muižas iela 7

Tālrunis 7751089

" 8.septembrī plkst.13.00 "Albertam Kronbenbergam -120. Sprunguļmuižās gadatirgus Bulduros"

" 8.septembrī plkst.17.00 - Dailes teātra aktiera Pētera Liepiņa monoizrāde A.Kronenberga "Jērādiņa" .

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gada septembrī Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 2,28 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 13,3% vairāk nekā 2016. gada septembrī, tai skaitā preču eksporta vērtība – par 7,7% un importa vērtība – par 18,4% lielāka, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) operatīvie dati.

Septembrī Latvija eksportēja preces 1,03 miljardu eiro apmērā, bet importēja par 1,25 miljardiem eiro. Ārējās tirdzniecības bilance pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā samazinoties līdz 45,4% (2016. gada septembrī – 47,7%).

Šī gada deviņos mēnešos Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 18,63 miljardus eiro – par 2,19 miljardiem eiro jeb 13,3 % vairāk nekā 2016. gada atbilstošajā periodā. Eksporta vērtība veidoja 8,25 miljardus eiro (palielinājums par 716,0 milj. eiro jeb 9,5 %), bet importa – 10,38 miljardus eiro (pieaugums par 1,47 miljardiem eiro jeb 16,5 %).

Atbilstoši kalendāri un sezonāli izlīdzinātiem datiem faktiskajās cenās 2017.gada septembrī salīdzinājumā ar 2016.gada septembri eksporta vērtība bija par 10,3 % lielāka un importa – par 22,5 %, bet, salīdzinot ar mēnesi iepriekš, eksports pieauga par 0,5 % un imports par 0,1 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Metālu cenas pamatīgi atkāpušās; cerams, ka tas nesignalizē par ekonomikas buksēšanu.

Pēdējie mēneši, ja aplūko pasaulē populārāko industriālo metālu cenu izmaiņu līknes, atklāj visai depresīvu ainu. Šī tirgus flagmaņa – vara – cena Londonas Metālu biržā kopš savām šā gada jūnija augstienēm visai strauji līdz augusta vidum bija noplanējusi zemāk par 20% un paslīdējusi zem 6 tūkst. ASV dolāru atzīmes par tonnu. Kopš tā laikā šī metāla cena gan nedaudz atguvusies, lai gan tāpat nu jau pavisam oficiāli var teikt, ka šis tirgus atrodas tā saucamajā lāču stadijā (cenām ir tendence sarukt).

Necik diži labāka bilde nezīmējas citiem rūpnieciskajiem metāliem. Alumīnija cena Londonā kopš savām aprīļa virsotnēm sarukusi aptuveni par 20%. Tikmēr alvas vērtība zemāk ceļo gandrīz visu šo gadu, un tai cenu izmaiņu ziņā kopš janvāra augstākajiem punktiem ir jau -25%. Savukārt niķeļa piegāžu līgumu cena Londonā kopš saviem šā gada augstākajiem punktiem samazinājusies par 14%, alvas – par 13% un cinka – jau par trešo daļu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Zagļi IZZi nodarījuši 50 tūkstošu latu vērtus zaudējumus

Jānis Lasmanis, 15.11.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada laikā vienam no lielākajiem telekomunikāciju operatoriem IZZI zagļi nodarījuši vairāk nekā 50 tūkstošus latu lielus zaudējumus. Garnadži aptuveni 40 reizes nozaguši uzņēmumam piederošos kabeļus.

Šī iemesla dēļ uzņēmums atbalsta telekomunikāciju nozares iniciatīvu ierobežot privātpersonu iespējas nodot krāsaino metālu. «Kabeļu zādzības nav tikai mūsu, bet visas nozares problēma, turklāt šādi gadījumi rada ne tikai materiālos zaudējumus, bet arī sagādā neērtības mūsu klientiem. Vēl tikai pirms divām nedēļām mums tika pārgriezts maģistrālais kabelis un vairāki tūkstoši klientu palika bez mūsu pakalpojumiem. Tā kā tie nav tikai atsevišķi gadījumi, bet zādzības notiek regulāri, tad, protams, ka pakalpojumu traucējumi noved arī pie klientu zuduma, radot papildu zaudējumus. Telekomunikācijas nozare vēlas, lai līdzīgi kā Igaunijā krāsaino metālu var nodot tikai juridiskas personas, kas būtiski samazināja kabeļu zādzības kaimiņvalsts telekomunikācijas operatoriem,» situāciju skaidro Andris Zeļonka, IZZI valdes loceklis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Radio reklāmas apjoms samazinājies

, 24.10.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūra TNS Latvia apkopojusi septembra televīzijas, preses un radio reklāmas tirgus rezultātus. Septembrī mediju reklāmas tirgū turpinājās TV un preses reklāmas apjomu kāpums, savukārt radio reklāmas apjoms nedaudz samazinājās.

Prese

Reklāmas apjoms šī gada septembrī presē pēc reklāmas laukuma kvadrātcentimetros, salīdzinot ar augustu, ir pieaudzis par 34 %. Attiecīgi septembrī tika reģistrēti 2,53 miljoni cm², bet augustā - 1,89 miljoni cm² reklāmas.

Šī gada septembrī presē reģistrēts 15 461 reklāmas gadījums, kas ir par 5 % mazāk nekā 2006.gada septembrī, kad TNS Latvia reklāmu reģistrs tika papildināts ar 16 243 reklāmām. Tas liecina, ka reklāmas kļuvušas lielākas un aizņem vairāk laukuma, bet to skaits ir mazāks.

Lielākie reklāmdevēji presē (pēc reklāmas laukuma cm²) septembrī bijuši: Bite, LMT, L’Oreal, Maxima, Elkor, Parex, Hansabanka, Rimi, Lattelecom, Tele2. Reklamētākās markas presē – Maxima, Parex, Podium.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvijas preču eksports sasniedzis rekordapmērus

Db.lv, 10.11.2020

Latvija 2020.gada septembrī visvairāk eksportējusi koku, koka izstrādājumus un kokogles - 166,444 miljonu eiro vērtībā (13,1% no kopējā eksporta), kas ir par 1,3% mazāk nekā augustā, bet par 0,04% vairāk nekā 2019.gada septembrī.

Foto: pixabay.com

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas preču eksporta vērtība septembrī sasniegusi 1,275 miljardus eiro, kas ir līdz šim lielākais eksporta apmērs viena mēneša laikā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Latvija šogad deviņos mēnešos eksportēja preces kopumā 9,457 miljardu eiro vērtībā, kas ir par 1,3% jeb 123,8 miljoniem eiro mazāk nekā 2019.gada attiecīgajā periodā, bet importēja - par 10,9 miljardiem eiro, kas ir kritums par 8,1% jeb 962,5 miljoniem eiro.

Tādējādi 2020.gada deviņos mēnešos Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās veidoja 20,36 miljardus eiro, kas ir par 5,1% jeb 1,09 miljardiem eiro mazāk nekā 2019.gada attiecīgajā periodā.

Septembrī Latvija ir eksportējusi preces 1,275 miljardu eiro apmērā, kas ir par 18,7% jeb 200,5 miljoniem eiro vairāk nekā augustā un par 13% jeb 146,3 miljoniem eiro vairāk nekā 2019.gada septembrī. Līdz šim lielākā eksporta vērtība viena mēneša laikā reģistrēta 2018.gada novembrī un arī 2019.gada oktobrī - 1,218 miljardi eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Kultūras pasākumi Jūrmalā no 10. līdz 23. septembrim

, 07.09.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kultūras pasākumi Jūrmalā

no 10. līdz 23. septembrim

Dzejas dienas Jūrmalā

11. septembrī

plkst. 13.00 Raiņa un Aspazijas vasarnīcā - muzejā (Pliekšāna ielā 5/7) Jaunatnes studijas "Kaiva" uzvedums "Saulīte slimnīcā" (Majoru pamatskolas audzēkņi).

plkst. 14:00 Jūrmalas pilsētas dome aicina. "Dzejas stunda pie Raiņa priedēm" - autoru Amandas Aizpurietes, Eduarda Aivara Eipura un Agitas Dragunas dzejas lasījumi. Tikšanās ar jubilāri, dzejnieci Liju Brīdaku un Jūrmalas teātra aktieriem (Pumpuros, Amatas ielas galā).

plkst. 15:00 Dzejas dienā O.Vācieša pēcpusdiena Kauguru kultūras namā (Raiņa ielā 110).

plkst. 15:00 "Panāc pretī!" Dzejas dienai veltīts pasākums Bulduru kultūras namā (Muižas ielā 6) Piedalās Jūrmalas teātra aktrise Ingūna Radziņa un flautiste Kristīne Keiča

Komentāri

Pievienot komentāru